Ejam ar kājām gar jūru?

IEVA dzīvo zaļi
Ilze Klapere
31. jūlijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ilze Klapere, no Uzzini, iepazīsti arhīva un Hermaņa Djomkina personiskā arhīva
Posms no Pāvilostas līdz Labragam – favorīts jebkurā gada laikā.
«Kā balti dvieļi liedagi pār jūru, es eju krastu šo jau reizi kuru, un viss ir gaismā balts un sudrabots – es nezinu, par ko man tas ir dots,» rakstījis Imants Ziedonis. Un šajās dzejas rindās ir vairākas baltas patiesības – mūsu jūra ir īsta dāvana, tās krastos mēs varam iet, un tie neapnīk. Lūk, dažas pārgājienu idejas iedvesmai!

Ka tikai pie jūras!

Manas attiecības ar jūru vienā teikumā varētu raksturot: «Man vienmēr tevis pietrūkst.» Vienalga, vasaras svelme vai rudenīgs drēgnums, agrs rīts vai burvīgais saulrieta laiks – pie jūras es vienmēr sajūtos labi. Tālais horizonts, plašums un vējš burtiski attīra galvu, un sanāk tāda kā meditācija, jo domu skrējiens pierimst un pasaule kļūst vienkārša – smiltis, ūdens, gliemežvāki… Vislabāk man patīk gar jūru iet – ne braukt ar velosipēdu, ne staigāties līdzi ātriem gājējiem, bet gan iet savā ritmā, ik pa laikam nopeldoties vai piesēžot kāpā.

  • Liepāja–Pērkone–Bernāti. Mans mīļākais maršruts atklātās jūras krastā. 15 kilometru, skaisti un nesteidzoties noejami dienas laikā. Ja gribas vēl mazāk, var doties tikai 5–6 kilometrus maršrutā Liepāja–Pērkone. Baltas smiltis, viļņi un plašais liedags šo krastu padara vizuāli, emocionāli un fiziski baudāmu. Uzmanību – Bernātos jūrā jāiet uzmanīgi, jo mēdz būt izskalotas bedres, kur pēkšņi zūd dibens zem kājām, kā arī viltīgas un ļoti spēcīgas zemūdens straumes!
  • Tūja un apkaime. Viena no manām mīļākajām vietām Vidzemes jūrmalas pusē. Protams, akmeņu dēļ. Bērnībā man patika uzmeklēt tos, kas, daļēji ūdenī ilgi atrodoties, bija klāti ar garām, zaļām aļģēm, – no tām sanāca brīnišķīgas bizes un citas frizūras. Un tā tie akmeņi tur palika, tādi interesanti safrizēti.
  • Roja–Ragaciems. Iesaku iet tad, kad laiks nav perfekti vasarīgs, lai mazāk cilvēku. Šajā posmā ir ļoti daudzveidīgi jūras krasti. Rojas labiekārtotās takas un zilā cūka pludmalē, Mērsraga akmeņainais šarms un putnu vērošanas iespējas, Abragciema gliemežvākiem un sīkiem olīšiem bagātā pludmale, Bērziema piejūras pļavas, kas jūras malu dara līdzīgu ezeram, un, protams, Ragaciems ar zvejniecības vēsturi un kūpinātām zivīm. Lapmežciemā pa ceļam iesaku ieiet vietējā muzejā, kur ir ekspozīcija par zvejas tēmu, kā arī iespēja paklausīties Imanta Ziedoņa balss audioierakstā.

Kas ir Jūrtaka? Ieskaties!

Jūrtaka ir garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti, kas sākas pie Lietuvas-Latvijas robežas Nidas ciemā Latvijā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā, maršruts ir veicams abos virzienos. Projekts Jūrtaka tapis Igaunijas-Latvijas programmas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā ietvaros.

Taka ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ikvienam izvēlēties sev piemērotu distanci. Maršruts ir ilgtspējīgs, dabai, kultūrvidei un vietējai ekonomikai saudzīgs tūrisma produkts. Projekta ietvaros dabā apsekota visa maršruta teritorija un izstrādāta maršruta vizuālā identitāte – maršruts ir marķēts dabā, kā arī ir izvietoti informācijas stendi un norādes zīmes.

Papildu informācija par Jūrtaku: te arī daudz informācijas par ēdināšanas iestādēm un nakšņošanas vietām. Ir ērti, ja posmi maršrutā sakrīt ar Jūrtakas pieturas punktiem (kā tas ir Zaigas Kaires ieteiktajā maršrutā, kā arī manā posmā Mērsrags–Ragaciems – aut.), jo tās ir vietas, kur pārgājienu posmā ir kempingi, veikali, sabiedriskais transports u. c.

Kurzemes jūras mala – visinteresantākā

Pieredzē dalās ZAIGA KAIRE, ekskursiju Uzzini, iepazīsti vadītāja un gide:

«Mūsu Latvijas jūras robeža ir aptuveni 498 kilometrus gara un ļoti daudzveidīga – te skatāma gan atklātā Baltijas jūra, gan Rīgas jūras līcis, un jūra te atšķiras ar savu temperamentu, ūdens krāsu un temperatūru. Oļiem bagātas, smalku smilti un māliem klātas, lieliem akmeņiem piebērtas, ar zāli, niedrājiem un randu pļavās paslēptas, lēzeniem un stāviem krastiem – tieši tik daudzveidīgas ir Latvijas jūras pludmales.

Daudzus jūra uzlādē ar savu enerģiju, spēku un plašumu. Tomēr, kā esmu novērojusi vairāku gadu garumā, nereti ļaudis atzīst, ka pārgājieni gar jūru esot vieni no psiholoģiski smagākajiem, un ir pat cilvēki, kas stāstījuši, ka doties šajā piedzīvojumā vienam un pievarēt vairāk nekā 20 kilometru gar jūru vientulībā var izrādīties nepārvarams šķērslis. Interesējoties vairāk, atklāju, ka tam patiešām ir skaidrojums.

Vienā pusē visu laiku esošā jūra ar nemainīgo horizonta līniju ilgākā laika posmā cilvēkā var radīt laika un telpas dezorientāciju, kā arī lielā plašuma un jūras enerģijas var izrādīties gluži vienkārši par daudz.

Garāki jūras pārgājieni ir teju salauzuši pat sportiskus cilvēkus, kuri nebūt negaidīja, ka 25 kilometri gar jūru varētu būt kas sarežģīts, un tomēr – vienreiz liels vējš, citu reizi svilinoša saule vai pēkšņas lietusgāzes var izrādīties pamatīgs pārbaudījums. Tāpat arī segums – gan mīkstas, grimstošas smiltiņas, gan nevienmērīgs vai slidens oļu klājums var pamatīgi nogurdināt.

Mans visvairāk iecienītais pārgājienu maršruts viennozīmīgi ir no Pāvilostas līdz Ventspilij. Tas ir posms, ko var pieveikt pat diennaktī, tomēr baudītājiem es to iesaku sadalīt 2 vai 3 posmos, pa ceļam atpūšoties un nododoties dzintaru un fosiliju meklējumiem, kā arī izbaudot stāvkrastu mainību.»

  • Posms no Pāvilostas līdz Labragam – favorīts jebkurā gada laikā. No Sakas upes līdz Rīvas upei, apmēram 15 kilometru elpu aizraujošu Baltijas jūras krasta skatu, kas turklāt nemitīgi mainās – no pelēko kāpu pļavām līdz pat 20 metru augstiem atsegumiem. Nemitīgi mainīga pludmale – smalkas smiltis, smalki oļi, lieli oļi, akmeņi, māls… Arī kāpu atsegumi mainās ik uz soļa. Atkarībā no tā, kāds ir vēja virziens, var sanākt arī kārtīgi pamērcēt kājas, kas pārgājienu padara vēl interesantāku, tomēr vienlaikus arī apgrūtinošu un pat bīstamu, ja neesi gana labi sagatavojies. Tādēļ iesaku vērot laika prognozes un izvēlēties periodu, kad nepūš rietumu vēji. Pirmo reizi šo posmu devos iepazīt 2016. gadā un trāpīju laikā, kad krasta līnijas šajā posmā faktiski nebija, līņāja lietus, un vasaras dienas nebija īpaši mīlīgas. Tomēr fantastiskie skati un arī adrenalīna deva, ejot gar svaigiem nobrukumiem, radījusi neaizmirstamu sajūtu. 2016. gadā par gada augu tika izvēlēta purva atālene – mazs augs ar skaistu mazu, baltu ziedu, un biju pārsteigta šo augu ieraudzīt uz stāvkrastiem, vietās, kur sūcās pazemes ūdeņi un nobrukumi virs māla slāņiem veidoja tādas kā mazas pļaviņas ar savu mazu ekosistēmu. Te atrasti mazie dzintariņi un nelielas fosilijas, bet pēc pareizajiem vējiem var atrast visai daudz dzintara. Rīvas upe ir nedaudz dziļāka, un tās šķērsošana var gan izrādīties ļoti viegla, gan arī sanākt kārtīgs bridiens. Ja kājas mērcēt nav vēlmes, var doties gar krastiem līdz Rīvas vecajam tiltam, kas ir interesants apskates objekts, un upīti šķērsot pa tiltu, līkums nebūs liels. Labragā ir vairāki lieliski kempingi, kas noderēs atpūtai. Var doties arī vēl ~5 km līdz Jūrkalnei, kurā arī ir daudz kempingu un nakšņošanas iespēju.
  • Labrags–Sārnate (20 km) vai Jūrkalne–Sārnate (15 km). Posms, kurā turpinās stāvkrastu varenība, reizēm pārtopot stāvākā priekškāpā. Šajā posmā parādās vairāk oļainu posmu, kas padara to iešanai nedaudz grūtāku, tomēr izejamu ikvienam. Jāievēro zināma piesardzība, pārvietojoties gar stāvkrastiem, jo arī te notiek aktīva erozija un var būt nogruvumi, noslīdeņi.
  • Sārnate–Užava, 15 km. Oļu kļūst vēl vairāk, un ir piedzīvotas arī plūstošās smiltis – kad šķietami nevainīgās krasta līnijas joslā pēkšņi iegrimsti un pazūdi smiltīs līdz ceļiem vai dziļāk. Galvenais necelt paniku, jo tikt ārā var samērā viegli, ja nesāk veikt straujas kustības. Šajā posmā vienmēr vērojamas interesantas violetas smiltis, skaistas, plašas pludmales. Pieturas punkts ir Užavas upīte, kas ir pārbrienama, vai arī jādodas gar tās krastiem, lai šķērsotu to pa tiltiņu, kurš atrodas samērā netālu. Šajā posmā esam atraduši sevišķi daudz fosiliju!
  • Užava–Ventspils, 20 km. Samērā grūti ejams posms, jo te ir gan izteikti mīkstas smiltis, gan neērti ejami oļu klājumi, gan arī vietas, kur ir īpaši mitrs un grimstošs. Vienreiz pat ir nācies meklēt iespēju tikt augšā pa stāvkrastu un daļu maršruta mērot pa augšu, kas izrādījās ne visai patīkams piedzīvojums cauri brikšņiem. Arī šo posmu izteikti ietekmē jūras vēji un tas, cik tālu vai tuvu ir jūra pie stāvkrastiem, un krasta līnijas arī var nebūt nemaz. Finiša punkts būs Ventspils mols.
  • Randu pļavas – te gar jūru doties būs grūti, vislabākais posms iešanai būs ziema, kad ir sasalums. Vasarā vērts apmeklēt un iziet Randu pļavu taku. Te skatāma atšķirīga un plaša augu valsts, un jūnijā ieraugāmas arī Latvijā augošās savvaļas jumstiņu gladiolas. Jāmin, ka jūra negrauž krastus arī pie Bērzciema, kas ir līča otrā pusē, – te arvien ganās govis un jūra apskalo zaļu zāli, kur jūnijā atrodamas arī orhideju dzimtas puķes.
  • Šogad sevišķa uzmanība pievērsta Vidzemes jūrmalas stāvkrastiem, kas atrodas posmā no Tūjas līdz Vitrupei. Krasti ir no smilšakmens, un tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur pie jūras ir klintis. Jūra te smilšakmenī izgrauzusi skaistas nišas.

Piejūras ekspedīcija neapspriežamos datumos

Pieredzē dalās HERMANIS DJOMKINS, kurš jau vairākus gadus draugu un paziņu lokā vasarās rīko vairāku dienu pārgājienus gar jūru:

«Visa Latvijas jūras robeža katrā gadalaikā ir savā veidā skaista un ne tikai katrā gada laikā, bet, pat mainoties vēja virzienam, skats uz jūras malu veidojas atšķirīgs. Manuprāt, viskaistākie posmi, kas bijuši, ir Mazirbe–Kolka un Ventspils–Liepāja. Droši vien tāpēc, ka tur vismazāk jūtama civilizācijas klātbūtne. Pārgājienā parasti iet, lai izrautos no ikdienas rutīnas un izbaudītu dabas skaistumu, tāpēc – jo apkārt mazāk civilizācijas, jo labāk. Vienatnē vai grupā? Uzskatu, ka labāk ir iet nelielā grupā. Jo lielāka grupa, jo vairāk viedokļu un tajās reizēs, kad jānonāk pie kopīga lēmuma, tas rada nelielu rīvēšanos. Tāpēc, kad izsludinu ikgadējo pārgājienu, uzreiz ierakstu datumus un saku, ka tie nav apspriežami. Tāpat arī lielai grupai virs 12 cilvēkiem nakšņošanas vietas izvēle varētu būt liels izaicinājums un novest pat pie grupas sadalīšanās.

Ejot pārgājienā gar jūru, ir sava specifika, jo ceļa orientieris ir jūras mala un praktiski nav iespējams nomaldīties. Jāņem vērā, ka katram cilvēkam grupā ir savs iešanas temps, var gan aizskriet ātrāk par citiem uz priekšu, gan atpalikt, bet jūras krastā tas nerada satraukumu, jo redzamība gar krastu ir laba un ik pa laikam atpūtas pauzēs grupa atkal savelkas kopā. Mēdz būt, ka grupa izstiepjas pat 2–3 kilometru garumā. Tam ir savs pluss – grupai izstiepjoties, katrs var izbaudīt arī iešanu vienatnē. Tas ir labs veids, kā sakārtot domas.»

Par laikapstākļiem un nakšņošanu

  • Atpūšoties pie jūras, ir jāņem vērā saules, lietus, vēja un aukstuma ietekme uz mūsu ķermeni un labsajūtu. Tāpēc jāizanalizē pieejamie dati par laikapstākļiem pārgājiena norises laikā. Mūsu ikgadējais pārgājiens notiek jūlija vidū (esam pieskaņojušies Zvejnieku svētkiem), un pēc statistikas datiem jūlija otrā nedēļas nogale ir silta un saulaina. Lai gan var uznākt arī pērkona negaiss, kā tas bija 2014. gadā.
  • Mēs esam iecienījuši nakšņošanu jūras kāpās zem klajas debess un ar skatu zvaigznēs. Tā kā jūras krastā aizsargjoslā teltis celt ir aizliegts, tad to nedarām, bet nakšņošanai izmantojam paklājiņu un guļammaisu. Gadījumos, ja uznāk lietus, izmantojam līdzpaņemtās plēves vai telts lietus pārvalku. Jāņem vērā, ka parasti, kad līst, ir arī vējains un plēve būs jānostiprina ar atsvariem (akmeņiem).

Daži padomi, izvēloties apģērbu un citas lietas

  • Lietainā laikā vēlams izvairīties no kokvilnas apģērba, tas lēni žūst un, kļūstot slapjš, ātri samazina ķermeņa temperatūru un rada diskomfortu.
  • Aizsardzībai no lietus, obligāti nepieciešams paņemt līdzi pončo vai lietus mēteli, mugursomas lietus aizsargapvalku.
  • Rezervei atsevišķā ūdensdrošā maisiņā mugursomā – sausa apģērba komplekts.
  • Apavu izvēlei ir jāatbilst šādiem kritērijiem: ūdensdrošas, smilšu necaurlaidīgas un iestaigātas kurpes (labāk gandrīz nonēsātas, nekā tikko nopirktas). Līdzi jāņem tulznu apkopšanas līdzekļi – dezinficējošs šķidrums un plāksteri.
  • Ūdens hermētisks maisiņš dokumentiem un telefonam.
  • No saules aizsargājoša cepure ar nagu, kā arī – kosmētikas līdzekļi, kas aizsargā ādu no saules.
  • Līdzi ir ieteicams paņemt navigācijas ierīci (to parasti aizvieto telefons) ar GPS funkciju, lai nepieciešamības gadījumā zinātu savu atrašanās vietu. Telefons jāņem līdzi, bet jāmēģina izmantot tikai ekstrēmos gadījumos, jo tikai atteikšanās no ārpasaules ļauj pilnvērtīgi atpūsties.

Par ēdienu

  • Parasti maršrutā ir daudz apdzīvotu vietu, tādēļ līdzi ņemamās pārtikas apjoms ir atkarīgs no ieplānotajām veikalu apmeklēšanas reizēm. Jāņem vērā, ka veikalu apmeklējums atņem daudz laika, un es personīgi iesaku izvairīties, bet tas nozīmē visam pārgājienam paredzēto nest uz pleciem.
  • Līdzi jāņem tikai tas, kas karstumā nebojājas: konservi, dehidratizēta pārtika (roltoni), auksti kūpinātas desas, dažādas uzkodas enerģijai (riekstiņi, šokolādes vai mušļa batoniņi). Apjoms ir ļoti precīzi jāizrēķina, jo pašam tas viss mugurā jānes līdzi.
  • Pats galvenais ir ūdens! Pēc maniem aprēķiniem aptuveni 1,5 l dienā (karstā dienā – vairāk, vēsā – var būt mazāk).

 

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs