Tu jautā, speciālists atbild. Eiforbija

Istabas augs
19. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Santa.lv arhīvs
Kāds šai skaistulei vārds, un kā to pareizi kopt? Un ko darīt ar mazajiem bērniņiem, kas podā ik pa laikam izsējas no sēklām? Puķi atstāja mantojumā kolēģe. ATBILD ZANE PURNE, Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja.

Šī skaistule ir baltdzīslu eiforbija (Euphorbia leuconeura syn. E. lathyrus). Savdabīgā sukulenta dzimtene ir Madagaskara, kur to dēvē par Madagaskaras dārgakmeni. Tā ir endēma suga (sastopama tikai kādā noteiktā apgabalā), kura savvaļā aug mežu ieloku akmeņainās pļavās, barības vielām nabadzīgā augsnē. Dabā baltdzīslu eiforbija ir aptuveni 1,8 m augsts, smalks kociņš. Telpās tai raksturīgs resns vairākstūru stumbrs un garas, ovālas lapas, augums – ne garāks par 60–80 cm. Jaunās lapas ir ar baltām dzīslām, bet, augam novecojot, tās var izbalēt, pat izzust.

Dažas nianses, kas tev par baltdzīslu eiforbiju jāzina.

  1. Tai patīk ļoti gaiša, saulaina vieta. Novietots uz palodzes, augs ik pa laikam jāpagroza, lai stumbrs nenoliektos gaismas virzienā. Ja augs tiek turēts vietā, kur gaisma apspīd no diviem logiem, tad to var negrozīt.
  2. Baltdzīslu eiforbija aug dažādos substrātos, pat bagātinātā kūdrā. Optimālais variants – velēnu zeme, neitralizēta kūdra un rupja grants attiecībās 2:1:1. Augot šādā substrātā, baltdzīslu eiforbiju var vairākus gadus nepārstādīt. Ja augu audzē kūdrā, to pārstāda katru gadu, jo kūdra gada laikā izlietojas un sakrītas.
  3. Jālaista nedaudz – kā jau sukulents. Vienā laistīšanas reizē auga sakņu kamolam un apkārtējai augsnei vienmērīgi jāsaņem ūdens, kas var pāris stundu atrasties uz paliktņa, kamēr augs uzsūc vajadzīgo daudzumu, pēc tam to nolej. Nākamā laistīšanas reize var būt pēc 3–5 dienām – atkarībā no telpas temperatūras, poda materiāla, substrāta sastāva, apgaismojuma.
  4. Mēslo reizi mēnesī ar mēslojumu, kas paredzēts kaktusiem.
  5. Reti mēdz būt kaitēkļi, tomēr jāuzmanās, ja blakus tiek audzēti citi telpaugi, kurus var apdraudēt pūkainās bruņutis, tīklērces, tripši, baltblusiņas un laputis. Tie mēdz inficēt arī baltdzīslu eiforbiju.
  6. Zied sīkiem, neciliem ziediņiem, kas attīstās uz stumbra šķautnēm un pēc noziedēšanas uz augsnes izkaisa sēklas, kas viegli sadīgst. Ja gribas baltdzīslu eiforbiju pavairot, jaunos stādiņus atliek izstādīt katru savā podā, nodrošinot tādu pašu augsni kā vecākaugiem.
  7. Kā jau visi eiforbijas (Euphorbia) dzimtas augi, arī baltdzīslu eiforbijas baltā, pienainā šūnsula ir toksiska. Tāpēc griežot, noņemot bojātās lapas un pārstādot augu, obligāti jāvelk cimdi. Pēc tiešas saskares ar baltdzīslu eiforbiju rūpīgi nomazgā rokas, lai sula neiekļūtu acīs, mutē, uz ādas, un neizraisītu alerģiju vai apdegumu.

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs