Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sens dzimts īpašums
Muižas saimnieki – komponists Uģis Prauliņš un producente Inga Prauliņa – Ērmaņu muižā jau 11. gadu pavada gada siltāko sezonu. Kad maija naktīs termometra stabiņš noslīd zem nulles atzīmes, Prauliņi pošas uz pilsētu. «Aizbraucam pāris dienu uz Rīgu, jo māja kļūst vēsa un ir jākurina,» atzīst komponists.
Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederējusi fon Fītinghofu dzimtai. Prauliņa vecvectēvs šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks. Vēlāk muiža nonāca Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, un barona meita ap 1920. gadu to pārdevusi Latvijas valstij. Tad to arī atpirkuši muižas agrākie rentnieki Prauliņi. Padomju gados te bijusi pienotava un ierīkoti dzīvokļi, kur izmitināja kolhoza ļaudis.
Citi lasa
Lai Ērmaņu muiža atgūtu seno dienu spozmi, jāiegulda daudz darba. Lēnām atdzīvojas muižas apkārtne. Uģis un Inga sevī atklājuši teju vai pētniecisku dārznieku gēnu, un abi pamazām veido dārzu, pielāgotu klimatam, kāds ir Latvijas ziemeļaustrumu līdzenumos. «Man vecvectēvs, izrādās, bijis Siguldas muižas dārznieks. Arī mana māte un tēvs nodarbojās ar dārzkopību,» stāsta Uģis. «Bet ēkas iekšpusē cenšamies atbrīvoties no visa liekā. Atdevām pat skapjus un klasicisma stilā veidotu krāsni,» atklāj Prauliņš.
Svarīgs ir katrs sīkums
Ērmaņu muiža tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem 19. gadsimta koka arhitektūras pieminekļiem Latvijā. «Nemitīgi rakstām projektus Valsts kultūrkapitāla fondam. Mums palīdz arī Alūksnes novada un Malienas pagasta pašvaldība,» stāsta komponists.
Pagasta vadība iesaistās talkās, un savu roku pieliek arī privātie investori. Atbalsts tiek saņemts no visām pusēm.
Pirms pāris gadiem atjaunota muižas fasāde. Septiņu gadu laikā ēkai ir nomainītas jumta konstrukcijas un atjaunots jumts. No jauna uzcelts vēsturiskais tornītis. Saimnieki plāno atjaunot arī muižas centrālo apkuri, krāsnis un mūrīšus, kas tās savieno.
«Tie, kuri kaut ko saprot no restaurācijas darbiem, zina – katrs sīkums ir no svara, lai muiža pamazām kļūtu stiprāka. Nu jau ir ielikta drenāža, veikta elektrifikācija. Labi, ka viss notiek lēnām, jo mums pašiem jāzina un jāsaprot, ko un kā te gribam redzēt,» teic Prauliņš.
Kā radīta mūzikai un pasākumiem
Arhitekti sarunās ar Prauliņiem atzinuši – muižas ēka neesot celta, lai tajā dzīvotu, bet gan paredzēta atpūtas un izklaides pasākumu rīkošanai. Ne velti Arsenāla tēvs Augusts Sukuts savulaik gribēja, lai muižā tiek atjaunotas ērģeles.
Arī pandēmijas laikā muižā joprojām skan šai vietai atbilstīga īpaša mūzika.
«Maija vidū notikušais Eiropas līmeņa mākslinieku Matīsa Čudara un Ievas Salietes koncerts bija pirmais eksperiments – tas tapa ierakstīts, un to varēja skatīties tiešsaistē visā pasaulē. Telpā bija neliels skaits cilvēku, liela daļa mūziku baudīja dabā ārpus ēkas, kurinot ugunskuru mazās Ievednes upītes krastos,» stāsta komponists.
Šovasar šeit plānots paša saimnieka nakts koncerts un tradicionālā Danču etnonakts, kur pulcēsies mūziķi no Latvijas, Igaunijas un citām zemēm.
Spilgtākie Igaunijas viesi līdz šim bijuši dziedātāja Marija Kalkuna un mūziķis Silvers Seps. Katru gadu šeit skatāmas arī gleznu un fotogrāfiju izstādes. Šovasar tās būs Evijas Džonsones melnbaltās fotogrāfijas, citu gadu šeit bijušas arī Gunāra Bindes pagājušā gadsimta 60. gadu aktu fotogrāfijas.
