Krāšņā rododendru ziedēšana ir sākusies!

Latviešiem ir laimējies, mums ir Baltijas un Ziemeļeiropas krāšņākais rododendru dārzs, un kādu daļu no tā varam dabūt arī katrs savai personīgai lietošanai. Par Latvijas rododendru šķirnēm un gudrībām to audzēšanā konsultē Gunita Riekstiņa, Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas Babīte pētniece.
Rododendrs
Gunta Šenberga
23. maijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva

Rododendru ēra Latvijā sākās, kad piecdesmitajos gados par Universitātes Botāniskā dārza direktoru norīkoja tikko Bioloģijas fakultāti beigušo Rihardu Kondratoviču. Viņš ar rododendriem aizrāvās tik ļoti, ka vēlāk jau pašu pa pusei jokojot, pa pusei nopietni sauca par profesoru Rododendroviču. Jau otro pavasari profesors savus lolojumus vēro no aizsaules dārziem, bet mums Babītē ir tik brīnišķīgs rododendru parks, kāda tuvākās un arī tālākās kaimiņu zemēs nav.

Profesora labā roka

Pētniece Gunita Riekstiņa Babītes rododendru audzētavā ir nostrādājusi visu savu darba mūžu – trīsdesmit piecus gadus. Sākumā bioloģijas studente Gunita te vienkārši piestrādāja par sardzi. Kad studijas tuvojās beigām, lūdza profesoram iespēju palikt un strādāt īstu darbu. Viņu pieņēma par agronomi, izmēģinājumu lauka vadītāju.

Līdzīgi kā putniem krāšņākās spalvas ir tēviņiem, arī rododendri smukumu manto no tēva, bet izturību no mammītes, kas var arī nebūt tik krāšņa.

Pats profesors toreiz vēl, ja drīkst tā teikt, rododendros stāvēja tikai ar vienu kāju, bet vairāk dzīvojās pa Rīgas centru, jo bija gan Universitātes partijas sekretārs, gan zinātņu prorektors. Kad profesors pievērsās tikai rododendriem, Gunita kļuva par viņa labo roku, rūpējās par tehniskajām un datoru lietām audzētavā un apgalvo, ka: «Visu, ko par rododendriem zinu, esmu iemācījusies no viņa.» Kaut vai – kā fotografēt ziedus, lai parādītu šķirnei raksturīgāko. Lai krāsa, kas redzama dabā, neatšķirtos no tās, kuru redzēs datora ekrānā un vēlāk iespiestu žurnālā vai grāmatā.

Mācījās selekcijas knifiņus – līdzīgi kā putniem krāšņākās spalvas ir tēviņiem, arī rododendri smukumu manto no tēva, bet izturību no mammītes, kas var arī nebūt tik krāšņa. Krustošana notiek ziedu laikā – paņem skaista tēva auga puteksnīšus un uzliek uz kādas izturīgākas mammas. Taču, lai gan selekcionārs plāno, ko – kādu krāsu, kādu formu – gribētu ieraudzīt, sanākt tik un tā var visādi necerēti brīnumi. No mirkļa, kad tiek veikts krustojums, līdz brīdim, kad var reģistrēt jaunu šķirni, paiet 12–15 gadu. Un tikai tad var sākt pa īstam izbaudīt sava darba augļus. Tāpēc vēl arvien klajā nāk jaunas un jaunas profesora radītās šķirnes. Nu jau to ir 112 – gan brīvdabas rododendri, gan acālijas. Arī Gunita savējām pamatu jau ielikusi, krustojumus veikusi, un tagad tās ir tapšanas procesā – jāatlasa, jāizvērtē, un tad varēs dot vārdu un reģistrēt.

Pavasara ēdināšana

Daudzviet pasaulē rododendrus mēslot neiesaka vispār. Ja ir labi sagatavota augsne stādīšanai, ja rododendrs tur jūtas labi, ja no lapām un priežu skujām katru gadu veidojas dabiska mulča, kas satrūd, veidojot barības vielas, tad tiešām var nemēslot. Bet, ja rododendrus audzē nabadzīgā kūdrā, izravētā, skaistā dobītē, tad, protams, ir jāmēslo. Ja cilvēks iejaucas rododendra dabīgajā dzīvē, tad viņam tas papildus arī jāpabaro. Pirmoreiz samēslot jāpagūst pavasarī līdz ziedēšanai. Der jebkurš mēslojums, kam uz paciņas redzams rododendrs. Jāievēro uz iepakojuma norādītā mēslojuma norma un jāņem vērā krūma izmērs. 40 centimetru augstam augam pietiks ar 35–40 gramiem (1 sauju) mēslojuma, metru augstam vajadzēs 100–120 gramu (3 saujas), pusotra metra lielam – 170–200 gramu (4–5 saujas), divus metrus augstam – 200–250 gramu (5–6 saujas). Mēslojums jāizsēj vienmērīgi virs auga sakņu zonas, nedrīkst sabērt vienā vietā, lai neapdedzinātu saknes. Mēslojumu ierušina zemē un rododendru aplej. Jebkurā gadījumā labāk mēslot par maz, nevis par daudz.

Ja tev vēl sava rododendra nav

Ir īstais laiks to iegādāties. Vieta stādīšanai jāizvēlas pirms rododendru stādu pirkšanas, nevis otrādi – vispirms sapērk stādus un pēc tam meklē tiem vietu. Pats vispārīgākais un vienkāršākais ieteikums – pilnā saules apgaismojumā jāstāda vasarzaļie rododendri, pusēnā – mūžzaļie.

Izcila vieta mūžzaļajiem ir priežu mežs, jo zem priedēm ēna ir gaiša.

Labam stādam ir ne tikai kupls krūmiņš, bet arī labs sakņu kamols, kas nav iekaltis. Optimālais lielums stādīšanai – ap metru. Tik lieli stādi jau lielākoties ir ar pumpuriem un uzreiz ziedēs. Pārstādot rododendru ar visiem ziedpumpuriem, tas necieš. Atšķirībā no daudziem citiem krāšņumaugiem rododendra sakņu sistēma ir ļoti kompakta – apaļš, biezs sakņu kamols ar sīkām saknītēm. Uzmanīgi izrokot un pārceļot citā vietā, krūms to pat nemana. Mūžzaļie jāstāda pusēnā, lai nepārkarst lielā saulē un lai nedabū sala apdegumus. Izcila vieta mūžzaļajiem ir priežu mežs, jo zem priedēm ēna ir gaiša. Nepiemēroti kaimiņi: koki un krūmi ar seklu sakņu sistēmu: kļavas, skābarži, dižskābarži, zirgkastaņas, papeles, kārkli, liepas, bērzi, alkšņi. Rododendri ir ideāls košumkrūms tiem, kas uzcēluši mājas kāpu priedēs un, nepagurdami un milzu naudu tērēdami melnzemei, cenšas tur iekopt mauriņu. Vislabākā rododendriem ir dabiska priežu sila augsne, kas pārrakta un papildināta ar kūdru. Katram stādam sagatavo vietu, kas ir divas reizes platāka un dziļāka nekā sakņu kamols, – vēl labāk, ja tā ir vainaga lielumā.

Kur nopirkt Latvijas rododendru stādus?

Audzētavā Babīte – aprīlī, maijā, septembrī un oktobrī.

Svarīgākais par rododendru audzēšanu

Ja gribi, lai rododendri zied no aprīļa līdz pat jūlijam!

1. Zied no 15. aprīļa līdz 5. maijam

Ledebūra rododendrs (Rhododendron ledebourii). Daļēji mūžzaļš, 1,5–2,8 m augsts. Lapas aromātiskas, atgādina vaivariņu smaržu. Savvaļā – Altajā un Sajānos.

2. Zied no 5. līdz 20. maijam

Šlipenbaha rododendrs (Rhododendron schlippenbachii). 1–4 m augsts. Lapas rudenī krāsojas karmīnsarkanas. Ziedi var ciest vēlajās pavasara salnās.

3. Zied no 12. līdz 26. maijam

‘Kārlis Ulmanis’. 2,5 m augsts un 3 m plats mūžzaļais rododendrs. Ziedi pumpuros purpursārti. Šķirnei laba ziemcietība, var audzēt visā Latvijā teritorijā.

4. Zied no 20. maija līdz 3. jūnijam

‘Miks’. Mūžzaļais rododendrs, 25 gados izaug 2,9 m augsts un 2,8 m plats. Ziedpumpuri purpurkrāsā. Ziemcietīgs Latvijas rietumos un centrālajā daļā.

5. Zied no 24. maija līdz 7. jūnijam

‘Vija’. Vasarzaļais rododendrs, desmit gados izaug 1,5 m augsts un 1,5 m plats. Zied ļoti bagātīgi, ziedi spēcīgi smaržo. Šķirne ziemcietīga visā Latvijā.

6. Zied no 26. maija līdz 9. jūnijam

‘Ilma’. Mūžzaļais rododendrs, 20 gados izaug 2,2 m augsts un 3 m plats. Ziemcietīga šķirne, var audzēt visā Latvijā. Vainaglapu apmales nedaudz krokotas.

7. Zied no 28. maija līdz 11. jūnijam

‘Babītes Anita’. Vasarzaļais rododendrs. 20 gados izaug 2 m augsts un 1,8 m plats. Ziemcietīgs visā Latvijā. 

8. Zied no 30. maija līdz 13. jūnijam

‘Ausma’. Vasarzaļais rododendrs. 15 gados izaug 2 m augsts un 1,5 m plats. Pilnīgi ziemcietīgs visā Latvijā.

9. Zied no 10. jūnija līdz 24. jūnijam

‘Līgo’. Mūžzaļais rododendrs, zied vēlāk par citiem. 20 gados izaug 2 m augsts un 3 m plats. Lapu malas viegli ieritinātas.

10. Zied no 20. jūnija līdz 7. jūlijam

Lipīgais rododendrs (Rhododendron viscosum). Vasarzaļš, 1–4,5 m augsts. Ziedi ar spēcīgu, saldu garšvielu aromātu.

Izlasi arī:

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs