Glābjam orhideju! 15 biežākās problēmas un to risinājumi

Telpaugi
Agnese Ģērmane
28. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Tā gribētos, lai falenopsim ir veselīgas lapas, gari ziedkāti un daudz, daudz ziedu, bet – nekā… Orhideja vīst, dzeltē, pumpuri birst un saknes kalst. Ko darīt? Konsultē ANTRA KRAUZE, orhideju audzētāja un kolekcionāre; INGŪNA GUDRUPA, Latvijas Universitātes botāniskā dārza telpaugu speciāliste.

Lūk, biežākās falenopšu problēmas un padomi risinājumam:

Lapas

  1.  Uz falenopša lapām parādās dažādu krāsu plankumi – balti, brūngani, dzelteni, sarkani.
    Ja orhideja stāv uz palodzes tiešos saules staros, iespējams, tā ir apdegusi, savukārt ziemā, tieši pretēji, – apsalusi. Tad augs jāpārvieto. Saules apdeguma vieta parasti sākumā ir balta, pēc tam kļūst brūna – audi ir atmiruši.

    Ja bojājuma vieta neplešas, jāpagaida, kamēr attīstīsies jaunās lapas un nosegs bojāto. Būtu labi, ja augu novietotu tālāk no dienvidu loga, pa kuru iespīd tiešie pusdienas saules stari. Īpaši kaitīgi tie ir agrā pavasarī pēc tumšās ziemas, kad augs nevar tik ātri pierast pie spožās gaismas. Tāpēc augus uz dienvidu palodzes ieteicams noēnot ar caurspīdīgu aizkaru, lai tos apspīd izkliedēta gaisma.
  2. Orhidejai uz lapām, kāta un ziediem ir lipīgi pilieni.
    Dzidri, apaļi, lipīgi un saldi pilieniņi lapu un ziedlapu galos parādās, ja telpā ir pārāk lielas diennakts temperatūras svārstības. Jādara nav nekas, jo augam šīs dzidrās lāses nekaitē. Ja pilieni ir izplūduši un duļķaini, visticamāk, augu bojā kaitēkļi, tādēļ tas jāapstrādā ar insekticīdu.
  3. Uz lapas ir tumšs sarkanīgi brūns aplikums, kas plešas.
    Tas var būt saules apdegums, vīrusa slimība vai kāda sēnīte. Jebkurā gadījumā slimā lapa jānogriež, brūce jāapstrādā un augs jānoliek tālāk no citiem augiem.
  4. Lapas kļūst plankumainas, tad nevienmērīgi dzeltenas, bet drīz uz tām parādās tumši pelēki putekļi.
    Augu lapas regulāri jākopj ar mitru lupatiņu, lai uz tām nekrājas putekļi un augs elpo. Ja lapas pārklājas ar dzelteniem plankumiem un putekļi uz tām nav telpas putekļi, iespējams, augam ir sēnīte. Jālikvidē slimās auga daļas, augs jāapstrādā ar fungicīdu. Tāpat tā varētu būt vīrusu slimība, bet tā diemžēl nav ārstējama.
  5. Lapas sāk dzeltēt un pa vienai nokrīt.
    Ja dzeltē un krīt apakšējās lapas, tad tas ir dabisks novecošanas process.

    Vesels augs noveco lēni – vairāku mēnešu garumā nodzeltē viena apakšējā lapa. Ja pa lapai krīt ik nedēļu, tad, visticamāk, pie auga rozetes pamatnes iemetusies puve vai augam ir bojātas saknes. Iespējams, augs tiek pārlaistīts. Ja pie lapas pamatnes redzama tumšpelēka svītriņa vai plankums, ar mazu, asu nazīti slimā lapa uzmanīgi jāizgriež līdz veselajiem audiem un vēl mazliet dziļāk. Brūce jāapkaisa ar kanēli vai sasmalcinātu ogli.
  6. Lapas mala sāk kalst, kļūst plānāka, it kā zaudē sulu.
    Tas izklausās pēc kāda kaitēkļa bojājuma. Jāņem lupa un jāpēta, vai nav kādas sīkas dūrienu pēdas, bedrītes, varbūt redzams pats vaininieks. Tad jālieto bioloģiskie vai ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi.

Zini un izmanto! Orhidejas brūču apstrādei lieliski der svaigi malts kanēlis.

Ziedi

  1. Pumpuri sakalst un nobirst neatvērušies.
    Iemeslu tam var būt ļoti daudz, bet visdrīzāk puķe saņem pārāk maz gaismas. Īpaši bieži pumpuri birst rudenī un ziemā, kad karstā gaisa plūsma no radiatoriem sausina ne tikai pašus ziedus, bet arī neatvērušos pumpurus. Tāpat vainīgs var būt nepietiekams telpas gaisa mitrums, arī caurvējš. Varbūt augs saņēmis aukstumu brīdī, kad pārnests mājās no veikala? Varbūt tam bijis stress straujas vietas vai apstākļu maiņas dēļ? Vainīga varētu būt arī nepareiza laistīšana – par daudz vai par maz.

    Noteikti jānovērtē sakņu sistēma, jo pumpuri var birt arī tad, ja augam atmirst saknes – tas vairs nespēj uzsūkt ūdeni un barības vielas, tāpēc ziedi sāk strauji vīst un nobirst, bet beigu beigās nodzeltē pats ziedkāts.

    Lai augu glābtu, tas jāizņem no podiņa, jāapgriež bojātās saknes, jāpārstāda orhideja jaunā substrātā un saudzīgi jālaista. Svarīgi pēc auga pārstādīšanas to pāris dienu neliet, lai aizvelkas griezuma brūces.
  2. Uz ziediem ir mazi, tumši punktiņi.
    Punktiņi var būt mehāniski bojājumi, kas radušies, transportējot orhideju. Tāpat tie var būt saules apdegumi – laistot vai smidzinot uz zieda nokļuvuši ūdens pilieniņi, un tad puķe novietota spilgtā saulē.

    Melnie punktiņi uz zieda var būt arī sēnīšu infekcijas: pelēkā puve, fuzarioze vai kāda cita. Auga slimās daļas jānogriež ar tīru, asu nazīti, brūce jāapstrādā ar ogles pulveri vai svaigi maltu kanēli, augs jāizolē no pārējām puķēm un, iespējams, jāapstrādā ar fungicīdu. Punktiņu izraisītājs var būt arī kāds vīruss – tādā gadījumā neko nevar izārstēt: augs būs jāiznīcina.
  3. Uz zieda parādās izteikts dzīslojums, un zieds pēc laika nokrīt.
    Ja uz falenopša zieda parādās izteikts dzīslojums, zieds it kā sakrītas, izžūst, bet pēc tam nokrīt, tad tas ir dabisks novecošanas process.

 

Kaitēkļi

  1. Uz lapām parādās sudrabota krāsa, bet zem tām ir sīki sarkanbrūni punktiņi. Lapās ir izsūktas iedobītes, lapu gali un maliņas vīst.
    Tā ir tīklērce, un mājas apstākļos ar to grūti cīnīties. Tīklērcēm nepatīk mitrums, tāpēc augus vēlams ik pa laikam mazgāt dušā. Pret tīklērcēm neder insekticīdi, ko parasti lieto kukaiņu apkarošanai, bet nepieciešami specifiskāki – akaricīdu grupas augu aizsardzības līdzekļi. No dabiskajām metodēm pret tīklērci var izmantot cukurūdeni. Pagatavo cukura sīrupu un uzsmidzina puķei. Cukursīrups sažūs ap orhidejas lapu un iecementēs arī tīklērces.

    omēr jāatceras: cukura sīrupa šķīdums iznīcina tikai pieaugušas tīklērces, bet to oliņām neskādē. Tāpēc apstrāde jāatkārto vēl divas trīs reizes apmēram pēc 7–10 dienām. Nākamajā dienā pēc apsmidzināšanas ar sīrupu augs obligāti jānomazgā dušā. Ja vairākas dienas augs paliks noklāts ar cukura sīrupu, augs var aiziet bojā.
  2. Uz auga ir mazas, brūnas, ovālas un nekustīgas pumpiņas.
    Tās ir augu māju bruņutis. Orhidejas bojā gan pūkainā bruņuts, kas izskatās kā balti vates pikucīši auga augšanas centrā un zem lapām, gan augu māju bruņutis, kurām ir brūns, ciets apvalks. Augu māju bruņutis sākumā vairāk koncentrējas pie lapas vidusdzīslas (gan apakšpusē, gan virspusē). Ja to ir daudz, tad ar pumpiņām ir noklāta visa lapa, ziedkāts un pat ziedi.

    Parasti pret bruņutīm palīdz sistēmas insekticīds Actara, bet bez Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtās apliecības to iegādāties nevar.

    Mājās pret bruņutīm var cīnīties ar 40% spirta šķīdumu. Stiprāku lietot nedrīkst, jo tad var apdedzināt augu lapas. Bruņutis tīra ar spirtā samērcētu otiņu ar stingriem sariem, un procedūru vajadzēs atkārtot vairākkārt. Pēc apstrādes augu noskalo dušā.

    Vēl var mēģināt bruņutis noņemt ar pirkstiem un iznīcināt, bet visas auga daļas regulāri un ilgstoši mazgāt ar zaļajām ziepēm.
  3. Substrātā ir mazas, garenas, baltas kūniņas.
    Ja substrātā redzamas baltas bumbiņas, tas var būt ražotāja speciāli piejaukts sintētisks materiāls aerācijai – tad bumbiņas būs vienmērīgi iejauktas visā substrātā. Ja lodīti saspiež pirkstos un no tās izbirst sauss pulveris – tas ir aerācijai domāts materiāls. Bet, ja, bumbiņu saspiežot, izdalās specifisks, sēnēm raksturīgs aromāts, tā ir sēne: augs jāpārstāda citā substrātā, nomazgājot saknes. 
  4. Substrātā sāk augt baltas sēnes garos kātos.
    Var gadīties, ka jau nopirkta ar sēņu micēliju inficēta orhideja. Tad sākumā substrātā redzamas mazas, baltas bumbiņas, kas vēlāk izaug par sēnītēm. Augam tas ir bīstami, jo saknēm jākonkurē ar sēnēm par barības vielām un mitrumu. Augs uzmanīgi jāizņem no substrāta, rūpīgi jānomazgā saknes siltā ūdenī, tad jāiestāda svaigā substrātā un jaunā podā. Ja sēņu ļoti daudz, auga saknes vēlams 15 minūtes pamērcēt vājā fungicīda šķīdumā.


Saknes

  1. Saknes paliek sausas un pamazām sakalst.
    Kalstošas saknes var nozīmēt ķīmisku apdegumu, kad laistīšanas ūdenī un mēslojumā esošie sāļi pamazām uzkrājas substrātā un saknēs. Tad saknes dzeltē vai melnē un lēnām nokalst. Lai tas nenotiktu, laistīšanai jāizmanto kvalitatīvs ūdens un nedrīkst pārsniegt mēslojuma devas un biežumu. Arī reti laistot, saknes mēdz nokalst. Kalstošas saknes var liecināt arī par sēnīšu infekciju vai par auga pārkaršanu vasarā, kad ir nepietiekams mitrums.


Kāts

  1. Pamazām nokalst kāts – no augšas līdz pašai apakšai.
    Ja augs ir vesels, un sakņu sistēma nav bojāta, acīmredzot augs no noziedējušā ziedkāta cenšas uzņemt papildu barības vielas. Tad orhidejai noderētu papildmēslojums, taču tas nenozīmē, ka mēslojuma koncentrācija jāpalielina. Visu, kas ir sauss, nokaltis, var augam droši nogriezt. Ja augs ir vesels, saknes labas un augšanas apstākļi piemēroti, tad drīz vien izaugs jauns ziednesis.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+