Ceļojam zaļi jeb kas ir videi saudzīga naktsmītne?

Lai kā daudziem no mums patiktu ceļot, šī noderīgā un patīkamā aktivitāte atstāj arī vērā ņemamu ekoloģiskās pēdas nospiedumu – cilvēka ietekmi uz vidi. Kā ceļot zaļi, konsultē Jānis Ulme, Zaļās atslēgas ekosertifikācijas programmas koordinators Latvijā un Vides izglītības fonda vadītājs.
IEVA dzīvo zaļi
Inga Melberga
10. decembris, 2018

Saglabāt

Shutterstock

Viens no veidiem, kā ceļot un mazināt ceļojuma ietekmi uz vidi, ir izvēlēties naktsmītnes, kas pievērš uzmanību ilgtspējīgai saimniekošanai, apzinās savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu un cenšas to samazināt kopīgi ar viesiem. Tāpat kā ir īpaša ekosertifikācija, kas pircējam palīdz neapjukt plašajā pārtikas, kosmētikas un tamlīdzīgu preču klāstā, arī zaļi domājošām viesnīcām ir ekosertifikāti, viens no tiem, pasaulē populārākais un visvairāk respektētais, ir Zaļā atslēga (Green Key) sertifikāts.

Tikpat svarīgi ir atcerēties, ka ceļojot jāuzvedas tāpat kā mājās – jo īpaši šo var attiecināt uz viesnīcām. Viens ir izvēlēties viesnīcu ar ekosertifikātu, bet otrs – pašiem iesaistīties un sekot līdzi savām darbībām, piemēram, izslēgt aiz sevis gaismu, netecināt lieki ūdeni, uz šķīvja uzlikt tikai tik, cik spēj apēst, u. c. Tāpat arī mūsu izvēles – tā vietā, lai izmantotu vietējo transportu, painteresējies par ekotūrisma iespējām, dodies kājām vai ar velosipēdu.                                                                  

Izvēlies zaļās atslēgas!

Zaļā atslēga ir brīvprātīga tūrisma ekosertifikācijas sistēma, kas šobrīd veiksmīgi darbojas gandrīz 3000 viesmīlības uzņēmumos vairākne kā 50 pasaules valstīs. Tā ir kļuvusi par līderi viesmīlības nozares ekosertifikācijā, ko izvēlas daudzi nozares tirgus līderi. Zaļā atslēga ir praktisks instruments, kas palīdz viesmīlības biznesam būt ilgtspējīgam un saudzēt vidi ne tikai vārdos, bet arī darbībā. Pirms vairāk nekā 20 gadiem Dānijā to ieviesa viesnīcu, restorānu un tūrisma industrijas organizācija Horesta. Programma bija tik veiksmīga, ka pēc neilga laika to pārņēma arī Zviedrija, Igaunija un Grenlande. Kopš 2002. gada Zaļā atslēga formāli apstiprināta kā viena no Starptautiskā Vides izglītības fonda (FEE) programmām. Latvijā Zaļā atslēga Vides izglītības fonda pārraudzībā darbojas kopš 2008. gada, un kopš 2017. gada aprīļa Zaļās atslēgas ekosertifikācijas programma pieejama katram Latvijas viesmīlības uzņēmumam un iestādei, kam rūp vide. Iepriekš to iegūt varēja tikai viesnīcas un kempingi, bet tagad uz sertifikātu varēs pretendēt arī hosteļi, mazās tūrisma mītnes, restorāni, konferenču centri, izglītības un izklaides centri un institūcijas.

«Ir aprēķināts, ka 10% no vides piesārņojuma pasaulē rada tieši tūrisma nozare. Zaļā atslēga ir viens no instrumentiem tā mazināšanai. Lai iegūtu Zaļo atslēgu, tūrisma mītnei jāatbilst vairāk nekā 120 kritērijiem divpadsmit kritēriju kategorijās: ūdens, atkritumi, enerģija, personāla iesaiste, ķīmisko vielu izmantošana, pārtika un ēdināšana u. c. Šiem kritērijiem ir divas grupas – obligātie kritēriji un vadlīnijas. Obligātie kritēriji ir pamata lietas, bez kurām viesnīca nevar tikt sertificēta un saukties par videi saudzīgu. Šie kritēriji pārsvarā ir attiecināmi uz infrastruktūru, resursu taupību, piemēram, energoefektivitāti, enerģijas patēriņu, ūdens taupīšanu, atkritumu šķirošanu, pārtiku utt. Vadlīniju kritēriji atšķirībā no obligātajiem kritērijiem, kuriem ir jābūt ieviestiem jau brīdī, kad naktsmītne pretendē uz ekosertifikātu, jāievieš pakāpeniski divu un pat vairāk gadu laikā,» skaidro Zaļās atslēgas ekosertifikācijas programmas koordinators Latvijā un Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

 

KĀDA IR VIESNĪCA AR ZAĻO ATSLĒGU?

1.     PĀRTIKA. Pasaulē pēdējos dažus gadus vides aktīvisti vērš uzmanību uz pārtikas izšķērdēšanu un intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz vidi. Šis jautājums ir arī Zaļās atslēgas viesnīcu sertifikācijas dienas kārtībā. Viesnīcām saskaņā ar sertifikācijas kritērijiem ir jāveic bioloģiskās pārtikas iepirkumi un jāpiedāvā ēdienkartēs biopārtika vai nu brokastīs, vai arī jebkuras maltītes gatavošanā. Bez bioloģiskās pārtikas iepirkumiem viesnīca sertificēties vai pagarināt sertifikātu nevar.

2.     TĪRĪŠANA. Telpu uzkopšana un veļas mazgāšana jāveic ar ekosertificētiem līdzekļiem vai, ja tādi kādu objektīvu iemeslu dēļ konkrētajā reģionā nav pieejami, jāizvēlas tādi, kuru sastāvā nav vielas, kurām jau ir atzīts un pierādīts kaitīgums uz vidi vai cilvēku veselību. Šī ir joma, ko naktsmītnes klienti tiešā veidā dažkārt pat nepamana, taču tā ir nozīmīga, ne tikai domājot par vides saudzēšanu, bet arī darbinieku un viesu veselību, piemēram, alerģijām.

3.     KOMUNIKĀCIJA AR VIESI. Viena no obligātajām prasībām Zaļās atslēgas viesnīcām ir komunikācija ar viesiem, viņu iesaistīšana vides iniciatīvās, piemēram, atkritumu šķirošanā vai resursu taupībā. Tagad jau arī gandrīz par standartu ne tikai Zaļās atslēgas viesnīcās, bet jebkurā citā naktsmītnē ir kļuvusi iespēja atteikties no dvieļu un palagu ikdienas mazgāšanas utt.

4.     PLASTMASA. Arī plastmasas iepakojuma un tādu aksesuāru kā plastmasas kokteiļu salmiņu ierobežošana ir globāls vides aizsardzības mērķis. «Jau 2020. gadā Eiropas Savienībā plastmasas taras izmantošanas ierobežojumi būs gana stingri, lai mudinātu viesmīlības nozari no tiem atteikties. Šis aicinājums attiecas arī uz mazajiem vienreiz lietojamiem iepakojumiem, kādos pasniedz, piemēra, krējumiņu pie kafijas vai minišampūnus, ziepes, ko klients lieto varbūt tikai vienreiz un pēc tam izmet,» skaidro Ulme.

No ekonomiskās spuldzītes līdz atkritumu šķirošanai

Zaļās atslēgas programmai katrā naktsmītnē ir savs koordinators, kura kompetencē ir sekot līdzi, vai tiek ievēroti visi kritēriji, veikta nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana un sadarbība ar ekosertifikāciju uzraugošo iestādi. Uzņēmuma personālam regulāri notiek apmācības, apgūstot Zaļās atslēgas standartus un ikdienā veicamo to ievērošanai. Viesnīcas atbilstību Zaļās atslēgas kritērijiem Latvijā vērtē trīs institūciju pārstāvji – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Viesnīcu un restorānu asociācijas un Vides izglītības fonda speciālisti. Kad sertifikāts piešķirts, periodiski notiek kritēriju ievērošanas kontrole. Starptautisko ķēžu viesnīcām Zaļās atslēgas sertifikāts ir kā reputācijas rādītājs, un tam ir vienlaikus arī praktiski ieguvumi, jo šīs viesnīcas par konferenču un tamlīdzīgu nozīmīgu korporatīvu pasākumu norises vietām izvēlas pasaules līmeņa uzņēmumi, kuriem rūp ilgtspējīga attīstība un vide. Arī individuālie ceļotāji aizvien vairāk meklē iespēju ceļot zaļi.

Apgaismojuma modernizācija uz LED sistēmām ir sniegusi labu ietaupījumu naudā

Protams, ne tikai klientu piesaiste, bet tieši viesnīcu uzlabojumi sniedz arī būtiskus ekonomiskus ieguvumus viesnīcai – samazinās izdevumi par elektrību, ūdeni. «Aprīkot tualetes un dušas telpas ar ūdens patēriņa kontroli, nomainīt spuldzītes pret ekonomiskajām, uzstādīt kustību sensorus elektrības patēriņa samazināšanai – šīs un līdzīgas darbības sniegs naudas izteiksmē izmērāmus ieguvumus, to uzstādīšana prasīs zināmus ieguldījumus, taču pavisam noteikti atmaksāsies. Dažkārt izmaksas samazinās pat par 30%,» uzver Jānis Ulme.

Te var nakšņot zaļi! Pilsētas centrā ar bišu stropiem uz jumta

Radisson Hotel Group ir viena no retajām viesnīcu grupām, kur vairāk nekā 450 viesnīcām pasaulē ir piešķirts Zaļās atslēgas sertifikāts. Ikdienā tas nozīmē bateriju un citu atkritumu šķirošanu ne tikai pašiem, bet arī viesu istabās, pārtikas atkritumu kompostēšanu, ūdens un elektroenerģijas taupīšanu un daudz ko citu.

«2010. gadā Radisson Blu grupas viesnīcām tika izstrādāts plāns samazināt enerģijas patēriņu par 25% piecu gadu laikā, taču jau līdz 2013. tas tika samazināts par 20%. Joprojām tiecamies uz samazinājumu – ieguldām lielas investīcijas, lai enerģijas patēriņš kļūtu arvien mazāks. Turpmākajos gados plānojam siltināt viesnīcas torņa daļas fasādi un jumtu, kas ievērojami samazinās patēriņu, arī apgaismojuma modernizācija uz LED sistēmām ir sniegusi labu ietaupījumu, kas ir izmērāms arī naudā – ja vēl pirms pāris gadiem viesnīcas enerģijas izmaksas mēnesī bija 125 175 eiro, tad tagad kopā ar viesnīcas SPA centru ESPA Rīga izmaksas samazinājušās līdz 100 000 eiro mēnesī. Ticam, ka mūsu videi saudzīgās aktivitātes palīdz spodrināt arī uzņēmuma tēlu gan vietējo, gan ārzemju tūristu acīs,» stāsta viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija ģenerālmenedžeris Gerhards Erasmus.

Radisson Hotel Group ir izveidota Atbildīga biznesa programma, kas sevī ietver trīs pīlārus: Think Planet, Think People un Think Together (Domā par planētu, Domā par cilvēkiem, Domāsim kopā!). To mērķi ir uzņemties atbildību par darbinieku un viesu veselību un drošību, kā arī samazināt kopējo viesnīcas negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. «Viesnīcās tiek nodrošināta, piemēram, pieeja tīram dzeramajam ūdenim bez iepakojuma, kā arī mūsu viesu iesaistīšana dvieļu apmaiņas programmā – kopā palīdzam dabai, nesamazinot viesu komfortu. Par katru dvieli, ko viesis izvēlas izmantot atkārtoti, Radisson Blu viesnīcas ziedo naudu organizācijai Just A Drop. 2016. gada pirmajos astoņos mēnešos visas četras Radisson Blu viesnīcas Rīgā bija reģistrējušas 47 487 otrreiz izmantotos dvieļus, kas kopumā bija 2469 eiro ziedojums, ar ko 190 bērni reģionos, kur tā ir problēma, tika nodrošināti ar dzeramo ūdeni,» atklāj Radisson Blu Latvija mārketinga vadītāja Agija Kola-Kanča. Kopš šā gada janvāra Radisson Blu Latvija sākta arī pārtikas atkritumu samazināšanas programma, kuras laikā darbinieki šķiro pārtikas atkritumus un tos sver, lai veiktu monitoringu. Gada sākumā uz vienu cilvēku pārtikas atkritumi bija vidēji 0,6 kg, savukārt šobrīd tas jau esot samazinājies gandrīz uz pusi – 0,32 kg uz viesi. Mērķis esot sasniegt 0,2 kg uz cilvēku.

Līdzās tam, ka daļa no maltīšu gatavošanai lietotās pārtikas ir bioloģiski sertificēta, viesnīcas arī pašas izmantot vietu un resursus, un piedāvā viesiem svaigus, uz vietas audzētus zaļumus, tomātus un tamlīdzīgus viegli izaudzējamus dārzeņus, ko pievienot maltītēm. Ideja tikusi izmēģināta Radisson Blu Elizabete viesnīcā terase, kura ir kā mini dārziņš. Plānots šo ideju paplašināt un attīstīt, un Gerhards Erasmus stāsta, ka, neskatoties uz atrašanos pilsētas centrā, pirms pāris gadiem mēneša garumā sadarbībā ar biškopjiem no Baltu dravas tika realizēts unikāls projekts, izvietojot uz astoņus stāvus augstās viesnīcas ēkas jumta 12 bišu stropus. Iegūtais medus nonāca viesnīcas restorānā. «Es gribu šīs idejas īstenot arī turpmāk. Latvijā ir brīnišķīga, salīdzinoši neskarta daba un daudz iespēju attīstīt videi saudzīgu tūrismu. Arī Rīga ir zaļa pilsēta un šo statusu vajag izmantot, veidojot ekoloģisku vidi,» ir pārliecināts viesnīcas saimnieks.

Atbalstām reģionālos ražotājus

Skrundas muiža ir iecienīta kāzu un dažādu citu svinību vieta, kas pēdējā laikā var lepoties arī ar mūsdienīgi un zaļi domājošu pavāru piesaisti restorāna ēdienkartes izveidē, fokusējoties uz vietējiem, dabas un bioloģiski audzētiem produktiem. Arī Skrundas muiža var lepoties ar Zaļās atslēgas statusu.

«Muižu renovējot, uzreiz jau domājām par maksimālu energoefektivitāti, nemaz neplānojot sertificēties kā ekoviesnīca. Galvenais bija iespējami efektīvi lietot resursus, netērēt lieki un savā labā izmantot dabas dotās iespējas. Domājām arī par pieejamību, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kad uzzinājām par Zaļās atslēgas ekosertifikātu, lielāko daļu no kritērijiem jau bijām izpildījuši paši,» stāsta Skrundas muižas valdes priekšsēdētājs Edgars Vizulis. Viesnīca ne tikai izpilda visas sertifikāta prasības, tai skaitā, šķiro atkritumus, bet te ierīkots arī komposts, kā arī daļa no pārtikas atkritumiem nonāk pie vietējiem mājlopu audzētājiem.

Daļa no pārtikas atkritumiem nonāk pie vietējiem mājlopu audzētājiem.

«Dārzs mums ir vien pāris gadu. Audzējam tur augus, kas neprasa milzu rūpes un plašu teritoriju, – galvenokārt tie ir dažādi zaļumi, garšaugi, tomāti, kabači un ķirbji, protams, sezonas ogas, āboli, bumbieri, rabarberi. Ik gadu ir plānots augu klāstu palielināt,» atklāj Vizulis. Skrundas muižas restorāns pārtiku cenšas iepirkt no audzētājiem, kas saimnieko tuvējā apkārtnē, tādējādi samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi, ko rada transportēšana, arī iepakojums ir nepieciešams mazāks, turklāt šādā veidā tiek atbalstīti vietējā reģiona ražotāji – foreles nāk no kaimiņu zivju dīķiem, netālu ir strausu ferma, bet vasaras nogales un rudens sezonā ar ražu lutina muižas ābeļu dārzs. Tādēļ arī ēdienkartē uzsvars ir uz Latvijas garšām.

«Galvenais ir sekot līdzi, cik efektīvi izmantojam pieejamos resursus un ko vēl varam uzlabot, jo attīstība – tas ir nemitīgs darbs. Piemēram, restorānam ir nevienmērīga noslodze atkarībā no sezonas, dienas un pat diennakts laika. Kad ir maza noslodze, darbinieki zina, ka ir jāizslēdz ventilācija, lielie nosūcēji. Kad restorānā ir maz klientu, negatavojam uz lielajām plītīm, kas ir jaudīgas un patērē daudz elektrības. Tā vietā izmantojam nelielas indukcijas plītis. Svarīgākais ir darbinieku apmācība, jo ne tikai tehnoloģijas palīdz ekonomēt, svarīgs ir arī cilvēcīgais faktors, izpratne. Jāmācās ir visu laiku,» ir pārliecināts Edgars Vizulis. «Jā, tūrisms mūsdienās ir industrija, kam ir visai liela ietekme uz vidi. Bet arī šeit ir izvēle – vari doties pārgājienā ar teltīm un resursus tērēt minimāli, vari baudīt komfortu, kam arī iespējams atrast videi draudzīgas alternatīvas. Ceļot vajag, jo tikai redzot pasauli, iepazīstot kultūras, rodas iedvesma un vēlme labos piemērus īstenot arī savā ikdienā. Ceļošana ir pieredze, ko nevar aizstāt ar lūkošanos datora ekrānā un pat ne grāmatā. Un lieliski, ka mūsdienās tā ir kļuvusi tik demokrātiska un pieejama,» uzsver Vizulis.

Izvēlies arī zaļu transportu!

21. gadsimts visnotaļ ir ērts laiks, lai ceļotu, jo infrastruktūra ir attīstījusies tiktāl, ka nokļūšana uz otru pasaules galu aizņems ne vairāk kā divas dienas. Tajā pašā laikā aizvien pieaugošais tūrisma pieprasījums rada lielu slodzi apkārtējai videi. Vistiešāko un arī lielāko negatīvo ietekmi uz vidi atstāj pārvietošanās jeb transports. Tāpēc pirmais aspekts, kas būtu jāņem vērā ceļojot, – jo lēnāk pārvietosies, jo videi saudzīgāk, un ne tikai, tā iespējams arī daudz vairāk piedzīvot un redzēt. Protams, uz otru pasaules galu ar velosipēdu neaizbrauksi, taču plānojot nākamo atvaļinājumu, iespējams izvērtēt galamērķa ētiskumu un attālumu – iespējams, ka ir vēl neapskatīta vieta tuvāk mājām?

Ja tomēr nevar izvairīties no lidošanas, iesakām izvēlēties lidsabiedrību, kas iespēju robežās domā par apkārtējo vidi, piemēram, mūsu pašu aviokompānija nupat iegādājusies vairākus lidaparātus, kas šobrīd tirgū ir visekoloģiskākie.

Vērtīgs fakts

Zaļās atslēgas sertifikātu ieguvušo naktsmītņu sarakstu un karti visās pasaules malās vari atrast, ielūkojoties interneta vietnē: GreenKey.com.

Viesnīcas ar ZAĻO ATSLĒGU Latvijā!

Latvijā Zaļās atslēgas (Green Key) ekosertifikātu ieguvušas šādas naktsmītnes:

  • Ventspils piejūras kempings
  • Skrundas muiža
  • Jaunmoku pils
  • Dikļu pils
  • Baltic Beach Hotel
  • Avalon Hotel
  • Gallery Park Hotel Riga
  • Radisson Blu Daugava Hotel
  • Radisson Blu Elizabete Hotel
  • Radisson Blu Hotel Latvija
  • Radisson Blu Ridzene Hotel

2018. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns žurnāls IEVA DZĪVO ZAĻI. Jaunajā žurnālā ir iespējams lasīt videi draudzīgus un dabai saudzīgus ieteikumus gan par ikdienas izvēlēm – ēšanu un kosmētikas lietošanu –, gan mākslas baudīšanu un ceļošanu. Arī par nopietniem lēmumiem, kas ietekmēs nākamās paaudzes, – ko likt mājas pamatos un kā saimniekot dārzā?

IEVA DZĪVO ZAĻI – ilgi, laimīgi un dabai draudzīgi!

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs