Izturīgākie ir zemenes, rabarberi, skābenes, sparģeļi, ķiploki, zirņi, sīpoli, salāti, ziedkāposti, brokoļi, kolrābji, redīsi, puravi, pētersīļi, burkāni. Dīgšanas fāzē lielākā daļa dārzeņu un citu augu ir salnu izturīgāki nekā vecāki un lielāki augi.
No salnām pa īstam baidās siltumprasīgie augi – tomāti, baklažāni, paprikas, gurķi, ķirbji, melones, arbūzi, patisoni. Pekinas kāpostiem un selerijām salnas mēdz izraisīt pāragru ziedēšanu. Galviņkāposti no salnām cieš, bet samērā labi atkopjas. Tomēr salnās apskādētie augi pēc tam sliktāk aug un mazāk pretojas slimībām un kaitēkļiem.
Ideja!! Aprīļa vidū zem augļu kokiem un krūmiem apdobē iesēj redīsus vai salātus ar īsu veģetācijas periodu. Tā var iegūt labas ražas.
Kā rīkoties?
- Diennakts vēsākais brīdis ir tieši pirms saules lēkta un vēl apmēram 1–2 stundas, saulei lecot, kamēr gaiss iesilst. Tieši tad augi jāpasargā no salnas. Labākais paņēmiens – salnas stundās laisti augus (izmanto sīkpilienu smidzinātāju) vai tos pārklāj ar agrotīklu. Lai nosegtu lielāku laukumu, agrotīkla malas saknaģē kopā ar veļas knaģiem. Atšķirībā no plēves agrotīklu var atstāt uz augiem ilgāku laiku, arī saulainā dienā. Siltumnīcā efektīvākais un dārgākais apsildīšanas paņēmiens ir elektriskie sildītāji ar ventilatoriem – ieslēdz uz pāris stundām, kamēr salna pāriet.
- Salnas krīt vietām, pilnīgi viss dārzs no tām necieš. Ir vietas, kur zāle vienmēr balta, tās parasti ir ieplakas vai kādu ēku un žogu noēnotas vietas. Tur iesēj zālienu, bet neveido dobes.
- Norūdi dēstus. Parasti to veic siltumnīcā audzētiem kāpostu, puravu un seleriju dēstiem vairākas dienas pirms to izstādīšanas. Arī tad, ja tos nopirki tirgū. Tātad dēstu kasetes vai podiņus dienā izliec ārā, pavēnī, bet vakarā sanes siltumnīcā. Dažas pašas pēdējās dienas pirms dēstu izstādīšanas podiņus atstāj laukā, bet uz nakti apsedz ar agrotīklu.