Begonijas – no puteklīša līdz ziedam

Parasti begonijas sēj decembrī, taču atsevišķas begoniju šķirnes, piemēram, leduspuķes jeb ilgziedu begonijas, var sēt arī februārī un martā, tikai jārēķinās – jo vēlāk iesēsi, jo vēlāk sagaidīsi rezultātu. Tie, kas begonijas jau iesējuši, pirmos ziedus var gaidīt maijā, bet tiem, kuri to darīs tagad, atkarībā no nodrošinātajiem apstākļiem pirmie ziedi parādīsies jūnijā vai jūlijā. Tā kā ir daudz begoniju audzēšanas knifu, kas precīzi jāievēro, tagad par visu pēc kārtas.

Begoniju puteklīši jeb vissmalkākās sēkliņas

Begonijām, šķiet, ir vissmalkākās no visām sēklām, ko parasti fasē speciālā ampulā. Sēklu veikalos un pat pārtikas lielveikalos nopērkamas arī begoniju sēkliņas paciņās – 10, 50 vai vairāk sēklu iepakojumā. Vai no tām kaut kas izdīgs, grūti pateikt, taču mājas vajadzībām var mēģināt. «Tā kā begoniju sēkliņas ir smalkas kā puteklīši, sējot ļoti jākoncentrējas, lai tās neaizpūstu pa gaisu. Parasti daru tā: nolaužu ampulai galu, pilnībā sausu pirkstu aizlieku priekšā ampulai un prātīgi uzbirdinu sēklas uz pirksta. Tajā brīdī ļoti koncentrējos, lai sēklas nesabērtu čupā vai pati ar pēkšņu elpas vilcienu neaizpūstu tās pa gaisu. Tad ar diviem pirkstiem kaisu sēkliņas apmēram tā, kā uzkaisa sāli ēdienam. Tas ir ļoti filigrāns darbs, nedrīkst šķaudīt, klepot un pat nopūsties, citādi sēkliņas aizies pa gaisu,» stāsta Inita Zepa. Ja sēklas iesēs nevienmērīgi, tās sadīgs čupā, un tad jau vairs neko nevarēs saglābt, jo pirmajā piķēšanā tās ar pirkstiem nemaz nevar saņemt – vajadzīgs speciāls koka irbulītis.

Begoniju diedzēšanai vajadzīga vien kūdra un kastīte

Begonijas jāsēj vissmalkākajā pieejamajā kūdras substrātā. Inita Zepa par labāko uzskata Latfloras ražoto universālo substrātu. Tam pa virsu noteikti jāuzkaisa smalkas smiltiņas, jo tajās sēkliņām būs vieglāk izdzīt saknīti un iesakņoties. Arī smiltij jābūt smalkai, nevar izmantot granti, pludmales smiltis, ceļa kaisīšanai paredzētās smiltis. Smiltis vislabāk ievākt jau vasarā, piemēram, kādā karjerā. «Daru tā: nolīdzinu kūdru, pa virsu plānā kārtiņā uzberu smiltis, lai kūdra ir nosegta, samitrinu un sēju sēkliņas.

Citi lasa

Evija Kalnbērza

Mode

Latviešu žurnāliste pirms 65. jubilejas kļuvusi par apakšveļas modeli

Lauma Lapsa

Slavenības

Notirgo eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pasniegtu dāvanu

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Mājas kārtībā smilts mitrināšanai var izmantot kaut vai no matu kopšanas līdzekļa palikušo pulverizatoru, jo nepieciešama ļoti smalka mitrināšana – uz augsnes jāveido tāda kā ūdens migliņa. Sākumā noteikti nedrīkst laistīt ar lejkannu, jo tad sēkliņas aizskalosies.

Kad sēkliņas iesētas un apmiglotas, kastīti vai trauku pārklāj, piemēram, ar plēvi, bet tā, lai tā neskar smilti, citādi sēkliņas pielips pie plēves,» skaidro dārzniecības saimniece. Begoniju sēšanai der jebkura kastīte: plastmasas, speciālās sēšanai paredzētās, kaut vai tukša saldējuma kaste. Galvenais, lai var nodrošināt siltumu un mitrumu. Reizēm begonijas iesaka diedzēt plastmasas kārbās ar vāku. Sākuma periodā, kamēr begonijas dīgst, elpošana vēl nav tik būtiska, taču, ja kārbai ir krāsains vai biezas plastmasas vāks, dīgstiem nepietiks gaismas. Tāpēc labāk izvēlēties plēvi, kas begonijām ir draudzīgāka un nav arī dārga.

Begonijas dīgšanas laikā prasa īpašu uzmanību

Dīgšanas process optimālos apstākļos ilgst apmēram piecas dienas vai nedēļu. Kad kastītē jau redzams zaļganums, dažas dienas plēvi vēl ieteicams paturēt, tomēr jāskatās, lai nesākas puve un neveidojas pelējums. Savukārt, ja plēve tiks noņemta par ātru, vārgie dīgstiņi var iežūt. Patiesībā begonijas nevar audzēt garāmskrienot – vismaz sākuma periodā tās jāapskata katru vai katru otro dienu.

Pirmā piķēšana jāveic, kad jau sadīgušas kārtīgas dīgļlapiņas un vidū parādās īstās lapiņas. Tas notiek pēc aptuveni divām nedēļām vai mēneša atkarībā no augšanas apstākļiem.

Arī piķēšanai izmanto maigo kūdras substrātu. Inita Zepa pirmo piķēšanu veic ar mazu koka irbulīti, kuram iegriezts robiņš, – ar to aizķer mazo dēstiņu, tad ar irbulīti pārliek kastē, kurā tas augs. Ar pirkstiem šis darbs īsti nav paveicams, jo diez vai kādam ir tik smalki pirksti, lai sīkos stādiņus nesaspiestu. Ja plānots piķēt tikai vienu reizi, uzreiz var stādīt reti, tomēr prātīgāk ir piķēt vairākas reizes. Ja piķēs vēl, tad pirmo reizi dēstus stāda kādu pusotru centimetru citu no cita. Pēc piķēšanas begonijas nedrīkst likt vēsā vietā, telpā tāpat jābūt ap 20 grādu temperatūrai un pat vairāk. Begonijām joprojām vajag siltu, gaišu un mitru vidi. Ja stāda nelielu daudzumu, begonijas var uzreiz likt podiņā, bet jārēķinās, ka tie aizņem daudz vietas. arī pēc pirmās piķēšanas stādus mitrina ar pulverizatoru un tikai tad, kad tām jau ir trīs četras lapiņas un ir garantija, ka puķītes neaizpeldēs, var sākt izmantot smalku lejkannu.

Ar ārā stādīšanu nevajadzētu steigties – gaidām siltumu!

Tā kā begonijām patīk siltums, ar to stādīšanu ārā nav jāsteidzas. Arī maijs vēl īsti nav begoniju mēnesis, jo aizvien ir vēsa zeme, nereti arī salnas. Inita Zepa uzskata, ka maijā ārā var stādīt tikai lielas, ziedošas puķes, kas nav stīdzējušas. Jo stingrāki stādi, jo labāk tie pacietīs zemāku gaisa temperatūru. Protams, ja uznāk salnas, begonijas var piesegt ar agrotīklu un agroplēvi. Vērts atcerēties, ka begonijas nav prasīgas mēslojuma ziņā, tās drīzāk var pārmēslot un apdedzināt. Līdz ar to begonijas nav jāmēslo tik daudz, cik, piemēram, petūnijas un citas podu puķes. Šīm papildmēslojums vajadzīgs apmēram reizi nedēļā. Begonijas nedrīkst arī pārlaistīt, lai tās nenopūst. Ja begonijas iestādīs zemā vietā, kur stāv ūdens, puķēm tas nepatiks, sāks veidoties puve. Ja vasara ir lietaina, lielie ziedi nereti uzkrīt uz lapām, tāpēc tie jānolasa. Ja lapas kātiņš vai zariņš sācis pūt, to nolauž līdz dzīvajiem audiem, lai tādējādi apturētu puvi.

Izturīgas un negaršīgas puķes

Lai arī cik smalks un sarežģīts begonijām ir sākums, vēlāk tās ir ļoti izturīgas puķes. Var stādīt gan saulē, gan ēnā un pusēnā, tās ziedēs gan saulainā, gan slapjā vasarā. tās stāda kapsētās, izmanto pilsētu izdaiļošanai, audzē podos, karina uz balkoniem. Jau izaugušas begonijas nav īpaši cimperlīgas, galvenais tās nestādīt smagā mālā, cietā un rupjā zemē, taču parasta, irdena, trūdvielām bagāta dārza zeme tām labi der. Labā ziņā ir tā, ka begonijas negaršo kaitēkļiem, arī gliemeži tās neēd. Reizēm gan šīs puķes iekāro laputis. Pēdējos gados slapjā laikā begonijām šad tad parādās īstā miltrasa.

Nākamajam gadam var saglabāt kamolbegonijas, jo tām apakšā veidojas gums. Ideāla vieta glabāšanai ir pagrabs, kurā ir plus piecu grādu temperatūra. Galvenais – raudzīties, lai augsne būtu viegli mitra, nevis slapja, citādi gumi aizies bojā.

No guma audzētās begonijas ir lielākas, spēcīgākas, tās nav tik zemas un kompaktas. Ja ir ziemas dārzs vai kas tamlīdzīgs, kur ir vēss un gaišs, arī izturīgās leduspuķes var iestādīt podā vai kastītē un saglabāt, lai nākamajā gadā izstādītu dārzā.

3 lietas, kas patīk begonijām

Gaisma – begonijas dīgst gaismā, nevis tumsā. Taču tas nenozīmē, ka begonijas var turēt uz palodzes – no loga nāk vēsums, un tas šiem ziediem nepatīk. Begonijām lieti noder papildu apgaismojums, jo ziemas dienas ir īsas.

Siltums – dīgšanai nepieciešami apmēram 24–26 grādi. Ja telpā ir mazāk par 20 grādiem, visticamāk, begonijas nesadīgs. Šīs puķes ir izteiktas siltummīles.

Mitrums – begonijām patīk mitrums, tāpēc jāraugās, lai dīgšanas procesā smiltiņas ir mitras, taču nedrīkst arī pārmēru mitrināt, lai neiemetas puve.