Iepazīsties – pulkstenītes!

Pienācis laiks iepazīstieties ar skaistajām un daudzveidīgām puķēm – pulkstenītēm. Greznie ziedu kausiņi atgādina zvaniņus, tāpēc latvietis tos dēvē vienkārši – par zvaniņiem. Plašs pulkstenīšu sugu apskats un ieteikumi, kā pulkstenītes ieaudzēt dārzā.
Ziemcietes
Ilma Nereta
9. augusts, 2018

Saglabāt

Foto: shutterstock

Romantiskam dārzam pulkstenītes ļoti piestāv! Tā vien šķiet, ka uzpūtīs vējiņš, un iešķindēsies zvanu dzidrās balsis. Pulksenīšu (Campanulaceae) ģintī sastopamas teju 300 sugas, no kurām lielākais vairums atrodas ziemeļu puslodes mērenajā joslā, galvenokārt Vidusjūras apgabalā, Balkānu pussalā un Kaukāzā, kur aug kalnu un ieleju pļavās, akmeņainās nogāzēs un pat klinšu spraugās.

Atsevišķas pulkstenīšu sugas sasniedz tikai dažu centimetru augumu, bet sastopamas arī tādas, kas savus ziedus raisa pusotra metra augstumā. Vairākas no šīm sugām patiešām ir dekoratīvas un jauks papildinājums tavam dārzam, jo nevainojami aug arī mūsu klimatā.

Vismazākie zvaniņi

  • Viena no niecīgākajām izmēru ziņā ir Ošē pulkstenīte (Campanula aucheri), kura nākusi no Kaukāza kalniem – tā sasniedz vien desmit centimetru augstumu. Lapas zaļas, iegareni lāpstveida. Ziedi pa vienam, ar matiņiem, violetā krāsā, zied no maija beigām, jūnija otrai pusei. Ošē pulkstenītēm patīk saulaina vieta un kaļķaina augsne, tās spēs augt pat akmeņu spraugās – ja vien tur nekrāsies ūdeņi un zeme būs pietiekami mitrumu caurlaidīga.

  • Kaut augumā pavisam neliela, atzinīgus vārdus izpelnījusies arī karošlapu pulkstenīte (Campanula cochlearifolia), tai puķu mīļi dārzos labprāt ierāda kādu saulainu stūrīti. Savvaļā karošlapu pulkstenīti vari aplūkot Eiropas kalnos – Alpos, Pirenejos un Karpatos, kur tā izvēlas akmeņainas, pat klinšainas nogāzes ar kaļķainu augsni. Šī sauli mīlošā sīciņā ziemciete sasniedz vien 10 –12 centimetru augumu. Lapas nelielas, ieapaļas, sakārtotas rozetē. Ziedi nokareni, zilā krāsā. Labi iederas akmeņdārzā, labprāt aug akmeņu spraugās un tuvu celiņam. Zied jūnijā un jūlijā, bet augusta beigās mēdz ziedēt atkārtoti. Kādreiz arī pašizsējas. Šai pulkstenītei radīta šķirne Alba ar baltiem ziediem.

  • Portenšlaga pulkstenīte (Campanula portenschlagiana) ir tā suga, ko šobrīd visai bieži redzam lieltirgotavās un puķu veikalos kā podu puķi. Savvaļā šī pulkstenīte aug Dalmācijā. Augs neliels, 10–15 centimetrus augsts, spilvenveida. Lapas nelielas, ieapaļas, ar zobotu malu, gaiši zaļas. Ziedneši guloši, ziedi violeti, piltuvveida, ļoti bagātīgi ziedoša puķe. Zied jūnijā, jūlijā, atkārtoti augustā. Patīk ūdeni caurlaidīga, barības vielām bagāta augsne, lieliski pacieš sausumu. Labāk jūtas saulē, bet neiebilst arī pret nelielu noēnojumu. Portenšlaga pulkstenīti vari stādīt starp akmeņiem un mūru spraugās, tikai ziemā jāsarūpē piesegums. Labākais pavairošanas veids – spraudeņi ar pēdiņu pavasarī un ar sēklām.

  • Požarska pulkstenīte (Campanula poscharskyana), arī izplatīta Dalmācijā, kur aug akmeņainās vietās un starp klintīm. Šī ir spēcīgi augoša suga, veido klājeniskus, līdz 15 centimetrus augstus dzinumus. Noder nelielu laukumu nosegšanai. Lapas mazas, sirdsveida, ar zobainu apmali, zaļas. Ziedi gaiši violeti, zvaigžņveida, izvietoti ziednešu galos, zied no jūnija vidus līdz augusta sākumam. Vislabāk jūtas labi drenētā, vidēji mitrā dārza augsnē, saulē vai vieglā noēnojumā. Ziedēšanas gaitā jāizgriež vecie, noziedējušie dzinumi, lai ilgstošāk ziedētu. Uz ziemu noteikti jāpiesedz. Pavairojama dalot vai ar noplēseņiem pavasarī.
  • Trīszobainā pulkstenīte (Campanula tridentata), savvaļā aug Kaukāzā saulainās kalnu nogāzēs. Augi nelieli, sasniedz 10–15 centimetru augstumu. Lapas lāpstveida formas, klātas ar nelieliem matiņiem. Ziedi pa vienam, zvanveida, vērsti uz augšu, to ārpuse violeta, bet iekšpuse zilganbalta. Viena no agrāk ziedošajām pulkstenītēm, sāk ziedēt maija beigās un turpina visu jūniju. Labi aug saulainā vietā starp akmeņiem. Pavairo ar ceru dalīšanu vai no sēklām.
  • Viena no plašāk izplatītajām sugām ir Karpatu pulkstenīte (Campanula carpatica). Brīvā dabā ieraugāma Karpatos, Tatros, Transilvānijas Alpos, kur tā izvēlas klinšainās kalnu nogāzes. Augi apmēram 30 centimetrus augsti, lapas sirdsveida, zaļas, ar zobainām malām. Ziedi pa vienam, plati zvanveida, zilā vai zili violetā krāsā, zied no jūnija vidus līdz pat jūlija beigām. Ziedēšanu vari pagarināt, izgriežot vecos, noziedējušos ziedus. Karpatu pulkstenītes ir mazprasīgas, tām tev dārzā jānodrošina vien saulaina vieta (piecieš arī nelielu noēnojumu) un kaļķi saturošu augsni. Šai sugai izveidotas arī vairākas šķirnes – Weisse Clips un Alba ar baltiem ziediem. Pavairo ar ceru dalīšanu, galotnes spraudeņiem, ko sprauž vasaras sakumā, piensulas dēļ iepriekš iemērcot siltā ūdenī, vai arī ar sēklām.

Dižākie zvani

  • Dobē tu noteikti pamanīsi platlapu pulkstenīti (C. latifolia), tai nav iespējams paiet garām. Savvaļā aug Eiropā, Sibīrijā, Irānā un Āzijā – mežos un kalnu upju ielejās, kur ir vienmērīgi mitra augsne. Šī suga sastopama arī Latvijas mežos. Dārzos audzē tās varietāti C. latifolia var. macrantha, kas savvaļā atrodama Kaukāzā. Auguma aptuveni metru augsts, veido stāvu ceru. Lapas olveida, nosmaiļotas. Ziedi plati zvanveida, līdz pat pieciem centimetriem gari, tumši zili vai violeti, uzzied jūnijā un turpina ziedēšanu jūlijā. Šī pulkstenīte ir nedaudz prasīgāka. Vislabāk tai patīk atrasties saulē, vēl nepieciešams tai nodrošināt pietiekami mitru augsni, samērā labi aug vieglā noēnojumā. Arī platlapu pulkstenītei izveidota skaista baltziedu šķirne Alba, kas piemērota ziedu griešanai. Ziemciete ļoti labi izskatās dobē lielākās grupās.
  • Dižā jeb persiklapu pulkstenīte (Campanula persicifolia) ir suga ar visai plašu izplatības areālu savvaļā. Tā aug Eiropā, Kaukāzā, Sibīrijā, arī Latvijas pļavās, mežmalās un mitrās nogāzēs. Augums 50 – 80 centimetri. Lapas šauras, ar zobainu malu, spilgti zaļas, spīdīgas. Ziedi lieli, zili, izkārtoti skrajā ķekarā. Zied no jūnija beigām līdz jūlija beigām. Šī pulkstenīte vislabāk jutīsies saulainā vietā, trūdvielām bagātā, vidēji mitrā augsnē. Dārzos stāda galvenokārt šīs sugas šķirnes – Grandiflora Alba ar baltiem ziediem, Grandiflora Coerulea ar ziliem ziediem, izveidotas arī pildītziedu formas. Pavairo ar sēklām, spraudeņiem vai cera dalīšanu. Lai nodrošinātu krāšņu ziedēšanu, ceri jādala regulāri ik pa 4 –5 gadiem. Labi izskatās lielākās grupās. Turklāt dižā pulkstenīte īpaši patīk bitēm, kamenēm un citiem kukaiņiem.

  • Punktainā pulkstenīte (Campanula punctata), dabā atrodama Sibīrijā un Japānā. Šī, lai arī nav tik diža – tikai 40 centimetru augsta, taču ziedi ir savdabīgi – nokareni, zvanveida, maigi rozā ar tumšu punktojumu kausa iekšpusē, izvietoti skrajos ķekaros. Punktainā pulkstenīte zied jūnijā, jūlijā, augustā. Lai panāktu glītu izskatu, tev būs regulāri jārūpējas par noziedējušo vasu apgriešanu. Aug saulē vai nelielā noēnojumā viegli mitrā, bet caurlaidīgā augsnē. Iederas akmeņdārzos un citās neliela auguma ziemciešu dobēs. Pavairo ar spraudeņiem un ceru dalīšanu.

Viskrāšņākā divgadniece

Starp daudzajām pulkstenīšu sugām sastopamas arī divgadīgas šīs ģints pārstāves, no kurām Latvijas dārzos vispazīstamākā ir vidējā pulkstenīte (Campanula medium), savvaļā atrodama Dienvideiropas mežos akmeņainās un klinšainās vietās.
Ļoti izteiksmīga, iespaidīga , izcila grieztiem ziediem! Stingrais stublājs paceļas 5o – 80 centimetru augstumā, ziedi pa vienam vai diviem izkārtoti uz aplapotiem ziednešiem un sakārtoti skrajā piramīdveida ķekarā.
Sugai tie ir zilā vai violetā krāsā, bet dārzos audzē šķirnes ar tumši ziliem, baltiem un rozā ziediem. Vidējo pulkstenīti pavairo no sēklām, tās sēj tagad – maijā un jūnijā. Sadīgušos dēstus rudenī izstādīsi paliekošā vietā, uz ziemu piesedz. Labāk aug saulainā vietā, ieteicamais attālums vienam augam no otra ir 30–40 centimetri. Vēl tev jāzina, ka šī pulkstenīte ir svešapputes augs. Tāpēc, ja pēc tam gribi ievākt sēklas, katras krāsas eksemplārs būs jāizolē pienācīgā attālumā. Sēklu dīgtspēja saglabājas apmēram trīs gadus. Ņem vērā! Karpatu pulkstenīte, Požarska pulkstenīte un Portenšlaga pulkstenīte ļoti garšo gliemežiem.

Kur nopirkt stādus?

  • Stādaudzētava Puķu lauki Talsu novadā, mob. tālr. 29711870.
  • Zemnieku saimniecība Bērziņi Ventspils novadā, mob. tālr. 29506611.
  • Stādaudzētava Blīdene Brocēnu novadā, mob. tālr. 28643889.
  • Stādaudzētava Ozoli Jelgavas novadā, mob. tālr. 26120553.
  • Stādaudzētava Baižas Krimuldas novadā, mob. tālr. 26545879.
  • Stādaudzētava Dimzas Jelgavas novadā, mob. tālr. 29217829.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs