Kadiķis. Ass un izturīgs

Kadiķis
Lolita Lūse
6. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Latviešiem ir divi koki, ko iesaka stādīt mājas tuvumā. Viens ir pīlādzis, otrs – kadiķis, un abiem piemītot spēja ar savām maģiskajām īpašībām turēties pretī tumšajiem spēkiem. Bet tas nav vienīgais iemesls, lai sētā stādītu šo skujkoku.

«Manuprāt, kadiķis ir ļoti latvisks skujenis. Mūsu mežos savvaļā aug parastie kadiķi, bet arī tiem ir daudz skaistu šķirņu,» saka stādaudzētavas Arumi saimnieks PĒTERIS DUĻEVSKIS. Kadiķa odziņas izmanto gan kā ārstniecības augu, gan kā garšaugu: medījuma cepetis un kadiķogas neapšaubāmi ir saderīgs pāris, bet pa kādai svaigai kadiķa ogai mutē var iemest un nokošļāt tie, kam vēdera kaite, turklāt ogas uzlabo imunitāti – tās var izmantot tējās un novārījumos.

Aizdedzinātu kadiķa zariņu dūmi spēj enerģētiski attīrīt telpas, bet tie, kas ar ezoteriku neaizraujas, var kadiķi pakūpināt tāpat vien – telpas iegūst svaiguma, tīrības un svētku gaidu aromātu. No kadiķogām gatavo alkoholisko dzērienu džinu, zarus izmanto pirtsslotās. «Nekur nav teikts, ka pirtī drīkst izmantot tikai parasto kadiķi. Esmu griezis pirtij visdažādāko šķirņu zarus, un – visi labi!» iedrošina Pēteris.

Kadiķis katra dārza gaumē

Kā stāsta stādaudzētavas Arumi saimnieks, dārzkopji izveidojuši paši savu nezinātnisko kadiķu iedalījumu. Botāniķi kadiķus, tāpat kā visus citus augus, dala sugās un šķirnēs, bet dārzkopji – pēc to auguma un formas: klājeniskie kadiķi, stabveida jeb kolonnveida kadiķi un pārējie – izplestie kadiķi.

  • Laukumu nosegšanai – klājeniskie kadiķi.

Tie ir kadiķi, kas veido zemu, bet platu augumu: nosedz zemi gluži kā paklājs. Parasti par klājeniskajiem uzskata tādus, kas nepārsniedz pusmetra augstumu. Līdzās klasiskajiem klājeniskajiem kadiķiem (Juniperus horizontalis) šajā grupā iederas arī vairāku citu sugu, piemēram Kazaku jeb sabīniešu kadiķu, (Juniperus sabina) šķirnes.

Klājeniskajiem kadiķiem patiks augt saulē vai pusēnā. Pa prātam būs arī visai sausa un ne īpaši iekopta augsne, tomēr vislabāk jutīsies vidēji mitrā un vidēji bagātīgā augsnē ar skābu vai neitrālu pH līmeni (no 5,5 līdz 7).

Klājeniskos kadiķus var stādīt pa vienam vai grupās, bet – jāatrod zelta vidusceļš. Ja stādu no stāda ierok par tālu, ilgu laiku redzami tukši augsnes laukumi, savukārt par biezu sastādīti kadiķi drīz vien sāk cits citam traucēt, un tad stādījums jāretina. Ir grūti pateikt, cik tieši platu laukumu aizņems klājeniskais kadiķis: tā zari mēdz apskaņoties un veidot veselas stādu kompānijas. Ja kadiķa zars apskaņojies, var iegūt pavisam jaunu stādu, vien jānovērtē, cik tālu no zara gala saknes izveidojušās. Ja sakne ir tuvu zara galam (vidēji 20 centimetru) – stāds gatavs, bet, ja sakne ir metru no zara gala, tas nebūs kvalitatīvs.

 

  • Dzīvžogam vai kompozīcijām – stabveida. Šajā grupā iederas parastā kadiķa (Juniperus communis) šķirnes, arī klinškalnu kadiķu (Juniperus scopulorum) un Virdžīnijas kadiķu (Juniperus virginiana) šķirnes. Izvēloties stādus dzīvžogam, rūpīgi jāizvērtē, cik liels konkrētās šķirnes kadiķis izaugs un cik plats būs tā vainags. Arī šiem kadiķiem patiks saule vai pusēna, vidēji mitra, vidēji bagāta, vāji skāba augsne ar pH 5,5–6. Lai regulētu formu un augstumu, šos kadiķus var apcirpt.

 

  • Kompozīcijām un fonam – izplestie. Šajā grupā iekļauti lielākā daļa Ficera jeb vidējo kadiķu (Juniperus media (pfitzeriana)) un Kazaku jeb sabīniešu kadiķu (Juniperus sabina) šķirņu. Parasti šie kadiķi izaug vidēji trīs metrus augsti, bet ir arī šķirnes ar kompaktāku augumu. Audzējot krūmveida kadiķus, jāatceras, ka to augumu un platumu var regulēt, apcērpot vainagu vai izgriežot traucējošos zarus. Arī šiem kadiķiem patīk saule vai pusēna, labi augs barības vielām salīdzinoši bagātīgā augsnē.

Kadiķu šķirnes

Klājeniskie kadiķi

  • ‘Mother Lode’. Klājeniskais kadiķis ar skaisti dzeltenām skujām. Augstums 10–30 cm.
  • ‘Andorra Compacta Variegata’. Klājenisks kadiķis ar zaļām skujām un blatiem dzinumu galiem. Augums – pacelts, 30–50 cm augsts.
  • ‘Blue Forest’. Augstums apmēram pusmetrs, savdabīgi, stāvi dzinumu gali un  zilganpelēkas skujas.

Stabveida kadiķi

  • ‘Hibernica’. Ļoti šaurs parastais kadiķis, labi derēs dzīvžogam.
  • ‘Blue Arrow’. Klinškalnu kadiķis ar pelēcīgām skujām; izaug 2,5 m augstumā un mazliet vairāk nekā pusmetru plats.
  • ‘Stricta’. Parastā kadiķa šķirne. Izturīgs, reti apdeg, stingrs, spēcīgs augums, neizgāžas arī vējainā vietā.

Izplestie kadiķi

  • ‘Horstmann’. Parastais kadiķis ar neparastu, nokarenas formas vainagu.
  • ‘Floriant’. Zvīņainais kadiķis ar blīvu, kompaktu, nepilnu metru augstu vainagu. Skujas zilganas, zaru gali dzelteni.
  • ‘Kuriwao Gold’. Ficera kadiķis – trīsmetrīgs, dzeltenzaļš vainags.

Trīs svarīgi jautājumi par kadiķiem

  1. Vai tiesa, ka vienā pagalmā nevajag stādīt kadiķus un bumbierus, jo abiem šiem augiem ir viena kaite: bumbieru-kadiķu rūsa?
    Jā, gan bumbieri, gan kadiķi slimo ar bumbieru-kadiķu rūsu. Bumbieres katru gadu ar šo kaiti inficējas no jauna: kadiķos ir rūsa, un tās sporas ik pavasari atlido uz bumbieri. Mitrā pavasarī slimība izplatās straujāk, sausā – gausāk. Tomēr tas vien, ka pagalmā neaudzēsi kadiķus, bumbieres no rūsas nepasargās, – ja slimi kadiķi būs kaimiņam, iespējams, slimība skars arī tavus augļkokus. Prātīgākais risinājums: pavasarī sēnes sporu izlidošanas laikā bumbieres jāmiglo ar fungicīdiem. Savukārt kadiķus ārstēt no rūsas nav nekādas īpašās vajadzības.

  2. Kadiķi savvaļā aug visai nabadzīgā augsnē. Vai tādā man kadiķus stādīt arī dārzā?
    Tas, ka kadiķim vajadzīga nabadzīga smilts, ir visai nosacīti. Pavasaros stādu gadatirgos var pavērot, cik ļoti atšķiras vienas un tās pašas šķirnes kadiķi, kas auguši atšķirīgās augsnēs. Tiem, kas auguši smiltī, būs neizteiksmīgāks tonis kā tiem, kas auguši mālainākā augsnē. Kadiķim dārzā noteikti vajag ielabot augsni un vajag to pabarot, bet nepārspīlējot.

  3. Lielākais kreņķis ir kadiķu apdegšana agra pavasara saulē. Vai tur var ko līdzēt?
    Neliela auguma kadiķus, protams, var noēnot, bet tos, kas sasnieguši jau četru metru augstumu, diez vai izdosies pasargāt. Ir uzskats, ka dārzā jāstāda izturīgākās šķirnes, tomēr daudz svarīgāk ir kadiķus pareizi kopt. Ja rudenī stādījumu labi salaista, ja laikus pabaro ar rudenim tik piemēroto kālija mēslojumu, kadiķa dzinumi paspēj nobriest un pavasara saule tos neskar tik nežēlīgi. Vēl dārzkopju vidū klejo tāds humora pilns padoms: kadiķu dzīvžogu vajag stādīt mājas dienvidu pusē – kad pienāks pavasaris, uz dārzu vērstā stāda ziemeļu puse būs vesela, bet kaimiņa pusē – apdegusi.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs