Martagonlilijas – liliju grupas dārza krāšņie ziedi

Ziedi
Anija Pelūde
24. jūlijs, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Dāvids Hercbergs
Skaistās martagonlilijas audzēt ir viegli, bet pacietība gan noderēs! Un vēl jāzina, ka martagonlilijas rotās tavu dārzu, bet nav paredzētas grieztiem ziediem. Iesaka pieredzējušākais martagonliliju selekcionārs Latvijā Dāvids Hercbergs.

Selekcionāra Dāvida Hercberga vizītkarte:

  • Pašlaik starptautiski reģistrētas 22 viņa radītās šķirnes, bet Latvijas reģistros – 68 šķirnes.
  • 2003. un 2005. gadā saņēmis Lilium Balticum ceļojošo kausu par sasniegumiem hibridizācijā.
  • Par savu skolotāju uzskata liliju selekcijas vecmeistaru Jāni Vasarieti. Pārējais apgūts praksē.

Priekšrocības jeb pārākums

Martagonlilijas ir ļoti īpaša liliju grupa, ārkārtīgi dekoratīva – garas, staltas ziedkopas ar daudziem nokareniem turbānveida ziediņiem, atgādina lustras. Tās ir izcili piemērotas dārziem, kur ir noēnotas vietas. Šīs lilijas vairojas lēni, tādēļ vienā vietā var augt ļoti ilgu laiku. Sīpoli ir pilnībā salcietīgi, tie nav uz ziemu jāsedz un nav jārok ārā. Martagonlilijas, salīdzinot ar Āzijas lilijām un trompetlilijām, viegli pacieš salnas līdz pat mīnus 5 grādiem. Kopšana arī gandrīz nekāda. Starptautiskajā liliju šķirņu reģistrā, ko uztur Anglijas karaliskā Puķkopības biedrība (Royal Horticultural Society) reģistrēts, šķiet, vairāk par 30 tūkstošiem liliju šķirņu, un no tām apmēram tikai 200 ir martagonliliju hibrīdi. Tikai! Galvenais iemesls? Lilijas nosacīti var iedalīt divās lielās grupās – ir lilijas dārzam un ir lilijas grieztiem ziediem. Grieztiem ziediem – tas ir bizness, kur grozās liela nauda.  Līdz ar to martagonlilijas, kas ir lieliskas dārzam, palikušas maliņā, jo – tās lēni aug, lēni vairojas.

Lai no sēklām izaugtu ziedošs kāts, vajadzīgi vismaz četri, pieci, dažkārt pat septiņi gadi, bet, piemēram, Āzijas lilijām pirmais zieds parādās jau pēc gada.

Tāpēc martagonliliju selekcijai vairāk pievērsušies šo ziedu cienītāji – ASV, Kanādas selekcionāri un arī daži amatieri Vācijā, Čehijā un Latvijā. Tādēļ arī martagonlilijas ir tik dārgas, 40–50 dolāru par sīpolu pasaulē skaitās normāla cena.

Jāzvīņo!

Martagonlilijas izskatās iespaidīgi, kad aug grupās, tāpēc vērts pamēģināt tās pavairot pašiem. Nekas tik ļoti sarežģīts! Apkārt martagonlilijai atkašā zemi, bet pats sīpols lai paliek zemē, kā audzis. Uzmanīgi nolauz dažas ārējās zvīņlapas. Tās saspraud līdz pusītei 2–3 centimetru attālumā kastītē sfagnu sūnās, kas aug purvos, vai arī kūdras substrātā – lai veidojas mazie sīpoliņi. Ik pa laikam jāaplaista, lai neiekalst. Jāuztur konstants mitrums. Bet pie tā mazliet jāpiešaujas, jo – ja būs par slapju, zvīņas var sapūt. Labāk lai ir sausāks nekā slapjāks. Atzvīņošanu var veikt jebkurā laikā, bet visvienkāršāk, kad izrok sīpolus, tātad augusta beigās, septembrī. Bet, ja lilijas nepārstāda, tad vislabāk ziedpumpurus aplauzt, nemaz neļaut tiem ziedēt un tad pēc pāris nedēļām paņemt zvīņas. Parasti pāris mēnešu laikā zvīņlapām pie pamatnes izveidojas sīkie sīpoliņi, un tos tad iestādi dārzā ēnainā vietā, 3–5 cm dziļumā. Jo sīkāki zvīņbērni, jo seklāk stādi, citādi pavasarī asniem nepietiks spēka izspraukties virs augsnes. No ziemas aukstuma nav jābaidās, jaunuļi izturēs. Zvīņlapas un jaunos sīpoliņus dobē var stādīt līdz pat augsnes sasalšanai.

Sēj tieši dobē

Otrs variants, kā tikt pie kārotajām martagonlilijām vai kā tās savairot, ir sēšana. Arī es gribētājiem piedāvāju sēklas. Tātad sēj uzreiz pēc sēklu nogatavošanās – augusta beigās, septembrī. Jāizvēlas ēnaina vieta, lai martagonlilijas būtu pasargātas no tiešiem dienvidu saules stariem, un augsnei obligāti jābūt irdenai, tīrai no nezālēm un labi drenētai. Sēj centimetra dziļumā.

Sīpoliņa veidošanās no sēklas ilgst apmēram 3 mēnešus, 12–18 grādu temperatūrā. Lapiņa parādīsies tikai pavasarī pēc aukstuma perioda – vernilizācijas.

Protams, kaut kas no jaunajiem sējenīšiem pa ziemu aizies bojā, bet daudzi izdzīvos. Toties sēšanai ir arī burvīga priekšrocība – šādi iegūst vīrusbrīvu, veselīgu stādāmmateriālu, jo vīrusi ārkārtīgi reti pāriet no vecākaugiem uz sēklām. Ar to arī lielākās rūpes par jaunajām martagonlilijām ir beigušās, turpmāk tikai nedaudz jāpalīdz, apkarojot nezāles, kaitēkļus un slimības, ja tādas parādās, kā arī paretam jāpadzirda un jāpabaro. Atsevišķi augi pirmos ziedus, kā jau sacīju, parādīs nepilnu četru gadu vecumā. Un cik daudz prieka tad tev būs!

Kopšanas īpatnības

Pirmajā gadā un pat otrajā pēc martagonliliju sīpolu iestādīšanas vai pārstādīšanas var gadīties, ka sīpols zemē nostāv un neizdzen asnu vai arī tas ir neliels un neuzzied. Tad apbruņojies ar pacietību – martagonlilijas nevajag kustināt. Tām jāieaugas, lai parādītu savu krāšņumu. Ja kādā dārza vietā martagonlilijas sākušas augt, tad labāk tās vairs neaiztikt, nepārstādīt – lai tur aug gadu desmitiem. Āzijas un trompetlililijas var kaut katru nedēļu pārstādīt, bet martagonlilijas ne, tām saknītes tik ātri neatjaunojas. Augsne vēlama labi drenēta, laikus ielabota, irdena, trūdvielām bagāta, kurā pēc lietus nekrājas ūdens. Neitrāla vai viegli kaļķaina (pH 6,8–7,5), tomēr tās augs arī viegli skābā augsnē.

Vairāk patīk noēnota vieta. Tāpat kā visam lilijām, arī martagonlilijām vajag, lai galva ir siltumā (saulītē), bet kājas vēsumā. Stādījumu nav par skādi nomulčēt.

Lilijas ir visai ēdelīgas, lai izaugtu stingrs, garš kāts. Piemēram, es, kopš zeme manā dārzā ir visai noplicināta, lilijām papildus dodu minerālvielas. Augsnes analīzes uzrādīja, ka ir kālija un slāpekļa deficīts un fosfora pārbagātība, mikroelementi – normas robežās. Tāpēc tagad savas martagonlilijas agri pavasarī, kad pēdējais sniegs nokūst, pabaroju ar slāpekli amonija nitrāta veidā. Kaisu tieši sniegā, tad ļoti labi ieskalojas augsnē. Savukārt vēlāk, augšanas laikā pirms ziedēšanas, martagonlilijām iedodu kālija nitrātu – 50 gramu uz kvadrātmetru. Kad lietus nav, pašķaidu ar ūdeni un nolaistu augsni, ne lapas. Vēl rudenī uz dobēm uzberu organisko mēslojumu – kompostu, ko gatavoju no kļavu lapām un kaņepēm, kuras dārzā audzēju noēnošanai. Kad ēnošana vairs nav nepieciešama, tad tās visas nonāk komposta kaudzē. Vienīgi komposts pirms bēršanas uz dobēm rūpīgi jāizsijā, jo tajā bieži vien iemitinās mani visniknākie ienaidnieki – maijvaboļu jūnija kāpuri. Tie pēc tam notiesā visu: vispirms apēd vienam sīpolam saknes, tad nākamajam, un tu tik skaties, ka lilijas iet bojā. Noziedējušos ziedus, kas nav vajadzīgi sēklu ieguvei, nolauz, lai sīpolam neatņem spēku. Bet – ne nogriez! Jo nazis pārnēsā vīrusslimības. Vīrusslimības izpaužas kā plankumi, svītras, līnijas liliju ziedos. Vīrusslimības nav iespējams izārstēt, slimie augi bez žēlastības ir jāiznīcina. Kad parādās melnkāju lilijgrauži, koši oranžās vabolītes, tās nolasi ar rokām un iznīcini. Citādi vasarā var izveidoties vairākas kaitēkļu paaudzes un lilijgrauži savairosies.

Kur apskatīt? Kur nopirkt?

Martagonlilijas sāk plaukt jūnijā, un ziedi priecē līdz pat augusta beigām.

  • Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī.
  • Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
  • Pie Dāvida Hercberga Vecumniekos, tālr. 29474307.
  • Pie Edgara Bites Iršu pagastā Kokneses novadā, madaras.lv.
  • Gunta Granta dārzā Daugmalē, tālr. 29297217.
  • Liliju audzētājfirmā Kanādā – Lily Nook (lilynook.mb.ca).
  • SIA Onava.
  • Stādu audzētavā Baižas, tālr. 26545879.

Martagonliliju šķirnes

  Jago. Dāvida Hercberga radītā šķirne. Spoži, tumši, ķiršsarkani ziedi ar tādas pašas krāsas punktojumu uz baltiem lāsumiem. Oriģinālu izskatu piešķir kontrastējošas baltas putekšnīcas bez putekšņiem. 140 cm ziedkāts lepni tur 15 ziedus.  

Jaunie vārti. Dāvida Hercberga radītā šķirne, starptautiski reģistrēta 2008. gadā. Rozā pumpuri atveras ar gaiši dzelteniem ziediem, kas pēc pāris dienām kļūst krēmbalti. Viegls purpurkrāsas punktējums gar ziedlapas malām un daži punktiņi pie gaiši zaļās pamatnes. Putekšņi oranždzelteni. Tumši zaļā 160 cm augstā kātā līdz 30 ziediem. Zied nedēļu vēlāk par savu māsu ‘Zvaigžņu vārti’.  

Kalna karalis. Dāvida Hercberga radītā šķirne, starptautiski reģistrēta 2003. gadā. Ļoti veselīga lilija. Tumši, spoži, aveņsarkani ziedi ar gaišāku rīklīti un strīpiņu uz ziedlapām. Reti punktiņi uz gaišāka plankumiņa. Ārpuse matēta. Līdz 30 lieliem (diametrā 5 cm) ziediem 160 cm garā ziedkātā.

Kiara. Dāvida Hercberga radītā šķirne, starptautiski reģistrēta 2003. gadā. Spoži, ķiršsarkani ziedi ar gaišāku zieda centru un gandrīz nemanāmu punktējumu. 130 cm augstos, tumšos kātos izplaukst 20–25 eleganti  ziedi, kuru ziedlapu galiņi pilnīgi saskaras.

My Perfect White. Dāvida Hercberga radītā šķirne, starptautiski reģistrēta 2015. gadā. Lieli, tīri, sniegbalti ziedi ar biezām ziedlapām, zaļu centru un gaiši dzelteniem putekšņiem. Zieda forma ir martagonlilijām neraksturīgi plakana. 14–20 ziedu jūnija beigās atveras 120 cm garā ziedkātā.

Sviesta sapnis. Dāvida Hercberga radītā šķirne, starptautiski reģistrēta 2008. gadā. Gaiši dzelteni ziedi bez punktojuma ar vēl gaišāku zieda ārpusi. Zaļš, 130 cm augsts kāts tur 20 un vairāk ziedu.

The Favourite. Dāvida Hercberga radītā šķirne, starptautiski reģistrēta 2008. gadā. Pat 50 ziedu uz kāta! Skaista, diemžēl tulpju raibziedainības vīrusu ieņēmīga.

Zvaigžņu vārti. Dāvida Hercberga radītā šķirne, starptautiski reģistrēta 2003. gadā. Krēmbalti ziedi ar purpurkrāsas punktojumu, 28 un vairāk ziedu 150 cm augstā kātā.

Zvanu tornis. Dāvida Hercberga radītā šķirne, starptautiski reģistrēta 2003. gadā. Ziedi ir oranžrozā ar gaišākiem ziedlapu galiem un sīkiem, tumšiem punktiņiem uz gaišākiem plankumiem. Līdz pat 180 cm garā, gandrīz melnā kātā izplaukst 24 ziedi, diametrs 5 cm.

Charming Life. Dāvida Hercberga šķirne, starptautiski reģistrēta 2010. gadā. Ziedlapas ir maigi rozā krāsā ar tumšāku galotni, centram tuvāk ir gaiši dzeltens ieēnojums, dzeltenas apmales un intensīvs, sīksīks, sarkans punktējums. Zieda ārpuse ir gaišāka, ar saskatāmu punktējumu, putekšņi oranži, kāts zaļš, elegants ziedkātiņu izliekums. Ļoti strauji augoša lilija, atsevišķi eksemplāri zied jau otrajā gadā pēc zvīņošanas. Līdz 20 ziediem 120 cm augstā kātā uzzied ap Jāņiem.

Inger Lise. Autors – Dāvids Hercbergs, šķirne starptautiski reģistrēta 2015. gadā. Gaiši dzeltenzaļa zieda iekšpuse, bez punktojuma, balti dzeltena ārpuse, gaiši oranždzelteni putekšņi. 130 cm garā ziedkātā elegantos ziedkātiņos jūlija sākumā atveras 14–20 ziedu, ieskaitot arī sekundāros. Šķirne izceļas ar lielisku veselību un varenu augšanas sparu.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs