Kā taupīt pārtiku? Iesaka reālas saimnieces!

Kad ledusskapī kaut kas sāk bojāties un jāizmet, sajūta ir nelāga. Tu labi zini – produkti ir pirkti, ēdiens vārīts vai cepts, sālīts vai cukurots, tērēta nauda un elektrība, bet nu viss nonāks atkritumos.
IEVA dzīvo zaļi
Lolita Lūse
30. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Lūk, četras saimnieces dalās savā pieredzē: ko un kā viņas dara, lai pārtika tomēr nav jāizmet. Visas viņas ir vienisprātis – pērc prātīgi, gatavo radoši!

To, ko gribi nopirkt šodien, varēs nopirkt arī rīt!

Rita Garbuzova, kūku cepēja Aizkrauklē

  • Sāc ar apziņu: pērku tikai to, ko vajag. Šis ir pirmais ieradums, pie kura jāpierod: ja tev kaut ko nevajag – nepērc! Kāpēc pirkt to, ko vēlāk izmetīsi? Vai tu varētu izņemt no maka naudu un iemest atkritumos? Cieni naudu, pamēģini izmesto pārtiku pārvērst darba stundās – cik tu esi strādājusi bezjēdzīgi? Un padomā, vai nav tā, ka reizēm raizējies par trūkumcietējiem un bērniem, kam nav, ko ēst, bet pati pārtiku vieglu roku izmet?
  • Neej iepirkties izsalkusi! Tas ir ļoti svarīgi – kad vēders sāk valdīt pār prātu, nopirkt var sazin ko. Izveido sarakstu, kas tev jānopērk! Ir labi iet iepirkties kopā ar bērniem: viņiem var likt kontrolēt, lai netiek nopirkts nekas lieks – tā viņiem būs laba pieredze un ieraduma veidošana. Ja ejat iepirkties divatā, sarakstu vērts sadalīt uz pusēm, tad veikalā tiks pavadīts mazāk laika, līdz ar to arī būs mazāk lieku pirkumu.
  • Ko nevar apēst, to var sasaldēt. Pat tad, ja no pusdienām pāri palikusi tikai porcija vai pat pusporcija ēdiena, nemet to ārā, bet sasaldē: tas noderēs brīdim, kad ledusskapī nekā nav, bet paēst vajag. Ļoti labi saldējas zupas, sautējumi, mērces. Tikai atceries, ka svarīgi ēdienu atsaldēt ledusskapī, nevis istabas temperatūrā. Var saldēt arī dārzeņus vai pārgatavojušos augļus, sagriežot gabaliņos un vēlāk pievienojot, piemēram, smūtijiem vai putrām. Savukārt saldētos dārzeņus var pievienot zupām, sautējumiem un mērcēm. Arī biezpiens, sviests un olas baltums saldējas brīnišķīgi.
  • Ar akcijas precēm – uzmanīgi. Protams, atlaides dod iespēju ietaupīt, tomēr pat par ļoti zemu cenu vērts pirkt tikai tos produktus, kurus bieži lieto un kam ir ilgs derīguma termiņš – graudi, sēklas, makaroni, griķi, eļļa, konservēti dārzeņi un augļi. Akcijas veikalā nav tikai šodien, bet būs arī rīt un parīt – to, ko gribi pirkt tagad, noteikti nopirksi arī citreiz.
  • Ej uz tirgu un veikaliem, kas pārdod preces bez iepakojuma. Tas ir lētāk un dabai saudzīgāk, turklāt dod iespēju jebkuru produktu nopirkt tieši tik daudz, cik tev patiešām vajag, nevis cik safasēts veikala iepakojumā.

Svarīgi, kā produktus saliek ledusskapī

Diāna Dzindule, zemnieku produktu veikala svaigi.lv saimniece

  • Izvairīties no liekiem produktiem ļauj iepirkšanās internetā. Ja iepriekš izdomāts, ko šonedēļ gatavot, tad jāpasūta vien attiecīgie produkti, nevis jāstaigā gar veikala plauktiem un jāiemet groziņā tas, kas nemaz nav vajadzīgs.
  • Nepārspīlē derīguma termiņa nozīmi. Zinu, ka cilvēki bieži vien izmet pārtiku vien tāpēc, ka pārbauda derīguma termiņu un tikai pēc norādes par datumu secina: derīguma termiņš ir beidzies. Patiesībā šai norādei nav jāpievērš tik pārspīlēti liela uzmanība – derīguma termiņš parasti norāda laiku, līdz kuram produktu drīkst tirgot, bet tas nenozīmē, ka pēc tam tas tūliņ jāizmet.
  • Īpašā sistēma ledusskapī. Man ledusskapī ir trīs plaukti, un esmu izveidojusi savu sistēmu, kā tajos lieku produktus. Vidējā plauktā – tajā, kas ir acu augstumā, tātad vislabāk redzams, lieku atvērtos produktu iepakojumus un to, kas jāapēd drīzāk. Augšējā plauktā lieku produktus, kas vēl nav atvērti un var glabāties mirkli ilgāk – tie pamazām pārvietojas uz vidējo plauktu. Savukārt apakšējā plauktā novietoju tos produktus, kas tur var glabāties ilgstoši, piemēram, ievārījumi. Kad no ledusskapja jāņem produkti, roka jau automātiski stiepjas tieši vidējā plauktā – tam, kas ērtāk sasniedzams un ir acu priekšā.
  • Mizu ir mazāk, pērkot bioloģiskos dārzeņus. Komposta kaudzē lieku mizas, olu čaumalas un to, kas paliek pāri, kad apēsti kastītē iesētie dīgsti. Bet esmu atklājusi, ka arī mizu var būt daudz mazāk. Kāpēc dārzeņus mizojam? Tāpēc, ka negribam apēst pesticīdus. Es izvēlos bioloģiskos dārzeņus, ko mizot nevajag: kartupeļus vāru ar mizu, gurķi un cukīni nemizoju un arī tomātiem atstāju pat kātiņa daļu – tikai sagriežu mazākos gabaliņos. Arī ziedkāpostam un brokolim kātus neizmetu, bet gan svaigus vai saldētus pēc tam izmantoju biezzupām.
  • Katru produktu var izmantot pilnībā. Atceros, reiz svaigi.lv stāvēja kaste ar ķiplokiem, kuri vairs nederēja pārdošanai. Bija ienācis pavārs Ilmārs Ladigs, kurš, ieraudzījis šo kasti, teica: «Taču nedomājat to izmest?» Šos ķiplokus varot tik dažādi saglabāt un izmantot – sasmalcināt, sasaldēt un vēl, un vēl. Toreiz šis teikums man palika prātā: ir patiešām ļoti interesanti izdomāt, kā katru produktu izmantot līdz pēdējai kripatiņai. Piemēram, ja nopirkts vesels putns, neizmetu nevienu kauliņu: visu savāru buljonā – daļu lieku ledusskapī un izmantoju tuvākajā laikā, daļu sasaldēju. Buljonu vāru pat no cepeša kauliem, tad tam ir īpaša garša.
  • Cieni maizi! Lai maize nesapelētu, tā jāglabā ledusskapī vai maizes kastē – ja ir laba ventilācija, maizīte nesapelēs. Ja nu tomēr kāds kukulītis paliek pāri – sasaldēju, tad lieku krāsnī un sakarsēju. Ļoti smaržīgi un garšīgi!

Viss neapēstais nevis jāizmet, bet jāatgriež dabā

Mairita Lūse, bezatkritumu kustības Zero Waste Latvija aktīviste

  • Plāno ēdienkarti! Vislabāk to darīt reizi nedēļā, piemēram, piektdienas vakarā, kad paēstas vakariņas un gaidāmas brīvdienas. Ēdienreizes plānošana jāsāk nevis ar domu, ko es gribētu ēst, bet gan ar produktu plauktu un ledusskapja pārskatīšanu, pārbaudot, kas jau ir krājumos. Tieši šiem produktiem jākļūst par pamatu nākamās nedēļas ēdienkartei.
  • Veido recepšu krājumu – vienalga, kladē vai datorā. Apkopo ne tikai reiz izmēģinātus, bet arī labi zināmus un ierastus ikdienas ēdienus – pat tos, ko vari pagatavot bez receptes. Ja recepšu krātuves nav, saimnieces pārtrauc gatavot kādu ēdienu, kas saimei ļoti patika, jo… tas vienkārši ir aizmirsies. Savukārt, kas pierakstīts, tas nekur nevar pazust.
  • Receptes bez receptes. Ir vairāki ēdieni, ko var sagatavot no tā, kas ir palicis pāri arī tad, kad šķiet, ka nekā vairs ledusskapī īsti nav. Zupas, kā zināms, var izvārīt arī no cirvja kāta, arī sacepumi var būt radoši, tāpat arī kariji un čili, un universāls atradums ir arī graudaugu salāti: pamatā rīsi, grūbas vai makaroni un papildinājumam – dārzeņi, gaļa, trīs neapēstās olīvas vai pieci šampinjoni, puskārbiņa kukurūzas un aizdaram – majonēze un eļļa vai etiķis. Variācijas ir nebeidzamas.
  • Tukšā ledusskapī grūti paslēpties. Pilns ledusskapis ir labklājības simbols, bet tieši no tāda ēdienus visbiežāk nākas izmest. Vai tiešām ģimene ciestu badu, ja tas būtu mazliet tukšāks? Paspēlē tukšā ledusskapja spēli: iztukšo to, cik vien iespējams! Ir vērts atlikt iepirkšanos, mēģinot iespējami ilgāk iztikt ar to, kas mājās atlicis.
  • Atrodi savu klupšanas akmeni. Ievies īpašu burtnīcu, kurā pieraksti visu izmesto ēdienu. Tā par sevi daudz ko var atklāt – sapratīsi, kādus produktus pērc par daudz, kuras ir kritiskās produktu izmešanas dienas utt. No kļūdām mācās!
  • Atdod atpakaļ dabai.  Kam māja, tas ēdiena atliekas liek kompostā, bet pilsētā vislabākās ēdiena kompostētājas ir sliekas. Kompostēšanai iekštelpās var izmantot laukos izraktas sliekas, tomēr labāk derēs Kalifornijas sliekas, ko var iegādāties, piemēram, Latvijas Slieku audzētāju asociācijā vai makšķernieku veikalā. Tas, kā sliekas ēdiena atliekas pārvērš par augsni, ir kaut kas brīnumains. Ja sliekas tomēr neaudzēsi, vērts noskaidrot, kur atrodas tuvākais konteiners pārtikas atkritumiem, ko izmanto pārstrādei dabas gāzes ražošanai. Uzņēmums Rīgas ūdens no kanalizācijas notekūdeņiem ražo dabasgāzi, tātad – rīdziniekiem noskalot pārtikas atlikumus kanalizācijā ir labāk nekā aprakt ēdienu izgāztuvē!

Pērc kaut katru dienu, bet vien to, ko vajag.

Zane Bogdanova, trīs bērnu mamma Baložos

  • Ēdienu pērku konkrētajai dienai. Cilvēki bieži saka: lai nesapirktu daudz lieku produktu, uz veikalu jāiet iespējami reti – vienu, divas reizes nedēļā. Manuprāt, tam nav nozīmes. Es uz veikalu eju katru dienu, bet man pārtika nav jāizmet. Esmu iemanījusies nopirkt produktus tikai kārtējai dienai un tikai tik, cik vajag. Ja izdomājam, ka rīt ēdīsim karbonādes, tad nopērku tik gaļas, cik tās vajag pieciem cilvēkiem, sacepu un apēdam – nekas nav jāizmet.
  • Jo virtuvē mazāk vietas, jo mazāk pārtikas jāizmet. Man ir maz vietas produktu glabāšanai, tāpēc arī nekas lieks nesakrājas. Neko neglabāju – kartupeļus un visu citu nopērku tik, cik vajag. Dažreiz ir jāpērk kāds produkts, piemēram, mandeļu milti, ko nevar iztērēt vienā reizē. Bet arī šādus produktus neglabāju, jo tas aizņem vietu – ja vakar cepu mandeļu kūku, parīt izcepošu mandeļu cepumus, un nekas nekrāsies.
  • Neuzķerties akciju vilinājumam. Tiesa, arī man ir gadījies uzķerties: ieraugu, ka kādam graudaugu produktam ir atlaide pērc trīs, maksā par diviem, un… sapērkos. Ar ko tas viss beidzas? Ar to, ka iemetas pārtikas kodes, un galu galā man ir jāizmet viss, ko esmu lētāk nopirkusi. Tātad – esmu gan iztērējusi naudu, gan izmetusi pārtiku.
  • Liekās garšvielas izmantoju Lieldienās. Kad jākrāso Lieldienu olas, rūpīgi pārskatu savus jau tā niecīgos produktu krājumus un daudz ko no tā, kas lieks, izmantoju olu krāsošanai – der gan garšvielas, gan tējas, gan putraimiņi.
  • Produktus izmantoju radoši. Man ļoti patīk izdomāt, kā var garšīgi pagatavot produktus, kas kāda iemesla dēļ ledusskapī vai plauktā tomēr ir aizkavējušies. Baltmaizīti izmērcēju pienā un olā un sacepu uz pannas. No rupjmaizes un saldskābmaizes gatavoju ķiploku grauzdiņus. Mazliet pastāvējušu biezpienu sacepu plācenīšos, krējumu – kēksos. Mans atklājums ir cukurotas citrusaugu miziņas. Kad nopērku citronus vai apelsīnus sulai, tos rūpīgi nomazgāju, norīvēju miziņu, apberu ar cukuru un glabāju ledusskapī – lieliski noder kūkām vai desertiem! Savukārt dažādus siera krikumiņus sacepu picās vai lazanjās.

 

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs