Laiks iet kājām!

Inga, Uģis un Elza Liepiņi domā par to, lai dzīvotu veselīgi, bet atzīst, ka īpaši nav pievērsuši vērību tam, cik viņu ikdienas izvēles ir vai nav videi un klimatam saudzīgas. Noskaidrosim to kopā – cik aptuveni lielu platību aizņem Liepiņu ģimenes dzīvesstila ikdienas izvēles, pārtikas un transporta patērēšanas ieradumi, ja tos ievieto ekoloģiskās pēdas kalkulatorā?
IEVA dzīvo zaļi
Tīna Sidoroviča
5. aprīlis

Drukāt

Saglabāt

Pirms nepilna gada Liepiņu ģimene no savrupmājas Pierīgā pārcēlās uz Rīgu. Lai gan viņi tagad nedzīvo pašā Rīgas centrā, tomēr tuvāk darba vietai un pavisam tuvu meitas Elzas skolai. Tā kā nu mainīta mājvieta – turklāt tagad apdzīvojamā platība ir samazinājusies par vismaz 100 kvadrātmetriem – viņi nevilšus sākuši dzīvot, patērējot daudz mazāk vides resursu un radot mazāk piesārņojuma.

«Līdzko paliks siltāks, uz darbu atkal braukšu ar velosipēdu,» priecājas mārketinga speciāliste un deju kustību terapeite Inga, kura visu pagājušos vasaru izmantoja riteni kā ērtāko un ātrāko pārvietošanās līdzekli pa galvaspilsētas ielām. «Mani priecē, ka meita uz skolu var aiziet ar kājām!» Tētis Uģis pārsēdīsies uz sava motocikla, lai nebūtu pa pilsētu jāpārvietojas automobilī. Turklāt nu jau vairāk nekā desmit gadu Liepiņu ģimenē visi ir veģetārieši – tas, ka gaļas audzēšana piesārņo dabu, ir viens no iemesliem, kāpēc zaļāk ir atteikties no gaļas uzturā.

Un tomēr – vai ar to visu pietiek, lai ģimenes ekoloģiskās pēdas nospiedums, kas ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem, būtu tuvu ilgtspējīgam līmenim (1,8 hektāru uz cilvēku gadā)?

Liepiņu ģimenes zaļos ieradumus komentē JĀNIS BRIZGA, žurnāla IEVA DZĪVO ZAĻI vides konsultants un biedrības Zaļā brīvība vadītājs.

MĀJA

Atbildot uz jautājumu loku par pašreizējo dzīvesvietu, Uģis un Inga stāsta gan par to, no kā būvēta māja un ar ko tiek apkurināta, gan kāds ir ūdens un elektrības patēriņš. Tāpat noskaidrojam, cik cilvēku dzīvo mājā un cik liela ir tās platība. Trīs cilvēku ģimene dzīvo 110 kvadrātmetru vienģimenes mājā ar koka karkasu, kas būvēta pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Māja ir pieslēgta pilsētas ūdensvadam un kanalizācijai un tiek apsildīta ar dabasgāzi.

VIDES EKSPERTS: 37 kvarātmetru dzīvojamās platības uz vienu ģimenes locekli ir daudz vairāk nekā vidēji Latvijā. Dzīvojamās platības samazināšana un dzīvošana mazākās mājsaimniecībās ir viena no zaļākajām izvēlēm, jo tādējādi var ietaupīt daudz dabas resursu. Lai saprastu iespējas uzlabot ēkas energoefektivitāti, ieteicams veikt tās energoauditu, kas nemaksā tik daudz, bet var dot skaidrību par to, ko un kā varētu uzlabot. Dabasgāze ir fosilais resurss, kas rada būtiskas klimata ietekmes. Tāpēc ilgtermiņā būtu jāizskata iespēja pārslēgties uz klimatam saudzīgākiem risinājumiem, piemēram, ēkas energoefektivitātes palielināšana kopā ar pārslēgšanos uz siltumsūkni un/vai saules kolektoru.

TRANSPORTS

Liepiņi noteikti nav mājās sēdētāji un teju katru nedēļas nogali dodas tuvākos un tālākos ceļojumos. Viņi gan galvenokārt brauc ar savu automobili, neizvēloties, piemēram, ceļojumus ar kājām vai sabiedrisko transportu. Tomēr, kā atzīst Inga, ja viņi nebūtu mainījuši dzīvesvietu, tad nobraukto kilometru būtu teju desmit reižu vairāk, turklāt tagad siltajā laikā var nokļūt darbā, skolā vai pilsētas centrā arī ar vidi saudzējošu variantu. Neraugoties uz to, kopā ar diviem ģimenes auto nobrauktais kilometru skaits nedēļā ir vairāk par 250 kilometriem ar, kas patērē 10 litru degvielas uz 100 kilometriem. Ģimene lido ceļojumos pāris reižu gadā, bet Uģis vismaz reizi gadā apciemo savu māsu ASV, tāpēc gadā viņu ģimenes kontā ir vismaz 50 stundu lidmašīnā. Kā zināms, aviācija rada būtiskas ietekmes uz planētas klimatu, tāpēc lidošanas ieradumi būtiski ietekmē ekoloģiskās pēdas lielumu.

VIDES EKSPERTS: Liepiņu ģimenes gadījumā tieši aviācija būs atbildīga par transporta lielāko vides slodžu daļu.

Taču, tā kā ģimene neēd gaļu, viens starpkontinentālais lidojums vienam ģimenes loceklim būtu pieļaujams.

Nākamais solis būtu maksimāli ierobežot autotransportu. Iet kājām, braukt ar velosipēdu un sabiedrisko transportu noteikti ir videi saudzīgākā iespēja. Bet autotransporta gadījumā var apsvērt iespējas pārslēgties uz energoefektīvāku transportlīdzekli, jo degvielas patēriņš 10 l uz 100 km ir salīdzinoši daudz. Var apsvērt iespējas arī iegādāties elektromašīnu vai elektrisko velosipēdu. Elektroauto noma un kopbraukšana arī var būt kā laba alternatīva privātai automašīnai.

ĒŠANA

Graudu produktus ģimenē patērē ikdienā, bet pērk tos veikalā, nevis audzē paši. Sezonā viņi mielojas ar vecāku dārziņā augušiem kartupeļiem un dārzeņiem, kas veido vismaz pusi no patērētā gada laikā (otru pusi pērk veikalā vai tirgū). Importētus augļus ēd ikdienā, bet bumbierus un ābolus, kas sastāda vismaz 10%, iegādājas pašmāju vai salasa vecāku dārzā. Dārzeņus, ja ir labs cenas piedāvājums, cenšas pirkt bioloģiski audzētus, bet īpaši pievērš uzmanību, lai avokado un spināti būtu ekoloģiski. Arī veikalā pirktu pienu ģimenē lieto ikdienā, bet gaļu, olas un zivis nelieto nemaz. Uģis atzīst, ka viņa vājība ir saldumi, tos viņš lieto daudz. Uģis apgalvo, ka neizmet laukā pārtiku, bet Inga, kura ikdienā vairāk saimnieko virtuvē, atzīst, ka 1% tomēr nākas izmest, jo ēdieni nav apēsti. Visu veidu dzērieni – ūdens un kvass – ir pašmāju, bet kopumā pārtikas grozā vairums pārtikas un dzērienu ir importēti. Atspirdzinošos dzērienus un limonādes ģimenē nelieto, arī Elza vēl nav ne reizes pagaršojusi, piemēram, bērnu iecienīto kolu. Arī ūdeni viņi nepērk plastmasas pudelēs, bet nēsā līdzi savu tērauda ūdens krūzi, ko uzpilda krānā. «Darbā abi dzeram ūdeni no Venden, bet nēsājam līdzi tērauda krūzēs kafiju un tēju. Kafijas uzpildei arī, piemēram, benzīntankos lietojam savas krūzes.» Vīnu ģimenē lieto pāris reižu nedēļā, bet stipro alkoholu – nelieto nemaz.


Liepiņu ģimenes vajadzību apmierināšanai ir nepieciešami 19,65 ha produktīvas zemes teritorijas, jeb 6,55 ha uz vienu ģimenes locekli.

VIDES EKSPERTS: Pārtikas patēriņa lielākais solis jau ir sperts, jo, atsakoties no gaļas patēriņa, savas ietekmes uz vidi var būtiski samazināt. Taču vienmēr var vairāk. Viens no ieteikumiem būtu iestāties kādā no tiešās pirkšanas pulciņiem, lai iegādātos bioloģisko pārtiku un atbalstītu vietējos zemniekus. Svarīga ir arī patērēto produktu sezonalitāte – nepirkt zemenes (arī bioloģiskās) ziemā, bet tad, kad tās izaug dārzā Latvijā. Zaļie ieteikumi pārtikas patēriņam parasti arī sakrīt ar dietologu ieteikumiem. Tāpēc ēst veselīgi ir arī zaļi. Būtiski ir arī mazināt pārtikas atkritumus. Var sākt ar to, ka pieraksta visu, kas sabojājas un tiek izmests. Tad būs labāks priekšstats par produktiem, kas visbiežāk tiek izmesti.

PREČU un PAKALPOJUMU PATĒRIŅŠ

Atkarībā no tā, cik energoresursu patērē ražojot dažādas preces, apģērbus utt., veidojas to svars ģimenes kopējā uz planētas atstātajā ekoloģiskajā pēdā. Lai to samazinātu, ieteicams mainīt, labot, īrēt preces, kā arī nesmādēt lietotus apģērbus. Vitamīniem un medikamentiem, kā arī sadzīves ķīmijai Liepiņu ģimene gadā iztērē vislielāko preču groza daļu. Svarīga, protams, ir atkritumu apsaimniekošana, par ko Liepiņu ģimene tērē 4 eiro mēnesī sadzīves atkritumu izvešanai. Plastmasas un stikla taras atkritumi ir vienīgie, ko ģimene šķiro, jo jaunajā dzīvesvietā ir tāda iespēja. Apģērbus ārā neizmet, bet ziedo labdarībai, savukārt baterijas izmet Rimi.

VIDES EKSPERTS: Energoefektīvas ierīces ir labi, bet arī tās patērē enerģiju. Tāpēc vides slodzes vēl ir iespējams samazināt, pārslēdzoties uz elektroenerģiju, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem. Ieteicams būtu arī šķirot citus atkritumus, it īpaši bīstamos – elektroierīces. Taču videi saudzīgākā izvēlē ir nepirkt jaunu, bet lietot jau esošo, remontēt un labot lietas un nodot tās citiem, kas tās vēl varētu izmantot. Arī medikamentu ražošana rada būtisku slodzi vidē un rada bīstamus atkritumus. Tāpēc medikamentu patēriņa samazināšana būtu zaļa izvēle. Ir vērts vairāk resursus ieguldīt veselīgā un aktīvā dzīvesveidā, kas var ievērojami samazināt medikamentu nepieciešamību.

3 Liepiņu ģimenes zaļie ieteikumi:

  1. Neizdzerto tēju no krūzes (bērniem bieži gadās!) var neliet ārā, bet saglabāt ledus trauciņos. No rītiem ar to maigi norīvē seju un kakla zonu – ideāli atmodina pašu un arī tonizē sejas ādu
  2. Lietotne Bez-E – ātri un viegli atrodamas vielas pēc pilniem nosaukumiem vai pēc kodiem, norādīts gan biežākais izmantojums, gan vai droši lietojama. Ir arī izplatītāko produktu sastāvi.
  3. Vērtīga uzkoda pupuchi.lv – meitai ikdienu dodam līdzi uz skolu un pulciņiem kādas uzkodas. Šīs kraukšķīgā pupas Elza ēd ar lielu patiku un prieks, ka Latvijā ražotas ar tīru sastāvu un bez liekām piedevām.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs