Kā pētīt savas dzimtas vēsturi?

Noderīgs padoms
Ievas Padomu Avīze
10. aprīlis
1 komentārs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Laikā, kad visi aicināti palikt mājās, ir īstais laiks pētīt dzimtas vēsturi. Kā to darīt, un ar ko sākt?

Darbu var atvieglot tas, ja ir zināšanas par administratīvo iedalījumu un senču dzīvesvietu (guberņas, apriņķi, muižas, pagasti, mājvārdi u. tml.) un piederību noteiktai draudzei, jo līdz Latvijas Republikas nodibināšanai visus iedzīvotāju kristību, laulību un miršanas reģistrus veidoja tikai draudzēs, tā sauktajās baznīcu jeb metriku grāmatās. Pirms dzimtbūšanas atcelšanas un vēl kādu laiku pēc tās galvenā zemnieku dzīves regulētāja bija muiža, tāpēc svarīgi zināt muižas nosaukumu, jo pēc tā var atrast ziņas par senčiem dvēseļu revīzijās.

3 padomi iesācējiem

  1. Izdomā, ko tieši gribi pētīt.
    Jāsaprot, vai gribi atrast un apzināt tikai savus tiešos senčus vai arī pētīt radu sānu līnijas (piemēram, vectēva brāļu un māsu ģimenes u. tml.). No tā atkarīgs turpmākā darba apjoms.

    Radniecības tuvuma apzīmēšanai izmanto jēdzienus – līnijas un pakāpes. Pakāpes veidojas, apzīmējot viena cilvēka dzimšanu no otras (es – tēvs – vectēvs). Vairākas nepārtrauktas pakāpes veido taisno līniju. Savukārt sānu līnijas norāda tiešā senča radus – tos, kuri cēlušies no viena kopēja senča (brāļi un māsas, to bērni, tēva un mātes brāļi un māsas ar viņu lejupejošajām līnijām, vectēva un vecāsmātes brāļi un māsas ar lejupejošajiem radiem u. tml.).

    Visbiežāk dzimtas koku sāk no sevis, veidojot tā saukto augšupejošo līniju – no bērniem uz vecākiem (tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, vectēva un vecāsmātes vecāki utt.).  Par avotu ģenealoģiskajiem pētījumiem noder viss, kas vai nu tieši pierāda kādas ģenealoģiskas norises vai fakta eksistenci (dokumenti), vai arī ļauj par to esamību spriest netieši (piemēram, atmiņas, nostāsti).
  2. Dzimtas koku veido no apakšas.

    Visbiežāk koku sāk veidot, sevi vai citu cilvēku, no kura sāk, liekot lapas apakšā, bet nākamās paaudzes – secīgi vertikāli uz augšu. Ja veido arī senču sānu līnijas, tad labākas pārskatāmības dēļ vienas paaudzes radus vizuāli vēlams izkārtot uz vienas horizontālās līnijas. Vairākums cilvēku noteikti zinās nosaukt savus vecvecākus, tātad elementārs koks no trim paaudzēm jau var tapt.
  3. Sāc ar mutvārdu liecībām.
    Dzimtas izpētes pamatā, protams, ir dokumenti un dokumentāri pierādījumi, kas atrodami dažādos arhīvos. Tomēr noteikti ir jāvāc un jāpieraksta visas iespējamās mutvārdu liecības, jo tās, pat dažkārt būdamas neprecīzas vai kļūdainas, var norādīt pareizo virzienu, kurā meklēt.

    Tātad, kamēr vēl iespējams, iztaujāt, iztaujāt un iztaujāt gados vecākos radiniekus un citus cilvēkus, kas pazina jūsu senčus. Vērts pierakstīt arī tad, ja šķiet, ka kāds stāsta lietas, kas nekā nevar noderēt, jo dažkārt arī sīkumi var būt ļoti būtiski.

    Noteikti jāizjautā par katru vecā ģimenes albuma fotogrāfijās redzamo notikumu, vietu un cilvēku, jo, iespējams, pēc kāda laika fotogrāfijā redzamos neviens vairs nepazīs. Jāsaprot, ka arhīvi nekur nepazudīs, bet gados vecie radi var mūs arī nesagaidīt. Tomēr  – lai cik svarīgas ir mutiskās liecības, nedrīkst paļauties tikai uz tām. Noteikti jāatrod arī dokumentāri pierādījumi.

 

Arhīvu materiāli – internetā

Pētniecības pamats ir darbs ar arhīvu materiāliem, un tagad ļoti daudzus dokumentus var atrast internetā – Latvijas Valsts vēstures arhīva interneta vietnē, kur publicētas digitalizētās baznīcu grāmatas, dvēseļu revīziju un tautas skaitīšanas materiāli, ziņas par pasēm, kā arī citi radurakstu apzināšanai svarīgi materiāli.

Svarīgākie reģistri:

  • Kristību reģistri

Latvijas Valsts vēstures arhīva interneta vietnē atrodami galveno konfesiju kristīto reģistri: bērna vārds un uzvārds, dzimšanas datums, laiks un vieta; bērna vecāku vārdi un uzvārds, konfesija, sociālais stāvoklis vai nodarbošanās (dažreiz arī piederības vieta); vai bērns dzimis laulībā vai ārlaulībā; ziņas par krustvecākiem; kristību vieta un citas ziņas.

Jāņem vērā, ka evaņģēliski luteriskās baznīcas metriku grāmatās reģistri ir vācu, latviešu un krievu valodā; Romas katoļu baznīcā – poļu un krievu, atsevišķām draudzēm – arī latīņu; pareizticīgo baznīcā – galvenokārt krievu valodā.

  • Laulību reģistrs

Te atrodami laulāto vārdi un uzvārdi, ziņas par vecumu, sociālo stāvokli un nodarbošanos, dzimšanas vietu, iepriekšējo ģimenes stāvokli, saderināšanās, uzsaukšanas un laulāšanas datumi, līgavaiņa un līgavas vecāku vārdi un uzvārdi, ziņas par to, vai viņi dzīvi vai miruši u. c. Luterāņu draudzēm ir gan tā sauktie vienkāršie laulību reģistri, kur minēti tikai laulāto vārdi un laulību datums, gan arī galvenie reģistri ar plašāku informāciju, diemžēl lielai daļai draudžu tie nav saglabājušies.

Ja baznīcu grāmatā nav atrodami senču laulību ieraksti, var mēģināt meklēt kaimiņu draudzēs, jo laulības varēja tikt reģistrētas līgavas draudzē.

  • Mirušo reģistri

Tajos atrodams mirušā vārds, uzvārds, dzimšanas vieta, vecums, ģimenes stāvoklis, miršanas datums un vieta, nāves cēlonis, apglabāšanas datums. Katoļu mirušo reģistros ir arī ziņas par palikušo atraitni un bērnu vārdi, kā arī kapsētas nosaukums.

Reģistros norādītais aizgājēja vecums var būt neprecīzs. Jo vecāks mirušais, jo lielāka iespējamā kļūda.

Senāki dati – dvēseļu revīzijās

Latvijas Valsts vēstures arhīva interneta vietnē ir informācija arī par dvēseļu revīzijām, kas būtībā ir tautas skaitīšana, kurā pēc dzīvesvietas ir uzskaitīti nodokļu maksātāji un rekrūši. Pirmā revīzija tagadējās Latvijas teritorijā notika 1782. gadā Vidzemē, pēdējā – 1858. gadā.

Revīziju sarakstos norādīts arī katras uzskaitītās personas vecums revīzijas laikā un tās vecums iepriekšējā revīzijā. Tāpat norādīta ģimenes locekļu radniecība; vai bijuši saimnieki, kalpi; vai persona revīziju starplaikā mirusi, piedzimusi, pārcelta vai pārgājusi uz citu saimniecību, muižu, guberņu, vai pienākusi no citas vietas, sodīta, paņemta rekrūšos; dažreiz norādītas arī fiziskās nepilnības (kurls, akls).

Pēc māju un ģimeņu numuriem var atrast savus senčus un viņu dzīvesvietas arī laikā, kad vēl nebija doti uzvārdi (numuri cauri gadiem ir saglabāti nemainīgi).

Ņem vērā! Uzvārdu došana zemniekiem Vidzemē notika tikai 1826. gadā, bet Kurzemē – 1834. gadā, Latgalē uzvārdi bija jau kopš 17.–18. gadsimta.

Pirmā Viskrievijas tautas skaitīšana (1896.–1897. g.)

Par katru ģimeni (saimniecību) ir atsevišķa lieta, kurā norādīts uzskaitītā cilvēka uzvārds, vārds, tēva vārds, radniecība attiecībā pret saimes galvu, vecums, ģimenes stāvoklis, kārta, ticība, dzimšanas vieta, piederības vieta, dzīvesvieta, dzimtā valoda, izglītība un nodarbošanās, karaklausība, fiziskie trūkumi un vēl citas ziņas.

Vidzemē un Kurzemē skaitīšanas lapas ir aizpildītas pārsvarā latviešu un vācu, dažreiz arī krievu valodā, Latgalē – tikai krieviski. Tautas skaitīšanas lietas ir saglabājušās par gandrīz visām Latgales apdzīvotajām vietām, par vairumu Kurzemes apriņķu un tikai par dažiem Vidzemes apriņķiem, un arī šī informācija meklējama www.lvva-raduraksti.lv. Jāņem vērā, ka skaitīšanas lietās norādītais personas vecums var būt kļūdains, veciem cilvēkiem tas var būt stipri aptuvens.

Zini un izmanto!

  • Periodika.lv.
    Nacionālā bibliotēka piedāvā interneta vietni www.periodika.lv. Daudz noderīgas informācijas var atrast 20. gadsimta pirmās puses un pat 19. gadsimta avīzēs un citos preses izdevumos – tur ir uzvārdi, īpašumu adreses, darbavietas, paziņojumi par laulībām un sēru sludinājumi, zemes piešķiršana, tiesu un mantojuma lietas, kriminālpārkāpumi, ziņas par militāro dienestu, pilsonības iegūšanu, īpašumu īri, pirkšanu un pārdošanu un vēl daudz citu ziņu. Meklēšana nav sarežģīta – meklētājā var ierakstīt personu uzvārdus, vietu nosaukumus, nodarbošanos un daudz ko citu un tad veikt rezultātu atlasi pēc gadiem, avīžu nosaukumiem u. c.
  • Ciltskoki.lv.
    Lielākais radurakstu pētniecības resurss latviešu valodā. Iesaistoties brīvprātīgajiem palīgiem, te no baznīcu grāmatām tiek veidoti kristīto, laulāto un mirušo saraksti, ieteikumi par to, ko var atrast un kā strādāt arhīvos, plaša informācija par dažādām datu bāzēm un meklētājiem internetā, arī indeksētas baznīcu grāmatas jeb atšifrēti metriku reģistru ieraksti, dvēseļu revīziju uzvārdu saraksti. Vēl te atrodami praktiski ieteikumi par vecās vācu un krievu rakstības burtiem, veco un jauno kalendāru, amatu un slimību atšifrējumi u. tml., muižu un citu vietvārdu nosaukumi dažādās valodās, Rīgas ielu agrākie nosaukumi, draudžu un pagastu izvietojums, kā arī ziņas par PSRS represijās cietušajiem, dažādos karos un frontēs kritušajiem, ievainotajiem un pazudušajiem, dažādu laiku kartes un adrešu grāmatas un informācija par apbedījumu vietām.

Novērtē rakstu

Lasi citur

1 komentārs

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs