Pavasara garša – ļoti dažādi un krāsaini salāti

Laiks domāt par pirmajām salātlapiņām, ko audzēt pavasarī. Uzzini agronomes padomus, kā audzēt un sēt salātus, kādu salātu šķirni izvēlēties un kā izaudzēt labu salātu ražu uz palodzes.
Pavasara darbi
Mārīte Gailīte
14. janvāris

Saglabāt

Foto: Mārīte Gailīte

Salāti (Lactuca sativa) ir pārsteidzoši raiba un daudzveidīga suga gan lapu un lapu rozetes formas, gan krāsu ziņā. Un arī garša tiem mēdz būt atšķirīga atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem. Starp citu, salāti ir tieši tik skaisti, ka tos mēdz izmantot jaukto puķu un dārzeņu dobju veidošanai!

Kuru šķirni?

Latvijā vispopulārākie ir lapu salāti – Batāvijas un Lollo (Bionda vai Rosso), mazāk populāri – frilices un ozollapu salāti. Batāvijas salāti ir arī viena no senākajām salātu šķirņu grupām – tie veido lielu, kuplu lapu rozeti, bet dažas šķirnes mēdz veidot arī daudzmaz slēgtu galviņu. Latvijā visvairāk pazīstama Batāvijas salātu šķirne ir Aficion. To podiņos audzē uzņēmums SIA Rītausma un dažas saimniecības Igaunijā un Lietuvā, kuru preci mēs redzam lielveikalos. Tāpat ziemā lielveikalos mēdz būt no Francijas ievestie Batāvijas salāti ar ļoti lielām lapu rozetēm. Šķirnes Aficion sēklas parasti netiek piedāvātas sīkpakās amatieriem, toties pārdošanā mēdz būt Grand Rapids sēklas. Tā ir sena šķirne, kurai pateicoties dots nosaukums veselam šķirņu tipam (šķirņu grupai, kuras ārēji ir līdzīgas, bet pārspēj ar ražu un kvalitāti) un arī Aficion pieder Grand Rapids tipam. No citiem salātiem šis šķirņu tips atšķiras ar agrīnumu un kraukšķīgām, garšīgām lapām. Tikai jāņem vērā, ka šķirne Grand Rapids ir piemērota agrīnai stādīšanai un garākas gaismas dienas apstākļos mēdz agri izziedēt, tāpēc to nav vērts stādīt vēlāk par aprīli. Vēl dažas šķirnes, kas neliks vilties

  • Amerikanischer Brauner. Lapu salātu šķirne ar divkrāsu lapām. Tās ir lielas, krokotas, ar zaļu lapas plātni un sarkanām malām. Izskatās ļoti dekoratīvi gan dobē, gan šķīvī. Veido 20–30 cm platu lapu rozeti, tāpēc audzējot dēsti jāstāda pietiekami tālu cits no cita. Šķirne pazīstama kopš 1874. gada, bet vēl joprojām iecienīta amatieru vidū.
  • Australische Gele. Ļoti sena salātu šķirne, savā laikā ievesta no Austrālijas. Tā ir vidēji agrīna, izaug 50–60 dienās no sēklu uzdīgšanas, veido kuplu lapu rozeti. Lapas gaiši dzeltenas, krokotas, kraukšķīgas. Piemērota vairākkārtējai novākšanai, jo lapas pēc nogriešanas ataug. Var audzēt atklātā laukā un siltumnīcās.
  • Lollo Bionda. Arī šis ir šķirņu tips, kuram pieder ļoti daudz komerciālo šķirņu. Veido lielu, kuplu lapu rozeti no koši zaļām, krokotām lapām.
  • Crimson. Lollo Rosso tipa salāti, kuri no Lollo Bionda atšķiras tikai ar sarkanu lapu krāsu. Piemērota audzēšanai agri pavasarī un rudenī. Parasti izaug 60–70 dienās pēc uzdīgšanas. Interesanti, ka Lollo Rosso šķirnēm pēc krāsas intensitātes mēdz izšķirt vienkārši sarkanas, kā arī divkārt un trīskārt sarkanas šķirnes.
  • Ozollapu salātiem lapas plātne tik tiešām atgādina ozola lapu, visbiežāk šīm šķirnēm lapas ir zaļi sarkanas, ļoti izskatīgas, bet ir arī izveidotas šķirnes ar zaļām lapām. Latvijā amatieriem tiek piedāvāta šķirne Red Salad Bowl ar skaistām sarkanām lapām, bet tā neder agrīnai audzēšanai. To pašu var teikt arī par frilici – kraukšķīgo salātu Iceberg radinieci ar intensīvi robainām un krokotām lapām. Šķirne Frillice ir ļoti izskatīga un garšīga, bet neder agrīniem sējas laikiem.

Ko sēt agrai ražai?

Atsevišķas salātu šķirnes dažādi reaģē uz gaismas dienas garumu un temperatūru, tāpēc vienas šķirnes ir piemērotas audzēšanai agri pavasarī un rudenī, bet citas – audzēšanai vasarā. Tāpat sarkanlapu šķirnēm antociāna (pigmenta, kurš nosaka sarkano krāsu) veidošanai ir nepieciešami ultravioletie saules gaismas stari, kurus stikls tikpat kā nelaiž cauri, tāpēc tās nav piemērotas audzēšanai siltumnīcā. Ko var audzēt agrai ražai? Amatieriem tie būtu jau pieminētie Grand Rapids, Lollo Bionda un Australische Gele.

Audzēšana uz palodzes

Audzējot salātus uz palodzes, var negaidīt, kamēr tie sasniegs savu pilno lielumu, bet novākt ievērojami agrāk – 4–5 lapu vecumā.

Tik ļoti jaunu augu novākšanai ir piemērotas gandrīz visas šķirnes, bet jārēķinās, ka salāti nepaspēs īsti iekrāsoties (tāpat tiem ziemā pietrūks gaismas). Šādu salātlapiņu audzēšanai var izmantot lēzenus traukus vai zemas plastmasas kastes. Traukus vai kastes piepilda ar bagātinātas kūdras substrātu (pietiks ar 5–6 cm biezu kārtu), samitrina to, izlīdzina virskārtu un uz tās vienmērīgi sēj sēklas. Sēt var gan 5–6 cm attālās rindiņās, gan izkliedsējā – kā vieglāk. Sējumu apsmidzina ar siltu ūdeni no pulverizatora, lai piespiestu sēklas pie substrāta, un apsedz ar plēvi mitruma saglabāšanai. Sējumu var apbērt ar perlītu, vermikulītu vai cepeškrāsnī izkarsētām smiltīm, bet to var arī nedarīt. Pārdošanā mēdz būt salātu dražētās sēklas, bet tās ir dārgākas par parastajām un ātrāk mēdz zaudēt dīgtspēju. Šādas sēklas ir ērtāk sēt pa vienai. Optimālā substrāta temperatūra salātu sēklu dīgšanai ir 17–20 grādu, bet jau 23 grādos  dīgtspēja strauji samazinās. Tāpēc sējumu nedrīkst novietot uz apkures radiatoriem, vislabāk to atstāt uz palodzes. Asni parādas 5–7 dienu laikā, tad plēvi noņem, lai nodrošinātu dīgstiem maksimāli daudz gaismas. Gaisa mitrums zem plēves ir augstāks nekā īstabā, tāpēc, lai novērstu šoku, sējums tūlīt jāapsmidzina ar tīru ūdeni no pulverizatora. Šādi salātus var sēt atkārtoti ik pēc nedēļas un regulāri novākt svaigas lapiņas.

Audzēšana plēves siltumnīcā

Vislabāk vispirms izaudzēt dēstus kasetēs un tad 4–5 lapu vecumā salātus izstādīt pastāvīgā vietā siltumnīcā. Tos var audzēt arī balkona kastēs, kuras novieto siltumnīcā uz grīdas, vietās, kur tie nevienam netraucē. Viss ir atkarīgs no audzētāja vēlmēm un ģimenes apetītes.

Pats svarīgākais – nesastādīt salātus pārāk cieši. Kamēr augi ir mazi, šķiet, ka attālums 25–30 cm ir par lielu, un ir liels vilinājums iestādīt tos ciešāk, bet vēlāk vietas trūkums traucēs augiem un veicinās puves attīstību.

Cita kļūda ir pārāk dziļa stādīšana. Salātiem augšanas sākumā stublājs ir ļoti īss un augšanas pumpurs atrodas pie pašas zemes. Ja to apber ar augsni, gaismas trūkuma dēļ augšana apstājas un augi iet bojā vai arī attīstās puve. Ar laistīšanu jābūt uzmanīgiem, jo tā var būt puves cēlonis, tomēr arī pilnīgi bez mitruma salāti neaugs, tāpēc tie obligāti jālaista, bet – prātīgi. Vislabāk, ja siltumnīcā ir ierīkota pilienlaistīšana, kas ir pieejama arī amatieriem un nemaksā dārgi. Tā dod iespēju laistīt salātus un citus augus tieši tad, kad tas ir nepieciešams, neradot puves risku un neveicinot nezāļu augšanu. Ja laista no šļūtenes vai ar lejkannu, vēl pirms stādīšanas vajag kārtīgi samitrināt augsni (gandrīz līdz dubļu konsistencei) un tad iestādīt salātu dēstus. Šajā gadījumā nākamā laistīšana būs vajadzīga tikai pēc vairākām dienām atkarībā no augsnes ūdens saturēšanas spējas un laika apstākļiem. Karstā laikā salātiem mēdz pietrūkt arī kalcija (Ca), kā dēļ uz lapām veidojas lapu malas iedega jeb nekroze. Ēst šādas lapas var, bet, ja audzē salātus pārdošanai, nebūs smuki. Lai novērstu lapu malas iedegas rašanos, karstā laikā salāti pietiekami jālaista, kā arī jāapsmidzina lapas ar kalciju saturošu mēslojumu – kalcija nitrātu (50 g/10 l) vai CalMax (50–100 ml/10 l ūdens). Smidzinājums jāveic rīta pusē, izmantojot tīru, augu aizsardzības līdzekļiem neizmantotu smidzinātāju. Vislabāk iegādāties šīm mērķim atsevišķu nelielu (1–3 l) rokas smidzinātāju. Siltumnīcā audzētie salāti pēc novākšanas mēdz strauji novīst, tāpēc mazdārziņā visvienkāršāk novākt salātus tieši pirms pagatavošanas. Labākas būs šķirnes, kuru lapas var plūkt pakāpeniski pēc vajadzības.  

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs