Ko ēst? Vietējo, sezonālo, bioloģisko!

IEVA dzīvo zaļi
Ingrīda Strazdiņa
4. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: SHUTTERSTOCK
Ja pērkam vietējos bioloģiskos produktus, mūsu nauda ir tiešs atbalsts zemniekiem, kuri lielās konkurences apstākļos var turpināt pastāvēt un attīstīties.

Varam domāt par to, ko ēst, kādus produktus pirkt, kādus – ne. Kādiem produktu marķējumiem pievērst uzmanību? Tomēr, lai arī ir daudz nianšu, par ko domāt, ja gribi ēst videi saudzīgi, ir kāda, kas, iespējams, ir pati svarīgākā! Formula pavisam vienkārša – ēd vietējo, sezonālo un bioloģisko!

Izdarot šādas izvēles, varam atbalstīt savus lauksaimniekus un zemniekus, kuri ir izvēlējušies bioloģiskās lauksaimniecības metodes, kas nereti nav vieglākās, salīdzinot ar konvencionālajām metodēm. Taču tieši bioloģiski un dažviet arī biodinamiski saimniekojoši cilvēki rūpējas par mūsu zemi.

Pārdevējs un pircējs vienā tabulā

Viens no veidiem, kā atbalstīt zemniekus, ir piedalīties tiešās pirkšanas sistēmā. Kas tas ir? Vide – gan reāla, gan virtuāla, kur bez starpniekiem satiekas bioloģisku produktu ražotāji ar pircējiem. Te pircējiem pamazām iespējams uzzināt kaut ko vairāk par saimniecībām, no kurām ik nedēļu tiek pasūtīti produkti. Tiešās pirkšanas sistēma darbojas pēc pulciņu principa, proti, dažādās vietās Rīgā un citās pilsētās kopā sanāk domubiedri, dibina pulciņu, vienojas par dežūru principiem un uzsāk produktu pasūtīšanu interneta vietnes tabulā tiešā veidā no sistēmas platformas saimniecībām. Tiešā pirkšana ir vairāk nekā vienkārši gribēt un pirkt, sava iesaistes artava jāvelta katram, taču to katrs var izvēlēties atbilstoši savām iespējām, un ja, pulciņš ir paliels, tad dežurēt sanāk ne biežāk kā reizi divos mēnešos.

Katrā pulciņā ir savs tabulas dežurants, kas apzvana pulciņa saimniecības un apkopo iknedēļas pasūtāmo produktu sarakstu. Katrā pulciņā ir arī produktu saņemšanas un izdales dežuranti, kuri produktus saņem, izdala pircējiem, iekasē naudu no pircējiem un nodod naudu saimniecībām. Cilvēki katru nedēļu šādā veidā tiek pie svaigiem, sezonāliem un bioloģiskiem lauku labumiem, ko audzējuši vietējie zemnieki.


Visa gada garumā pulciņos ir pieejami piena produkti, maize, gaļa, dažādi milti, putraimi, zirņi, arī medus un citi bišu produkti. Tāpat arī rapšu un kaņepju eļļa, kaņepju staks, linsēklas, dažādas tējas, ēteriskās eļļas, hidrolāti, ziedūdeņi, saldētas un žāvētas ogas, ievārījumi, marmelādes konfektes, sīrupi, sulas, piens, siers, biezpiens, krējums, vistu olas, paipalu olas un vēl daudzi citi produkti. Piedāvājums patiešām ir plašs, un viss ir vietējo saimnieku audzēts un ražots un 100% bioloģisks.

Vēlreiz par formulu

Vietējais, sezonālais, bioloģiskais. Vietējie produkti tātad ir produkti, kas auguši tepat Latvijā. Šo produktu ir diezgan daudz, īpaši vasarā un rudenī. Zemenes, āboli, ķirši, dažādas ogas, zirņi, pupas, kartupeļi, kāposti, burkāni un vēl, un vēl.

Sezonāls nozīmē ēst šos produktus laikā, kad tie ienākas un ir gatavi. Piemēram, zemenes. Jūnijā zemeņu laikā tās ēdam daudz un ar prieku un arī apzinīgi cenšamies piepildīt saldētavu ziemas krājumiem.

Ēst zemenes ziemā, kas ceļojušas pāri puspasaulei, nav videi un arī veselībai saudzīgā formula.

Daudzi produkti tiek ievākti rudenī, bet ēdam mēs tos visu ziemu. Arī ar šo viss ir kārtībā. Burkāni, pupas, kartupeļi, ķirbji, sīpoli, ķiploki un vēl citi produkti ir vietējie un īstajā sezonā ievāktie.

Bioloģisks – šī ir vissarežģītākā formulas sastāvdaļa. Lauksaimniecība ir milzīga nozare. Tā nodrošina mūs ar pārtiku, bet vienlaikus ir ļoti bīstama un liela vides piesārņotāja. Taču lauksaimniecības metodes var būt dažādas. Parastā jeb konvencionālā lauksaimniecības metode, kas ražas un augsnes uzlabošanai izmanto dažādus pesticīdus, minerālmēslus un citus ķīmiskus līdzekļus. Lauksaimniecības pesticīdi kaitē gan videi, gan dzīvniekiem, putniem, zivīm, upēm, jūrai, gan arī cilvēkiem. Īpaši kaitīga tā ir cilvēkiem, kuri ar ķīmiskajām vielām strādā. Konvencionālā lauksaimniecība ir intensīva, augsne, šādi saimniekojot, tiek noplicināta, un tas nozīmē, ka nākas lietot arvien vairāk minerālmēslus un citus līdzekļus, kā arī iekopt arvien lielākas platības, tādējādi samazinot dabiskās pļavu un mežu platības.

Ēd, nedarot pāri videi!

Taču ir iespējams arī citāds lauksaimniekošanas ceļš. Bioloģiskā lauksaimniecība, kurā netiek izmantoti pesticīdi, mākslīgi un sintētiski mēslošanas līdzekļi un citas ķīmiskas vielas, tikai dabiski līdzekļi augsnes uzlabošanai un arī kaitēkļu apkarošanai. Bioloģiskajās saimniecībās ir lielāka dabas daudzveidība un mazāks vides piesārņojums. Produkti, kas izaug bioloģiski, ir veselīgi un īsti – bez papildu ķīmiskām vielām. Attiecībā uz gaļu un olām – šeit bioloģiskā lauksaimniecība nozīmē to, ka dzīvnieki netiek turēti sprostos. Bioloģiskajās saimniecībās ir augstākās dzīvnieku labturības prasības. Putni un mājlopi vasarās tiek turēti ārā.

Bioloģiskā lauksaimniecība nenoplicina augsni, tā nenodara kaitējumu videi un bioloģiskajai daudzveidībai, kas pēdējo gadu laikā samazinās straujos tempos.

Taču nav tā, ka bioloģiskajās saimniecības nedara neko citu, kā tikai iesēj un novāc ražu. Bioloģiskajā saimniecībā ir jādomā par sistēmu ilgtermiņā, kā panākt augsnes auglību. Iespēja ir izmantot bioloģiskas, biodinamiskas, arī permakultūras metodes, jo būtiski ir nodrošināt augsnes organisko barošanu, kas savukārt nodrošina to, ka augsnes sastāvā ir nepieciešamās barības vielas. Diemžēl visi sintētiskie minerālmēsli ir viegli šķīstoši, un tos, ko augi nepaspēj uzņemt, vienkārši aizskalo prom, un tie nonāk vidē.
Latvijā darbojas arī biodinamiskās saimniecības, kurās liela vērība tiek pievērsta augsnes auglības saglabāšanai un arī mājlopiem šajās saimniecībās ir liela nozīme. Mājlopi un mājputni nodrošina pilna cikla saimniecību, kurās viss vajadzīgais ir vienuviet. Biodinamiskā saimniecībā augsnes auglību stimulē tikai ar dabiskiem līdzekļiem.
Mūsu pārtikas izvēlei ir ļoti liela nozīme. Ar savu izvēli varam atbalstīt tieši šo lauksaimniecības virzienu, kurš nekaitē videi. Jo vairāk mēs paši pirksim un atbalstīsim pārtikas produktus, kas audzēti rūpējoties par vidi, jo vairāk lauksaimnieku būs motivēti mainīt savas saimniekošanas metodes.

Vērtīgs fakts

Lai atrastu sev tuvāko pulciņu vai gūtu iedvesmu izveidot jaunu, vairāk informācijai var uzzināt šeit.

Tiešās pirkšanas pircēju PIEREDZES

Par savu pieredzi, darbojoties tiešās pirkšanas pulciņā, stāsta Austra Ziļicka:

«Sešu gadu laikā kopš mūsu ģimene ir iesaistījusies tiešās pirkšanas kustībā, paspējām pabūt trīs pulciņos – gan kā izdales dežuranti, gan tabulas veidotāji, un šobrīd es koordinēju Ikšķiles Brīvās skolas pulciņa darbību. Līdzīgi kā daudzām ģimenēm, tiešā pirkšana ir lētākais veids, kā tikt pie bioloģiskas pārtikas. Pulciņā var iegādāties gandrīz visu mums nepieciešamo, un ir bijuši posmi, kad uz veikalu ejam retu reizi, lai nopirktu eļļu cepšanai, Ķelmēnu rupjo maizi, cietos sierus, ko diemžēl vietējie zemnieki neražo. Iespēja atradināties no veikalu apmeklējuma man pašai šķiet ļoti brīnišķīga. Sezonālo produktu iepirkšana un laikus maltīšu plānošana ievieš vismaz nelielu kārtību dzīvē. Sezonalitāte gan dara skumju februārī un martā, kad saknes sāk sažūt un jauno zaļumu vēl nav. Diemžēl jaunā raža pulciņos parādās vēlāk nekā citos veikalos un tirgos. Liels mīnuss ir tas, ka netiekam vaļā no plastmasas iepakojumiem. Neesam raduši vēl daudzkārt lietojamu risinājumu, lai atgādātu svaigus un kraukšķīgus zaļumus visiem Rīgas un Pierīgas pircējiem. Tāpat arī attiecībā uz gaļu – grūti rast drošu neplastmasas iepakojumu gaļai. Saprotu ģimenes, kas atzīst, ka tas ir pārāk sarežģīts pasākums – dežūras, mobilizēšanās uz produktu izņemšanu noteiktā laikā, laicīgā maltīšu plānošana. Tomēr naivā ideāliste manī ļoti priecājas par tiešās pirkšanas pastāvēšanu, par iespēju izsekot pārtikai, ieguldīt naudu godprātīgu zemnieku atbalstīšanā un saņemt tieši man sagatavotu paciņu ar labumiem.»

Kristīne Mežale stāsta par tiešās pirkšanas plusiem un trūkumiem: «Pluss noteikti tas, ka ir pieeja sezonāliem, bioloģiskiem augļiem, ogām, dārzeņiem no vietējiem zemniekiem sev ērtā saņemšanas vietā. Iespēja tieši komunicēt ar ražotājiem, tādējādi ietekmējot produktu piedāvājumu. Savukārt vegāniem produktu piedāvājums ir mazs, lielāks uzsvars ir uz dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tādēļ lielāko nepieciešamo produktu pērku citur. Bet pieņemu, ka tas atšķiras dažādos pulciņos, jo bieži zemnieki vienkārši nav gatavi piegādāt savus produktus uz viņiem neērtu vietu. Bieži vien nav iespējams paredzēt, kādas kvalitātes produkts tiks piegādāts, bet tas attiecas ne tikai uz pulciņiem, bet uz produktu pasūtīšanu internetā kopumā. Jebkurā gadījumā tiešās pirkšanas kvalitātes jautājumus var nokomunicēt ar pašu zemnieku, bet tas, protams, prasa vairāk laika nekā pašam tirgū izlasīt labākās kvalitātes dārzeņus.
Tāpat dažkārt nevar paredzēt, kādā iepakojumā produkts tiks atvests. Lai arī tiešās pirkšanas pulciņš ļoti cenšas vairākkārt izmantot iepakojumus (zemniekiem nodod atpakaļ olu traukus, burkas), dažkārt zemnieki nevajadzīgi izmanto plastmasas maisiņus produktu iepakošanai. Kopumā plusi tomēr atsver mīnusus, jo visi trūkumi ir risināmi kopā ar zemniekiem un produktu audzētājiem. Tas prasa mazliet vairāk laika, bet, ja to uzlūko kā kopīgu ieguldījumu pulciņu attīstībai, tad ir vērts tam veltīt laiku. Protams, pastāv arī iespēja sadraudzēties ar kādu no saimniecībām un braukt pašam pēc produktiem. Taču šis nebūs iknedēļas risinājums, bet iespēja iepazīt saimniecību, no kuras tiek pirkti produkti.»

Kur vēl var iepirkties?

Ir daudz interneta veikalu, kur pasūtīt iknedēļas produktus – svaigi.lv, zalagovs.lv, zalazeme.eu, dabasdobe.lv u.c. Tikai noteikti jāpievērš uzmanība, lai produkti būtu bioloģiski ražoti un audzēti. Diemžēl Latvijā audzēts to nenozīmē, tāpēc svarīgi ir noskaidrot, vai produkts ir bioloģiskas izcelsmes.

 

Lasi citur

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs