Vērosim putnus! Putnu realitātes šovs

Jau šajā nedēļas nogalē klāt Putnu dienas! Pēdējā desmitgadē putnu un citu dzīvnieku vērošana tiešraidē uzplaukusi visā pasaulē. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, tagad cilvēkiem pieejams tik ciešs dzīvo radību ikdienas tuvplāns, kā nekad agrāk.
IEVA dzīvo zaļi
Liene Brizga-Kalniņa
1. aprīlis

Saglabāt

Foto: Dabasdati.lv un Latvijas Dabas fonds
Zivjērglis ('Pandion haliaetus') ir viens no amizantākajiem tiešraižu varoņiem.

Kad Latvijas Dabas fonda ornitologi 2012. gadā pie ērgļu ligzdām uzstādītās pētniecības kameras sāka straumēt tiešraidē internetā, padarot putna dzīves tuvplānus pieejamus jebkuram, diez vai viņiem ienāca prātā, ka tā būs palaišana pasaulē vārda tiešā nozīmē. Tagad putnu tiešraides jau sakrājušas miljoniem skatījumu, rekordu – 8,5 miljonus vienas sezonas laikā sasniedzot pērn. Tām ir līdzjutēji visā pasaulē – Vācijā, Somijā, Krievijā, Taivānā, Polijā un vēl citās valstīs. Pagājušajā pavasarī National Geographic mūsu Durbes jūras ērgļu kameru ierindoja starp piecām sezonas obligāti skatāmajām putnu tiešraidēm, uzsverot, ka skats, kas paveras, ir satriecošs, bet ērgļu pāris – patiesi harismātisks. Daudziem no ārvalstu skatītājiem tiešraides kameras ir arī pirmā iepazīšanās ar Latviju un tās dabu. Latvijas skatītāji ir lielā puse – 56% no visiem. Jūras ērgļiem, kas ir šā realitātes šova varoņi kopš pirmsākumiem, zivjērgļiem, melnajiem stārķiem, ūpjiem un citiem aizsargājamajiem putniem ir izveidojušās savas fanu un atbalstītāju grupas tiešraižu skatītāju forumā, kas izveidots portālā Dabasdati.lv. Čatā pie translācijām Youtube kanālā pie katra tiešraides loga ir sava kompānija, kas apsveicinās un apmainās ar jaunumiem par redzēto. Tikpat daudz cilvēku skatās savā nodabā – jaunie pilsētas profesionāļi, no rīta pamostoties, ieskatās, kas noticis ligzdā, un paklausās meža skaņas, bērni, atnākot mājās no skolas, ielien ligzdā, pensionētas kundzes pieskata putnus visas dienas gaitā, it sevišķi tad, kad ligzdās ir mazuļi.

Ērgļi ledū – 2017. gada visvairāk skatītie brīži bija tie, kad Durbes ērgļu ligzda, kurā jau bija olas, tika ieputināta sniegā.

Patiesi dabiskas drāmas

Ligzdu filmēšana pētniecības nolūkiem gan nav nekas jauns – ornitologi mēdz uzstādīt pie ligzdām kameras un pēc tam pētīt ierakstus, lai labāk izprastu putnu uzvedību un paradumus, taču iespēja sekot līdzi putniem internetā 24 stundas diennaktī un bez pārtraukumiem ir pavērusi jaunus apvāršņus pētniecībai, taču vēl vairāk – milzīgas auditorijas piesaistei. Savā ziņā tas sasaistās ar mūsdienu izklaides tendencēm – realitātes šoviem televīzijā, dzīvajām pārraidēm sociālajos tīklos, turklāt putnu kamerās var redzēt neiestudētas un patiesi dabiskas drāmas. Pavasaros lielais jautājums ir – vai izveidosies pāris, tad tiek gaidītas olas, bet vislielāko auditorijas kāpumu kameras sasniedz mazuļu šķilšanās laikā, kad tiek sekots līdzi katrai plaisai olā un, pateicoties lieliskajam tehnoloģiskajam nodrošinājumam, var pat dzirdēt čaumalas krakšķus. Tam seko dzīve ar mazuļiem – un tā ne vienmēr ir tikai salda un pūkaina. Ērgļu putnēni jau kopš agra vecuma savā starpā nežēlīgi konkurē par barību, tās mēdz pietrūkt, mazuļus aiznes kāds cits lidojošs plēsējs vai arī tie mēdz izkrist no ligzdas. Kad 2018. gada vasarā skatītāju acu priekšā no ligzdas izkrita jūras ērgļu putnēns, Latvijas Dabas fonda ornitologam un tiešraides kameru galvenajam cilvēkam Jānim Ķuzem nācās pieņemt dabas pētniekam sarežģītu lēmumu – iejaukties vai atstāt visu dabas rokās. Jauno putnu izkrišana no ligzdas ir samērā parasta parādība dabā, taču parasti mēs par to neuzzinām. Šoreiz izkrita daudziem pazīstams un iemīļots putns, kuram pat bija jau iedots vārdiņš. Galvenais iemesls, kādēļ šoreiz tika pieņemts lēmums iejaukties, bija barības trūkums – jaunajam ērglim būtu mazas izredzes izdzīvot arī tad, ja tas būtu ielikts atpakaļ ligzdā. Tāpēc eksperti devās uz ligzdu, atrada jauno jūras ērgli un nogādāja to savvaļas putnu rehabilitācijas centrā Madonas novadā pie Uģa Bergmaņa, kur tas izauga un rudenī tika palaists savvaļā.

Jūras ērgļu ('Haliaeetus albicilla’) mātīte Cilla ar savām olām ligzdā Ziemeļkurzemē.

Vai kameras putniem netraucē?

Latvijas Dabas fonda ekspertiem bieži vaicā – kā jūs to dabūjat gatavu? Kur ņemat elektrību, jo mežā taču nav rozetes, kurā iespraust vadu? Vai kameras putniem netraucē? Kameru uzstādīšana un translāciju nodrošināšana ir tehnoloģiski sarežģīts un arī fiziski smags darbs, jo visas iekārtas ir jāienes dziļi mežā, tālu prom no ceļiem. Ja kādreiz mežā satiekat vīrus, kas stiepj ko ļoti smagu, iespējams, tie ir putnu tiešraižu organizētāji un brīvprātīgie palīgi, kas dodas nomainīt akumulatorus. Dažām kamerām ir ierīkota jaunākas paaudzes sistēma – enerģiju dod ģeneratori, kas kā degvielu izmanto metanolu. Kameras tiek ierīkotas tajā laikā, kad nenotiek ligzdošana, un iekārtas pie ligzdas ir, cik vien iespējams, nemanāmas, parasti tās netraucē vairāk kā koka zars. Bieži ir gadījies, ka kameras fokuss nobīdās, jo kāds putns uz tās sēdējis un sašķiebis. Ja ligzdošanas sezonas laikā kamerām gadās kāda tehniska ķibele, kas nav novēršama attālināti, tad visdrīzāk no šā putna vērošanas būs jāatvadās līdz laikam, kad jaunie putni jau būs paaugušies, jo kameras labošanas dēļ putni traucēti netiks. Tā 2018. gadā zivjērgļa kamerā iespēra zibens laikā, kad tur grasījās šķilties olas, un mēs tā arī neuzzinājām, kas īsti tur notika, jo pēc pāris mēnešiem, kad translāciju atjaunoja, ligzda bija tukša.

Vēl viens populārs jautājums tiešraižu pārvaldniekiem ir – kas par to visu maksā? Lauvas tiesu no finansējuma, kas nepieciešams, lai varētu straumēt no ligzdām, nodrošina ziedojumi no privātpersonām un uzņēmumiem. Jo vairāk līdzekļu pieejams, jo tehnoloģiski labākas tiešraides iespējams nodrošināt.

Durbes jūras ērglis ('Haliaeetus albicilla’) savā slavenajā un daudzu apbrīnotajā ligzdā ar izcilo skatu.

Dabas tuvums ekrānā

Savukārt pašu tiešraižu nodrošinātāju – Latvijas Dabas fondu – interesē, kas mudina cilvēkus skatīties tiešraides un vai tas ko maina attieksmē pret dabu un dabas aizsardzību. Tāpēc 2018. gadā LDF veica skatītāju aptauju, kurā piedalījās 400 kameru skatītāji no Latvijas un ārvalstīm. Vairāk nekā puse – 59% – atzina, ka tiešraides vēro katru dienu, aptuveni ceturtā daļa par tiešraidēm uzzināja, jo īpaši interesējas par putniem, bet pārējie skatītāju lokā nonākuši nejauši, uzzinot par tām sociālajos tīklos, medijos vai no draugiem un paziņām. Visvairāk iecienītā ligzda šajā sezonā bijusi Durbes jūras ērgļu ligzda, un tas nepārsteidz, jo šī ir ligzda ar visilgāko tiešraižu vēsturi un daudziem krāšņiem notikumiem, varētu teikt – realitātes šova veterāne.

Atbildot uz jautājumu «kāpēc skatāties», viena trešā daļa vērotāju atzina, ka interesējas par putniem, vēl viena trešdaļa skatoties gūst saikni ar dabu, kad nevar būt dabā, bet vēl trešā daļa aptaujāto saka – tas vienkārši ir interesanti. «Vērojot putnus, gūstu iekšēju mieru un prieku»; «nekad nebūtu domājusi, ka mani tas varētu tā ieinteresēt – redzēt, kā viņi patiesībā dzīvo, kā aug, tas ir ārkārtīgi aizraujoši»; «tas ir diezgan meditatīvi», «īsti nezinu, kāpēc skatos, vienkārši paņēma» – tā vēsta aptaujāto individuālās atbildes. Vaicāti, ko gūst no tiešraidēm, skatītāji norāda, ka labāku izpratni par putnu dzīvi (32%), labāku izpratni par dabas procesiem (22%), labāku izpratni par dabas aizsardzības nepieciešamību, piemēram, kāpēc vajadzētu ierobežot mežistrādi putnu ligzdošanas laikā (21%), 17% saka – galvenais ieguvums ir relaksācija ikdienā. Gandrīz puse aptaujāto atzina, ka reizi nedēļā vai biežāk dodas dabā. Ir skaidrs, ka dabas pieredzēšanu putnu ligzdas ekrānā neaizvieto, bet papildina.

Kur meklēt putnus pa īstam?

Taču, ko darīt, ja putni līdz šim vēroti tikai ekrānā, bet, pavasarim skanot un putniem dziedot, gribas aut kājas, sajust mežu un iepazīt putnus? Latvijas Dabas fonda eksperte un portāla Dabasdati.lv koordinatore Ilze Priedniece iesaka – viena iespēja ir doties dabā kopā ar pieredzējušiem putnu vērotājiem. Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) bieži rīko putnu vērošanas ekskursijas putnu pazinēju vadībā dažādās Latvijas vietās. Tajās var piedalīties ikviens interesents, nav nepieciešamas iepriekšējas zināšanas par putniem. LOB organizē arī putnu noteikšanas kursus. Ja nav vēlēšanās biedroties ar citiem, introvertiem dabas mīļiem ir iespēja iepazīt putnus individuāli. Ilze Priedniece skaidro, ka var sākt ar ko pavisam vienkāršu – putnu vērošanu barotavā vai kādā citā vietā, kur putni pulcējas un ir labi apskatāmi tuvumā. Ja putnu ir izdevies nofotografēt, novērojumu ar attēlu var ieziņot portālā dabasdati.lv, nezināmas sugas gadījumā sugas nosaukuma vietā izvēloties «Putns (nenoteikts)», un brīvprātīgie eksperti palīdzēs noteikt sugu un izskaidros noteikšanas pazīmes.

Kā lai nezinātājs saprot, kurā virzienā doties, kurās vietās putnus var ieraudzīt? Ilze, kas pati ir ornitoloģe, aizrautīga putnu fotogrāfe un vada putnu vērošanas ekskursijas, stāsta, ka labākās putnu vērošanas vietas dažādos gadalaikos atšķiras. Ziemā tās ir vietas pie neaizsalušiem ūdeņiem, piemēram, Dārziņu atteka. Pavasara migrāciju laikā putni lielā skaitā koncentrējas Kolkasragā, rudens migrāciju laikā – Papē (Rucavas novadā). Iespaidīgi ir ceļojošo zosu un gulbju bari pavasarī, kas atpūšas un barojas uz laukiem. Šādus barus var vērot, piemēram, Svētes lejtecē, Užavas un Dvietes palienēs, Ķemeru Nacionālajā parkā un tā apkārtnē. Protams, putnus var vērot ne tikai šajās vietās, bet gandrīz vai jebkur, arī apdzīvotās vietās, pat Rīgā, kur putni ir pieraduši pie cilvēku klātbūtnes un aplūkojami tuvāk. Ilze pati, izejot cauri parkiem pilsētas centrā, ierauga daudz dažādu sugu – pilsētā ligzdojošos vistu vanagus, dzeņus un citus, ko nepieredzējis gājējs vienkārši neieraudzīs. Starp citu, viena no Dabas fonda tiešraides kamerām ir pilsētā, rūpnieciskā rajonā, un tajā var vērot, kā ligzdo vistu vanagu ģimene.

Melnais stārķis ('Ciconia nigra') ar savu pirmo 2018. gada olu.

Vēro, bet netraucē!

Bieži vien, ieraugot putnu, redzam, ka tas nav zvirbulis vai vārna, bet, kas īsti tas ir, nezinām. Ko darīt putnu sugu nezinīšiem, ar ko bruņoties, dodoties dabā?

Ilze Priedniece nedomā, ka uzreiz vajag iegādāties smalku binokli. Putnus var sākt vērot arī bez īpašas tehnikas, iepazīstot tos pie barotavas un citās vietās, kur tie ļauj pienākt tuvu. Vairumam cilvēku ir arī viedtālrunis, ar kuru var pievilkt attēlu tuvāk un putnu nobildēt. Taču binoklis, protams, ir ļoti noderīgs, it īpaši, ja interese par putniem kļūst nopietnāka. Pieredzējusī ornitoloģe iesaka, ka nevajadzētu censties iegādāties binokli ar maksimāli lielu palielinājumu, 8x palielinājums iesācējiem būs piemērots. Ja dodaties organizētās putnu vērošanas ekskursijās, tajās parasti ir nodrošināts teleskops vai binokļi, lai var pievilkt putnus tuvāk. Putnu noteikšanai var izmantot interneta resursus, piemēram, vietni putni.lv.

Putnus vērojot, ir svarīgi atcerēties, ka tās ir dzīvas būtnes ar savu dzīves telpu, ritmu un mēs esam tikai viesi un vērotāji. Tāpēc putni jāciena un jāievēro pamata uzvedības noteikumi. Kā norāda ornitoloģe, ir svarīgi, putnus vērojot, tos neiztraucēt. Ja ir gadījies uziet putna ligzdu, to var ātri nofotografēt, bet pēc tam uzreiz jādodas prom, lai putns, ja tas ir ligzdā, no tās neizlidotu vai, ja ir traucējuma dēļ jau aizlidojis, varētu iespējami ātri atgriezties.

Arī vērojot putnus migrāciju laikā, ir jāievēro piesardzība. Piemēram, vērojot zosu baru, kas atpūšas vai barojas uz lauka, tam nevajadzētu iet pārāk tuvu – ja zosis jau sāk pacelt galvu un tramīgi lūkoties apkārt, ir nekavējoties jāatkāpjas, pirms tās ir cēlušās spārnos. Nepieciešamība bieži pacelties spārnos un mainīt barošanās vietu tērē putnu enerģiju, kas ir tik nepieciešama tālajam lidojumam uz ligzdošanas vietām ziemeļos.

Putnu tiešraides internetā:

Latvijas Dabas fonda tiešraides:

Nepalaid garām!

2019. gada sezonā Latvijas Dabas fonds piedāvās tiešraides no jūras ērgļu, zivjērgļu, ūpju, melno stārķu, mazo ērgļu un vistu vanagu ligzdām. Iespējams, būs arī vairāki jaunumi, par kuriem uzzināsiet, sekojot līdzi jaunumiem portālā Dabasdati un Latvijas Dabas fonda Youtube profilā.

Latvijas Valsts mežu tiešraides: https://www.lvm.lv/sabiedribai/web-kameras

Vērtīgi fakti

Vari palasīt!
Labākie putnu noteicēji grāmatas formātā diemžēl nav latviešu valodā, piemēram, populārais Collins Bird Guide, kas pieejams gan grāmatas veidā, gan kā tālruņu lietotne.

Latviešu valodā iznākušais jaunākais noteicējs sastāv no vairākām grāmatām: Latvijas meža putni, Latvijas lauku putni, Latvijas ūdeņu putni, bet tie neietver visas Latvijā sastopamās putnu sugas.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs