Kā pareizi siltināt guļbūvi?

Siltināšana
17. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Warren LeMay, flickr.com/warrenlemay
Vecu guļbūves māju var siltināt dažādos veidos un ar dažādām tehnoloģijām, turklāt gan no ārpuses, gan iekšpuses. Noskaidrosim, kā to izdarīt pareizi.

Siltināšana no ārpuses

Tas ir lētākais un pareizākais siltināšanas variants. Parasti guļbūves mājai fasāde ir frēzēti vai cirsti baļķi vai arī koka apšuvums. Siltinājumu var likt gan tieši uz apšuvuma dēlīšiem, gan uz baļķiem. Ja baļķi ir apauguši ar sūnām vai redzams, ka tie sākuši bojāties, šīs vietas vajag izņemt (izgriezt) un apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli. Tad uz guļbūves vertikāli uzstrādā alumīnija vai koka latas. Ja baļķi nav līdzeni, kā tas guļbūvēm nereti gadās, starp baļķi un latu ieliek vajadzīgā biezuma koka starplatu.

Starp latām pilda mīksto akmens vati tā, lai ir aizpildīts pilnīgi viss, neatstājot nevienu spraugu. Šim slānim jābūt vismaz 10 cm biezam – jo biezāks slānis, jo labāka siltuma izolācija. Kad tas izdarīts, vati blīvi nosedz ar difūzijas plēvi. Plēve neļauj siltumizolācijā no ārpuses iekļūt mitrumam, bet brīvi pieļauj kondensāta mitrumam no siltumizolācijas izkļūt ārā gaisa šķirkārtā. Difūzijas plēves ir dažādas. Šajā gadījumā vajadzīga plēve, kurai ir ļoti laba gaisa un mitruma caurlaidība tikai vienā virzienā – ārā no akmens vates.

Plēves dažādību parāda ūdens tvaiku caurlaidības koeficients (cik gramu ūdens var iziet caur vienu kvadrātmetru 24 stundās). Pēc tam, kad plēve uzklāta, piemontējot papildus vertikālas latas, tiek veidota ventilējoša gaisa šķirkārta aptuveni 30 mm biezumā.

Gaisa spraugai ir ļoti liela nozīme – ja tā ir izveidota un gaiss tajā kustas, apdares materiāls vienmēr paliks sauss, bet siltinājuma slānis ātri atdos kondensāta mitrumu.

Gaiss ieplūst gaisa šķirkārtā pie apdares materiāla apakšējās malas. Atstarpei starp horizontālo hidroizolāciju nosedzošo skārda lāseni un apdares materiālu ir jābūt kārtīgas vīrieša plaukstas biezumā (3–4 cm).

Gaisam jāveido spēcīga, vertikāli vērsta plūsma, bet lai gaisa šķirkārtā netiek iekšā peles, lejā spraugu aizver ar metāla tīkliņu. Siltinājumā izveidotā gaisa sprauga turpinās līdz pat jumta kastei – tajā nokļūst mitrums un pa dēļu spraugām iziet ārā vai arī pāriet jumta konstrukcijas daļā un to ventilē.Noslēgumā – apdares materiāls.

Dekoratīvais apdares materiāls var būt gan plāni spundēti koka dēļ, gan saplāksnis un OSB plāksnes, tāpat tas varētu būt veidots no plastmasas dekoratīviem dēlīšiem vai no profilētām metāla skārda plāksnēm, bieži vien izmanto arī cementskaidu un krāsainas cementšķiedru plāksnes.

Guļbūvi siltināt no ārpuses var arī bez papildu gaisa šķirkārtas un dekoratīva apšuves materiāla, tādā gadījumā izmanto un uzstrādā uz ārsienu baļķu virsmas nevis vertikālas latas un mīksto akmens vati, bet uzklāj tieši uz baļķu virsmas cieto akmens vati (piemēram, fasādes plāksnes PAROC FAS 3 150 mm biezumā), stiprina tās ar līmjavu un plastmasas dībeļiem.

Tad vates virsmai uzstrādā plānu līmjavas kārtu un pielīmē plastikāta sietiņu, lai turpmāk varētu virsmu apstrādāt ar pucgrunti un uzstrādāt plānu, elpojošu dekoratīvu apmetumu. Ja ir nepieciešams, tad virsmu divreiz krāso ar gaisu caurlaidīgu dispersijas krāsu uz ūdens bāzes.

Siltināšana no iekšpuses

Ja nu saimnieks ļoti vēlas saglabāt guļbūves fasādi neskartu, māju var siltināt no iekšpuses, tikai jāņem vērā, ka nedaudz samazināsies iekštelpu platība. Protams, siltinot iekšpusi, zaudēs glītās baļķu sienas, tomēr ir vērts apdomāt, vai ilgus gadus nekļūs apgrūtinoši, ik rītu pamostoties, redzēt vienu un to pašu zara vietu baļķī. Bet gaiša, līdzena siena būs patīkama vienmēr.Iekšpusi siltināt tāpat kā ārpusi nav racionāli. Var, protams, uzlikt latas un piepildīt ar vati, tikai tā no telpas puses būs blīvi jānoklāj ar tvaika izolācijas plēvi jeb vienkārši ar polietilēna plēvi, kas aiztur mitrumu, lai tas no mājas netiek sienās.

Siltinājuma materiāls gan saglabāsies sauss, taču tā būs savā ziņā dzīve polietilēna maisā. Vai tas ir labi veselībai, ja mitrums netiek no telpas ārā dabiskā ceļā? Nē!

Tādēļ jādara citādi. Ieteicams izmantot beramo ekovati un mīkstu kokšķiedras plāksni. Ekovate 80% sastāv no sasmalcināta avīžu papīra un 20% – no borskābes un boraka maisījuma. Svarīgi, lai mīkstās kokšķiedras plāksnes būtu piemērotas Latvijas apstākļiem. Plāksnes ražo gan Vācijā, gan Polijā un Igaunijā.

Piemērotākas būs tās, kuru blīvums ir 240 kg/m3 un fasādes virsma – impregnēta. Dara sekojoši: ar beramo ekovati piepilda tukšumus starp apaļajiem baļķiem un ar industriālu skavotāju pie tiem piestiprina mīkstās kokšķiedras plāksnes (tās ir no visām pusēm aprīkotas ar spundes savienojuma elementiem). Veidojas gluda, skaista siena.

Kad pirmā kokšķiedras kārta ir pielikta, veido otru kārtu – pagriež plāksnes pretējā virzienā (lai nav kopīgas šuves) un pieskavo pie iepriekšējās kārtas. Tad uz tās piešuj stiegrošanas tīkliņu – plastisku metāla (vai polimēra) sietiņu – un uz tā liek apmetumu, kas var būt dažāda biezuma un faktūras.

Šāds iekšpuses siltinājums ir līdzvērtīgs apmēram 15 cm ārpuses siltinājumam.Rīģipsi uz šāda siltinājuma likt nav saprātīgi, jo tas ar kokšķiedras plāksnēm kaujas – rīģipsis labprāt uzņem mitrumu, kokšķiedras plāksnes to vēlas vadīt ārā, taču rīģipsis pretojas, neļauj, tāpēc šis materiāls ir lieks.

Pārseguma siltināšana

Ideālā variantā nenoliedzami būtu jāsiltina visas norobežojošās ēkas konstrukcijas – sienas, pārsegumi un grīda –, taču siltināšanai ir efekts arī tad, ja kaut ko nosiltina pamatīgi, bet kaut ko – mazāk. Tā kā siltums vienmēr ceļas uz augšu, nosiltināts pārsegums tam neļaus ātri aizplūst projām. Griestu pārseguma siltināšana ir vienkāršākais siltināšanas veids, turklāt siltināmo materiālu izvēle ir ļoti liela.

Lielisks materiāls ir beramā (pūšamā) ekovate – var pūst tik biezu vates kārtu, cik vēlas un cik atļauj maciņš (šis materiāls ir salīdzinoši dārgs). Taču, ja sienas nosiltina ar tik labiem materiāliem kā ekovate un kokšķiedras plāksnes, pārsegumu var siltināt ar lētāku materiālu – minerālvati (akmens vate un stikla vate). Derēs 5 cm biezā minerālvate ruļļos – uzklāj vienu kārtu, bet uz tās otru, klājot pretējā virzienā. Šādi var klāt kaut vai katru gadu pa kārtai. Siltuma zudumi ievērojami samazināsies.

Jāņem vērā, ka pa siltināšanas materiālu nedrīkst staigāt.

Ja ir vajadzība izmantot bēniņus, tad jāveido laipas, atstājot nelielu (5 cm) atstarpi starp siltināšanas materiālu un laipu.

Grīdas siltināšana

Pirmais guļbūves baļķis parasti tiek likts uz īpaši piesūcināta (piemēram, ar koka darvu) dēļa, un tas savukārt atrodas uz hidroizolācijas slāņiem, kas izklāti uz mājas pamatiem. Leņķī starp pamatu un baļķa noapaļojumu uz hidroizolācijas slāņa ieliek koka trijstūri, kas aizpilda šo telpu. Tad pa visu mājas iekšpuses perimetru vertikāli izliek 2 cm biezas ekstrudētas (blīvas) putu polistirola vai putu poliuretāna plāksnes, kas sniedzas vertikāli augstāk par horizontālo hidroizolācijas kārtu.

Iekšpusi piepilda ar šķembām vai keramzītu (tas gan ir dārgāks, un to nevar noblīvēt). Šķembas noblīvē vismaz 10 cm slānī. Uz tām klāj polietilēna plēvi tvaika izolācijai. Tvaika izolācijas slānis uztvers ūdens tvaikus no grunts un nelaidīs tos grīdas kon­strukcijā. Tad horizontāli izliek ekstrudēta putuplasta plāksnes, nu jau 50 mm biezumā, un šajā līmenī nogriež vertikāli izlikto plātņu galus. Virs siltinājuma klāj zaļo mitruma izturīgo rīģipsi, 12,5 mm biezu, ko nestiprina pie putu polistirola virsmas, bet ieklāj tā, lai tas tiktu atdalīts no sienām un caurulēm 20 mm attālumā.

Uz tā liek grīdas rīģipsi (arī 12,5 mm), kas ir mehāniski stiprāks. Abus šos slāņus vietām saskrūvē kopā ar mazām skrūvītēm, lai tie kustētos (peldošā grīda) vienlaikus. Savienojuma vietas aizšpaktelē un var likt grīdas segumu – dēļus, parketu, laminātu, flīzes vai linoleju. Visapkārt pa perimetru starp grīdas segmateriālu un sienas baļķi paliek neliela spraudziņa (20 mm) – to aizsedz ar grīdas līstēm.

Kā funkcionē fasādes siltinājums?

Siltums, ko mēs telpās iegūstam galvenokārt no apkures sistēmas, virzās uz ārsienām, pa ceļam iekustinot ūdens tvaika daļiņas un aizraujot tās sev līdzi. Siltuma plūsma kopā ar ūdens tvaikiem samērā brīvi un pietiekami ātri šķērso telpas apdari un koka baļķu ārsienu. Lai pārvarētu siltumizolācijas materiāla radīto siltuma pretestību, paiet ilgāks laiks (jo siltumizolācijas slānis ir biezāks, jo lielāka ir tā siltuma pretestība), kas arī ir galvenais faktors, kas kavē aukstā gaisa iekļuvi caur siltumizolācijas slāni.

Siltums lēnam atdziest, un, lai sekmīgi turpinātu cīņu ar auksto gaisu, no telpas puses siltumizolācijas materiālā pieplūst jauna siltuma plūsma, kuru nodrošina telpas apkures sistēma. Ūdens tvaiki, kas līdz ar siltumu ieplūst aukstajā vatē, tūlīt kondensējas par pilienveida ūdeni, notek gar siltumizolācijas materiāla šķiedrām uz leju un iztek pa speciālām atverēm, kas ierīkotas vieglmetāla cokola profilā, tad uz lāseņa un tālāk nokļūst gruntī.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs