Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
3
-
0
-
1
-
0
-
Krūmcidonija ir neliels rožu dzimtas krūms, kas parasti tiek kultivēts gan augļu, gan ziedu dēļ. Savvaļā tā aug Ķīnā un Japānā. Ikdienā mēs nereti šos augus saucam vienkārši par cidonijām, bet tas nav pareizi, jo cidonija (Cydonia oblonga) ir cits augs – augļu iegūšanai to audzē tikai dienvidu zemēs, bet Latvijā dažkārt izmanto dzīvžogos vai kā bumbieru potcelmu. Cidonija ir neliels koks vai 3–4 metrus augsts krūms, bet mazie krūmiņi ar dzeltenajiem auglīšiem, kas Latvijā aug daudzos dārzos, pareizi būtu jāsauc par krūmcidonijām jeb henomelēm (Chaenomeles).
Ņem vērā!
Krūmcidonijai ir garš mūžs – 20, 30 un pat vairāk gadu.
Krūmcidonijas Latvijā
Līdz pagājušā gadsimta vidum Latvijā krūmcidonija bija pazīstama tikai kā dekoratīvs augs – ziedošs, krāšņs krūms. Šo kultūru kā augļaugu 50. gadu vidū sāka veidot selekcionārs Alberts Tīcs, kuram izdevās iegūt pirmās bezērkšķu formas ar kvalitatīviem augļiem. Šajā virzienā strādāja arī selekcionārs Pēteris Sukatnieks. Lielu darbu krūmcidoniju selekcijā veica un pirmās šķirnes reģistrēja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Silvija Ruisa. Tā palēnām tika iegūts augs, ko pazīstam ar nosaukumu krūmcidonija.
Labus stādus vai sēklaudžus var nopirkt LLU Dārzkopības institūtā Dobelē vai Latvijas Valsts mežu Kalsnavas kokaudzētavā.
Krūmcidonijai ir ārkārtīgi veselīgi augļi, pilni ar antioksidantiem. Tajos ir ļoti daudz C vitamīna – krietni vairāk nekā citronos.
Šķirņu izvēle
2012. gadā uz Latvijas Valsts augļkopības institūta vārda (tagad – Dārzkopības institūts) kā pirmā pasaulē krūmcidonija augļu ieguvei tika reģistrēta šķirne ‘Rasa’. Divas citas šķirnes – ‘Darius’ un ‘Rondo’ –, kas tapušas sadarbībā ar Lietuvas un Zviedrijas selekcionāriem, patlaban iziet reģistrācijas procesu Eiropas Savienībā. Šīs visas trīs Dārzkopības institūta šķirnes ir bez ērkšķiem, ziemcietīgas, augstražīgas, ienākas septembra sākumā.
- ‘Rondo’ – diezgan augsts krūms (1,20 m) ar ļoti stāviem zariem, viegli kopjams, ļoti ražīgs, augļi ovāli, lieli (40–55 g).
- ‘Rasa’ – vidēji augsts krūms (0,5–0,8 m), zaru sazarojums vidēji stāvs; gados, kad ir liela raža, zari noliecas; katrs auglis sver 35–40 g.
- ‘Darius’ – neliels krūms (ap 0,5 m), samērā izplests, ar nedaudziem galvenajiem zariem, katrs auglis sver 40–45 g.
Nereti stādaudzētavas krūmcidonijas tirgo bez nosaukuma vai ar universālo nosaukumu ‘Cido’. Jāpiebilst, ka kokaudzētava Bētras un Pūres dārzkopības izmēģinājuma stacija sēklaudžus audzē pārsvarā no selekcionāra Alberta Tīca atlasītā selekcijas materiāla, kas ir bez ērkšķiem un ar labas kvalitātes augļiem. Selekcionārs hibrīdiem deva vārdus (‘Alfa’, ‘Abava’, ‘Ada’, ‘Arta’ u. c.), bet šķirnes nereģistrēja.
Pašlaik Latvijā krūmcidoniju šķirnes jau masveidā pavairo veģetatīvā ceļā – ar spraudeņiem vai ar audu kultūru jeb meristēmu metodi. Tas nozīmē, ka visiem krūmcidoniju stādiem būs vienādas šķirnes īpašības – noteikta augstuma krūmi, bez ērkšķiem, ar 40–50 gramu smagiem augļiem. Tomēr pagaidām kokaudzētavās lielākoties vēl joprojām pārdošanā ir sēklaudži –no sēklas izaudzēti stādi. Pērkot šādus stādus, jārēķinās, ka var būt visādi – varbūt izaugs krūms ar kvalitatīviem augļiem, kas veidos glītu bezērkšķu krūmu, taču pastāv arī iespēja, ka no sēklaudža stāda izaugs mežonīgs, ērkšķains krūms ar nelieliem, nīkulīgiem augļiem.
Jebkuram stādam – audzētam veģetatīvi vai no sēklām –, jābūt veselīgam, ar labi attīstītu sakņu sistēmu un koši zaļām lapām. Ja augu pērk 2 litru konteinerā, tas var būt pat ar augļiem – tas nekaitēs ieaugšanai. Kailsakņu stādi, protams, pēc iespējas ātrāk jāiestāda zemē, lai saknes neiekalst.
Cik daudz cidoniju vajadzētu stādīt, lai pietiktu ģimenei?
Mazdārziņam ģimenes vajadzībām pietiks ar diviem vai trim stādiem. Tie jāstāda netālu cits no cita, jo krūmcidonijas pārsvarā ir pašneauglīgas, t. i., pašas sevi neapputeksnē. Krūms ražot sāks trešajā gadā. Laba raža ir 4–5 kilogrami no krūma, bet vidēji var iegūt 2,5–3 kilogramus no krūma.
Stādīšanas vietas izvēle
Krūmcidoniju audzēšanas vietas izvēlei ir ļoti liela nozīme. Tās jāaudzē saulainās, atklātās vietās (labi piemērotas ir dienvidrietumu vai dienvidaustrumu nogāzes), jo, lai iegūtu augstas ražas, krūmcidonijām nepieciešams daudz gaismas. Saulainās vietās augļi laikus nogatavojas, tiem ir labs bioķīmiskais sastāvs un spēcīgs aromāts. Audzēšanai nav piemērotas zemas vietas, jo tur augi var ciest no sala, bet ziedpumpuri un augļi – no salnām. Nevajadzētu krūmcidonijas stādīt ieplakās, kur ilgstoši stāv ūdens.
Krūmcidonijas ir pacietīgs, samērā mazprasīgs augs. Piemērotākās tām ir auglīgas, trūdvielām bagātas augsnes – derēs gan vidēji smagas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, gan smilts augsnes. Blīvas, necaurlaidīgās māla augsnes vai ļoti caurlaidīgas grants augsnes gan nebūs labas.
Nevajag jaunos krūmcidoniju dēstus stādīt vietā, kur jau iepriekš augušas krūmcidonijas.
Augsnei vajadzētu būt vāji skābai (pH – ap 6). Ja augsne ir skāba (pH – zem 5), tā jāneitralizē, piemēram, ar kaļķi. Krūmcidonijām nav piemērotas arī sārmainas augsnes (pH – virs 7). Tad augi cieš no hlorozes (lapu plātne starp dzīslām kļūst dzeltena, augi izskatās nīkulīgi, tāpēc bieži vien hlorozi uzskata par slimību), kā rezultātā augšana tiek aizkavēta un ievērojami samazinās raža. Hlorozes ierobežošanai augsne jāpaskābina, piemēram, ar skābu kūdru. Svarīgi ir pirms stādīšanas attīrīt augsni no daudzgadīgajām nezālēm, īpaši vārpatām. Apkārt krūmam var būt zāliens, taču tieši ap augu tam gan nevajadzētu būt – zāle noņem spēku! Ap krūmu augsni ieteicams uzrušināt, var mulčēt ar šķeldu vai nopļautu zāli.
Krūmcidonijas var stādīt gan agri pavasarī, gan arī rudenī (šoruden gan būs jau par vēlu). Vislabākie ir divgadīgi stādi, kuru virszemes daļa ir vismaz 15 centimetru gara, ar kuplu sakņu sistēmu. Ja stāds pirkts podiņā, tas ir jāstāda tikpat dziļi, kā audzis, – nevajag bāzt līdz ausīm zemē vai atstāt daļu sakņu ārā.
Ilgstoši augušas krūmcidoniju saknes var stiepties 4–5 metru dziļumā.
Krūmi jāizvieto tā, lai tie nenoēnotu cits citu – aptuveni metra attālumā citu no cita, atstājot divus metrus starp rindām. Jāizrok ap pusmetru dziļa bedre, jāiestrādā organiskais mēslojums (ja augsne ir auglīga, tas nav nepieciešams). Pirmās trīs nedēļas, kamēr augs iesakņojas zemē, jāgādā, lai stādam nepietrūkst mitruma.
Krūmcidoniju ēdienkarte
Krūmcidonijām patīk organiskais mēslojums – komposts, satrūdējuši kūtsmēsli. Augsni var ielabot arī ar kūdras un kūtsmēslu kompostu, zaļmēslojumu vai ar neitralizēto kūdru, kurai jau klāt ir kālijs un fosfors (ja stāda rudenī). Augšanas sākumā, pavasarī, papildmēslojumam ieteicams slāpeklis. Otrreiz to var dot maija beigās vai jūnija sākumā, trešo reizi – ne vēlāk kā jūlija sākumā. Ja augs papildus slāpekli saņem vēlāk, tam nepietiks laika nobriest ziemai. Izmantojot komplekso minerālmēslojumu (viens no populārākajiem ir NPK 16–16–16), Pavasarī katram augam pietiks ar saujiņu šī mēslojuma.
Ja gribi labas ražas, augs noteikti ir jābaro – jāmēslo!
Slimības un kaitēkļi, kas apdraud krūmcidonijas
Īpaši bīstamu slimību un plaši izplatītu kaitēkļu, kas tās apdraudētu, nav, tāpēc, ja vien nodrošina optimālus audzēšanas apstākļus, var iztikt bez ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Šad un tad mēdz būt dažādu veidu puves. Tās ir sēņu izraisītas slimības, kas inficē ziedu daļas, dzinumus un augļus no pavasara līdz rudenim. Puve var iemesties jau ziedā, un tad, tiklīdz aizmetas auglītis, tas sapūst. Mēdz būt arī augļu puve. No tās vislabāk var izvairīties, katru gadu cītīgi nolasot visu ražu. Bojātos augļus noteikti nevajag atstāt zem krūma sapūt, jo tādā veidā puve izplatās. Krūmcidonijas var skart arī lapu plankumainība – uz inficētajām lapām parādās brūni plankumi, tās priekšlaikus dzeltē un nobirst. Tad lapas uzreiz jāsagrābj un jāsadedzina.
Krūmu veidošana un ieziemošana
Krūmus ieteicams veidot tā, lai tie būtu pietiekami izgaismoti, – izgriežot visus tos zarus, kas sabiezina krūmu, kā arī apsalušos, mehāniski bojātos vai iekaltušos dzinumus. Jāatstāj pēc iespējas jaunāki (divgadīgi un trīsgadīgi) zari, jo uz tiem parasti veidojas augļi.
Diezgan bieži gadās, ka krasu temperatūru svārstību rezultātā ziemā apsalst krūmcidoniju zaru gali vai ziedpumpuri. Taču augļi pamatā veidojas krūma centrālajā daļā, tāpēc sala bojājumi ražu būtiski neietekmē. Lai izvairītos no apsalšanas, tad, kad sola lielu aukstumu, ieteicams krūmu apmest ar skujām vai ar neitralizētu kūdru. Rudenī to darīt gan nevajag – augs var izsust.
4 tipiskākās iesācēja kļūdas
- Nepareiza stāda izvēle – iegādāts nekvalitatīvs sēklaudzis.
- Nav pamanīts, ka augsnē ir neatbilstošs pH līmenis.
- Zeme vasaras otrajā pusē pārmēslota ar slāpekli.
- Nepareizi izvēlēta augšanas vieta.
Kā glabāt un kā izmantot augļus?
Augļus vajadzētu novākt pirms rudens salnām. Pēc novākšanas tos istabas temperatūrā var glabāt apmēram nedēļu – pēc tam augļi sāks vīst, bet ledusskapī vai vēsā telpā, kur temperatūra ir ap nulli vai plus viens grāds, var glabāt 2–3 nedēļas. Vislabāk no krūmcidonijām ir gatavot sīrupu, sukādes vai vārīt biezenī kopā ar saldiem āboliem.
Piedāvājam jums arī dažas receptes ar cidonijām no žurnāla IEVAS Receptes krājumiem:
Cūkgaļa saldskābā cidoniju mērcē
