Ķirši saldi, ķirši skābi

Zini, kāpēc Dieviņš izdomāja ķiršus? Lai vasarai būtu pulka krāsainu un sulīgu kreļļu, ko rotāties. Jūlija sākumā vasara uzliek saldo ķiršu krelles: oranžās, tumīgi tumšsarkanās vai melnās, bet pēc tam tās nomaina pret tikpat košām skābo ķiršu rotām. Tikai nesaki, ka tavā dārzā ķiršus nevar izaudzēt! Lai kur tu dzīvo – var! Turklāt gan saldos, gan skābos: tā, lai visa vasara ķiršu krellēs.
Dārzs
Lolita Lūse
15. jūlijs, 2016

Drukāt

Saglabāt

Foto: Lauma Kalniņa

«Daudzi domā, ka saldie ķirši var augt tikai Kurzemē, kur atrodami arī savvaļas saldo ķiršu areāli. Tā vairs nav. Ir izveidots tik daudz izturīgu šķirņu, ka saldie ķirši var augt jebkurā Latvijas vietā. Man nebija viegli noticēt, ka saldie ķirši var labi augt arī Latgalē, kamēr pati tos ieraudzīju – esmu brīnīdamās staigājusi pa bagātīgiem saldo ķiršu dārziem Latgalē, » saka ķiršu pētniece, zinātniece Daina Feldmane. Par ķiršiem viņa tiešām zina daudz: beidzot Jelgavas Lauksaimniecības Universitāti, maģistra darbu Daina rakstīja par saldajiem, bet doktora disertāciju par skābajiem ķiršiem, un nu gādā par ķiršu stādījumiem Dobeles Valsts augļkopības institūtā, ko tagad sauc par LLU Dārzkopības institūtu. Līdz šim Daina strādāja roku rokā ar zinātnieci Silviju Ruisu, un šis ir pirmais gads, kopš Daina ir galvenā Dobeles ķiršu krustmāte. Te joprojām pēta un pētīs ķiršus – kā tie izaug uz atšķirīgiem potcelmiem, kā Latvijā jūtas tā vai cita šķirne, kā ķiršu augšanu ietekmē audzēšanas apstākļi, piemēram, augsnes mulčēšana. «Man patīk ķirši, un es pat brīnos par tiem,» saka Daina. «Ķirši ir ne vien garšīgi, bet arī mazliet cimperlīgi, turklāt visu gadu skaisti: ziedēšanas laikā pavasarī, ražas laikā vasarā un arī rudenī, jo tad daudzām ķiršu šķirnēm lapas iekrāsojas īpaši košos un spilgtos toņos.» Kā var nepatikt Dobeles institūta dārza ķirši! Tos pat nevar nosaukt par ķiršu ķekariem, tā ir ķiršu jūra, nē – pat okeāns! Tik neticami lieli un krāsaini saldie ķirši! Un skābo ķiršu koki arī augļu pilni ne tikai institūta dārzā, bet arī vai visās tuvējās privātmājās. Turklāt šogad raža esot mazāka nekā pērnajā vasarā. Tas nevar būt, ka iespējami vēl pilnāki ķiršu koki! Es arī tādu gribētu, un tu taču arī, vai ne? Stādām!

Katram savu ķirsi

Pagaršo un izvēlies! Vasarā ķiršus parasti nestāda, toties nu ir īstais laiks, lai tos pagaršotu un izvēlētos, kuru šķirni gribētos savā dārzā. Degustējot ķiršus, vēlams pievērst uzmanību trim pazīmēm – ne tikai izskatam un garšai, bet arī tam, cik izteikti pilnībā nogatavojies ķirsis sulojas, kad tam norauj kātiņu. Jo mazāk sulas izdalās, jo kvalitatīvāki augļi – tad tos var drošāk pārvadāt pat tad, ja ķirši salasīti bez kātiņiem. Ķiršu kokam gan ir vienalga, ķiršus no tā plūc ar vai bez kātiņiem – drīzāk tas ir cilvēka gaumes jautājums.

Meklē apstākļiem atbilstošāko. Kad izvēlēta šķirne, tomēr jāpārbauda, cik tā izturīga – Latvijas dienvidu daļā derēs arī cimperlīgākas, bet Ziemeļvidzemei jāmeklē izturīgākas šķirnes.

Izvēlies vasarā, stādi pavasarī. Rudenī ķiršus stādīt nevajag –pārziemināšanas risku (īpaši, ja tā ir ķirša pirmā ziema) labāk atstāt stādu audzētāju ziņā. Drošāk ķiršus stādīt pavasarī, turklāt iespējami agri. Ķirsim vajag bagātīgu augsni un piemērotu vietu: nederēs ieplakas, nederēs ziemeļu nogāzes, nederēs vieta ar augstu gruntsūdens līmeni. Nepārspīlē un neiestādi ķirsi arī viskarstākajā dārza vietā pilnīgā aizvējā. Ķirsim savu daļu vēja vajag – lai tas traucē slimībām un kaitēkļiem. Toties pārāk stiprā vējā ķirši ražos sliktāk, augļi sasitīsies.

Parūpējies par skeletzariem! Lai ķirsis labi ražotu, tam vajadzīgi spēcīgi skeletzari. Jo platākā leņķī no stumbra tie atzarojas, jo koks agrāk sāk ražot un ir izturīgāks ziemas salos. Tādēļ svaigi stādītam ķirsim laba uzvedība jāsāk audzināt, kamēr tas vēl mazs. Tam noderēs visparastākais veļas knaģis. Nostiprini to pie ķirša stumbra tieši virs sānzara tā, lai zars turas perpendikulāri stumbram. Ja tā neizdarīsi, zari ķirsim augs nevis uz sāniem, bet uz augšu, un tas krietni samazinās ražu. Ja tikai tagad saproti, ka esi savu ķirsi slikti audzinājusi, mēģini kļūdas labot: vidēji vecus zarus var mēģināt pierunāt augt horizontāli, piekarinot tiem kādu smagumu. Ja zari pavisam veci un stāvi, jāmēģina to vietā izaudzēt jaunus horizontālos zarus: atrodi kādu sānu dzinumu, kas solās izaugt par spēcīgu zaru, liec tam augt horizontāli, bet veco uz augšu augošo zaru nogriez.

Izvēlies dažādas šķirnes! Ar vienu saldo ķirsi dārzā nepietiks – tas ir pašneauglīgs, tādēļ, lai kā ziedēs, augļus nenesīs. Ja kaimiņam dārzā ir saldie ķirši, vari savā stādīt tikai vienu koku, bet, ja tuvumā ķiršu nav, pērc uzreiz divus stādus, turklāt dažādas šķirnes. Reti, bet mēdz gadīties, ka arī divas dažādas šķirnes tomēr savā starpā neapputeksnējas, jo ir pārāk līdzīgas. Tādēļ visdrošāk izvēlēties dažādu krāsu ķiršus – piemēram, vienu ar dzelteniem, otru ar sarkaniem augļiem. Ja redzi, ka kaimiņam dārzā gatavojas sarkani saldie ķirši, savam dārzam vienīgo ķirsi izvēlies ar citas krāsas, piemēram, dzelteniem augļiem. Nav nozīmes tam, lai abām izvēlēto ķiršu šķirnēm būtu vienāds augļu ienākšanās laiks. Tieši otrādi, gudrāk rīkosies, ka izvēlēsies šķirnes ar atšķirīgu augļu ienākšanās laiku: vienu, kas sāk ražot jau ap vasaras saulgriežiem, otru – kas ražo jūlija sākumā, bet trešo – jūlija beigās. Tā tev saldie ķiršu būs apaļu mēnesi, jo katra šķirne augļus dod vidēji vienu nedēļu.

Ravē! Noteikti nedrīkst pieļaut, ka mazs ķirsēns ieaug garā zālē – tam var sākt trūkt barības vielu un mitruma. Savukārt izteikti treknā vai pārmēslotā augsnē zāle ap ķirsi var palikt – tā palīdzēs ķirsim nepārēsties.

Mulčē! Ķiršiem patīk, ja augsni zem tiem mulčē – segums drīkst būt ne vairāk kā piecus centimetrus biezs. Mulčai var izmantot arī svaigi pļautu zāli. Par zāles mulču gan viedokļi atšķiras – ir cilvēki, kas sūdzas, ka nopļautā zāle pelē. Izrādās, viss atkarīgs, kāda zāle tiek izmantota mulčai: ja nopļauts vien pāris centimetru ataudzis smalks mauriņš – jā, šāda mulča pelēs. Savukārt vecāka, dažas nedēļas paaugusi un jau nobriedusi zāle nepelēs.

Formē vainagu!  Jauniestādītam ķirsim jānogriež galotnīte un zari, kas atrodas tuvāk par 70 cm no sakņu kakla. Zari, kas garāki par 40–50 cm, jāsaīsina par apmēram 10 cm, īsāki zari nav jāapgriež. Pirmajā gadā pilnībā izgriež zarus, kas grib konkurēt ar galotni un arī tos, kas ir tikpat resni kā stumbrs, jo nesamērīgi resnie zari vēlāk apgrūtina kopšanu. Pārējos zarus atstāj: jo vairāk zaru paliek, jo lēnāk ķirsis stiepjas garumā, un tam ir zari, uz kuriem ātri dot ražu. Turpmākajos gados, kad ķirsis sāk ražot, arī apakšējos zarus palēnām retina.

Nogriez galotni! Vēl pēc gadiem, kad ķirsis izstiepies augumā, tam nogriež galotni. Kad to darīt – tas atkarīgs gan no šķirnes īpatnībām, gan no tā, vai vispār iespējams ķiršus nolasīt. Kad tas vairs nav iespējams, kādā vasarā galotni nogriež ar visiem ķiršiem. Bet: nedrīkst nogriezt par daudz. Ja lielam kokam nogriež pārāk lielu daļu galotnes, tas sāk dzīt nevajadzīgos vertikālos zarus jeb ūdenszarus. Ķirsi nedrīkst nogriezt tik zemu, ka arī augšējos zarus var aizsniegt ar rokām. Vidēji ķirsis jebkurā gadījumā jāatstāj 2,5–3 metus augsts. Ja saldais ķirsis uzpotēts uz maza auguma potcelma vai skābā ķirša, to var audzēt arī mazāku – ap diviem metriem.

 Dod sauli! Ķirša koks jāapgriež ik pēc 3–5 gadiem. Vislabāk koka vainagu veidot īsi pēc ražas novākšanas. Pats svarīgākais: jālūko, lai visā ķirša vainagā spēj iespīdēt saule – lai augšējie zari nenoēno apakšējos. Augļzari ķiršiem veidojas uz divgadīgajiem un trīsgadīgajiem zariem, kam pietiek saules. Ja gaismas ir par maz, zari gan aug, bet jēgas no tiem nekādas – augļzari neveidojas vispār vai aiziet bojā, tādēļ ogu nav. Kad jāķeras pie ķirša apgriešanas, sev jāatgādina: labāk nogriezt vienu lielāku zaru vai pat galotni, nevis pa mazam gabaliņam griezt vairākus zarus.

Segums – tava izvēle. Lai arī ķirsim patīk siltums, tas nenozīmē, ka tas kā īpaši jāsargā. Nevajag saldajam ķirsim obligāti būvēt siltumnīcu vai nojumi – tas ir dārgi. Segums lieti noder ķiršiem, kas ir blīvi un plaisā. Pats galvenais, kas jāievēro – segums jābūvē iespējami plašs. Turklāt segumam ir arī mīnuss – zem tā ļoti patīk dzīvoties laputīm.

Pērku ķiršus! Kā izvēlēties?

Saldos ķiršus ir pieņemts lasīt un tirgot ar visiem kātiņiem. Kātiņu izskats liecina par to, cik svaigi ir ķirši. Ja tie tikko lasīti – kātiņš ir zaļš un tvirts. Savukārt pastāvējušiem ķiršiem kātiņš vīst, brūnē un pat sakalst. Tieši šī iemesla dēļ no ārzemēm ievestos saldos ķiršus ļoti bieži tirgo jau bez kātiņiem. Nolasot ar kātiņiem, ķirši mazliet ātrāk zaudēs mitrumu – tas iztvaikos arī caur kātiņu. Savukārt pārvadāt ķiršus drošāk ar visiem kātiņiem – tad tie mazāk sadauzās.

Pēc izskata atšķirt, kuri ir Latvijā augušie, kuri importa ķirši, būs visai pagrūti. Agrāk varēja teikt: nē, nē, TIK lieli saldie ķirši Latvijā izaugt nevar. Pašlaik šķirņu piedāvājums attīstās tik strauji, ka arī Latvijā var izaugt ļoti lieli saldie ķirši.

To, cik svaigi ir skābie ķirši, noteikt ir krietni grūtāk, jo tos tradicionāli lasa bez kātiņiem. Katrā ziņā: labiem ķiršiem jābūt tvirtiem un iespējami sausiem.

Ķiršu poliklīnika

Sūdzības. Jaunie dzinumi it kā červelējas – lapas sagriežas uz iekšpusi un tādas arī paliek.

Diagnoze un ārstēšana. Pamēģini atritināt kādu lapu un paskatīties, kas zem tās dzīvo. Visticamāk, tur ir laputis. Jo siltāks un sausās laiks, jo straujāk laputis savairojas, jo gadā tām spēj attīstīties vairākas paaudzes. Jo jaunāks kociņš, jo svarīgāk ar laputīm tikt galā. Ja laputis ir uz dažām lapām vai dzinumu galiem, bojātos dzinumus var noplūkt. Ja laputu ļoti daudz un koks mazs, to der nosmidzināt ar kādu no insekticīdiem.

Sūdzības. Lapās parādās brūni, sausi plankumiņi, un pēc tam šajās vietās izveidojas caurumiņi.

Diagnoze un ārstēšana. Tā ir sēņu slimība – koku lapu sausplankumainība. Profilaktiski koku pavasarī der nomiglot ar kādu no vara preparātiem, vēlāk – ar kādu no fungicīdiem. Tomēr par šiem lapu bojājumiem īpaši satraukties nevajag – ja slimība nav pārāk izteikta, nekādu būtisku kaitējumu tā kokam nodarīt nevar.

Sūdzības. Uz ķirša stumbra parādījušies sveķi.

Diagnoze un ārstēšana. Iemesli tam var būt visdažādākie – sveķi norāda, ka ķirsim ir stress, ka koks pats sevi mēģina aizsargāt, bet ne vienmēr tas izdodas. Kāds ir sveķošanās iemesls – tas jāvērtē katrā konkrētajā gadījumā. Piemēram, kokam ir kāds mehānisks bojājums, varbūt tam zars izgriezts par tuvu stumbram – zaram nav atstāts celmiņš. Savukārt dažkārt sveķi ir izvietoti punktveidā, tad ķirsi var būt bojājis mizgrauzis – šis kaitēklis pēdējos gados sastopams arvien biežāk.

Sūdzības. Ķirša stumbrs ir saplaisājis.

Diagnoze un ārstēšana. Mizas plaisāšanu izraisa krasās gaisa temperatūras maiņas agra pavasara naktīs un dienās. Lai miza neplaisātu, par koku jāparūpējas laikus – stumbrs jākaļķo vai jāaptin ar aizsargjoslām. Regulāra kaļķošana palīdz aizaudzēt arī senākas rētas.

Sūdzības. Puvuši augļi.

Diagnoze un ārstēšana. Iemesls – augļu puve, un šīs kaites izplatību būtiski ietekmē laikapstākļi un šķirnes īpatnības. Pats galvenais: visi bojātie augļi noteikti jānolasa – nedrīkst tiem ļaut palikt kokā, jo tas veicina slimības izplatīšanos. Bojātie augļi noteikti jāaprok vai sliktākajā gadījumā jāatstāj zem koka. Ja puvušie ķirši paliek kokā, nākamgad puvušo augļu būs daudz vairāk.

Sūdzības. Ķiršiem vasaras otrajā pusē nobirst lapas.

Diagnoze un ārstēšana. Tā ir izplatīta skābo ķiršu slimība – ķiršu lapbire. Visas nobirušās lapas jānovāc vai jāiestrādā augsnē, visi stipri inficētie un bojātie zari jāizgriež, slimības ierobežošanai izmanto fungicīdus.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs