Kā dzīvot, lai neradītu atkritumus?

Kādu vēlamies redzēt Latviju nākamajos simt gados? Jau tagad Latvijas pludmalēs atrod aizvien vairāk plastmasas atkritumu, kā to parādījusi kampaņa Mana jūra. Vai tiešām nākamajām paaudzēm atstāsim tikai lielu plastmasas maisiņu kaudzi?
IEVA dzīvo zaļi
Mairita Lūse
11. marts

Saglabāt

Kustība Zero Waste Latvija aicina neradīt atkritumus, bet kā to izdarīt praktiski?

Neradīti atkritumi var būt, piemēram, gan nepaņemti plastmasas maisiņi un atkārtoti uzpildītas ūdens pudeles, gan arī lietas, kas tiek salabotas vai aizdotas. Galvenais, ka pašam ir sajūta, ka atkritumu urna ir vieglāka un tukšāka.

«Reizēm pietiek ar vienu iepirkšanās reizi tirgū vai beziepakojuma veikalā, lai izvairītos no 15 maisiņiem un trauciņiem.»

Dzīvojot plastmasas pudeļu un vienreizlietojamo trauku ielenkumā, ir ļoti grūti neradīt atkritumus, un pat lielākajam dabas aizstāvim reizēm nolaižas rokas un rodas jautājums, vai tam visam ir kāda jēga? Toties, vērojot to, kas netiek saražots, var redzēt, no cik daudziem atkritumiem tomēr ikdienā varam izvairīties. Reizēm pietiek ar vienu iepirkšanās reizi tirgū vai beziepakojuma veikalā, lai izvairītos no 15 maisiņiem un trauciņiem, kas kopā Latvijas nākotni padarīs zaļāku un gaišāku.

4 zaļo latviešu stāsti

Līga Rulle, galvenā grāmatvede un biznesa kontroliere starptautiskā uzņēmumā, 3 bērnu mamma: «Zero waste – dzīves bez atkritumiem – idejai pievērsos pērnā gada sākumā.

  • Biju jau šo to dzirdējusi, un tad pēkšņi izlēmu, ka man tas ir jādara. Pieteicos Facebook Zero Waste Latvija lapā un vairākās ārzemju diskusiju lapās, lai smeltos idejas un meklētu padomus. Pasūtīju internetā sejas tīrīšanas un kosmētikas noņemšanas audumiņus, personīgās higiēnas preces, metāla pudeles visai ģimenei un tā soli pa solim meklēju, ko vēl no ikdienā lietojamām precēm varētu nomainīt uz ilgtspējīgām un dabai draudzīgām alternatīvām. Ļoti daudzas lietas, piemēram, plastmasas traukus un salmiņus, no mājas vienkārši aizvācu – nevis izmetot, bet piedāvājot Facebook atdošanas lapās. Ja pēc vairākkārtējiem pūliņiem neizdevās lietas atdot, domāju kam vēl tās varētu noderēt: dzīvnieku patversmēm, labdarības organizācijām u. tml.
  • Esmu tikusi pie komposta kastes. Man ir prieks par katru reizi, kad ar savu spainīti aizeju iemest mizas vai vecās puķes. Uz veikalu eju ar savām burkām un pudelēm, bet, kad kaut ko nevaru nopirkt bez iepakojuma, izvēlos produktus stikla, papīra vai metāla iepakojumā. Draudzene sašuva auduma maisiņus beramajām precēm, cepu maizi, taisu brokastu pārslas un vēl citas lietas.
  • Domāju par minimālismu un pamazām soli pa solim uz to eju. Mani draugi brīnās, cik man ir daudz visādu mantu, jo nemitīgi kaut ko kādam atdodu un piedāvāju. Man tas liek aizdomāties par to, cik ļoti cilvēki apaug ar mantām. Tas notiek pavisam nemanot, palēnām, bet pat tiem, kam liekas – man taču nav nekā lieka, izrādās, ir 10 kurpju pāri, 5 virsjakas, neskaitāmas viesu gultasveļas, padsmit dvieļi, vairāki sejas un roku krēmi, 20 kafijas krūzītes, un tas ir tikai sākums. Viens no maniem moto tagad ir «Atsakies!», kas arī atrodas Zero Waste piramīdas augšgalā. Lielākajā daļā gadījumu, ja tā labi padomā, neko no visa tā, ko gribas, nemaz īsti nevajag.         
  • Savās aktivitātēs iesaistīju visu ģimeni – informējot, izskaidrojot un rādot piemēru. Vīrs uzreiz bija manā pusē, bērniem gan tas viss likās kā pasaules gals – tūliņ pārvāksimies uz mežu un grauzīsim pašaudzētus burkānus. Tomēr mans lielākais lepnums ir manas iniciatīvas darba vietā. Mūsu birojā patērējām aptuveni 40 Venden ūdens pudeles mēnesī. Atteicāmies no dzeramā ūdens piegādes un pārgājām uz filtrētu ūdeni, tādējādi ietaupot laiku, plastmasas pudeles un naudu. Izrādās, mūsu lielajam kafijas aparātam, kas kafiju automātiski padod vienreizējā krūzītē, ir iespējams ielikt savu krūzīti, un aparāts pats saprot, ka vienreizējo nevajag! Protams, par šo ne visi padomā ikdienas skrējienā, bet, pieļaujot, ka daļa darbinieku tomēr atsakās no vienreizējām krūzītēm, mēs dabā neizmetīsim apmēram 500 krūzīšu mēnesī. Novācot personīgās atkritumu tvertnes, kas atradās katram zem galda un uzliekot kopīgās šķirošanas tvertnes birojā, mēs ietaupīsim neskaitāmus plastikāta maisiņus, ko katru dienu ielika 60 tvertnēs.
  • Neesmu nedz nogurusi, nedz nelaimīga. Esmu priecīga, ka esmu sākusi par to domāt, priecīga par to, ko ieguldu savos bērnos, priecīga, ka esmu tikusi ārā no patērēšanas valgiem un tas paver tik daudz iespēju kam citam. Uz daudzām lietām pavēršas pavisam cits skats. Lai visiem izdodas, vajag tikai sākt!»

«Man taču nav jāliek mani trīs tomāti maisiņā un varu palūgt arī pārdevējai to nedarīt.»

Sabīne Kleinhofa-Prūse, sieva un mamma ar radošo dzirksti: «Esmu parastais cilvēks, kurš nevar gluži vienā dienā mainīt visu savu atkritumus radošo dzīvi, tomēr kaislīgi atbalstu ideju, ka ir vērts darīt katru sīkāko lietiņu. Ja pagaidām vienīgais, ko vari darīt, ir mazāk lietot plastmasas maisiņus – dari to! Pirkt pienu un krējumu savos trauciņos? Lieliski! Man prieks redzēt, kā aizraujas draugi un izveido jaunus ieradumus, kas ne vien palīdz videi, bet arī samazina atkritumu iznešanas reižu skaitu un drazu daudzumu mājās.

Skatoties uz tabulu, mani simts punkti sakrājušies vienkāršās lietās, pirkumus liekot savā somā un paššūtajos maisiņos, pērkot piena produktus savos traukos. Jā, es mēdzu steigties un neplānot, atnesot mājās plastmasu, bet ietaupīto pudeļu un maisiņu skaits tomēr mani pārliecina, ka ir vērts censties arī tad, ja tas nesanāk perfekti.

Esmu liela second hand cienītāja un jaunu apģērbu pērku ļoti reti, bērniem reizēm šuju pati, cenšos līdz pēdējam neizmest lietas, tās mainot, salabojot un pārveidojot. Man ir vienaldzīgi zīmoli un jaunākie modes kliedzieni, bet nenosodu tos, kam tas ir būtiski, – arī šajā jomā var patērēt ar apdomu. Simta slieksni punkti pārkāpa, tieši mainoties ar bērnu un pašu drēbēm, lai nebūtu jāpērk jaunas. Dzīvojot patālāk no Rīgas, nākas paplānot, kā nodot, samainīt un neizmest, bet tas ir tā vērts.

Tiem, kuri šaubās, iesaku sevi nenobiedēt un sākt ar vienkāršāko lietu, ko vari iedomāties ceļā uz mazāka atkritumu daudzuma radīšanu. Sāc ar to, lai tas nestu prieku, nevis apgrūtinājumu. Kad esi gatava iet tālāk – meklē nākamo! Jo mēs visi esam tikai ceļā uz less waste vai zero waste – lai gan lietotu apģērbu iegāde man vienmēr šķitusi loģiskākais solis, tikai salīdzinoši nesen iedomājos, ka man taču nav jāliek trīs tomāti maisiņā un varu palūgt arī pārdevējai to nedarīt, kad auduma maisiņš aizmirsies mājās.

To es arī novēlu katram, kurš ir ceļā – baudīt procesu, priecāties par mazajām uzvarām un savā dzīvē saimniekot pašam, nevis ļaut to darīt lietām.»

«Dodoties ceļojumā, mums līdzi ir savas termokrūzes un maisiņi.»

Anna Lasmane, mācās ķīmiju un bioloģiju, dejo tautas dejas: «Man ir 18 gadu, un zero waste filozofija ir tas veids, kā es skatos uz pasauli. Pirms bezatkritumu pieejas iepazīšanas man nebija pat domas, ka atkritumi varētu būt tik milzīga problēma. Es laikam biju no tiem, kuri uzskatīja, ka atkritumu grozā saturs vienkārši pazūd. Pirmajā reizē, kad ar šo filozofiju iepazinos, man no tās pieejama šķita tikai kompostēšana, jo domāju, ka, dzīvojot kopā ar vecākiem, nevaru neko mainīt. Turklāt, tā kā par zero waste uzzināju, pateicoties tādiem grāmatu autoriem kā Bea Džonsone un Laurena Singere, domāju, ka to dara tikai trakie Amerikā. Šogad atkal sāku par to interesēties un atradu Zero Waste Latvija. Biju pārsteigta, ka arī Latvijā cilvēki to dara.

Sāku ar lietām, ko lietoju es atsevišķi no manas ģimenes, – zobu pasta, zobu suka, šampūns, kondicionieris un citi higiēnas piederumi. Lai veicinātu vecāku iesaisti, sašuvu neskaitāmus minimaisiņus un izveidoju tiem zero waste komplektu mašīnā. Tas darbojas! Esot veikalā, varam nopirkt maizi, cepumus, sīkākus augļus savos maisiņos. Dodoties ceļojumā, mums līdzi ir savas termokrūzes un maisiņi, lai neradītu neskaitāmus atkritumus no kafijām un maizītēm. Mani vecāki ir atvērti pārmaiņām, ja viņiem tās ieliek klēpi un parāda alternatīvu, un, manuprāt, tas jau ir daudz. Vienkārši tas jādara pozitīvi, un nevajag citus nosodīt.

Un, ziniet, man nekas nesagādā tādu prieku, kā kārtējās zero waste alternatīvas ieviešana manā dzīvē vai, vēl labāk, ka cilvēki man apkārt sāk kaut ko darīt. Piektdienās ar draudzeni iet uz tirgu vispār ir kaut kas fantastisks. Atnesam mājās visu savos maisiņos un burkās. Tas ir izcili.

Šogad piedalījos arī Deju svētkos. Domāju, ko varētu darīt lietas labā, un arī izdomāju. Mēģinājuma dienās līdzi nesu pusdienu kastīti un savu dakšiņu, termokrūzi, maisiņu. Kādus 10 punktus izdevās savākt.

Šī filozofija apvieno lielu daļa man būtisko lietu, piemēram, veselīgs dzīvesveids, minimālisms, dabas aizsardzība. Tāpēc man ir viegli pie tās pieturēties un iet tās virzienā. Katrā ziņā vajag pieiet pozitīvi, sākt ar maziem sīkumiem un domāt radoši. Galvenais ir sākt, un tad tas sagādās milzīgu prieku.»

«Dāvanām arvien biežāk izvēlos lietas, kas vedina dzīvot dabai saudzīgi: metāla salmiņus, daudzreiz lietojamās ūdens pudeles, iepirkumu somas.»

Krista Sileniece, pašnodarbināta sociālo tīklu satura redaktore: «Esmu no tiem, kas neiziet ārā no mājas bez savas ūdens pudeles un kafijas krūzes, manā somā vienmēr var atrast metāla salmiņus (gan man, gan draugam), ko lietot, ja nolemts pusdienot ārpus mājām. Ikdienā uz veikalu eju ar saviem iepirkumu maisiņiem, un, ja esmu tos aizmirsusi, nekas cits neatliek, kā griezties atpakaļ vai bāzt burkānus kabatās. Es ļoti priecājos par to, ka Liepājā esmu atradusi vairākas tirdzniecības vietas, kurās varu iegādāties sveramus graudaugus, riekstus un pākšaugus. Protams, liela nozīme manā dabai saudzīgajā dzīvesveidā ir manam uzturam: nav grūti nepirkt pienu tetrapakā un nedomāt, ko darīt ar olu trauciņiem, ja esi vegāns. Pat mana ikdienas higiēnas un skaistumkopšanas rutīna kļuvusi gandrīz brīva no atkritumiem. Un, ja tā labi padomā, tad arī daļa no mēbelēm mājās reiz bija nevienam nevajadzīgas grabažas, kas ar nedaudz krāsu un nelielu darbu ir ieguvušas otru dzīvi. Jāatzīst, ka diemžēl vēl no visiem atkritumiem attiekties nav sanācis, bet vismaz man ir mērķis, uz ko tiekties.
Kopš apzināti ievēroju šādu dzīvesveidu, gribot negribot esmu likusi par to padomāt arī apkārtējiem, un mani priecē tas, ka es neesmu vienīgā savu draugu un ģimenes lokā, kas rūpējas par dabu. Starp citu, arī dāvanām arvien biežāk izvēlos lietas, kas pamazām vedina dzīvot dabai saudzīgi: metāla salmiņus, daudzreiz lietojamās ūdens pudeles, iepirkumu somas. Par somām runājot, pirms pāris mēnešiem palūdzu mammai uzšūt izturīgu auduma somu ikdienas gaitām, un viņa to arī izdarīja no audumu atgriezumiem, kas citkārt ražošanas procesā tiktu izmesti. Ideja par zero waste somu, kas tapusi no «atkritumiem», iepatikās ne tikai man, bet arī draugiem, un tagad ar lepnumu varu paziņot, ka kopš tā brīža ir tapušas aptuveni 60 somas, tādējādi samazinot atkritumu daudzumu dubultā: audumu atgriezumi netiek izmesti, un cilvēki, kas iegādājās somas, vairs nelieto iepirkumu maisiņus.
Šis nav viegls dzīvesveids, un sākumā tas prasa daudz darba un līdzekļu, taču, manuprāt, tas ir tā vērts.»

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Māja

Receptes

Dārzs