Sūna dārzā — nīdēt vai sadzīvot?

Iesaka speciālisti
Ilze Klapere
5. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Visbiežāk sūnas parādīšanos dārzā saista ar pārāk skābu augsni, tomēr tik vienkārši nav. Iemesli var būt vairāki, un, pareizi darbojoties, sūnu iespējams apkarot. Bet var arī mēģināt sadzīvot ar to!

Ja sūna ir visā dārzā

Konsultē dārzeņkope MĀRĪTE GAILĪTE

Ja dārzā parādās sūna, tas parasti liecina, ka augsne ir pārāk mitra, tai trūkst gaisa, un tāpēc citu augu vietā aug sūna. Sūnas ir savdabīgi augi, tās ir ļoti dažādas un spēj itin mierīgi augt apstākļos, kādos citi augi nespēj. Vispār sūnas ir uzskatāmas par īstās augsnes priekštečiem, piemēram, ja kādā ēnainā dārza stūrī ir pamests kakts, kur aug sūnas, var ļaut tām dzīvot, un pēc vairākiem gadiem tur varēs sākt kaut ko audzēt.

Sūna ne vienmēr liecina par paaugstinātu augsnes skābumu – drīzāk augsnes skābums ir pavadošais faktors. Ja augsne ir pārāk mitra, veidojas noteikts mikrofloras sastāvs un augsne tiešām kļūst skābāka. Tās ir saistītas lietas, bet pareizāk būtu teikt, ka sūna liecina nevis par skābu vidi, bet par gaisa trūkumu augsnē.

5 ieteikumi, kā tikt vaļā no sūnas dārzā

  1. Vienkāršs, bet iedarbīgs līdzeklis pret sūnu ir augsnes rūpīga irdināšana – vienīgais, kas vajadzīgs, ir regulārs darba ieguldījums. Jo vairāk gaisa, jo labāka būs augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte.
  2. Sūnas nav kaitīgas, bet, ja tās tomēr traucē, veikalos jālūko pēc dzelzs sulfāta. Tas nopērkams gan atsevišķi, gan reizēm arī speciāla zāliena mēslojuma sastāvā pret sūnu. Padārgs preparāts, taču pret sūnu iedarbojas labi. Jāņem vērā, ka dzelzs sulfāts var atstāt rūsas traipus, piemēram, uz celiņu betona plāksnēm.
  3. Augsni var kaļķot, jo kalcijs veicinās mikrobioloģisko aktivitāti, kalcija karbonāts palielinās augsnes pH līmeni. Bet, ja augsne ir pārāk blīva, ar kaļķošanu vien no sūnas īsti nevarēs tikt vaļā.
  4. Uzlabojot augsnes drenāžu, sūna mēdz pazust pati. No šī viedokļa noderīgas ir ūdensžurkas, kurmji un citi nelielie dzīvnieki, kas irdina augsni. Kas to būtu domājis – kurmis ir noderīgs, jo palīdz cīnīties ar sūnu! Ne jau velti grāmatās kurmi bieži attēlo kā dārznieku vai dārznieka draugu…
  5. Augsnē ieteicams iestrādāt organiskās vielas – gan ne kūtsmēslus, jo tie, īpaši svaigi mēsli, augsni itin kā salīmē. Labāk iestrādāt kompostu, var arī salmus un nopļauto zāli. Ja bieži pļauj zāli un tā nav gara un ir sasmalcināta, zāli var izmantot – arī tas palielinās organisko vielu daudzumu un uzlabos augsnes sastāvu. Organiskās vielas pašas par sevi irdina augsni, jo to klātbūtne uzlabo mikrofloru, ieviešas sliekas un citas noderīgas sīkas radības, kas augsni čakli irdina.

 

Ne vienmēr vajag ar sūnu cīnīties – to var izmantot savā labā: piemēram, ja dārzs sūnains un mitrs, var audzēt dzērvenes – tām šāda vide ļoti labi patīk!

Ja sūna ieviesusies zālienā

Konsultē SIA Ainavists vadītājs, Ozo golfa kluba galvenais dārznieks MĀRTIŅŠ ŠTERNBERGS

Latvija atrodas platuma grādos, kur laika apstākļi ir tādi, kādi tie ir, – aptuveni pusgadu mums saules gaismas ir pietiekami, bet otru pusgadu ir diezgan tumšs. Vēl pie mums ir diezgan daudz nokrišņu, arī gaisa mitrums ir gana augsts – tiesa, pavasarī ne tik ļoti, bet vasarā gan. Kopumā varētu teikt, ka noteicošais, kāpēc aug sūna, ir laika apstākļi, nevis skāba augsne.

Tā gan ir visbiežāk tautā dzirdētā doma: «Ja jums dārzā aug sūna, tātad ir skāba augsne, un tā ir jākaļķo!» Pareizāk būtu teikt, ka ir divi būtiskākie faktori, kāpēc aug sūna: gaismas trūkums un barības vielu trūkums.

Piemēram, Rīgas un Pierīgas teritorijā, kur ir smilšaināka zeme, augsnes reakcija ir drīzāk bāziska, reti – neitrāla. Tātad par augsnes skābumu nemaz nevar būt runa – augsne ir sārmaina.

Un, ja tad uzkaisa krītu vai kaļķi, var rasties dažādas problēmas – piemēram, augi nespēj uzņemt dzelzi, mangānu, boru, varu, cinku un citus elementus. Tāpēc svarīgākais ir vērtēt visu kopumā – dārza atrašanās vietu, vecumu, augsnes reakciju.

Kas jāzina par sūnu zālienā

  • Vai zālienam sūna traucē? Kādu laiku netraucē, bet svarīgs ir pasākumu kopums. Pirmos divus trīs gadus, kamēr zāliens vēl jauns, sēts svaigā melnzemē, tas aug labi arī bez īpašas kopšanas. Bet ar laiku zeme noplicinās un zālienam sāk trūkt barības vielu, tas kļūst retāks. Kā zināms, daba nemīl tukšumu, un tukšajās vietās ieviešas, piemēram, nezāles ar garām saknēm: pienenes, skābenes, vībotnes un citas. Faktiski jau daba cīnās, lai būtu zaļš, bet cilvēks ņem un nīcina tās nezāles ārā. Taču pareizi būtu dot barības vielas zālienam – ja nezāles nīcina, bet zālienu pašu nebaro, klāt ir arī sūnas vai aļģes, kuras nemaz tik viegli vairs nevar dabūt ārā.
  • Zāliens jāuztur veselīgs un sūna jāierobežo, nevis jācenšas iznīcināt. Piemēram, pavasarī tieši sūna piešķir zālienam zaļāku skatu! Savukārt, lai pēc tam dabūtu veselīgu zāliena pārsvaru, tas katru gadu jāsabužina un pēc tam jāpabaro. Katru pavasari ieteicama vertikulācija, kad ar speciālu aparātu brauc pār zālienu, izraujot ārā veco kūlu, sūnu un nezāles.
  • Tas, ka pēc vertikulēšanas zāliens izskatās skumji, nozīmē, ka pasākums veikts pareizi! Tad vajadzīgajās vietās zālienu var piesēt klāt un visbeidzot nomēslot ar zālienam paredzēto komplekso mēslojumu, turklāt labāk izvēlēties ilglaicīgas iedarbības mēslojumu – tiesa, tas ir dārgāks, taču arī labāks. Pēc mēslošanas zāliens jāaplaista vai arī mēslošana jāieplāno, kad gaidāms lietus. Ja katru gadu šādu procesu varam nodrošināt, ar sūnu zālienā var itin labi sadzīvot – ziemā un agri pavasarī sūna palīdz zālienam vizuāli izskatīties labāk, bet vasarā samēslotais zāliens sūnu izkonkurē, to vairs nevar tā pamanīt. Un rudenī sūna atkal pamazām parādās, saglabājot zaļumu.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs