Sniegpulkstenīšu trauslais spēks

Lai arī katru gadu laika apstākļi ir atšķirīgi, pirmās pavasara vēstneses dārzā vienmēr ir tieši sniegpulkstenītes – nereti tās uzzied pat caur sniegotu ledus kārtiņu. Kāds ir šī trauslā spēka noslēpums? Konsultē Anita Onkele, SIA Onava puķu speciāliste, direktora vietniece.
Sīpolpuķes
Ilze Klapere
20. janvāris

Saglabāt

Foto: no izdevniecības žurnāls Santa arhīva

 

Pasakas versija

Reizēm, kad cilvēki nespēj izskaidrot lietu dabu, tie meklē atbildes teiksmās un pasakās. Par sniegpulkstenītes ziedēšanas brīnumu cauri lediem un sniegiem savā grāmatā Pasakas par ziediem skaisti rakstīja Anna Sakse. Lūk, pasakas pārstāsts īsumā. Kad Sniegamātei piedzima meitenīte, viņu nosauca mīlīgā vārdā – Pārsliņa. Vēlāk, kad meitenei sāka nākt precinieki, kā jau tas dzīvē gadās, Pārsliņu apsolīja Ziemelim, bet viņas sirds piederēja Dienvidam. Reiz Dienvids paslēpa Pārsliņu savā rožu dārzā zem rožu krūma, kur tā solīja viņu mūžīgi gaidīt, bet Ziemelis meitenei uzvēla ledus vāku, lai tā nespētu piecelties. Bet joprojām, kad Dienvidvējš dodas aplūkot savus rožu dārzus, Pārsliņa jūt viņa tuvumu, ar savu elpu izkausē ledus vākā mazu lodziņu un pabāž galviņu...

Sugas savvaļā un dārzos

Katram augam ir savs izcelsmes reģions, kur klimatiskie apstākļi ir atbilstoši, – sniegpulkstenītes (Galanthus) savvaļā sastopamas Viduseiropā, Dienvideiropā, Kaukāzā, Krimā un Mazāzijas apgabalos. Taču arī vairāk uz ziemeļiem – tostarp angļu un latviešu dārzos – sniegpulkstenītes jūtas labi.

  • Sniegbaltā sniegpulkstenīte (G. nivalis) – populārākā sniegpulkstenīte daudzviet Eiropā un arī Latvijas dārzos. Tā zied martā un aprīlī, apmēram 30 dienas. Augumā vidēja, 10–15 cm, un šī ir viena no sīkziedainākajām sniegpulkstenīšu sugām. Krāšņa ir šīs sugas pildīto ziedu šķirne Flore Pleno, kura arī pie mums ir diezgan populāra. Ir arī šķirnes ar dzelteniem iekšējo ziedlapiņu galiem.
  • G. plicatus – otra populāra suga, šo sniegpulkstenīšu augums ir 25–30 cm, ar palieliem ziediem – pat līdz 3 cm garumā.
  • G. caucasicus – arī šī suga labi jūtas Latvijas klimatiskajos apstākļos. Tai raksturīgi lieli, noapaļoti ziedi un īsas, platas lapas.
  • G. elwesii jeb Elvesa sniegpulkstenīte – augumā varena, tās lapas var būt pat līdz 3 cm platas.
  • Platlapu sniegpulkstenīte (G. latifolius) – tās sīpols ir lielāks nekā pārējām sugām, lapas zaļas, spīdīgas, 3–3,5 cm platas, ziedi 3 cm gari. Sāk ziedēt aprīlī un zied mēnesi no vietas. Interesanti, ka ziedēšanas laikā augi ir 12–15 cm augsti, bet pēc noziedēšanas izaug līdz pat 20–25 cm.

Vieta un augsne dārzā

Stādīšanas vietu sniegpulkstenītēm vēlams izvēlēties zem lapu kokiem un krūmu vainagiem, kur pavasarī ir gana atklāta un saulaina vieta, bet vasarā zem salapojušajiem kokaugiem kļūst ēnains, vēsāks un augsne turas vidēji mitra. Rudenī, lapām sadaloties, bagātināsies augsnes auglība, kas šīm sīpolpuķēm ir īpaši patīkami. Ir tikai dažas sniegpulkstenītes, kurām vajag vairāk saules – tāda ir platlapu sniegpulkstenīte (G. platyphyllus), karalienes Olgas sniegpulkstenīte (G.reginae-olgae) un Elvesa sniegpulkstenīte (G. elwesii).

Ieteicamais sīpolu stādīšanas dziļums ir apmēram 6–10 cm.

Sniegpulkstenītēm patiks ar trūdvielām ielabota, vidēji smaga, neitrāla augsne. Pavasarī, augsnei atkūstot, papildmēslošanai var izmantot minerālmēslus, kuru sastāvā ir daudz slāpekļa (N), savukārt rudenī augsnei sniegpulkstenīšu augšanas vietās var uzklāt mīksto lapu koku lapas, mēslu trūdzemi, neitralizētu kūdru. Plānojot sniegpulkstenīšu stādījumus, vēlams veidot grupas – stādīt sīpolus tādās kā ligzdās –, tad jau ziedēšanas pirmajos gados stādījums izskatīsies krāšņi.

Ar ko kopā stādīt?

Pavasarīgā dārza kopskata skaistumam sniegpulkstenītes var stādīt dobēs kopā ar citām agri pavasarī ziedošām un ziemojošām sīpolpuķēm – piemēram, ar krokusiem vai eritronijām. Var arī sniegpulkstenīšu stādījumu kombinēt ar ziemcietēm, kurām lapojums veidojas vēlu, – lai sniegpulkstenītes paspētu noziedēt, līdz salapo ziemcietes.

Atļauj lapām vēl kādu laiciņu augt!

Lapas sniegpulkstenītēm veidojas reizē ar ziediem vai pēc noziedēšanas. Ziedi ir pa vienam, nokareni uz ziedkāta. Aukstumā apziedņa lapas ir sakļāvušās un zieds atgādina pilienu, bet siltumā apziedņa lapas paveras. Pēc noziedēšanas sniegpulkstenītēm veidojas augļi, kuros nogatavojas sēklas (tās izmantojamas sniegpulkstenīšu pavairošanai). Raksturīga arī pašizsēja, taču jāņem vērā, ka tie augi, kuri pavairoti ar sēklām, uzziedēs tikai ceturtajā vai piektajā audzēšanas gadā.

Ņem vērā! Ja nenoplūc noziedējušos ziedus, sniegbaltā sniegpulkstenīte labi ražo arī sēklas.

Viskrāšņākie sniegpulk-stenīšu stādījumi ir ziedēšanas ceturtajā līdz sestajā augšanas gadā, taču tikai tad, ja ļauj veidoties zaļajam lapojumam – nenogriež vai nenopļauj lapas priekšlaikus. To var darīt tikai tad, kad lapas nodzeltējušas. Katra auga zaļā daļa ir kā fotosintēzes labaratorija, kuras uzdevums ir veidot bagātīgus barības vielu uzkrājumus auga sīpolos, lai nākamgad atkal varētu uzziedēt. Tāpēc, priekšlaikus nopļaujot zaļo lapojumu, zaļā laboratorija nespēj pilnvērtīgi funkcionēt un attiecīgi arī samazināsies sīpolu pieauguma izmēri un ziedēšanas bagātīgums nākamajā pavasarī.

Izrok un uzreiz stāda atpakaļ

Pazemes orgāns sīpols  sniegpulkstenītēm ir ar tunikveida sulīgām zvīņlapām, starp kurām ir neliela gaisa telpa. Šī īpatnība jāņem vērā, sīpolus pārstādot. Sīpolus, kurus paredzēts pārstādīt, izrok, kad lapas nodzeltējušas. Ilgstoši glabāt sīpolus nevajadzētu – vislabāk tūlīt pēc izrakšanas atkal stādīt iekšā iepriekš izvēlētā un sagatavotā stādīšanas vietā. Ja tas nav iespējams, neilgu laiku var uzglabāt, taču glabāšana nebūs vienkārša – sniegpulkstenīšu sīpoli jāapber ar samitrinātu kūdru, jānoliek vietā, kur temperatūra ir ne augstāka par +15 grādiem, turklāt uzglabāšanas laikā regulāri jāapskata, vai neveidojas pelējums. Novērots, ka labāk izdodas uzglabāt Galanthus nivalis – sniegbaltās sniegpulkstenītes – sīpolus.

Ņem vērā! Sniegpulkstenīšu sīpoli ir daudzgadīgi un nomainās pakāpeniski, tāpēc pārstādīšana vajadzīga ik pēc 5–7 gadiem, kad augi vairojoties jau pārāk sablīvējušies.

Lielie sniegpulksteņi = pienpulkstenītes

Daudzos dārzos zied gan sniegpulkstenītes, gan, kā ļaudis mēdz teikt, lielie sniegpulksteņi. Patiesībā tās ir pienpulkstenītes (Leucojum), sniegpulkstenīšu radinieces, jo abas šīs sīpolpuķes pieder vienai – amariļļu – dzimtai.

Vairumam pienpulkstenīšu sugu ziedi ir balti. Mūsu klimatiskajos apstākļos ziemcietīgas ir divas sugas.
  • Pavasara pienpulkstenīte jeb pavasara baltpulkstenīte  (Leucojum vernum) – krāšņiem ziediem zied agrā pavasarī, nedaudz vēlāk par pirmajām sniegpulkstenītēm, augums 25–30 cm. Tās var stādīt gan saulē, gan ēnā, galvenais – lai augsne būtu auglīga, vidēji mitra.
  • Vasaras pienpulkstenīte jeb vasaras baltpulkstenīte  (Leucojum aestivum) – zied jūnijā, ziedkātu garums var sasniegt pat 90 cm. Tām ir pa vairākiem nelieliem ziediem uz viena ziedkāta. Baltpulkstenītei vajadzīga mitrāka augšanas vieta.

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs