Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Kas te bija iepriekš?
Mežsarga mājai piederoša kūts, kas datēta ar 1959. gadu. Te gan turēti lopi, gan eļļota meža tehnika.
- Par ko tapa?
Radošā pavāru māja, kur pulcēties pavāriem, kā arī pop-up restorāns vasarā
- Remonta laiks
2015.–2017. gads. Līdz 2017. gada sākumam Ēriks vienkārši sakopa ēku, vēl nezinot, kas te taps, bet no brīža, kad bija skaidra ideja par radošo virtuvi, pagāja pusgads.
- Izmaksas
30 000 eiro.
Taujāts par izmaksām un ieguldīto laiku, saimnieks stāsta: "Lai savestu kārtībā gadu desmitiem lietotu un aizaudzētu kūti un pārvērstu to par radošo virtuvi, ir divi scenāriji. Pirmais: vajag daudz naudas. Otrais: vajag daudz laika, labus draugus un pašam vēlmi darboties. Mans gadījums ir otrais. Es varētu pie sienas pielikt plāksni, un tā būtu ļoti gara, kur uzskaitīti visi mani draugi un labvēļi. Arhitekti Rita un Kārlis Lauderi par vēdertiesu man izveidoja interjeru, Armands Grūbe par fotoobjektīvu uztaisīja, bet Inguss Kampenuss uzdāvināja galdu. Artis Nīmanis no Angel uzdāvināja savus traukus, Vienkoču parka Rihards Vidzickis – savus koka traukus, bet ozola galdu pagatavoja vietējie meistari.
Galds ir īsts ārzemnieku magnēts – viesi to apbrīno un novērtē uz 3000–5000 eiro. Vārdu sakot, vajadzēs žurnālam papildu lapas, lai visus manus labvēļus nosauktu."
Taisnības labad jāsaka, ka Ēriks pats laiski nepavadīja laiku, vērojot putnus vai uzraugot darbus, bet ņēma aktīvu dalību virtuves tapšanā.
Pirmos divus gadus viņš kūti mērķtiecīgi atbrīvoja no pusgadsimtu krātā kultūrslāņa, ko bija atstājuši gan mājlopi, gan meža tehnika. Kad kūts bija izmēzta, sienas nomazgātas, ielieta grīda un ēka savesta daudzmaz pieklājīgā stāvoklī, dzima ideja, ka šeit jātop Radošajai pavāru mājai. No idejas līdz realizācijai pagāja pusgads. Pats Ēriks sevi šajā posmā dēvē par palīgstrādnieku, nevis būvuzraugu: «Kur vien varēju, pats strādāju un palīdzēju meistariem.»
2017. gada vasarā Radošā pavāru māja tika atklāta, un ar katru gadu tās popularitāte auga, jo pie šefpavāra mežā nobaudīt vietējo lasi, ietītu lapās, un malkot kokteili no niedru salmiņiem grib daudzi. Tās ir vakariņas kā piedzīvojums. Tagad gan vairāk gardēžu vakariņas notiek netālu esošajā Pavāru mājā Līgatnē, jo tur iespējams uzņemt vairāk ēdēju, taču Ēriks neatsaka arī tiem, kuri grib pulcēties Radošajā pavāru mājā. «Cerams, ka šovasar atgriezīsies dzīvība un pulcēšanās aizliegums tiks atcelts,» tā Ēriks. Atliek vēlēt, lai šovasar mežā tiek iepriecināti daudzi gardēži!
