Pirmā dārzeņu raža uz palodzes

Kaut gan ārā vēl ir auksts, pavasara saule tā vien kutina dārznieka zaļos īkšķus, modinot vēlmi sākt kaut ko darīt. Mana pieredze apliecina, ka pašu pirmo dārzeņu ražu – redīsus, salātus un pat gurķus – ir iespējams izaudzēt arī lodžijā vai istabā uz palodzes.
Darbi pavasarī
Mārīte Gailīte
11. janvāris

Drukāt

Saglabāt

Pixabay

Dārzeņkopība uz palodzes ilgst vien īsu laika posmu – no marta līdz maijam – līdz brīdim, kad var sākt darbus sakņu dārzā un siltumnīcā. Un galvenais ieguvums jau laikam ir nevis novākto dārzeņu daudzums, bet gan prieks un bauda no saskarsmes ar augiem.

REDĪSI

Tie nebaidās pat no nelieliem mīnusiem – pacieš īslaicīgu temperatūras pazemināšanos līdz mīnus 1–2 grādiem –, un tāpēc redīsus var audzēt lodžijā jau no marta sākuma vai pat februāra beigām. Lai audzētu redīsus, būs vajadzīgas kasetes, kādas izmanto kāpostu dēstu audzēšanai – ar ligzdas lielumu 2,7–3,2 mm vai nedaudz lielākas. Cik daudz kasešu izmantot, tas atkarīgs gan no tā, cik daudz vietas tām var atvēlēt, gan arī no ģimenes apetītes un kāres pēc redīsiem. Vēl vajadzīgs bagātinātas kūdras substrāts un, protams, sēklas.

Agrīnai ražai piemērotas redīsu šķirnes

  • French Breakfast. Sena franču šķirne, no citām atšķiras ar saknes formu – tā ir gareni cilindriska. Oriģināli saknes ir sarkanbaltas un atgādina makšķernieku pludiņus. Ar laiku šī šķirne ir devusi vārdu veselam šķirņu tipam, kurā ietilpst arī daži hibrīdi. Selekcijas gaitā izveidotas French Breakfast tipa šķirnes arī ar pilnīgi baltām saknēm. Visām šķirnēm ļoti laba īpašība ir tā, ka piebriestot saknes ceļas no zemes uz augšu, tāpēc viegli noteikt, kuri redīsi jau ir vācami, bet kuriem vēl jāpaaugas.
  • 18 jours. Franču šķirne, līdzīga French Breakfast, arī veido iegarenas saknes. Šķirnes nosaukums tulkojumā nozīmē – 18 dienas, kas norāda uz tās agrīnumu. Realitātē gan gluži 18 dienās raža neienāksies, tomēr šķirne ir gana agrīna.
  • Bel Image. Arī agrīna šķirne, redīsi ir ar apaļām saknēm, sarkanu mizu. Šķirne piemērota audzēšanai visu sezonu (atkārtoti sējot) – no marta līdz augustam.
  • National. Arī sena agrīna šķirne – ar apaļām, sarkanām saknēm un baltu saknes galu, izskatās gluži kā redīsi no bērnu bilžu grāmatām.
  • Kaspar F1, Celesta F1, Vienn. Visas šīs šķirnes ir agras ražas iegūšanai paredzēti hibrīdi, izaug ļoti labi un strauji. Saknes ir apaļas, izlīdzinātas, ar sarkanu mizu, ļoti garšīgi, kraukšķīgi.

Kā jādara?

  1. Kaseti piepilda ar kūdras substrātu, vienmērīgi samitrina (to labāk darīt vannasistabā, lai nepiegružotu istabu vai virtuvi).
  2. Katrā ligzdā iesēj pa vienai sēklai.
  3. Kaseti vislabāk novietot uz paplātes vai ielikt kādā ūdens necaurlaidīgā kastē, lai vēlāk laistot ūdens netecētu uz palodzes vai grīdas.
  4. Kaseti apsedz ar plēvi un apmēram diennakti patur istabā. Parasti jau nākamajā dienā sēklas ir saknitušas, un tas ir brīdis, kad kasete jāpārvieto uz aizstiklotu lodžiju vai jāatrod tai vieta uz visvēsākās palodzes, jo siltumā redīsi strauji sadīgst un izstiepjas – no tādiem izstīdzējušiem augiem nekāda raža nesanāks. Ja lodžijā vēl ir auksts, kaseti var apsegt ar vairākās kārtas salocītu balto agrotīklu.
  5. Katru dienu jāpārbauda dīgstu attīstība, jo tā norisinās ļoti strauji. Kad sējeņiem jau veidojas dīgļlapas, plēvi noņem, bet agrotīklu atkal uzklāj (vismaz uz nakti). Var arī virs kasetes izveidot nelielu lecekti, izmantojot kokteiļu salmiņus vai uzkodu kociņus un plēvi.
  6. Redīsus laista regulāri, bet nedrīkst arī pārlaistīt. Ja izmantots labs substrāts, var laistīt tikai ar ūdeni, bet, ja kasetēs salikta ne tik kvalitatīva augsne (piemēram, zeme no pašu siltumnīcas), labāk katru reizi laistīt ar atšķaidītu komplekso mēslojumu Vito telpaugiem vai citu līdzīgu.
  7. Redīsiem nepatīk karstums, tāpēc drošāk, ja lodžijā būs termometrs, lai varētu sekot līdzi gaisa temperatūrai. Tā nedrīkst būt augstāka par 23–25 grādiem, jo tad redīsi sāks slimot ar neīsto miltrasu (lapas apvītīs un izskatīsies kā applaucētas). Optimālā temperatūra ir 18–20 grādu – protams, ne vienmēr izdodas tieši tādu nodrošināt, taču tad labāk lai temperatūra ir zemāka – kaut vai 12–15 grādu.
  8. Redīsi jānovāc pakāpeniski, izlases veidā – tie, kuri nogatavojušies.

SALĀTI

Salātus balkona kastē uz palodzes vai lodžijā var izaudzēt arī līdz lielai lapu rozetei, bet būs vajadzīgs diezgan daudz laika – vairāk nekā mēnesis. Tāpēc salātus labāk novākt pa lapiņai – to var sākt darīt jau brīdī, kad izveidojušas 5–7 īstās lapas. Salātus var audzēt, vai nu uzreiz sējot kastītē, vai arī vispirms izaudzējot sējeņus un vēlāk izpiķējot tos pa vienam dēstu kasetēs vai kastītēs. Lielražošanā izmanto dražētas salātu sēklas – tās var pa vienai sēt katrā kasetes ligzdā, bet vairākumam amatieru šādas sēklas šķiet pārāk dārgas, tāpēc sīkpakās tās parasti nepiedāvā. Šķirņu ziņā izvēle ir ļoti plaša, var arī audzēt vienlaikus vairākas šķirnes – ar dažādu formu un krāsu lapām. Salāti ir aukstumizturīgi augi, un to sēklas vislabāk dīgst 15–17 grādu temperatūrā, bet, ja gaisa temperatūra ir 23 grādi un vairāk, sēklu dīgtspēja būtiski pazeminās. Salātu sējums jāapsedz ar plēvi, lai saglabātu mitrumu, tad sēklas sadīgst straujāk – parasti 3–5 dienu laikā. Uzreiz pēc uzdīgšanas sējums jānovieto gaišā vietā, optimālā temperatūra ir 18–20 grādu – labāk, lai tā ir zemāka nekā augstāka, jo salāti labi augs arī 10–14 grādu temperatūrā, tikai tas notiks lēnāk. Salātus nedrīkst iekaltēt, jo tad veidojas lapas malas iedega – lapu malas kļūst brūnas. Drošāk ir katru reizi laistīt ar atšķaidītu komplekso mēslojumu. Ražu var vākt, kad salātlapiņas ir līdz 10 cm garas. Tās nogriež 2–3 cm virs augsnes līmeņa.

Ņem vērā! Ja apstākļi ir labi (pietiek gaismas, ūdens un barības elementu), pēc lapu noplūkšanas augs turpina augt, un pēc dažām nedēļām jau būs vācama otra raža.

GURĶI

Daudz augu nevajag – parastā, apmēram 75 cm garā plastmasas kastē būs vieta trim gurķu stādiem, un ar to arī pilnīgi pietiek. Pieredze rāda, ka balkona kastes gurķu audzēšanai ir labākas par podiem, jo substrāta kārta kastē nav dziļāka par 15 cm, tāpēc substrāts spēj strauji iesilt un temperatūra ir tuvu istabas gaisa temperatūrai. Gurķiem tas ir svarīgi, jo šie dārzeņi ir siltummīļi un cieš, ja sakņu temperatūra ir zemāka par 18–20 grādiem. Audzējot spainī vai lielā podā, substrāta kārta ir biezāka un atdziest pēc laistīšanas, pat ja laista ar siltu ūdeni.

Agrīnai ražai piemērotas gurķu šķirnes Audzēšanai uz palodzes vislabāk ir izvēlēties partenokarpos īsaugļu konservu tipa hibrīdus, piemēram, Kybria F1, Aztec F1 vai Merengue F1. Martā tiem jau pietiks ar dabisko gaismu. Laba izvēle būs arī miniatūro gurķu hibrīds Picolino F1– ar īsiem, gludiem augļiem.

Kā jādara?

  1. Gurķi jāaudzē tikai no dēsta. Protams, neviens neliedz iesēt sēklas kūdrā tieši kastē, bet tad tās ilgi dīgs un augi attīstīsies ilgāk nekā tad, ja sēklas būs iesētas 5 cm diametra podiņos (var izmantot arī mazos jogurta trauciņus).
  2. Lai sēklas ātri uzdīgtu, substrātam jānodrošina pietiekami augsta temperatūra – 25–28 grādi (bet zemāka par 30 grādiem!). Podiņus vislabāk ietīt plānā plēves maisiņā un novietot uz apkures radiatoriem.
  3. Podiņi jāaplūko katru dienu, jo parasti jau trešajā vai ceturtajā dienā asni ir augšā un podiņi (jau bez plēves) steidzīgi jāpārvieto uz visgaišāko vietu. Taču vajadzīgs arī siltums. Protams, visvairāk gaismas ir uz palodzes, bet noteikti jāpārliecinās, ka no loga rūts nepūš aukstums.
  4. Podiņos gurķu dēstus audzē vismaz līdz pirmās īstās lapas vecumam, pēc tam pārstāda kastē – tikpat dziļi, kā tie auguši podiņos.
  5. Sākumā augus var atbalstīt ar dārzkopības veikalos nopērkamajiem bambusa kociņiem, bet jau drīz tos vajadzēs uzsiet – katru atsevišķi, pie aizkaru stangas.
  6. Kad būs izaugušas piecas lapas, parādīsies arī pirmie ziedpumpuri un ūsas (vītes), bet tie jānoņem vismaz līdz sestajai lapas žāklei. Labāk to izdarīt pirms ziedu atvēršanas – starp citu, gan ūsas, gan ziedi ir ēdami, un ar ziediem var lieliski izrotāt lapu salātus.
  7. Arī visas sānvasas (pazares) laikus jāizkniebj, atstājot ziedus tikai uz galvenās vasas.
  8. Katrā laistīšanas reizē ūdenim pievieno komplekso mēslojumu. Kad sāk augt augļi, mēslojumam pievieno arī kalcija nitrātu.
  9. No ziedēšanas līdz augļa novākšanai paiet 10–12 dienas, bet pašus pirmos gurķīšus labāk novākt nedaudz agrāk, lai tie netraucētu augt pašam augam un nākamajiem augļiem.
  10. Kad gurķa galotne sasniegs aizkaru stangu, galotni var palaist lejā, bet var arī izkniebt augšanas pumpuru un gaidīt, kamēr izaugs visi aizmetušies augļi.

Vai gurķus uz palodzes var audzēt arī vasarā?

Jā, var, bet labāk darīt to vairākās apritēs, katru reizi no jauna izaudzējot un iestādot dēstus. Jāņem gan vērā, ka maijā kokiem saplaukst lapas, tāpēc zemāko stāvu dzīvokļos gaismas uz palodzes kļūst mazāk. Turklāt jau jūnijā vējš mēdz atnest tīklērces, bet baltblusiņas un laputis atlido pašas – arī bez vēja. Cīņa ar kaitēkļiem dzīvojamās telpās ir gandrīz neiespējama, bet vērot, kā kaitēkļi moka augus, ir skumji.

Man ieteikums: vasarā labāk uz palodzes audzēt puķes, bet gurķus – siltumnīcā vai dārzā.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs