5 idejas, kā svinēt Zemes stundu

Šosestdien 30. martā, visā pasaulē atzīmēs Zemes stundu. Līdzīgi kā Jaunā gada atnākšanu, to pasaulē, sekojot laika zonām, atzīmē noteiktā laikā – no 20.30 līdz 21.30. Miljoniem cilvēku visā pasaulē izslēdz gaismu, iziet ielās un priecājas. Taču kāpēc tas ir svarīgi – dot zemei spēku Zemes stundā?
IEVA dzīvo zaļi
Sarmīte Kolāte
27. marts

Saglabāt

  1. Ja vēl neesi izmēģinājis, sameklē mājās tukšas burkas, izmazgā tās un aizej uz kādu no beziepakojumu veikaliem. Pagatavo sev un tuviniekiem zero waste vakariņas, sagaidot Zemes stundu.
  2. Uzaicini ciemos draugus un sveču gaismā kopīgi izrunājiet, kas ir tās dabas vietas, parādības vai sugas, ko vēl nepazīstat, neesat sastapuši. Kas jūs vieno? Kad kopīgais nezināmais atrasts, izplānojiet kopīgas brīvdienas meklējumiem un iepazīšanai.
  3. kādam no publiskajiem Zemes stundas pasākumiem tavā pašvaldībā vai arī nāc uz Zemes stundas koncertu.
  4. Bet, iespējams, tev jau ir gana jaudas, lai iedvesmotu citus. Noorganizē savu Zemes stundas pasākumu – vai tā būtu kāda lekcija, filmu vakars, pārgājiens vai kas cits. Neaizmirsti to pievienot Zemes stundas pasākumu pasaules kartē vietnē – www.earthhour.org.
  5. Pasaki politiķiem, ka tev daba ir svarīga. Viņi tomēr grib rīkoties tā, lai atkal taptu ievēlēti, tomēr vides un dabas lietas politiskajā dienas kārtībā ir maz. Kā sākt? Padomā par savu pašvaldību – ko tā varētu darīt, lai dzīve kļūtu zaļāka? Ieej latvija.lv un uzraksti par to iesniegumu – ka gribi vairāk koku pie mājām, komposta kaudzi vai atkritumu šķirošanas konteinerus. Oficiāls iesniegums nav vien žēlabas sociālajos tīklos. Uz to ir jāreaģē un motivēti jāatbild. Jo vairāk jautājumu un signālu, ka sabiedrībai vide un daba rūp, jo arī lēmumu pieņēmējiem būs vairāk ar to jārēķinās!

Jo citas planētas nav

Zemes stunda pirmo reizi notika 2007. gadā Sidnejā. Organizatoru mērķis bija aiznest tādu sarežģītu tēmu kā klimata pārmaiņas no nopietnām konferencēm līdz cilvēku mājām, popularizējot elektroenerģijas taupīšanu. Vai tas izdevies? Grūti teikt! Pietiek tik kādā pasaules lielvalstī ievēlēt prezidentu, kam par kopējiem centieniem arī nākamajām paaudzē, nospļauties, lai grūti nākušie lēmumi par labu zemei, tiktu padarīti par nebijušiem. Viens no Zemes stundas saukļiem, domājot par klimata pārmaiņām, ir bijis: «Mums nav planētas B!» Ja neņem vērā Trampu, tad, piemēram, Eiropas Savienībā klimata pārmaiņas nu ir legāls arguments lēmumu pieņemšanā. Šeit mocīt planētu kļūs aizvien sarežģītāk.

Šobrīd Zemes stunda pavisam noteikti ir pasaulē lielākā vides akcija. Pērn tajā piedalījās 188 pasaules valstis, teju 18 000 dažādām ēkām un infrastruktūras objektiem tika izslēgts ārējais apgaismojums – no Sidnejas operas, Eifeļa torņa un Brandenburgas vārtiem līdz dažādām ēkām Rīgā (piemēram, VEF kultūras pils, Swedbank ēka, Saeimas nams, tilti pār Daugavu).

Kāpēc izslēgt gaismu?

Dabas daudzveidības samazināšanās, kas ir viens no aktuālajiem satraukumiem mūsdienu vides aktivitātēs, tāpat kā klimata pārmaiņas kopumā notiek ne tikai, bet arī cilvēka darbības rezultātā. Cilvēkam ir visas iespējas to ietekmēt.

Kā pērn teica viens no Zemes stundas globālajiem vēstniekiem, Francijas prezidents Emanuels Makrons:  «Ir pagājis laiks, kad mēs to varējām noliegt. Mēs zaudējam cīņu pret klimata pārmaiņām un dabas daudzveidības sabrukumu!»

Ja ir tik drūmi, vai aicinājums tikai izslēgt gaismu to mainīs? Elektrības izslēgšana Zemes stundā ir simbolisks solis. Līdzīgi kā tas ir ar svecītēm Lāčplēša dienā pie Rīgas pils mūriem, citur Latvijā vai māju logos. Tāpēc Latvijas armija nekļūs lielāka un ieroči – varenāki. Tomēr šī svecīte liek mums domāt, kāpēc mums vispār ir sava valsts, un kas būtu darāms, lai tā būtu arī turpmāk. Un mēs pavisam noteikti, aizdedzot to svecīti, pasakām citiem – kaimiņiem, politiķiem, jā, arī nelabvēļiem –, ka mums tas ir svarīgi!

    Kas ir dabas daudzveidība?

    Zemes stundas organizatoru – Pasaules Dabas fonda – mērķis ir padarīt saprotamu stāstu par dabu un tās daudzveidību. Nereti, diskutējot par dažādām zaļo idejām, tiek aicināts uz kompromisiem. Piemēram, sabalansēt vides un ekonomiskās intereses. Taču kādas gan atkāpes iespējamas, domājot par dabas daudzveidību? Ja mēs zinām, ka uz izmiršanas robežas šobrīd Latvijā ir, piemēram, desmit sugas, tad meklēt kompromisus nozīmētu ļaut piecām pazust un piecas saglabāt?

    Runājot par dabas daudzveidību, jārunā par dažādu līmeņu dabas daudzveidībām. Ģenētiskā daudzveidība nozīmē, ka vienas sugas ietvaros mums ir pieejamas dažādas šķirnes tomāti vai kartupeļi. Ka tirgū ir ne tikai Laura un Vineta vai Aveņu tomāti, bet dažādi dārzeņi dažādām garšas sajūtām un arī mērķiem. Taču mūsdienās lielie ražotāji nav ieinteresēti kultivēt dažādas šķirnes, arī tāpēc veikalā visi tomāti garšo ļoti līdzīgi. Sugu daudzveidība nozīmē, ka, piemēram, pļavās ir pēc iespējas dažādi augi, tātad laimīgi var būt arī lielāks skaits dažādu citu dzīvu radību, kam patīk ar šiem augiem dzīvot. Ja mežā ir dažādu sugu koki, tad vasarā, kad uzrodas, piemērām, egļu kaitēklis, cieš tikai egles, ne viss mežs, un saimniekam joprojām ir vērtīgs īpašums. Ir labi arī līdzīgu principu ievērot lauksaimniecībā – audzēt dažādas kultūras. Noteikti daļai no tām neprognozējamā vasara būs veiksmīga. Taču, ja jāliek tikai uz vienu rapsi, tad jādara viss, lai tas atmaksātos, tostarp, lietojot arī pesticīdu un citu vielu kokteiļus.
    Ekosistēmu daudzveidība savukārt nozīmē to, ka mums ir pieejami ir purvi, i meži, kalni, lejas, slapjas un sausas pļavas, ezeri un upes. Un katrā no šīm vietām mīt lērums dzīvo radību. Latvijā vēl pieejams salīdzinoši liels skaits šo dažādo ekosistēmu. Tas arī nozīmē, ka tūristam, atbraucot uz mūsu dievzemīti, ir pieejama kā balta smilšu pludmale, tā dabiski meži, purvi, var braukt ar laivu pa līkumainām upēm un mēģināt Latgalē vienā dienā nopeldēties piecos dažādos ezeros. Es ticu, ka ar laiku mēs šo iemācīsimies aizvien labāk pārdot, taču svarīgi, lai līdz tam šīs dažādas dabas vietas mēs būtu saglabājuši.

    Dabas neaizvietojamais piedāvājums

    Kāds labums no dabas daudzveidības cilvēkam, kuru neaizkustina tāds pliks dabas skaistums? Pirms Saeimas vēlēšanām svarīga tēma bija ibumetīns. Taču arī zāles neuzbur burvis ar garu bārdu kādā kalnu alā. Ap 70 000 dažādu augu, dzīvnieku, sēņu un baktēriju sugu ir izmantots, lai radītu dažnedažādus medikamentus. Un mēs vēl tagad nezinām, vai nākotnē no kāda uz izmiršanas robežas esoša auga nevar tikt atklāti superefektīvi medikamenti. Postošo viesuļvētru un cunami sekas būtu mazākas, ja cilvēki saglabātu koraļļu rifus un mangrovju mežus, kas tiek iznīcināti lai, piemēram, ierīkotu pangasiju fermas. Svarīgi atgādināt arī, ka lielu daļu augu joprojām apputeksnē dažādi kukaiņi. Ja tas nenotiek, nav arī sēklu, augļu un nākotnes.

    Jāteic, ka bažas par šādu scenāriju pamanījuši arī tehnoloģiju attīstītāji, un tiek strādāts, piemēram, pie bites – robota – izveides. Bet vai šāds robots spēs apkalpot visus gribētājus purvos, kalnos un mežos, vai tikai dažādu augļu un dārzeņu lielražotājus? Man patīk utopijas literatūrā, bet noguļoties savā pļavā, es aizvien gribu dzirdēt dabas skaņas. Arī būvmateriāli, mēbeles un dabīgie audumi nāk no dabas. Galu galā, arī gaiss, ko elpojam, ir radies fotosintēzes rezultātā.

    Lasi citur

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Veselība

    Privātā Dzīve

    Mans Mazais

    Astes

    AutoBild.lv

    Māja

    Receptes

    Dārzs