Vai tuvojas kukaiņu apokalipse?

Vakaros, plikiem stilbiem pa pagalmu staigājot vai sēžot pie ugunskura, gadās, ka odi kož tik nežēlīgi, ka saulrietu sagaidīt nesanāk… Var rasties jautājums – nu kāpēc tie kukaiņi mums vispār ir vajadzīgi, tik ērti būtu, ja nekas nekostu, nepītos matos, nedīktu gar ausīm un nelīstu mūsu ēdienā. Kas notiks, ja kukaiņu nebūs?
IEVA dzīvo zaļi
Liene Brizga-Kalniņa
28. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Latvijas Dabas fonds
Vēl dzīva un dabiska – pļava ar taureni

Vispirms planēta kļūtu krietni vien vieglāka, jo kukaiņi veido divas trešdaļas no visām dzīvajām radībām, kas mājo uz zemes. Kukaiņi ir visdaudzveidīgākā un bagātīgākā dzīvnieku grupa, un, ja rēķina pēc biomasas apjoma, to ir 17 reižu vairāk nekā cilvēku. Cilvēks, starp citu, ir diezgan sīka vienība zemes kopējā biomasā – mūsu suga aizņem tikai 0,01% no tās.

Ja kukaiņi pazustu, cilvēkiem, iespējams, būtu par kādu niezošo kodumu mazāk, taču tas diez vai atsvērtu to, ka rastos lielas grūtības ar pārtikas ieguvi, jo kukaiņi darbojas kā apputeksnētāji un nodrošina apmēram 70% kultūraugu apputeksnēšanu. Apputeksnē ne tikai medus bites, bet arī vientuļās bites, lapsenes, ziedmušas un citi mazi lidoņi.

Dabas paveikto cilvēku labā zinātnieki mēģina pārvērst naudas izteiksmē – tā ir ekosistēmu pakalpojumu pieeja dabas vērtības noteikšanai, un saskaņā ar to tiek lēsts, ka apputeksnētāju veikto pakalpojumu vērtība visā pasaulē mērāma starp 235 un 577 miljardiem ASV dolāru.

Niedru kūlīša piemērs – mazā kukaiņu māja.

Taču cilvēka problēmu sarakstā būtu ne tikai pārtikas trūkums. Vēl viens pakalpojums, ko paveic kukaiņi un kas ir pavisam neredzams, ir organisko vielu pārstrādāšana jeb citiem vārdiem – kukaiņi darbojas kā atkritumu apsaimniekotāji, apēdot milzīgus apjomus trūdu, lapu, citu kukaiņu un dažādas, mūsuprāt, drazas. Tā, piemēram, visas pasaules zirnekļi gada laikā apēd 400 līdz 800 miljonus tonnu medījuma. Tas viņus ierindo pie tikpat aktīviem gaļēdājiem kā mēs, 7 miljardi cilvēku, kuri apēd apmēram 400 miljonus tonnu gaļas un zivju katru gadu. Starp citu, cilvēku kopējā biomasa pasaulē ir 287 miljoni tonnu, un tas ir mazāk, nekā zirnekļi apēd gada laikā. Tātad, ja zirnekļi nolemtu meklēt jaunas barības nišas un pievērstos cilvēku notiesāšanai, gada laikā ar mums būtu cauri. 

Ja kukaiņi izzustu un vairs nepārstrādātu barību, tad mums būtu jāsadzīvo ar milzīgiem organisko vielu kalniem.

Kukaiņi arī ir dabīgie ienaidnieki citiem kukaiņiem un tā nodrošina līdzsvaru kukaiņu pasaulē, savukārt dārzniekiem dod tik vajadzīgo aizsardzību pret kaitēkļiem. Kas vienam kaitēklis, otram – gards ēdiens. Tāpat tie kukaiņi, kas nelido, bet dzīvo uz zemes, strādā kā augsnes irdinātāji un uzlabotāji, nodrošinot augsnes procesu norisi un tās auglību.

Vai kukaiņu izzušana ir reāla?

Samērā nomaļā Vācijas pilsētā Krefeldā, kas atrodas valsts rietumos, pie robežas ar Nīderlandi kopš 1905. gada darbojas neliela entomologu biedrība, kas apvieno aptuveni 50 kukaiņu pētnieku. Biedrība darbojas uz brīvprātības principiem, ne visi tās dalībnieki ir biologi un doktora grāda īpašnieki – daudziem dalībniekiem kukaiņu pētīšana bijusi hobijs, un biedrībā iesaistījušies gan skolnieki, gan pensionāri. Krefeldas entomologu biedrība bija maza amatieru grupiņa, kas aizrāvusies ar kukaiņiem.

Kopš 1989. gada biedrība veica pētījumus dažādās Vācijas aizsargājamās dabas teritorijās, pēc standartizētas metodes uzskaitot kukaiņus. Dažādās vietās dabā tika izvietotas nelielas, teltīm līdzīgas lamatas, kurās notvertos kukaiņus pētnieki skaitīja, svēra un iegūtos datus gadu gaitā uzkrāja. Taču tad, kad 2017. gadā biedrība datus apkopoja un laida klajā zinātnisko rakstu ar saviem secinājumiem, Krefeldas kukaiņu mīlētāju aktivitātes rezultāts kļuva par vienu no pēdējo gadu nozīmīgākajiem un satraucošākajiem zinātniskajiem atklājumiem dabas jomā, bet publicētais raksts – par sesto vairāk apspriesto zinātnisko publikāciju 2017. gadā!

Pētījuma secinājumi bija negaidīti un skarbi – teritorijās, kurās veikta uzskaite, kukaiņu masa 25 gadu laikā ir samazinājusies par trim ceturtdaļām

Vācijas pētījums ir īpašs ar to, ka dati par kukaiņiem vienā teritorijā apkopoti ilgtermiņā, turklāt uzskaitīti visi lidojošie kukaiņi, arī tādi kā lapsenes un mušas, kurus atsevišķi pēta reti.

Bites, darot savu darbiņu

Ziņām par šo pētījumu sekoja citas. 2019. gada janvārī nāca klajā ziņa, ka Puertoriko lietusmežā izzuduši 98% visu uz zemes mītošo kukaiņu. 2019. gada aprīlī Austrālijas zinātnieki publicēja apskatu par kukaiņu populācijas izmaiņām visā pasaulē. Viņu slēdziens – 40% kukaiņu sugu strauji samazinās, trešā daļa uzskatāma par apdraudētām. Kukaiņi iznīkst astoņas reizes ātrāk nekā zīdītāji, putni un abinieki. Ja kukaiņu samazināšanās turpināsies tikpat strauji kā šobrīd, tad gadsimta laikā tie varētu izzust pilnībā – tā izskaitļojuši Austrālijas pētnieki.

Kurš ir vainīgs?

Kopš ziņām par kukaiņu apokalipsi arī sabiedrība sākusi pievērst uzmanību kukaiņiem, un daudziem nācies atzīt – jā, tur, kur vēl nesen bija, vairs nav! Vislabāk to parāda tā sauktais «vējstikla fenomens» – uz mašīnas vējstikla pēc braucieniem pa laukiem paliek arvien mazāk kukaiņu un arvien retāk ir jāapstājas to nomazgāt.

Izraujot kukaiņus no ekosistēmas pamata, sašķobās dzīves iespējas daudzām citām sugām.

Taču kas ir šīs bieži vien neredzamās drāmas iemesli? Zinātnieki izvairās norādīt uz konkrētiem kukaiņu samazināšanās cēloņiem, jo ir pārāk maz zināšanu, un tie ir grūti izmērāmi, taču gandrīz visi ir vienisprātis, ka nozīmīga ietekme ir mūsdienu intensīvajai lauksaimniecībai.

Kultūraugu intensīva audzēšana un apstrāde ar pesticīdiem atņem kukaiņiem vietu, kur dzīvot, un noindē tos. Tas arī ir vienīgais izskaidrojums Vācijas kukaiņu samazinājumam – rezervātos, kur veikta uzskaite, kukaiņi ir drošībā, taču tiem apkārt ir daudz lauksaimniecības teritoriju, kurās nokļūstot, tie iet bojā. Puertoriko lietusmeža kukaiņu izzušanu pētnieki skaidro ar klimata pārmaiņām un temperatūras palielināšanos, un vēl būtiskas ietekmes uz kukaiņu samazināšanos ir pilsētu paplašināšanās un invazīvās sugas.

Vai Latvijā arī notiek kukaiņu apokalipse? Pie mums nav veikti pētījumi, kas ļautu izdarīt zinātniskus secinājumus par izmaiņām kukaiņu skaitā un masā, taču ir skaidrs, ka arī Latvijā lauksaimniecība ir intensīva, pesticīdi tiek lietoti, kas var radīt kukaiņiem nepatīkamas sekas. Tāpēc parūpēties par kukaiņiem noteikti nenāks par ļaunu.

Kukaiņu māja Lēdurgas dendroparkā

Cerēsim, ka nenonāksim līdz brīdim, kad ilgosimies pēc kukaiņu kodumiem kājās un notraipītiem vējstikliem, pēc putnu dziedāšanas (jo, izzūdot kukaiņiem, lielāks klusums būs arī putnu pasaulē, jo slikti klāsies tiem, kuri pārtiek no kukaiņiem). Lielākos un nozīmīgākos lēmumus dabas sargāšanai un cīņai ar klimata pārmaiņām var pieņemt politiķi un valdība, taču arī mēs katrs varam ikdienā darīt lietas, kuras palīdz kukaiņiem un citām dzīvām radībām.

4 idejas, kā palīdzēt kukaiņiem!

 

  1. Kļūsti par sabiedrisko zinātnieku.
    Kukaiņu uzskaitē un pētīšanā liela nozīme ir tieši sabiedriskajiem zinātniekiem. Latvijā kļūt par sabiedrisko zinātnieku ir vienkārši, jo mums ir dabas novērojumu portāls Dabasdati.lv – tajā var reģistrēt novērojumu dabā, pievienot novērojuma vietu un fotoattēlu, tādā veidā liekot kopā vērtīgus datus par Latvijas dabu. Arī tad, ja ieraugi kādu nepazīstamu kukaini, šo novērojumu var reģistrēt Dabasdati.lv, jo eksperti palīdz atpazīt sugas.

    Bet, protams, knišļus, odus un mušiņas portālā neziņosi. To pētīšanai var izmantot pavisam vienkāršu metodi – vējstikla testu. Dodoties izbraucienos ar auto, piefiksē, cik bieži vējstikls noklājas ar kukaiņiem un ir jāmazgā. Laika gaitā šādi novērojumi varēs iezīmēt, kādas tendences kukaiņu dzīvē ir tavā apkaimē. Piemēram, Dānijā, šādu eksperimentu veica, izsniedzot autovadītājiem īpašus mašīnai piestiprināmus kukaiņu ķeramos tīkliņus.
  2. Radi zaļās zonas pilsētā.
    Lai arī pilsētu paplašināšanās ir viens no iemesliem, kāpēc kukaiņu skaits samazinās, tā var būt arī kukaiņiem labvēlīga vide. Lauksaimniecībai kļūstot arvien atrautākai no dabas, pilsētu zaļās zonas piedāvā kukaiņiem piemērotas mājas – apstādījumus, mazdārziņus, parkus, arī kapus, ceļmalas un ietvju malas.

    Mazdārziņi ar daudzveidīgu augu klāstu varētu būt vislabākais patvērums kukaiņiem pilsētā, taču ne visiem ir iespēja tādu veidot. Tāpēc arī neliela puķu dobe pagalmā vai uz palodzes iepriecinās kādu kukaini vai tauriņu un dos tam barību. Tikai jāizvēlas tādi augi, kas patīk apputeksnētājiem, kā arī vēlams izvēlēties augus ar dažādu ziedēšanas laiku, lai tauriņiem un kukaiņiem būtu pieejama barība visu vasaru. Stādiet flokšus, dienziedes, ziemasteres, rudbekijas, prīmulas, cīnijas, samtenes, saulespuķes, kliņģerītes un lauvmutītes. Arī piparmētras, izops, mārsils un citi smaržaugi patiks kukaiņiem, tāpat arī nātres var atstāt neizravētas, jo noderēs kukaiņiem.
  3. Atbalsti bioloģisko lauksaimniecību.
    Viens no veidiem, kā atbalstīt kukaiņus, ir izvēlēties pārtiku, kas nāk no bioloģiski sertificētām saimniecībām, jo tās nelieto pesticīdus un arī vairāk rūpējas par dabas daudzveidību, piemēram, īpaši piesaistot kukaiņus, kas kļūst par kaitēkļu dabiskajiem ienaidniekiem. Bioloģiskās lauksaimniecības produktus var atpazīt pēc Eiropas Savienības vienotā bioloģiskā marķējuma.
  4. Uzbūvē kukaiņu māju.
    Arī Latvijā pēdējos gados arvien vairāk redzam kukaiņu mājas vai kukaiņu viesnīcas – tās ir nelielas būves no dabas materiāliem, kuru mērķis ir dot patvērumu kukaiņiem vidē, kurā ir samazinājušies tiem piemērotie dabiskie biotopi. Ne vienmēr vajag celt veselu māju! Kā iesaka entomologs Voldemārs Spuņģis, kukaiņu mājas var būt arī vienkārši niedru kūlīši vai saurbti koka baļķīši ar caurumu diametru 4–7 mm un dziļumu 5–8 cm. Tādi noderēs vientuļajām bitēm.

    Var arī saurbt caurumus vertikālos sausos baļķīšos vai nokaltuša koka stāvošā stumbenī. Tas dos māju vientuļajām bitēm, krāšņlapsenēm, racējlapsenēm. Voldemārs Spuņģis arī uzsver, ka bitēm paredzētajās kukaiņu mājās nevajadzētu izmantot salmus, zariņus, mizas, čiekurus, sūnas. Savukārt, ja māju vēlamies uzbūvēt derīgu arī citiem bezmugurkaulniekiem, Voldemārs Spuņgis iesaka veidot pagraba stāvu. Tur var izmantot trūdošus lapkoka baļķīšus, aizpildot spraugas ar sūnām. Pagraba izbūve nodrošinātu dzīves vietu vabolēm, mitrenēm, skudrām, sliekām un citiem, kā arī visiem ziemojošiem bezmugurkaulniekiem.

Neliela puķu dobe pagalmā vai uz palodzes iepriecinās kādu kukaini vai tauriņu un dos tam barību.

Atceries!

  • Nepļauj mauriņu – atstāj vismaz desmito daļu nenopļautu līdz augustam, ļaujot tur izziedēt puķēm. Kukaiņiem patiks!
  • Nelieto pesticīdus pagalmā – tas ne tikai atstās ietekmi uz kukaiņiem, bet arī var kaitēt pašu veselībai.
  • Atbalsti zaļu pilsētas infrastruktūru – iesaki nekustamo īpašumu attīstītājiem veidot jaunos projektus ar dārziem, bet pašvaldībām – attīstīt zaļās zonas!

Interesanti zināt

Pēdējos 20 gados lauksaimniecībā tiek lietoti īpaši toksiski insekticīdi, ar ko indēt kaitēkļus, – tādi kā neonikotinoīdi. Pagājušajā gadā bišu sargāšanas vārdā tika panākta trīs toksisko neonikotinoīdu aizliegšana Eiropas Savienībā, un šobrīd notiek diskusijas par stingrāku procedūru pieņemšanu pesticīdu apstiprināšanai, vērtējot to ietekmi uz bitēm.

Pētījumi

Pētījums par kukaiņu biomasas samazināšanos Vācijas aizsargājamās teritorijās

Pētījums par biomasas sadalījumu pasaulē

Par kukaiņu samazināšanos visā pasaulē

Pētījums par zirnekļiem

Par kukaiņu izzušanu lietusmežos Puertoriko

 

 

 

 

 

 

 

 

Lasi citur

1 komentārs

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs