Vasaras aromāts – reibinošie filadelfi

Košumdārzs
Baiba Pīra
26. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Parastais vainagu filadelfs
Foto: Shutterstock
Parastais vainagu filadelfs
Kad dārzā sāk liegi smaržot filadelfi jeb neīstie jasmīni, zinu – vasara ir pašā plaukumā. Filadelfu ziedus sievas pirms Līgo nakts pin ozollapu vanagos. Konsultē Dr. biol. SARMĪTE STRAUTIŅA, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.

Filadelfu latīniskais nosaukums Philadelphus atvasināts no vissmaržīgākā Grieķijā augošā krūma filadelfa, kurš nodevēts Ēģiptes faraona Ptolemaja Filadelfa vārdā.

Kāpēc mēs, latvieši, filadelfus joprojām spītīgi un nepareizi saucam par jasmīniem? Tam var būt vairāki skaidrojumi. Viens no tiem – filadelfu ziedu smaržas lielās līdzības dēļ ar īsto jasmīnu (Jasminum), ko pie mums var audzēt tikai oranžērijās. Cita versija – vēsturiskas saknes, nosaukumu sajukums…

Pieredzējusī parku vēsturiskās ainavas speciāliste, vienīgā šāda veida pētniece Latvijā Ilze Māra Janelis savā grāmatā Latvijas muižu dārzi un parki sniedz informāciju par Vircavas muižas oranžērijas 1709. gada un 1725. gada inventarizācijām. Starp citiem augiem 1709. gadā minēti «Itālijas jasmīni, Persijas jasmīni, Katalonijas jasmīni un Spānijas jasmīns podā», bet 1725. gada inventarizācijā – «mežonīgi jasmīni podos, labi jasmīni un dzeltenais jasmīns».

Šeit, protams, var tikai minēt, vai tie visi patiešām bija īstie jasmīni vai varbūt starp tiem bija arī kāds nepareizi dēvētais filadelfs, vai arī visi īstenībā bija filadelfi. Fakts gan ir tāds, ka Krievijā, Sanktpēterburgā, 18. gadsimtā sākās pirmie mēģinājumi stādīt filadelfus atklātā gruntī. Tāpēc iespējams, ka Vircavas muižas jasmīni patiesībā ir bijuši tomēr filadelfi, jo, piemēram, arī ceriņus vispirms sāka audzēt oranžērijās un tikai vēlāk stādīt dārzos.

No kurienes tu nācis, filadelf?

Filadelfi pieder pie hortenziju (Hydrangeaceae) dzimtas. Ģintī (Philadelphus) apzinātas aptuveni 65 sugas. Mēs zinām vasarzaļos krūmus, kas aug mērenajā joslā Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, bet subtropu zonās ir arī mūžzaļi filadelfi un pat kāpelējošas liānas.

Šoreiz par krūmiem… Tie arī ir dažādi. Ziedi atkarībā no sugas vai šķirnes var būt vairāk vai mazāk aromātiski un ar atšķirīgu aromāta noti, klaji, puspildīti vai pildīti. Zied jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā uz iepriekšējā gada dzinumiem. Sēklas nogatavojas un izbirst laika posmā no septembra līdz pat decembrim.

Ziedi filadelfiem veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem, tie uzplauks jūnijā vai jūlija sākumā.

Kad filadelfi noziedējuši, tos var apgriezt, lai nodrošinātu krāšņu, formīgu lapotni un sekmētu jauno dzinumu veidošanos uz zariem.

Filadelfiem piemīt kāda īpatnība: ja audzē vienviet vairākas atšķirīgas sugas un/vai šķirnes un pavairošanai izmanto to sēklas, jaunā paaudze būs ļoti neizlīdzināta – respektīvi, notiek dabīga selekcija. Novērojot šo īpatnību, sākot ar 19. gadsimta vidu, Vācijā, Francijā, Holandē, bet 20. gadsimtā arī Krievijā, Ukrainā un ASV tika izdalītas vairāk nekā 100 dažādas šķirnes.

Jaunavīgais filadelfs VirginalDaudzas ļoti augstvērtīgas šķirnes ir radījis franču selekcionārs Lemuāns. Jau 1884. gadā kā starpsugu hibrīds tapa šķirne ‘Avalanche’, diemžēl ar vāju ziemcietību, 1909. gadā vidēji vēlu ziedoša šķirne ‘Virginal’ – pie mums audzējama galvenokārt Kurzemē un Vidzemē. Bagātīgi ziedoša, mūsu apstākļos sevi labi pierādījusi ir šķirne ‘Mont Blanc’. Nenoliedzami, ka sensācija bija meistara radītās divkrāsainās šķirnes ‘Bicolore’, ‘Beauclerk’ un mums tik pazīstamā un visu kārotā ‘Belle Etoile’. Šīm šķirnēm ir sniegbaltas vainaglapas ar purpurrozā pamatni un koši dzeltenas putekšņlapas, tādējādi ziedēšanas laikā, šķiet, krūms ietērpies balti rozā mežģīnēs.

Nenovērtējamu ieguldījumu filadelfu selekcijā devis arī krievu selekcionārs profesors Vehovs pagājušā gadsimta 30. gados. Viņš strādāja ar Lemuāna starpsugu hibrīdiem – to sēklaudžiem, kā arī vēlāk to krustošanu un stingru atlasi –, radot virkni ziemcietīgu, krāšņi un bagātīgi ziedošu šķirņu. No tām izceļamas, piemēram, agri ziedošā ‘Snezhnaja Burja’ ar puspildītiem ziediem un ‘Vozdushnij Desant’, kuras ziedi atgādina nelielus izpletnīšus un ir ar zemeņu aromātu.

Stādīšanas nianses

Filadelfu audzēšanai piemērotas saulainas vietas, jo ēnā un pusēnā dzinumi izstīdzē, zied vājāk. Piemērota vidēji mitra, auglīga dārza augsne ar neitrālu līdz viegli sārmainu reakciju, necieš augstu gruntsūdens līmeni. Stipri mālainā augsnē stādot, obligāti jābūt 15 centimetru biezam drenāžas slānim, savukārt nabadzīga augsne jāielabo ar satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu.

Stādot jāievēro attālumi atkarībā no pieauguša auga izmēriem – tātad 0,5 vai 1,5, vai 2 metri. Stādīšanas bedre jāsagatavo 50–60 centimetru dziļa, stādot sakņu kaklu nedrīkst iedziļināt augsnē dziļāk par 1–2 centimetriem, lai neizraisītu sakņu kakla puvi. 

Kailsakņus vislabāk stādīt rudenī – septembrī, oktobrī. Pavasarī to var darīt tikai līdz pumpuru plaukšanas laikam.

Ja stādi ir konteineros, protams, var stādīt visas dārza sezonas laikā.

Barošana un griešana

Sākot ar otru audzēšanas gadu, agri pavasarī mēslo ar pavasara kompleksajiem minerālmēsliem – deva rakstīta uz iepakojuma – vai ar atšķaidītu vircu 1:10, satrūdējušiem kūtsmēsliem. Otrreiz mēslo pēc ziedēšanas, iestrādājot augsnē 15 gramu kālija sulfāta vai 100–150 gramu koka pelnu, kā arī 20–30 gramu superfosfāta.

Krūmiem novecojot, pavājinās ziedēšana, tādēļ biezi saaugušiem jāizgriež vecie, resnie zari.

Šo procesu vajadzētu veikt katru otro trešo gadu tā pakāpeniski atjauninot krūmu. Filadelfi labi pacieš vainaga apgriešanu, pieformēšanu. Jā, kaut gan togad krūms ziedēs mazāk, toties nākamajā būs salapojis, skaistāku formu ieguvis un krāšņi ziedošs. Apgriešana veicinās spēcīgu jauno dzinumu veidošanos un bagātīgu ziedēšanu nākamajā gadā.

Ļoti vecus krūmus var atjaunināt, pavasarī atsēdinot uz 20–40 centimetru gariem celmiņiem. Līdz rudenim no snaudošajiem pumpuriem būs atauguši spēcīgi dzinumi. Nākamajā pavasarī uz katra celmiņa atstāj 2–3 spēcīgākos dzinumus, pārējos nogriež. Pēc gada krūms atgūs labu izskatu un bagātīgi ziedēs.

Palīgs šķirņu izvēlē

Šobrīd, kad arī Latvijas tirgus piesātināts ar daudziem jaunumiem, neredzētiem augiem, retām šķirnēm, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo – lai gan mērenās joslas filadelfi ir samērā ziemcietīgi un daudzi no tiem spēj izturēt temperatūras pazemināšanos līdz pat mīnus 25 grādiem, tomēr ir arī tādi, kas nosalst jau mīnus 15 grādos.

Parastais vainagu filadelfs (Philadelphus coronarius)

Savvaļā izplatīts Dienvideiropas rietumu daļā. Tas ir Latvijā vispazīstamākais un līdz ar to visbiežāk audzētais filadelfs. Līdz 3 metrus augstais un samērā platais krūms sāk ziedēt viens no pirmajiem – jau jūnija vidū atveras krēmbalti ziedi un izceļas ar spēcīgu aromātu. Vēl viena jauka īpašība – zied arī pusēnā. Parastajam filadelfam ir arī pundurforma (Ph. coronarius nana) ??? – ap 40–50 centimetru augstais krūms izceļas ar ļoti biezu zarojumu un veido lodveida vai spilvenveida formu.

  • ‘Aureus’. Lapas dzeltenīgas, mazāk ziedošs.
  • ‘Compactus’. Līdz 40 cm augsts, kompakts krūmiņš.
  • ‘Variegatus’. Lapas ar platu, baltu malu, kas noturīga pat noēnojumā.

Pačemuru filadelfs (Philadelphus x cymosus)

Krūmi stāvi, sasniedz 2,5 m augstumu. Zied jūnijā, jūlijā ar baltiem ziediem. Aromāts neizteikts.

  • ‘Bouquet Blanc’.  1,5–2 m augsts izskatīgs krūms ar nokareniem zariem. Ziedi pildīti, pienbalti, līdz 2,5 cm diametrā, ar apelsīnu smaržu.

Krāšņais jeb daudzziedu filadelfs (Philadelphus floridus)

Stāvs krūms, kas sasniedz 2,5 m augstumu. Ziedi ap 5 cm diametrā, pa vienam vai ķekaros. Nesmaržo.

Lielziedu filadelfs (Philadelphus inodorus var. grandiflorus)

Ap 3–5 m augsti, 3 m plati krūmi ar nokareniem dzinumiem. Ziedi ar neizteiktu smaržu, toties ļoti lieli, līdz pat 5–6 cm diametrā, sniegbalti, ar platām vainaglapām. Ķekarā parasti ir 3 ziedi, turklāt pa diviem ziediem lapu padusēs. Novērotas ziedkopas arī ar 6–9 ziediem! Uzzied 8–10 dienas pēc parastā filadelfa un zied aptuveni mēnesi!

Sīklapu filadelfs (Philadelphus microphyllus)

Neliels, līdz 80 cm augsts krūmiņš ar tikai 1 cm garām lapiņām. Ziedi pa 1–2 ķekarā un ļoti, ļoti smaržīgi.

Lemuāna filadelfs (Philadelphus x lemoine)

Piedāvājumā ir daudzas šķirnes.

  • ‘Erectus’. Līdz 1,5 m augsts krūms ar stāvu un ļoti biezu vainagu. Ziedi vienkārši, sniegbalti, ļoti smaržīgi.
  • ‘Dame Blanche’. Krūma augstums līdz 1,5 m, drukns. Ziedi tīri balti, puspildīti, nelieli, līdz 1,5 cm diametrā, ļoti smaržīgi.
  • ‘Innocence’. Krūms sasniedz 2 m augstumu. Papildus smaržīgajiem, baltajiem, vienkāršajiem vai puspildītajiem, līdz pat 3–3,5 cm lielajiem ziediem izceļas arī ar dzeltenraibu lapojumu, kas piešķir dekorativitāti visu sezonu.
  • ‘Belle Etoile’.

    Krūms līdz 1,5 m augsts, stāvs, drukns. Ziedi ļoti lieli, līdz 4 cm diametrā, vienkārši, vainaglapas sniegbaltas ar purpurrozā pamatni un koši dzeltenām putekšņlapām. Ļoti smaržīgi. Vainaglapu mala nedaudz bārkstaina.
  • ‘Limestone’. Līdz 2 m augsts krūms ar spēcīgiem dzinumiem. Izceļas ar ļoti lieliem ziediem – līdz pat 5,5 cm diametrā, kas ir sniegbalti, vienkārši vai puspildīti. Piemīt ananasu aromāts. Zied aptuveni 3 nedēļas.

Sniega filadelfs (Philadelphus x nivalis)

Līdz 2–2,5 m augsts krūms ar liektiem dzinumiem. Ziedi tīri balti, pa 5–11 ciešās skarās. Zied pavēlu.

Pūkainais filadelfs (Philadelphus pubescens)

Viens no augumā vislielākajiem filadelfiem. Var sasniegt 3–4 m augstumu, spēcīgi augošs, stāvs. Ziedi krēmkrāsas ap 2,5–3 cm diametrā, bez smaržas. Zied 20–28 dienas, divas līdz trīs nedēļas pēc parastā filadelfa. Augsnes ziņā mazprasīgs, taču nepieciešams labs apgaismojums.

Jaunavīgais filadelfs (Philadelphus x virginalis)

2–3 m augsts krūms ar stāvu vainagu. Ziedi sniegbalti, blīvos ķekaros pa 3–7, ļoti pildīti, 4–5 cm diametrā un ļoti smaržīgi.

  •  ‘Albatre’. Līdz 1,2 m augsts, stāvs krūms. Ziedi pildīti, pa 5–7 ķekarā, tīri balti, smarža vidēji izteikta.
  • ‘Girandole’. Ap 1,5 m augsts krūms ar krēmbaltiem ziediem pa 5–7 ķekarā, vidēji lieli, pildīti, vidēji stipru smaržu.
  • ‘Minnesota Snowflake’. Līdz 2 m augsts krūms ar noliektiem zariem, ziedi pa 3–7 ķekarā, vidēji lieli ar vāju smaržu.
  • ‘Virginal’. Lieli, stāvi krūmi ar ļoti lieliem, pildītiem, tīri baltiem, smaržīgiem ziediem. Nepanes noēnojumu, ziemcietība vidēja.
  • ‘Zoja Kosmodemyanskaya’. Plašs, skrajš, līdz 1,1 m augsts krūms ar stāviem, samērā gariem ziednešiem, 10–16 cm. Ziedi pildīti, līdz 5 cm diametrā, ar platām, ovālām ārējām un daudzām šaurām iekšējām ziedlapām. Ziedkopa sastāv no 7–9 ziediem. Izcili skaista, neparasta šķirne!

Kā pavairot?

  1. Ar 7–10 cm gariem zaļajiem spraudeņiem, ko ap Jāņiem griež no jaunajiem sānu zariņiem.
  2. Ar koksnainiem spraudeņiem, ko rudenī griež no labi attīstītiem galotnes vai sānu viengadīgajiem dzinumiem.
  3. Ar noliektņiem.
  4. Ar cera dalīšanu.
  5. Ar sēklām.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+