Kāda ir videi draudzīga un atbildīga ballīte?

IEVA dzīvo zaļi
Silva Ziļeva
30. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock un no publicitātes materiāliem
Galdu iespējams noformēt, uzkodas liekot nevis šķīvjos, bet visu – ogas, sieru, dārzeņus – servējot uz dēļiem
Vienreiz lietojamo trauku un iepakojumu izmantošana ir ieradums, ko esam ieviesuši arī svētkos. Piedāvājam dažas idejas, kā ballīti padarīt zaļāku – izmantot dekorācijas, traukus un svētku atribūtus, kas ir dabai saudzīgi. Un ne mazāk koši vai interesanti.

Daba iet bojā tādā ātrumā, kāds pasaules vēsturē vēl nav pieredzēts, – šādu satraucošu paziņojumu izplatījis Latvijas Dabas fonds, atsaucoties uz ārzemju kolēģu globāla mēroga pētījumu. Kopš 1980. gada plastmasas piesārņojums palielinājies desmit reižu. Satraucoši, bet vai mēs to varam ietekmēt? Varam. 

Baloni

Lai arī eksistē dārgāki un no dabiska lateksa gatavoti baloni ar kvalitāti apliecinošiem sertifikātiem (un tie, protams, ir labāki) un lēti sintētiskā materiāla baloni no Ķīnas, no pārstrādes viedokļa jebkurš balons ir nederīgs. Tādēļ pavisam noteikti nevienu balonu nevajag pildīt ar hēliju un palaist gaisā ārpus telpām.

Baloni neuzlido kosmosā, bet gan nokrīt zemē, to diegos un saitēs var iepīties putni un dzīvnieki, dažkārt dzīvnieki domā, ka balons ir ēdams un apēd balonu, mirstot mokošā nāvē.

Un arī tad, ja dzīvnieki tos neaiztiek, balonus otrreizēji nevar pārstrādāt, un tie dabā sadalās ilgus gadus. Ja nu bez baloniem negribas iztikt, tad izmantot tos tikai telpās. Vēl labāk svētku gaisotni radīt ar citiem paņēmieniem un idejām. Balonu vietā telpās svētku noskaņu var radīt papīra vai dabīgie ziedi un augi, auduma karodziņi.

Jauki, ka par šo aizdomājas arī jaunieši. Piemēram, Pilsrundāles vidusskolas Skolēnu dome pēc skandāla ar martā skolotāju protesta akcijā gaisā palaistajiem baloniem Facebook izplatīja aicinājumu nelietot hēlija balonus.

Pašlaik veikalos nopērkamās alternatīvas plastmasas traukiem ir papīra, cukurniedru vai bambusa lapu trauki.

Trauki un dekorācijas

Paredzams, ka daudzu vienreizlietojamo un citu plastmasas izstrādājumu patēriņš Eiropas Savienībā būs aizliegts vai tiks samazināts. (Par to lasi ? lpp.) Tātad – agrāk vai vēlāk mums būs jāveido jauni ieradumi. Paredzams, ka šo grozījumu iespaidā palielināsies alternatīvs piedāvājums gan iepakojumam, gan pašiem traukiem, iesaiņojamam materiālam utt.

Piemēram, Latvijas uzņēmums Nipon ražo izstrādājumus no bioplastmasas – tā ir plastmasa, kas izgatavota no atjaunojamas biomasas, piemēram, cietes, polipienskābes, no dažādiem augiem. Taču ne visa bioplastmasa bioloģiski sadalās. Eiropā nopērkami arī pavisam neparasti šķīvji un galda piederumi, ko ražo no kviešu klijām un ūdens. Tie dabā sadalās mēneša laikā. Pat it kā vissaudzīgākais materiāls – papīrs – sadalās vairākas reizes ilgāk – pusgada laikā.

Poļu uzņēmums Biotrem, kas šos traukus ražo, pagaidām Latvijas tirgū tos nepiedāvā, taču, cerams, kāds Latvijas uzņēmums radīs iespēju tos piegādāt. Jo pavisam drīz šis viss kļūs ļoti aktuāli.

Saldā ēdiena trauciņus iespējams pagatavot apēdamus – izmantojot vafeli, cepumu, šokolādi vai cukura sīrupu.

Svētkiem paredzēto (dekorācijas, traukus utt.) ne vienmēr vajag pirkt un lietot vienreiz. Dažkārt ir iespējams īrēt vai aizņemties no citiem.

Sociālie tīkli dod vienreizīgu iespēju izdarīt zibensaptauju, piemēram, lai atsaucas un piesakās tie draugi, kam mājās ir čuguna pīle vai krāsaini auduma karodziņi! Šādi varam izmantot kvalitatīvas un skaistas lietas, nevis plastmasas un papīra spīguļus, kas piedevām rada nevajadzīgus atkritumus.

Der izmantot iespēju pirkt dzeramās un apēdamās lietas vienā lielākā iepakojumā, nevis daudzas mazas pudelītes vai šķēlītes. Liet sulu skaistā stikla vai kristāla karafē un glāzēs. Ir arī gaumīgas plastmasas glāzes, kas ir mazgājamas un lietojamas daudzkārt, turklāt neplīsīs, nokrītot zemē.

Īstu auduma galdautu svētku sajūtas radīšanā izkonkurēt nevar neviens papīra aizvietotājs. Ja nu tomēr ļoti negribas mazgāt, noder vienkārši balts papīrs. Paeksperimentē ar galda noformējumu un ballītes pievienotā vērtība būs apziņa, ka ar šiem svētkiem nav vairoti atkritumi.

Pēc āra ballītes der atcerēties par atkritumu pārstrādi – nevis visus atkritumus sastūķēt vienā, kopējā maisā, bet salikt atsevišķi plastmasu, stiklu, metālu, papīru un kartonu.

Salmiņi bērniem ļoti patīk, un nav nepieciešams bērniem laupīt burbuļošanas prieku. Ir stilīgas un modernas alternatīvas – īsti niedru salmiņi, ko Latvijā ražo Niedriņi, vai metāla salmiņi, kas ir daudzkārt lietojami.

Ēdiena pārpalikumi viesībās

Laikus plānojot viesus cienāt nevis ar tradicionālo rasolu, bet veselīgākām uzkodām, nebūs jālauza galva, kur likt pārpalikušo ēdienu. Bieži ēdiens tiek sagatavots vairāk, nekā nepieciešams. Nemet ārā, dod līdzi viesiem vai arī saldē un izlieto pamazām ikdienā.

Tā savulaik rīkojās vecie ļaudis, kas zināja ēdiena vērtību, jo bija piedzīvojuši tā trūkumu. Tagad to darām ne trūkuma, bet apzinīgas attieksmes dēļ – kādēļ mest ārā to, kas lietojams?

Dāvanas un iesaiņojums

Lai nepirktu dāvanu, kas gaviļniekam nav vajadzīga un turpmāk krāj putekļus, vēlams padomāt par veidu, kā viesus informēt par to dāvanu, kas iepriecinās. Ir vietnes, piemēram, www.giftup.lv, kur piedāvā iespēju uzrakstīt dāvanu sarakstu, ko vēlies saņemt. Viesi savukārt var izvēlēties, ko no tā var/grib nopirkt. Citi viesi redz, kura gaviļnieka vēlme jau izpildīta. Tas palīdz izvairīties no dāvanu pārklāšanās. Jubilārs neredz, kurš ko dāvinās.

Iesaiņojums rada pāris sekundes prieka un tad visdrīzāk tiek saburzīts un nokļūst atkritumos. Tādēļ, pirms iegādājies ietinamo papīru, apsver – vai tiešām dāvanu vajag iesaiņot?

Dažkārt pats priekšmets ir glīts, atliek apsiet lenti, un dāvana gatava! Dāvanu var ielikt daudzkārt izmantojamā somā, kas pati par sevi ir vērtīga lieta iepirkumu veikšanai. Dāvanu var pasniegt, arī stilīgi ietītu avīzē vai otrreiz pārstrādātā papīrā.

Ja nu tomēr tas ir papīrs, tad labāk, ja ir otrreiz pārstrādājams. Spīdīgie folijas dāvanu papīri gan tādi nav, tie dabā nesadalās, līdz ar to – piesārņo. Bērnu dāvanas saņemšanu vispār var pārvērst jautrā pasākumā, to paslēpjot un iedodot norādes, kur meklēt. Tad iesaiņojums vispār nav nepieciešams. Protams, šādi nepasniegsim kāzu dāvanas, tomēr lielākā daļa dāvanu tiek pasniegtas jubilejās, un tad gan ir reize, kad var dāvanu pasniegt neparastākā veidā. 

Troksnis arī ir piesārņojums

Likumdošana paredz trokšņa samazināšanu pēc pulksten 23.00. Pilsētās un ciematos to ievērot palīdz kaimiņi, kas vēlas atpūsties. Kā ar vietām, kur policija nebrauks? Ja piedomājam, ka mēs, cilvēki, neesam vis dabas pavēlnieki un izmantotāji, bet tādi paši planētas iedzīvotāji kā visa dzīvā daba, tad pašsaprotami kļūst to respektēt – arī troksnis dabā ar mēru. Kādreiz bija tāds teiciens – nekliedz, neesi jau mežā. Tas ir aplams teiciens, jo mežā arī kliegt bez jēgas nevajag.

Cienīsim mūsu planētu un visus savus kaimiņus – gan tos, kas prot pasūdzēties policijai, gan tos, kas klusējot izjutīs stresu.   

Troksni rada arī salūts, turklāt tas biedē dzīvniekus. Ekoloģiskāks episkas sajūtas radīšanai ir lāzeršovs, un tas nav ne kripatu mazāk iespaidīgs. Lāzeršovus apvieno ar mūzikas priekšnesumiem, tos pielāgojot mūzikas kāpumiem un kritumiem.

Raksta tapšanā konsultēja Latvijas Zaļais punkts.

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs