Kas nepieciešams palmu labsajūta ziemā?

Atšķirībā no nelieliem eksotiskajiem telpaugiem palmām vajadzīgi ne tikai atbilstoši augšanas apstākļi, bet arī pietiekami plaša telpa ar augstiem griestiem. Konsultē Zane Purne, Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja.
Ziema
Ilze Klapere
14. februāris

Saglabāt

Foto: pixabay

7 galvenās palmu vajadzības

  1. Plaša un gaiša vieta. Palmas arī telpās izaug lielas vai pat ļoti lielas. Arī mazākās spēj izaugt apmēram cilvēka augumā, bet lielākās var sasniegt 3–4 metru garumu. Tām visām ir vajadzīga atbilstoša augstuma un pietiekami plaša telpa, jo palmas apgriezt nevar. Palmu lapas ir izvietotas simetriski ap taisnu stumbru, un tām ir vajadzīgs apgaismojums no visām pusēm. Ideāla vieta palmu audzēšanai ir ziemas dārzi ar stiklotiem griestiem un sienām. Nākamais labākais variants ir stūra dzīvoklis ar istabu, kurā logi ir no divām pusēm un palmu var novietot starp tiem. Palmu var audzēt arī pietiekami augstā un plašā telpā ar vienu logu, bet tad tā gada laikā ir daudzas reizes lēnām jāpagroza, lai lapas saņem daudzmaz vienmērīgu apgaismojumu un veidojas simetrisks lapu vainags. Ja palmu negroza, tās lapas tiecas uz vienīgā gaismas avota pusi, un palma aug šķība.
  2. Siltums. Palmas labi aug arī 14 grādu siltumā, bet optimālā gaisa temperatūra tām ir 18–22 grādi. Palmām nav iebildumu arī pret vēl augstāku temperatūru, bet tad to lapas ir jāapsmidzina ar mīkstu, siltu ūdeni, lai pasargātu no tīklērcēm, kas labi jūtas sausā un siltā gaisā.
  3. Svaigs gaiss. Visām palmām patīk svaigs gaiss. Tas svarīgs arī tāpēc, lai nesavairotos kaitīgu sēņu sporas – tās uzdīgstot bojā palmu lapas, stumbru, saknes. Vēdinot telpas, jāatceras, ka palmas ir jāsargā no krasām temperatūras svārstībām un caurvēja.
  4. Mitrums. Palmām vajadzīgs vienmērīgs mitrums. Jo siltāka telpa, jo biežāk tās jālaista. Vēsākā istabā var laistīt retāk. Cik daudz laistīt? Vienkārši ir jāvēro sava palma un jāsaprot, cik daudz tā vēlas dzert. Palma jālaista, kad augsnes virskārtiņa ir viegli apžuvusi. Ne tikai mazajos, bet arī lielajos podos augošās palmas ir jāsalej tā, lai ūdens izsūcas cauri visai augsnei un iztek uz paliktņa zem puķpoda, jo tad ir skaidrs, ka mitrumu dabūjušas ne tikai virsējās un vidējās saknītes, bet arī apakšējās. Ūdens jālej vienmērīgi pa visu augsni ap palmu. Ja to lej tikai vienā vietā, ar laiku izveidojas tāda kā ūdens caurule, pa kuru slapjums iztek uz paliktņa, bet liela daļa sakņu paliek nepadzirdītas.
  5. Barības vielas. Ziemā, kad gaismas maz, palmām barības vielas nav nepieciešamas. Mēslošana būs jāatsāk pavasarī un jāturpina līdz vēlam rudenim. Ieteicams izvēlēties speciālo palmu mēslojumu, var izmantot, piemēram, ūdenī šķīstošos minerālmēslojumus. Mēslojums jādod vidēji reizi divās nedēļās – ja palma iestādīta barības vielām bagātā substrātā, to var mēslot reizi mēnesī, bet, ja tā aug parastā kūdras substrātā, tad jāmēslo katru nedēļu.
  6. Atbilstošs pods. Palmas sakņu sistēma iet dziļumā, tāpēc tai ir vajadzīgs pietiekami liels un dziļš pods. Tam noteikti jābūt ar caurumiem apakšā un ļoti labu drenāžu. Drenāžas kārtai var izmantot keramzīta olīšus, sasistas ķieģeļu vai māla podu lauskas. Jo lielāks pods, jo biezāka drenāžas kārta jāber tā apakšā.
  7. Piemērota augsne. Palmām vajadzīga pasmaga māla un smilts augsne (no vāji skābas līdz neitrālai pH reakcijai), kam pievieno labi satrūdējušu liepu un kļavu kompostu vai 3–4 gadus trūdējušu dārza kompostu. Pārstādot vecas palmas, nereti var redzēt, ka uz vienu pusi tām sakņu ir vairāk, bet uz otru – mazāk. Lai šādu palmu varētu ievietot podā pa vidu, drīkst apgriezt tās saknes, kas podā neietilpst. Apgriezto sakņu galiem jāļauj apdzīt, tāpēc palmu pēc pārstādīšanas nedēļu vai divas atkarībā no istabas temperatūras laista ļoti minimāli, lai sakņu griezuma vietas pasargātu no puves.
Ņem vērā! Brīvā dabā palmas ir tropu un subtropu augi, kas aug okeānu krastos, kalnainos apvidos, tropu mežos un tuksnešu oāzēs – vietās, kur ir daudz saules, gaismas, svaiga gaisa, siltuma un mitruma.

Uzmanies – tīklērce!

Ja palmas lapas kļūst dzeltenīgas, nobrūnē un iet bojā, jāskatās, vai lapu apakšpusē nav ieviesusies tīklērce – sīks, sarkanbrūns zirneklītis, kas savilcis daudzus tīklus un sūc palmas šūnsulu.

Lai atbrīvots no tīklērces, var izmantot cukura sīrupu – glāzē ūdens izšķīdina ēdamkaroti cukura un ar pulverizatoru izsmidzina uz lapām gan no apakšas, gan virspuses.

Tīklērcei sīrupā salīp kājas, tā vairs nevar paskriet, baroties, tāpēc aiziet bojā. Lapu apsmidzināšanu ar cukursīrupu var atkārtot tik reižu, cik vien nepieciešams. Pēc pāris mēnešiem palmas lapas vajadzētu nomazgāt, jo cukura sīrups saķepina atvārsnītes un augam ir grūti elpot. Mazu palmu var noskalot, paliekot zem siltas dušas vannasistabā. Lielas palmas lapas notīra ar mīkstu lupatiņu un siltu ūdeni.

  • Hameropsis (Chamaerops humilis). Neliela palma – augstums nepārsniedz 2 metrus. Tā aug kā krūms ar vēdekļveida lapām uz gariem kātiem. Ja palmai ir nodrošināti labi augšanas apstākļi, tā katru gadu uzzied ļoti skaistiem, spilgti dzelteniem ziediem, kas īsos kātos izvietoti uz stumbra. Labvēlīgos apstākļos arī nogatavojas dīgstošas sēklas.
  • Kariota (Caryota mitis). Neliela palma, kas sasniedz aptuveni 2 metru augstumu. Pēc izskata tai maz līdzības ar tradicionālajām palmām, jo tās atvašu galos ir savdabīgas lapas, kas pēc formas atgādina zivju astes. Telpās tiek audzētas daudzas kariotas sugas.
  • Likuala (Licuala grandis). Augums parasti pārsniedz 2 metrus. Tieva stumbra galā tai ir vēdekļveida lapas ar plisējumu. Nav dzirdēts, ka telpās tā būtu uzziedējusi.
  • Hamedoreja (Chamaedorea elegans). Izaug līdz 2,5 metrus gara. Šai palmai ir vairāki stumbri, kas veido tādu kā puduri. Hamedorejai nav nepieciešams spilgts saules apgaismojums, labi jutīsies arī gaišā, noēnotā vietā. Labos apstākļos uzzied  – nokarenie ziedu ķekari veidojas pie lapotnes.
  • Livistona (Livistona).  Milzu palma – izaug 3–4 metru augstumā. Ar vienu stumbru un ļoti skaistām lapu plātnēm. Tai vajadzīga liela telpa. Livistona jāsargā no sausa gaisa, jo to ļoti iecienījušas tīklērces. Ja gaisa temperatūra telpā pārsniedz 22 grādus, lapas jāapsmidzina ar siltu, mīkstu ūdeni.
  • Hoveja (Howeia forsteriana). Milzīga palma ar dekoratīvām, plūksnotām lapām garu, izliektu kātu galos. Telpās šī palma gandrīz nekad neuzzied.
  • Dateļpalma (Phoenix dactylifera). Izaug 3–4 metrus gara, un tai ir vajadzīga ļoti liela telpa. Labos apstākļos dateļpalma zied un tai pat ienākas augļi. Tā ka pastāv iespēja nogaršot dateles, bet tas notiek diezgan reti.
  • Areka (Chrysalidocarpus lutescens). Diezgan augsta palma. Vairums areku ir ar stumbru, kas atgādina bambusu un kura galā ir simetrisks lapu pušķis. Bet ir arī tādas, kam ir daudzi stumbri, kas veido puduri.
  • Trahikarpa (Trachycarpus). Milzu palma ar iespaidīgu stumbru, kura galotnē ir simetriski izvietotas lapas ar īsiem kātiem. Labi jūtas gan siltā, gan vēsākā istabā. Telpās šī palma nezied.
  • Vašingtonija (Washingtonia). Ļoti liela palma ar milzīgām, izteiksmīgām vēdekļveida lapu plātnēm. Šī palma cītīgi jāsargā no silta, sausa gaisa un tīklērcēm.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs