Lai tomāti un gurķi aug griezdamies!

Tomāti un gurķi siltumnīcā jau iedzīvojušies, bet modrība tāpēc nav jāzaudē. Eksperti – Nacionālā botāniskā dārza direktors ANDREJS SVILĀNS un Lauku konsultāciju centra vecākais speciālists dārzkopībā MĀRIS NARVILS – sniedz padomus, kas noderēs ikvienam siltumnīcas īpašniekam.
Siltumnīca iesācējam
Agnese Ģērmane
27. maijs

Saglabāt

Foto: Matīss Markovskis, no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva

Jālaista un jādzesē

Laistīšana iet roku rokā ar gaisa temperatūru. Ja kļūst siltāks, jālaista biežāk. Piemēram, ja gaisa temperatūra stabili turas virs 20 grādiem, jālaista katru otro dienu. Bet, ja kļūst ekstrēmi karsts – virs 30 grādiem –, pat katru dienu, jo augam mitrums vajadzīgs, lai nepārkarstu. «Ja temperatūra stabili turas virs 20 grādiem, es ieteiktu arī siltumnīcas jumtu nokrāsot ar krītu, jo temperatūru ar vēdināšanu un laistīšanu vien ir grūti pazemināt. Ar krīta emulsiju siltumnīcu krāso no ārpuses, nevis no iekšpuses, jo no iekšpuses krīts ar kondensāta pilieniem nokļūst uz augiem, un tas nav vajadzīgs. Spēcīga lietus laikā gan krīts no siltumnīcas noskalojas un, ja karstums turpinās, krītojums jāatjauno. Ir nopērkamas arī speciālas krāsas un ēnošanas tīkli, bet krītošana ir vislētākā un vienkāršākā metode,» saka Māris Narvils.

Vajadzētu iegādāties termometru, lai var pieskatīt temperatūru siltumnīcā. Ja ir karstāks par 25 grādiem, temperatūru var mazināt ar jau pieminēto krītošanu jeb ēnošanu, celiņu laistīšanu ar aukstu ūdeni pat vairākas reizes dienā un vēdināšanu. Lai zinātu, cik daudz vajag logu un vēdlūku, jāparēķina – trešajai daļai no visas siltumnīcas garuma jābūt atveramai, jo tā var nodrošināt pietiekamu ventilāciju. To parasti neievēro mazās siltumnīcās – vēdināšanas iespēju ir pārāk maz.

Ko stāsta tomātu lapas

Ja lapas rullējas uz iekšu, tas liecina, ka problēmas ir tomātu saknēs – augsne ir pārāk blīva un saknēm piekļūst pārāk maz gaisa. Tad pastiprināti jāirdina, iespējams, jāpiebremzē laistīšana, jo laistīšana katru reizi zemi arvien vairāk pieblīvē. Īpaši tad, ja netiek izmantota pilienveida laistīšanas sistēma, bet tiek laistīts ar lejkannu vai šļūteni. Arī kūdra sadaloties blīvējas. Augsnes virskārtu var piesardzīgi parušināt, vislabāk ar pirkstiem, lai nesavainotu tomātu saknes. Savukārt, ja tomātu lapas griežas uz augšu, tas liecina par karstuma stresu – augs lūdz pēc vēsuma un gaisa.

Tomātu lapas ziņo arī par barības vielu trūkumu vai pārbagātību. Ja lapas izskatās kruzuļainas un grubuļainas, tas nozīmē, ka tomātu stāds ir pārbarots.

Ja lapas kļūst dzeltenīgi zaļas, tas ir temperatūras dēļ – tā notiek vēsākā laikā, kad barības aprite palēninās. Tomāts ir vēsuma neizturīgs, tāpēc reaģē uz aukstumu. Iedzeltenās lapas noņemt nevajag, tomātam tās netraucē augt.

Ar lapu griešanu nevajag aizrauties, jo, pirms pirmais ķekars noražojis, tam nedrīkst atņemt barošanās iespējas. Tādā siltumnīcā kā šī, kura ir labi izgaismota un tomāti nav sastādīti pārāk biezi, atlapošana noteikti nav nepieciešama.

Gurķus pareizāk būtu stādīt nevis siltumnīcas vidū, bet ziemeļu pusē, lai, saulei spīdot, gurķi augtu garāki. Esot pa vidu siltumnīcai, uz tiem no visām pusēm krīt ēna.

Stāda lapiņas nevajadzētu nogriezt, tas nav labi, jo lapas, tāpat kā tomātiem, dod spēku augšanas procesā. Toties divu trīs sprīžu augstumā jāizgriež sānu dzinumi. Virs metra augstuma uz katra sānu dzinuma jāatstāj pa gurķītim un gals jāgriež nost. Kad gurķa stāds būs izaudzis tik garš, ka augstāk vairs nav, kur kāpt, un galotne liecas pretī zemei, tad arī sānu dzinumus var atstāt visus.

Ja gurķu aizmetnīši sāk dzeltēt, tas nozīmē, ka pietrūkst mēslojuma.

Arī visas ūsas jāizkniebj, jo tās tikai atņem augam spēku. Lai pieturētos pie auklas, ūsas nav vajadzīgas, – reizi nedēļā aukla jāatsien un jāapņem ap centrālo dzinumu, kas pa šo laiku paaudzies garāks. Labi būtu ūsu nokniebšanu un sānu dzinumu izgriešanu veikt dienas pirmajā pusē, lai brūces līdz vakaram paspētu apžūt.

Kā uzveikt tīklērces

Tīklērci var atpazīt pēc gaišākiem plankumiņiem uz lapām, un, apgriežot lapu otrādi, var redzēt mazus sūkumiņus. Ja tīklērces parādījušās, apsēstās lapas no apakšas jāapsmidzina pat vairākas reizes dienā – tīklērcēm tas nepatīk. Izmantojot rasināšanai šļūteni, jāizvēlas pēc iespējas smalkāku pilieniņu režīms. Ja tas nepalīdz, tad gan lapa jāizgriež un jāiznīcina.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs