Peonijas un to pavairošana

Septembris ir īstais laiks, kad dalīt un izstādīt peonijas. Sāc ar agrajām šķirnēm! Padomi, kad un kā dalīt peonijas, un ieteikumi to audzēšanā.
Ziemcietes
Arta Lāce
1. oktobris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Gvido Kajons

Iesaka  Dzintra Jurevica, peoniju kolekcionāre ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, kuras dārzā Tukumā aug ap 250 peoniju šķirņu.

Peoniju pulciņi

Tās iedala vairākās grupās. Visizplatītākās ir lakstveida jeb parastās peonijas ar gariem ziednešiem un lieliem, nereti pildītiem ziediem. Tās uzzied, pavasarim mijoties ar vasaru, un ziedi turas nedēļu, pusotras. Lakstveida peonijas var lepoties ar noturību pret kaitēkļiem, bet – tām nepieciešami balsti, lai smagās puķu galvas nenoliektos pie zemes. Rudenī laksti iet bojā. Pirmās aprīlī uzzied smaržīgās kokveida peonijas, kuru ziedi var būt pat pusdienšķīvja izmērā. Aug ļoti lēnām, gada laikā ne vairāk par 15 centimetriem. Rudenī lapas nodzeltē bronzas tonī, bet pārkoksnējušās virszemes daļas saglabājas arī ziemā. Taču tad cilvēks izdomāja, ka lakstveida un krūmpeonijas var sakrustot, un tika izveidoti starpgrupu hibrīdi jeb intersekcijas grupas peonijas. Tas ļāvis selekcionāriem līdztekus ierastajiem sarkanajiem, rozā un baltajiem ziediem radīt tos arī citos toņos – dzeltenos, oranžos, laškrāsas, lillā, zilgani violetos. Intersekcijas peonijas dēvē arī par puskrūmpeonijām. Tās var lepoties ne vien ar neparastiem ziediem, bet arī ar krāšņām lapām, kas zaļo līdz pat vēlam rudenim. Saknes ir ļoti kokainas, tāpēc grūti sadalāmas, toties intersekcijas peonijas zied ilgāk nekā citas un ir apveltītas ar stingriem ziedkātiem, kas noturēsies stāvus arī pamatīgā lietusgāzē. Reizēm raženajiem krūmiem vajadzīgi balsti.

Vairojas daloties

Peonijas vari dalīt pēc vajadzības, bet pamatā to ieteicams darīt trešajā, ceturtajā auga dzīves gadā, kad saknes vēl nav savijušās neatdalāmos murskuļos. Peoniju dalīšana nav obligāta, tās ieteicams dēstīt pastāvīgā vietā, kur šīs ziemcietes var augt pat gadu desmitiem, taču tādā gadījumā augi kārtīgi jāpiebaro, lai no barības vielām izsūknētās zemes noplicināšanās dēļ nepanīktu.
Lai gan peonijas nav kaprīzas, ir šķirnes, kuras pat nedomā kustināt – lai aug, kur iestādītas, mūžīgi mūžos!
Tādas ir, piemēram, miesaskrāsas dubulti pildītā intersekcijas peonija Summer Glow. Vienreiz pa divdesmit gadiem tai pieķēros, lai pārstādītu, bet dabūju rūgti nožēlot. Pirmajā gadā dzinums iznāca ārā pirksta lielumā, paskatījās uz mani un ielīda atpakaļ zemē. Nākamajā gadā izlīda dzinums divu pirkstu augumā. Tagad es to vairs neaiztieku. Sarežģītās pavairošanas dēļ Summer Glow ir ļoti reta šķirne – katalogos neatradīsi. Tikpat niķīga ir arī Mercedes – dubulti pildīta, plaukstot maigi gaišrozā, vēlāk kļūst krēmbalta.

Saules uzmundrinātās

Piemērotākais laiks peoniju stādīšanai ir septembra vidus. Pirmās sāc dalīt agrās un pēc tam – vidējās un vēlās peoniju šķirnes. Savukārt intersekcijas peonijas lai pagaida līdz vēlākam rudenim. Kamēr vien hibrīda lapas ir zaļas, krūms aug un uzņem spēku, tāpēc mierīgi ļauj tam vaļu līdz pat septembra beigām, savukārt stādīt un pārstādīt varēsi vēl novembrī. Sagaidi, kad sāk brūnēt lapas un stublāji dabīgi noliecas, tad lapas nogriez un iznīcini un ķeries pie sakneņa dalīšanas. ZINI! Nogriez noziedējušās galviņas, neļaujot briest sēklām. Sēklotnes veidošanās augam atņem ļoti daudz spēka.

Sakņu attamborēšana

Dažkārt peoniju kārotāji saka: «Nu, atcērt man kādu saknīti!» Varētu likties – cik tur tā darba?! Lāpstu rokās, šņakt – un gatavs! Tomēr nopietni puķaudzētāji to uzskata par nepieļaujamu barbarismu. Tā vēl varētu darīt ar simtgadīgiem, bezvērtīgiem peoniju krūmiem, kuru bojāejas gadījumā nebūs jālej gaužas asaras un kad var cerēt, ka kāds stāds jau izdzīvos... Tomēr šis nav uzskatāms par normālu peoniju dalīšanas veidu. Kāds ir normālais? Lakstaino peoniju dalīšana ir vienkārša. Vispirms ar lāpstu izroc visu ceru, tad noliec pāris dienu apžūt, lai saknes nav tik trauslas – apvīstot tās kļūst maigākas, mīkstākas. Es savas peonijas žāvēju zem egles, kas kalpo kā lietussargs.
Lai būtu vieglāk atšķetināt sakņu kamolu, pirms tam no tā ar ūdens strūklu nomazgā augsni.
Kad tas izdarīts, velc rokās gumijas cimdus un sāc tamborēt. Proti, mēģini saknes atdalīt citu no citas tā, lai pie katra potenciālā stāda paliktu sarkanie atjaunošanās pumpuri – bez tiem nekāda peoniju pavairošana nesanāks. Vienam stādam nepieciešamas 2–3 resnās barības saknes un vismaz trīs atjaunošanās pumpuri. Sliktākajā gadījumā var iztikt arī ar vienu resno sakni un vienu pumpuru – piemēram, ja laba šķirne un žēl tādu saknes gabalu mest ārā, tad jaunuli vispirms dēsti podā un skaties, vai izdzīvos.

Kā pasakā par rāceni

Savukārt intersekcijas peoniju sadalīšana no tiesas ir elles darbs – viena galā netiksi, sauc palīgā kādu vīriešcilvēku ar lauzni un lāpstu.  Tad viens tur krūmu aiz lakstiem, otrs 10–15 centimetru attālumā no malējiem ziednešiem visapkārt ceram ar lāpstu atdur (stateniski, ne slīpi!) tādu kā eju. Pēc tam jāmēģina augu kustināt, un tad, kā pasakā par rāceni, kuru rāva visa ģimene, jāliek lietā spēks un prāts, jo saknes nedrīkst nocirst! Lai zinātu, kas no stāda izaugs, jau laikus sagatavo zīmītes ar šķirņu nosaukumiem. Lai no jaunuļa tiktu pie kārtīga auga, vajadzīgi caurmērā trīs gadi.
Latvijas ievērojamākais peoniju audzētājs Aldonis Vēriņš māca, ka peonijai jāļauj ziedēt tikai trešajā gadā, lai stāds paspētu pamatīgi iesakņoties un nobriest. Tomēr es atstāju vienu pumpuriņu, lai pārliecinātos par šķirnes tīrību.
Ņem vērā, ja tajā vietā, kur jau augusi peonija, gribi stādīt citu, iepriekšējā jāizrok rūpīgi, citādi gaidītās jaunās vietā vari tikt pie vecās, bijušās. Piemēram, ķiršrozā puspildītā intersekcijas peonija Cytherea, kas nobriestot iegūst persikrozā ēnojumu, ļoti labi vairojas un aug pat no maza, maza saknes gabaliņa.

Stādīšanas knifi

  • Peonijām patīk saulainas un atklātas vietas, un labāk tās stādīt smilšmāla zemē, kas ielabota ar pelniem. Peonijas nemīl kūdrainu un skābu augsni, tās dod priekšroku neitrālam pH līmenim (6–7). Peonijām vajadzīga labi drenēta augsne, tāpēc tās nestādi zemā vietā, kur ir augsts gruntsūdens un krājas mitrums no nokrišņiem, vai arī zem jumta stūra, kur līst virsū lietus.
PARBAUDĪTS PRAKSĒ Peonijas ļoti patīk zemenēm – blakus skaistajām dārza māsām tās aug nepanīkdamas, gluži kā nezāles!
  • Pa kādai vari iestādīt arī pusēnā, jo tad peonijas zied ilgāk un arī krāsa neizbalo, tomēr būtiski, lai peonijām tiktu rīta saule, kas nožāvē no lapām rasu.
  • Peoniju stādāmbedrei jābūt divu lāpstu dziļumā un platumā, aptuveni 60 x 60 x 60 cm. Intersekcijas peonijām bedri roc lielāku, jo to saknes ir lielākas, turklāt augot krūms krietni izplešas. Starp lakstainajām peonijām ieteicamais attālums ir aptuveni metrs, bet intersekcijas grupas krūmus stādi ar 1,5 metru intervālu. Tā kā pirmajos gados dobe izskatīsies skraja, blakus vari iesēt dilles, redīsus, salātus, iedēstīt ķiplokus un lokus. Vai – zemenes.
  • Lai ielabotu augsni, stādāmbedrē vispirms liec vecus, sadalījušos kūtsmēslus. Ja to nav, derēs arī labs komposts. Virsū uzkaisi sauju pelnu, krīta vai dolomītmiltu, pēc tam sauju labus granulētos minerālmēslus. Visu sajauc kopā, uzlej ūdeni un pagaidi vienu vai divas nedēļas, līdz augsne nosēžas. Pēc tam uzber tīru auglīgas zemes slāni, lai mēsli neapdedzinātu saknes.
  • Jauno stādu dēsti tā, lai virs sarkanā pumpura ir 2–3 cm zemes. Ja iestādīsi par dziļu, peonija augs labi, tomēr slikti ziedēs.
  • Tā kā peonijas stāda rudenī, lietus parasti netrūkst un bērnudārzu laistīt nevajag. Tomēr sausā laikā gan būtu labi. Turklāt nepietiks savas jaunās peonijas aprasināt ar lejkannu – nē, jālaista reti, toties bagātīgi, ar šļūteni – katrai peonijai spaini ūdens vai pat divus.
  • Uz ziemu jaunos stādījumus apsedz ar mulču, lai neapsalst sakņu pumpuri.
  • Nākamajā gadā, laistot peonijas, ūdenim pievieno šķīstošos minerālmēslus, piemēram, Kemira GrowHow, Kristalon vai Yara Mila. Princips vienkāršs: pavasarī izmanto minerālmēslus, kuros vairāk slāpekļa, bet pirms un pēc ziedēšanas – tos, kuros vairāk kālija un dažādu mikroelementu.
  • Niknāku ķīmiju – augu aizsardzības līdzekli Switch – lieto tikai tad, ja augam piemīt ģenētiska nosliece uz peoniju galveno kaiti puvi, kad sāk trupēt gums, nobrūnē un noļūk kāts, sagurst arī lapas un pumpurs. Lai bez tā visa iztiktu, ik rītu apskati savas peonijas un nekavējoties rīkojies, tiklīdz mani pirmās puves iezīmes! Puvušās daļas izgriez un iznīcini, bet griezuma vietām un zemei uzlej koncentrētu zilo graudiņu šķīdumu.

Kur nopirkt stādus?

  • Kokaudzētavā Baltezers
  • Kokaudzētavā Bulduri
  • Stādaudzētavā Dreiliņu stādi
  • Stādaudzētavā Rožlejas
  • Stādaudzētavā Sakstagals
  • Stādaudzētavā Blīdene
  • Latvijas Valsts meži kokaudzētavās
Viens stāds maksā vidēji 7–50 eiro.

 Ballarena de Saval. Maiga lavandtoņa peonija ar tumšām ziedlapu pamatnēm un koši dzeltenām putekšņlapām. Zieda diametrs sasniedz 16 cm.

 Candy Stripe. Puķe – dizaineru sapnis, citi pat nepazīst, ka tā ir peonija. Divkrāsu – krēmbaltas ziedlapiņas ar platām aveņsarkanām svītrām. Maiga smarža.

 Carol. Viena no iecienītākajām šķirnēm Latvijā. Piesātināti tumšsarkanie, pildītie rožveida ziedi sasniedz līdz pat 15 cm diametru, un to krāsa ir noturīga pret saules ietekmi. Lēni plaukst, bet ilgi zied. Smaržo. Tomēr gribētāji bieži jauc nosaukumu ar Coral grupas šķirnēm, kas ir pavisam citos toņos: persikrozā, oranžos, lašrozā.

 Mother’s Memory. Latviešu selekcionāra Aldoņa Vēriņa radīta klasiska stila šķirne.

 Mahogany. Ziedi vienkārši, sarkankoka krāsā, ar lielu dzeltenu putekšņlapu rozeti. Agrīna šķirne ar saldenu smaržu. Gari, stingri ziedneši ar īpatnēji šķeltām lapām.

 Lorelei. Bagātīgi pildīta un ilgstoši ziedoša šķirne. Zieds sākumā lašsārts, tad kļūst aprikožoranžs. Ziedneši gari, ļoti izturīgi.

 The Fawn. Šajā vārdā Kanādā, no kurienes cēlusies šķirne, sauc briežu mazuļus. Rozā peonijas ziedlapiņas klātas ar lāsumiem, kas līdzinās briedēnu kažociņa krāsojumam.

 Circus Circus. Puspildīts, balts zieds ar sarkanrozā maliņām, šaurām, sašķeltām, kā virpulī savērptām ziedlapām un neregulāru bordo krāsas svītrojumu. Vidū dzeltenu putekšņlapu pušķis, kas izskatās kā plīvojoši dejotājas svārciņi. Viegls aromāts. Zieda diametrs ap 10 cm.

 Pink Spritzer. Krāsu un formu daudzveidība – ziedlapas izlocītas, viļņainas, ar sārtām, zaļganām, krēmbaltām joslām. Vidēji ziedoša šķirne ar nelielu smaržu.

 Singing In The Rain. Ziedi sākumā oranžīgi, vēlāk kļūst dzelteni ar sārtām svītrām, ilgstoši zied. Krūms liels, apaļš, lapas zaļas līdz pat salam.

 Solveiga. Klasiska krievu šķirne. Pildīta balta peonija ar izteiktu smaržu. Dzintras novērojums: jo vecāka šķirne, jo smaržīgāka!

 Summer Glow. Diezgan reti sastopama šķirne ar pildītiem ziediem īpatnējā iesārtā krēmkrāsas tonī. Skaista, bet aug lēni.

 Sonoma Halo. Katra dārza lepnums – reta un dārga amerikāņu selekcionāres Airīnas Tolomeo 2006. gadā radīta šķirne. Pirmā pilnībā pildītā peonija dzeltenā krāsā, diametrs līdz 15 cm. Ziedkopas pildījums ir tik piesātināts, ka padara šo šķirni unikālu citu dzelteno peoniju vidū. Turklāt Dzintras krūms izceļas ar prāvu augumu – 1,5 m.

 Soft Salmon Saucer. Tases formas lašrozā ziedi ar lielām ziedlapiņām. Plaukstot zieds ir rozā, izplaucis – gaišs, un krūmā divi tādi līdzās izskatās kā dažādu šķirņu pārstāvji.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs