Kas patīk un nepatīk īrisiem

Puķu dārzs
Ilze Klapere
21. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ap maija vidu sāk ziedēt krāšņie bārdainie īrisi – cik ilgi tie priecēs, atkarīgs no pārdomātas šķirņu izvēles. Zemie, vidējie un augstie, tad vēl arī kāds Sibīrijas īrisa stāds, un, lūk, – teju divu mēnešu ilga ziedēšana nodrošināta! Konsultē selekcionārs LAIMONIS ZAĶIS.

Augumi un ziedēšana

Latviešiem īrisi patīk – ne velti mūsu selekcionāru, kolekcionāru un amatieru dārzos ir apzināts vismaz tūkstoš bārdaino īrisu šķirņu! Pasaulē to ir desmitiem tūkstošu, un arī Latvijā parādās arvien jaunas šķirnes. Selekcionārs Laimonis Zaķis stāsta, ka, pasūtot jaunāko šķirņu stādus no pasaules vadošajām firmām, kas atrodas Kalifornijā, pēc iestādīšanas paiet vismaz trīs gadi, lai būtu pārliecība, ka izdzīvojušās šķirnes tiešām būs piemērotas Latvijas dārziem: «Tādā ziņā vietējās selekcijas šķirnes ir izturīgākas, jo ir pārbaudītas un pavairotas apstākļos, kādos turpinās augt un ziedēt. Piesardzīgākiem gan jābūt ar augstajiem īrisiem, jo vidējie un zemie ir ziemcietīgāki un audzelīgāki.»

  • Zemie bārdainie īrisi (augumā zem 40 cm) sāk ziedēt pirmie, parasti maija vidū vai otrajā pusē, nereti reizē ar ceriņiem.
  • Vidējie īrisi (40–70 cm) zied nedaudz pēc zemajiem.
  • Augstie bārdainie īrisi (virs 70 cm) zied līdz Jāņiem un dažkārt vēl ilgāk.

Dažādības labad dārzā vajadzētu atrast vietu dažādu augumu īrisiem, bet jāzina, ka atklātam laukam gan piemērotākas būs vidēja auguma šķirnes ar stingriem ziedkātiem un bieziem, izturīgiem ziediem, kas tik ļoti necieš spēcīgā vējā un lietū.

Vai manā dārzā īrisiem patiks?

Audzēšanas prasības visiem bārdainajiem īrisiem ir līdzīgas, taču zemie un vidējie īrisi gandrīz nemaz neslimo un labāk pārziemo, savukārt augstie īrisi ir prasīgāki. Jebkurā gadījumā, ja vēlas krāšņu ziedēšanu, vislabākā vieta īrisiem dārzā būs silta un saulaina, piemēram, pie kādas dienvidu sienas. Teorētiski īrisi var augt arī pusēnā, taču ziedēšana tad noteikti nebūs tik skaista.

Īrisiem nepieciešama irdena, labi drenēta augsne ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju.

Ja augsne dārzā ir smaga un mālaina, īrisu dobi var ielabot ar granti vai rupju smilti, savukārt smilšainā augsnē ieteicama mālainas zemes iestrādāšana. Ja augsne dārzā ir skāba, tā jākaļķo, izmantojot dolomītmiltus un dārza kaļķi, jo īrisi čakli patērē augsnē esošo kalciju. Īrisiem patīk arī pelni, bet ne pārmērīgi.

Runājot par pārmērībām, Laimonis Zaķis novērojis, ka pārāk nevajag aizrauties ar augsnes īpašu sagatavošanu un it sevišķi ar mēslošanu: «Es pat teiktu, ka tādus labumus kā kompostu, melnzemi un it īpaši mēslojumus ar augstu slāpekļa saturu īrisiem nevajag vispār. Viens no pārmēslošanas rādītājiem var būt tāds, ka īrisi veido lielas, tumši zaļas lapas, bet ziedēt negrib.»

Stādīšanas principi

  1. Jāizvēlas labs stāds – tam pirms stādīšanas jāizskatās pēc lapu vēdekļa ar sakneni un saknēm.
  2. Lapas jāsaīsina tā, lai paliek apmēram 15 centimetru garas, un tāpat proporcionāli jāsaīsina saknes.
  3. Īrisi jāstāda tiešām sekli – tā, lai sakneņa virspuse būtu redzama. Stādīšanas vietā izveido tik dziļu bedrīti, lai tajā ietilpst saknes, tad bedrītes vidū uzrušina pauguriņu un uz tā liek stādu.
  4. Pierauš ap stādu augsni un stingri pieblietē.
  5. Ja augsne sausa, jaunos stādus aplaista, bet vispār jāatceras, ka īrisi ir sausummīļi, tiem nevajag lieku mitrumu.
  6. Ja stādam jaunās saknītes vēl īsas un ir bažas, vai tas turēsies zemē, stādu var nostiprināt, atsienot pie mietiņa vai piespraužot sakneni pie augsnes ar saliektu stiepli.

 

Kad un kā pārstādīt?

Īrisi jāpārstāda tad, kad cers ir ļoti sakuplojis, tam sāk veidoties tukšs vidus un arī ziedēšana pavājinās – vidēji ik pēc 3–4 gadiem.

Labākais pārstādīšanas laiks ir jūlijs, kad īrisu stādi ir nobrieduši un pēc tam vēl paspēs līdz salam kārtīgi iesakņoties. Bet vispār bārdainos īrisus var pārstādīt arī ziedēšanas laikā, tad mazāk tiks traumētas jaunās saknītes, kuras tikko sākušas veidoties. Ja īrisu cerus sadala ziedēšanas laikā vai uzreiz pēc tam, jaunajā šīgada sakneņa pieauguma daļā jau veidojas jaunās saknītes – šādi stādi iesakņojas ļoti ātri, taču agrajai pārstādīšanai ir arī savs mīnuss –tā kā stāds ir mazāks, jaunais saknenis nav vēl uzkrājis pietiekamas barības rezerves. Attiecīgi savi plusi un mīnusi ir arī īrisu stādīšanai vēlu, jūlija beigās. Tad stādi savukārt ir labi nobrieduši, izveidojuši spēcīgas lapas un sakņu sistēmu, iespējams, ieriesuši arī snaudošos pumpurus sānu dzinumiem, kas nāks ārā jau rudenī vai nākamajā pavasarī.

Pārstādīšanu agri pavasarī vai vēlu rudenī gan Laimonis Zaķis neiesaka, jo rudenī stādītie tad nepaspēs kārtīgi apsakņoties un ziemas atkušņos var izcilāties, savukārt agri pavasarī stādītiem īrisiem nojūk dzīves cikls un tie atkopjas tikai pēc gada.

Kad īrisi noziedējuši, tiem izlauž ziedkātus līdz saknenim, lai novērstu puves izraisīšanos. Taču griezt lapas gan nevajag – tās atstāj, kā bijušas, lai turpina ražot un uzkrāt barības vielas saknenim un nākamajiem ziedpumpuriem.

Kas nepatīk bārdainajiem īrisiem?

  1. Mitra vieta. Lieks mitrums īrisiem nepatīk, tāpēc tos nevajag arī pārmēru čakli laistīt – izņēmums ir jaunie stādi laikā, kamēr tie kārtīgi apsakņojas. Ja īrisi aug ēnainā vietā, pat ilgi žūstoša rasa uz lapām var veicināt saslimšanu ar lapu plankumainībām vai pat bakteriālo puvi.
  2. Pārmērīga mēslošana. Ja bārdainos īrisus pārmēslo ar slāpekli saturošu mēslojumu (īpaši pēc ziedēšanas), gaidāmas problēmas gan ar pārziemošanu, gan pārmērīgi leknām lapām, gan vārgu ziedēšanu nākamajā gadā.
  3. Kūdra piesegšanai. Īrisiem sals nekaitē tik ļoti kā atkušņi, kas mijas ar kailsalu, it sevišķi pavasara pusē. Lai tie īrisu stādi, par kuru ziemcietību vēl nav pārliecības, kā arī visi jauniestādītie stādi labi pārziemotu, uz ziemu tos vajadzētu piesegt. Piesegumam var izmantot augsni, smiltis, egļu zarus, bet tikai ne kūdru vai citus materiālus, kuri sablīvējas, labi uzsūc un ilgi saglabā mitrumu. Un pavasarī piesegums laikus jānoņem – ja to izdarīs pārāk vēlu, īrisi var vairāk ciest salnās.

 

Kas apdraud īrisus?

  • Bakteriālā puve. Bieži vien ieviešas pārāk treknā, organiskām vielām bagātā augsnē, īpaši siltās un mitrās vasarās un pārāk sabiezinātos stādījumos. Ieteicams regulāri pārbaudīt īrisus, turklāt arī pēc ziedēšanas – pamanot puvi sakneņos, bojātās vietas nekavējoties jāizgriež.
  • Lapu plankumainība. Vasaras otrajā pusē stādījumus var miglot pret lapu plankumainību ar kādu no fungicīdiem pret sēņu slimībām.

Citi īrisi

  • Sibīrijas īrisi (Iris sibirica).
    Šur un tur dārzos un vecākos parkos pie mums joprojām var redzēt parastos Sibīrijas īrisus ar smailām, zobenveida lapām un violeti ziliem ziediņiem. Tikmēr selekcija, īpaši ASV, krietni gājusi uz priekšu – ir izveidotas gan dažādas ziedu formas, gan krāsas, ir arī Sibīrijas īrisi ar kruzuļotām ziedlapiņām un pat ar smaržīgiem ziediem. Ceri ir dažādu augumu – gan lieli, gan 30–40 cm zemi pundurīši. Arī Latvijā ir Sibīrijas īrisu audzētāji un kolekcionāri – pie viņiem var iegādāties stādus. Augšanas prasības Sibīrijas īrisiem ir citādas nekā bārdainajiem, kuriem vajag sauli, sausumu, minimālu mēslošanu un neitrālu vai vāji sārmainu augsni. Savukārt Sibīrijas īrisi novērtēs skābāku augsni, tiem nepieciešams pietiekams mitruma daudzums (īpaši pavasarī), un tos var intensīvāk mēslot. Sāk ziedēt jūnija otrajā pusē (reizēm tas sakrīt ar augstajiem bārdainajiem īrisiem) un zied līdz jūlija sākumam.
  • Sīpolu īrisi (Iris x hollandica).
    Holandes īrisi ir šķirņu grupa, kas veidojusies, krustojot vairākas sugas. Selekcionāri izveidojuši vairāk nekā pussimt šķirņu skaistās krāsās, taču Latvijā ar šiem īrisiem nav tik vienkārši. Savvaļā tie aug Vidusjūras apgabala rietumos, kur ziemas ir siltas, tāpēc pie mums mēdz būt problēmas ar pārziemošanu. Latvijā sīpolu īrisi zied jūnija beigās un ziedēšanas laikā prasa ļoti mitru augsni, savukārt pēc lapu nodzeltēšanas – sausumu un siltumu, tāpēc mūsu dārzos sīpoli jāizrok un līdz stādīšanai (to dara vēlu rudenī) jāuzglabā siltā un sausā vietā.
  • Purva skalbe
    (Iris pseudacorus) ir pamatsuga, daudzgadīgs īrisu dzimtas lakstaugs, kuru var sastapt arī Latvijas dabā, biežāk grāvjos, ūdenstilpju krastmalās, purvu apmalēs. Purva skalbe zied ar dzelteniem ziediem un vairojas ar pašizsēju.

Šķirņu daudzveidība pasaulē

Uzplaukums īrisu selekcijas darbā sākās pagājušā gadsimta 70. un 80. gados – šajā laikā ievērojami mainījās ziedu lielums, veidojās kruzuļojums un uzlabojās formas, pēc tam parādījās jaunas krāsas, dažādi toņu salikumi un raksti, kontrastainas bārdiņas, plankumi un atšķirīgu krāsu apmales, tīklveida zīmējumi uz ziedlapām, tika sekcionēti arī tā dēvētie ragainie īrisi. Lūk, daži populāri piemēri.

  • Zonālie plankumi ziedos, kad lielāks vai mazāks plankums itin kā izspiež pamatkrāsu no apakšējo ziedlapu centra. Populāras šī tipa šķirnes: ‘Starship Enterprise’, ‘Last Laugh’, ‘Gipsy Lord’, ‘Rio’ u. c.
    Gipsy Lord
  • Luminata tipa ziedi, kad uz gaišas krāsas fona ir zilu vai violetu toņu tīklveida zīmējums, svītrojums vai punktējums. Pie mums biežāk sastopamas šķirnes: ‘Fancy Woman’, ‘Entangled’, ‘High Master’, ‘Cimarron Trail’, ‘Telephaty’ u. c.
    Cimarron Trail
  • Jauni krāsojuma tipi ar dažādu toņu violetu dzīslojumu uz balta fona, kuru apņem dzeltena apmalīte, raksturīga selekcionāra Ernsta (Richard C. Ernst) šķirnēm, kuru pirmsākums ir šķirne ‘Wild Jasmine’. Latvijā redzētas šķirnes: ‘Carnival Ride’, ‘Phoebe’s Frolic’, ‘Ring Around Rosie’, ‘Whispering Spirits’ u. c.
    Whispering Spirits
  • Neparastas krāsas un savdabīgi toņi vienā ziedā. Piemēram, brūni pelēkie pasteļtoņi šķirnei ‘Guatemala’, zilgans tonējums uz maigi lavandsārtām ziedlapām ‘Stop Flirting’,  ‘Shadow Warrior’ ar violetu plankumu uz dzeltenām ziedlapām, ‘Berry Scary’ ar pasteļvioleto krāsu un milzīgo purpurvioleto plankumu u. c. šķirnes.
    Berry Scary
  • Gaišās apmalītes ap tumšajām ziedlapām raksturīgas daudzām Austrālijā selekcionētām (Barry Blyth) šķirnēm: ‘Ancient Echoes’, ‘Indulgence’, ‘Glamour Pants’, ‘Rogue Trader’.
    Ancient Echoes
  • Apgriezto (reverso) divtoņu šķirnes, no kurām pirmās ieguva zilo toņu gammā. Latvijā pirmā šķirne bija ‘Edge of Winter’. Zināmas arī šķirnes, kuru tumši zilās augšējās ziedlapas kontrastē ar gandrīz baltām apakšējām: ‘Crowned Heads’, ‘Brussels’, Wintry Sky’, ‘Alpenview’, ‘In Reverse’ u. c.
    Belgian Princess
    Apvērsumu selekcijā radīja izcilā šķirne ‘Fogbound’ (Keith Keppel): krustojot to ar jau minētajām, kā arī citu krāsu – sārtajām, ceriņrozā, dzeltenajām – šķirnēm, apgriezto divtoņu šķirnes tika iegūtas arī pārējo krāsu īrisu ziedos, piemēram: ‘Belgian Princess’, ‘Modern Woman’, ‘Half Dollar’, ‘Opposing Forces’, ‘Romancer’, ‘Romantic Melody’ u. c.
  • Ragainie īrisi, dēvēti arī par kosmosa laikmeta īrisiem (Space Age Iris). Šķirnēm raksturīgi, ka bārdiņas gals atrāvies no ziedlapas plātnes, veidojot ragu.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs