Augi, kam patiks mitrums — dīķmalas dārzs

Dārza iekārtošana
Līga Popova
7. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Kas jāzina par augiem, kas piemēroti augšanai dīķa malā vai pat ūdenī un citās mitrās dārza vietās. Konsultē dārzniece un stādu audzētāja Guna Rukšāne.

Ir atšķirība, vai augi tiek iestādīti, lai naturalizējas dīķmalā, vai tiek veidota speciāla dobe. «Esmu visa dabiskā piekritēja,» saka Guna Rukšāne. «Un no savas pieredzes varu teikt, ka par īrisiem, tūsklapēm, skalbēm un citiem it kā dabiski dīķmalā augošiem augiem, kas tomēr tur iestādīti speciāli, jārūpējas diezgan maz. Galvenais – pļaujot mauriņu, noteikti jāuzmanās, lai tie netiktu nopļauti, jo šie augi labi izskatās visās sezonās – piemēram, sīkziedu īrisam ‘Shakers Prayer’ rudenī ir brīnišķīgas sēklu pogaļas.»

Savukārt, ja augi dīķmalā sastādīti dobē, par tiem jārūpējas tāpat, it kā dobe atrastos mājas pagalmā. Dīķmalās Latvijā parasti ir māla augsne, tātad auglīga zeme, tāpēc Guna Rukšāne ir skeptiska attiecībā pret speciālu mēslošanu.

Ja dobe veidota no laba komposta zemes un nākotnē augs veidos sakņu sistēmu, kas dziļi ietieksies dabiskajā augsnē, īpaša mēslošana nav nepieciešama.

Bet konteineros audzētie augi gan ir jāmēslo – vislabāk būtu lietot lēni šķīstošās granulas, ievietojot tās zem sedzošā grants slāņa konteinerā. «Ko tad nabaga cietumnieks – un tādi ir visi konteineraugi – ēdīs, kā barosies, ja mēs tiem nepalīdzēsim?» smejas Guna. Viņa uzskata, ka mitrā krastmalā ir vajadzīgs arī kāds koks, kaut vai nokarenais vītols, kas piešķir romantisku noskaņu visam ūdensdārzam. Tikai nekādā ziņā nevajag stādīt lielos kokus, jo visas lapas rudenī tiks iepūstas dīķī, kur jau tā netrūkst atmirušo augu daļu – par to gādā ūdensaugi.

Tomēr galvenais, kas raksturo labu ūdensdārzu, ir pareizi iestādīta piemērotu augu kopiena.

Gudri izvēloties augus, dīķis izskatīsies ainavisks visu gadu.

Pirms stādīšanas vēlams novērtēt ekoloģiskos apstākļus un izvērtēt iespējamās pārmaiņas arī nākotnē. Katalogos, kas veltīti dīķmalas augiem, ir visai plašs ūdensdārza augu klāsts, tāpēc ir rūpīgi jāizsver, kāds ir vēlamais galarezultāts. Jāatceras, ka ne vienmēr piedāvātais patiesi der mūsu klimata apstākļiem, bet tas ir tik cilvēciski – vēlēties kaut ko patiesi krāšņu un eksotisku, lai arī neiespējamu.

Vislabāk ūdensmalā augs pavisam vienkārši, arī brīvā dabā sastopami augi, piemēram, vīgriezes vai rasaskrēsliņi. Tās ir pārbaudītas vērtības – skaisti, turklāt ar pievienoto vērtību, jo ir arī ārstnieciski. Dziednieciskas īpašības piemīt arī tauksaknei, baldriānam, lielajām krastkaņepēm.

Ja vien vīrs nav ražens kā Lāčplēsis, jāstāda augi, kas neprasa sevišķu piepūli. Gunneras vietā var audzēt rabarberu vai tūsklapi, kallas aizstās cūkausītis, bet kannu vietā lai zied tauksakne vai krastkaņepe!

4 padomi par dīķmalas dārzu

  1. Izturies ļoti piesardzīgi pret invazīvajiem augiem, jo tie pirmie ātri pārņem svaigi izraktas ūdenstilpes. Tie atceļo pa gaisu – ar ūdensputniem vai kā citādi – un veicina ātru ūdensdārza aizaugšanu.  Tās ir platlapu vilkvāles, grīšļi, doņi un meldri.
  2. Par invazīvajiem augiem var kļūt arī kultūršķirnes. Nereti tieši purva augi mēdz ļoti strauji vairoties, tāpēc rūpīgi jāpārdomā, ko stādīt pašā ūdens malā, – lai neaizaug krasta vai peldamā zona.
  3. Nebēdā, ja iestādīta vīgrieze ar rozā ziediem vai raibām lapām, bet kādā brīdī ieraugi, ka tur aug vien parastā vīgrieze ar visikdienišķākajiem baltajiem ziediem – mazpamazām augs ir atgriezies pie pirmsākumiem, jo, galu galā, visas neparastās formas ir novirze no normas jeb mutācija. Ja gribi saglabāt neparasto ziedu krāsu, ir jāizgriež ikviens parādījies zaļais dzinums raiblapu cerā. Tas attiecas uz visām raiblapu formām.
  4. Ja gribi nedaudz paslinkot, dīķmalās jāstāda augi, kas ir maksimāli tuvu pamatformai – piemēram, Sibīrijas īrisiem jāizvēlas sīkziedu formas, nevis pēdējais modes kliedziens ar lieliem, neparastu krāsu ziediem. Starp citu, sīkziedu īrisi arī bagātīgāk zied. Kas var būt skaistāks par dzeltenās purva skalbes ziedēšanu – pa gabalu kā gabaliņš no saules pielieta gobelēna!

Dīķmalas augi

Šo mitruma zonu ir diezgan viegli apstādīt – ja vien ūdens līmenis nav ļoti mainīgs. Jo ir tādi augi, kas nedrīkst atrasties ūdenī, tomēr ir ļoti mitrumprasīgi.

  • Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria). Sasniedz līdz pat viena metra garumu, patīk augt saulainā, atklātā vietu. Dekoratīvi izskatās parastā vīgrieze ar raibām lapām – Filipendula ulmaria variegata. Nopērkamas arī vīgriezes ar rozā un sarkanīgiem ziediem (šķirnes ‘Venusta’, ‘Venusta Magnifica’) vai purpursārtas vīgriezes (Filipendula puprpurea ‘Elegans’).
  • Ārstniecības tauksakne (Symphytum officinalis). Tās garums ir 40–100 cm, ziedi violeti zili vai rozā. Zied no jūnija līdz septembrim.
  • Ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis). Augums šim daudzgadīgajam augam ir aptuveni 1 metrs, zied bāli rozā ziediem. Ieteicams stādīt pusēnā.
  • Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum). Vairāk nekā metru garš augs ar rozā ziediem. Patīk trekna, bet kaļķaina augsne. Jāstāda saulē vai pusēnā. Ir arī pildītā forma ‘Plenum’ ar sārtiem ziediem.
  • Mīkstais rasaskrēsliņš (Alchemilla mollis). Ātri augošs, var izaugt līdz 50 cm garumam. Zied sīkiem, zaļgandzelteniem ziediņiem. Mazprasīgs, bet pēc ziedēšanas vēlams izgriezt ziedkopas. Ir vairākas šķirnes: ‘Thriller’, ‘Auslese’, ‘Select’. Interesants ir sarkankātu rasaskrēsliņš.
  • Ķekarainā sudrabsvece (Cimicifuga racemosa). Liela auguma augs ar baltiem ziediņiem kuplā vārpā un skaistām šķeltām lapām. Labi aug mitrās, auglīgās, trūdvielām bagātās augsnēs pusēnā vai ēnā. Dekoratīvas ir arī citu sugu sudrabsveces: zarainā, aveņlapu, daurijas.
  • Kastaņlapu rodžersija (Rodgersia aesculufolia). Piekrastes augs ar izteiksmīgām lapām (kā zirgkastaņai) un krēmbaltiem vai sārtiem ziediem. Augumā 40–50 cm. Tai ir arī vairākas šķirnes ar sarkaniem ziediem vai bronzas krāsas lapām.
  • Sirdslapu bergēnija (Bergenia cordifolia). Augs ar dekoratīvām lapām, zied violeti rozā ziediem. Ļoti ātraudzīgs un pacietīgs. Selekcionētas vairākas šķirnes. Īpašu dekorativitāti lapas iegūst rudenī.
  • Dažādi īrisi. Mitrums īpaši tīk Sibīrijas īrisiem (Iris sibirica), tiem ir izveidotas daudzas šķirnes – ar ziliem, violetiem, lavandkrāsas un baltiem ziediem. Garums 80–120 cm. Skaisti ir arī sarainie īrisi (Iris setosa) ar baltiem un zilganiem ziediem, augums līdz 60 cm.
  • Astilbe (Astilbe). Ļoti labs augs krasta zonai. Tai ir sīki ziediņi, kas sakārtoti kuplās ziedkopās. Krāsu variācijas ir ļoti dažādas –no baltas līdz sarkanai.
  • Vasaras pienpulkstenīte (Leucojum aestivum). Sīpolpuķe, kas uzzied pašā vasaras sākumā ar baltiem, nokareniem zvaniņiem līdz pusmetru garā kātā. Tiesa, Ziemeļvidzemē tā var būt nepietiekami ziemcietīga.
  • Mugurene (Polygonatum). Lai arī gluži labi aug sausākās vietās, tomēr tieši mitrums aplīdz mugurenei sasniegt lielu augumu – liektais stiebrs var izaugt pat metru garš.
  • Hosta. Lielisks mitrumprasīgs augs ar bezgala daudzām šķirnēm – lapas var būt lielas un mazas, zaļas un dzeltenas, baltzaļas un zaļbaltas.

Purva zonas augi

Tie ir mitrumprasīgi augi, kuru saknes vairāk vai mazāk pastāvīgi atradīsies ūdenī.

  • Kalmes. Īpaši jaukas ir smaržīgās kalmes (Acorus calamus). Sasniedz 60 līdz 80 cm garumu un lieliski pacieš ūdenslīmeņa svārstības. Šai kalmei ir arī interesanta forma ‘Variegata’ ar baltzaļām, gareniski svītrotām lapām.
  • Purva cūkausis (Calla palustris). Vienīgā pie mums savvaļā augošā kalla, tai patīk ēna, taču diemžēl tā nepanes ūdens līmeņa svārstības. Purva cūkausim ir skaisti, bet indīgi sarkani augļi.
  • Kamčatkas lizihitons (Lysichiton camtschatcensis).  Eksotiska izskata augs ar lieliem, baltiem ziediem pavasarī, kurus pēc tam nomaina pat vairāk nekā pusmetru garas lancetiskas, platas, sulīgi zaļas lapas.
  • Simplokarps (Symplocarpus reniifolius). Augs ar lieliem, tumši purpurbrūniem kallveida ziediem, kas zied agrā pavasarī augsnes līmenī. Vasarā ziedus nomaina lielas nierveida lapas.
  • Ezermeldrs (Scirpus lacustris ssp. tabernaemontani). Tam ir radīta iespaidīga izskata šķirne ‘Zebrinus’, kuras krāsas šķērssvīroti mainās ik pa sprīdim: krēmbalta, tad zaļa utt. Sasniedz pusotra metra garumu.
  • Bastarda tūsklape (Petasites hybridus).  Interesantas lapas, kas izskatās pēc milzīgām māllēpes lapām. Aprīlī maigi rozā ziedu vālītes ir visai dekoratīvas. Jāņem vērā, ka tūsklape ir agresīva un drīz vien ieņems ne tik stipru kaimiņu vietu.

Pārziemināmie mitruma augi

Ir daži ļoti iespaidīgi un dekoratīvi augi, kas Latvijas klimatā diemžēl ir jāpārziemina.

  • Gunnera (Gunnera). Ikvienas krastmalas lepnums varētu būt iespaidīgās rabarberiem līdzīgā lapas, kas sasniedz 2 metru augstumu.
  • Zantedešija jeb dižkalla (Zantedeschia aethiopica). Pārsvarā tās tiek uzskatītas par siltumnīcas augu, bet var mēģināt vasarā ļaut tām augt pie dīķa.
  • Dārzu kanna (Canna indica). Tās ir ļoti daudzveidīgas – gan dažādu augumu, gan dažādu krāsu ziediem un lapām. Tikai jāņem vērā – kannām nepatīk vējaina vieta!

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs