Arizēmas – svītrainās tūtas jeb gandrīz kallas

Ziemcietes
Ilma Nereta
13. septembris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: no izdevniecības Santa arhīva
Kurš gan nevēlas radīt savdabīgu akcentu dārzā?! Tad iestādi arizēmas, un šis mērķis būs sasniegts!

Ilma Nereta, Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas zinātniskā asistente. Tās aug pie mums,Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, un esmu redzējusi arī dažos dārzos, piemēram, zem ābeles…

Kas ir arizēmas? Interesantas un krāšņas kallu radinieces. To īpašo izskatu lieliski raksturo tieši šiem augiem adresētais apzīmējums – kobrlilijas.
Atšķirībā no zantedešijām, ko tautā dēvē par kallām, arizēmas (Arisaema) veido bumbuļus, tādēļ tiek uzskatītas par sīpolpuķēm. Savvaļā šie augi sastopami Austrumāzijā – galvenokārt Himalajos, arī Ziemeļamerikā. Uzreiz gan jāteic, ka ne visas arizēmu sugas ir ziemcietīgas Latvijā, taču daļa zem pieseguma labi un pat lieliski pārcieš mūsu neprognozējamās ziemas.

Ir visvisādas!

  • Zināmākā ir Amūras arizēma (Arisaema amurense), kas savvaļā visvairāk izplatīta Austrumāzijā – Ķīnas un Korejas kalnainajos apvidos. Izaug līdz pusmetram. Vālītē sakārtotos sīkos, krēmdzeltenos ziediņus ietver vīkallapa ar zaļu un krēmbaltu, garenisku svītrojumu. Zied maija beigās, jūnija sākumā, ziedkopa atrodas nedaudz zem lapojuma. Pēc noziedēšanas attīstās konusveidā izkārtotas sēklas ar uzbiezinātiem, gaļīgiem sēklapvalkiem, kas vasaras otrajā pusē krāsojas oranži. Var augt nepārstādītas 4–5 gadus. Bumbulis jāstāda 10–15 cm dziļumā, stādījums jāmulčē, tas novērš pārkalšanu un pārāk krasas mitruma svārstības augsnē.
  • Viena no iekārojamākajām noteikti ir sniegbaltā arizēma (Arisaema candidissimum). Savvaļā atrodama Rietumķīnā, viegli noēnotās kalnu nogāzēs vai skrajos mežos, reģionos ar maigākām un salīdzinoši sausām ziemām. Izaug līdz 0,7 m augsta. Lapas lielas, trīsdaivu, gaiši zaļas, leknas. Sīkie, krēmdzeltenie ziediņi sakārtoti vālītē, tos ietver krāsaina vīkallapa, kuras pamatkrāsa krēmbalta ar garenisku rozā svītrojumu. Mostas vēlu, tikai maija beigās vai pat jūnija sākumā. Viena no nedaudzajām arizēmām, kam ziedkopa paceļas virs lapojuma. Tas saglabājas visu vasaru, vien rudens sākumā nodzeltē un nokalst. Var augt nepārstādīta 4–5 gadus. Bumbuli stāda vismaz 18–20 cm dziļumā, nedrīkst aizmirst par auglīgas mulčas piesegumu rudenī. Šādi audzēta sniegbaltā arizēma pārcieš pat bargākās Latvijas ziemas.
  • Dārzu lieliski papildinās skropstainā arizēma (Arisaema ciliatum). Tās dzimtene savvaļā ir Austrumāzija – Himalaju kalnainie apvidi. Auga stublājs sasniedz pat metra augstumu. Lapas zaļas, sastāv no šaurām, lancetiskām daivām, kopskatā atgādinot lietussargu. Zaļganie ziediņi sakopoti vālītē, tos aptver tumši brūna vīkallapa ar baltu, garenisku svītrojumu. Ziedkopa ļoti labi pamanāma, kaut atrodas zem lapojuma. Šī arizēma bumbuļus veido sprīdi garu stolonu galos. Latvijas klimatā veģetāciju sāk jūnija sākumā vai vēlāk. Lapojumu zaudē tikai rudens sākumā. Vislabāk jūtas dienvidrietumu vai dienvidaustrumu pusē, ir viegli noēnotu vietu augs. Bumbuļus izrok, kad stādījums sabiezējis, atstāda 15–18 cm dziļumā. Un atkal – obligāti jāmulčē!
  • Latvijā gana labi jūtas arī Šikokas arizēma (Arisaema sikokianum). Savvaļā atrodama Japānā, Honsju, Šikoku un Kjusju salās, skrajos mežos un krūmājos. Tās stublājs sasniedz vien 30–40 cm augstumu. Augs veido tikai divas lapas, tās ir vidēji lielas, viena trīsdaivu, otra piecdaivu, tumši zaļas. Daudzie sīkie ziedi sakārtoti piestai līdzīgā, koši baltā vālītē, ko ietver krūkveida vīkallapa, tās pamatkrāsa purpurbrūna ar garenisku, zaļganu svītrojumu. Vīkallapa no iekšpuses it kā izklāta ar koši baltu oderi, tās augšējā, smailā daļa no abām pusēm saglabā purpurbrūno svītrojumu. Uzzied jūnija beigās, jūlijā, ziedkopa paceļas virs lapojuma. Vispiemērotākā ēnaina vai daļēji noēnota vieta. Bumbuļus stāda padziļināti, 18–20 cm dziļumā, stādījumu bagātīgi mulčē. Šī tiek uzskatīta par vienu no visskaistākajām un oriģinālākajām arizēmām, ar ko var lepoties ikviens dārzs.
  • Vēl ir sagrieztā arizēma (Arisaema tortuosum), tieši to tautas valodā visbiežāk dēvē par kobrliliju. Savvaļā aug Himalajos – no Indijas līdz Rietumķīnai, galvenokārt skrajos mežos, krūmājos un kalnu pļavās, līdz 1300–2900 m augstumā virs jūras līmeņa. Augums – 50–80 cm. Lapas tumši zaļas, dziļām daivām. Sīkie, daudzie ziediņi sakārtoti ļoti garā, slaidā ziedkopā, kas izlokās līdzīgi pātagai, biežāk purpura, bet reizēm zaļganā krāsā. Ziedkopu no ārpuses apņem gaiši zaļa vīkallapa ar neizteiktu krēmbaltu svītrojumu, līdzinoties kobras galvai, tā paceļas virs lapojuma, ļoti dekoratīva. Vislabāk aug daļējā noēnojumā. Uzzied jūnija beigās, jūlija sākumā, stāda vismaz 18–20 cm dziļumā, augsne virs bumbuļa ik sezonu rūpīgi jāmulčē.

Kopējās prasības

  • Gandrīz visas arizēmas ir daļēji noēnotu vietu augi, kas jāstāda labi drenētā trūdvielām bagātā, irdenā augsnē. Tomēr ir daži izņēmumi, kas labprāt aug piesaulē.
  • Regulāri (un obligāti!) jāraugās, lai arizēmu stādījumam būtu pietiekama mulčas kārta, kas novērš pārāk krasas mitruma svārstības augsnē. Mulčas slānis pasargās kaprīzākās sugas no kailsala ziemā un agrākas sugas no vēlajām pavasara salnām.
  • Vairums arizēmu jāpārstāda reizi 3–5 gados, jo šajā laikā kupli saaugušajiem ceriem var sākt trūkt barības. Pārstāda vasaras otrajā pusē un pat vēlāk, kad augiem nokaltis lapojums.
  • Arizēmas nav īpaši slimīgas, pa retam parādās bakteriālā puve, kuras rezultātā bumbuļi sapūst. Bojājuma vietā jūtama nepatīkama smaka. Ja tā nav paguvusi izplatīties un skārusi tikai nelielu daļu bumbuļa, to var izgriezt ar nazi, rētas vietu apbārstot ar ogles pulveri un apžāvējot.
  • Pēc noziedēšanas gandrīz visām sugām ienākas sēklas, kuru gaļīgie sēklapvalki vasaras otrajā pusē krāsojas oranži, kļūdami no jauna īpaši pievilcīgi un dekoratīvi.
Ņem vērā! Visas arizēmas – vairāk vai mazāk – satur indīgas vielas.

Kur iegādāties Amūras arizēmu?

  • Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, tālr. 67944610. Arī skropstaino arizēmu.
  • Stādaudzētavā Bērziņi Popē, Ventspils novadā, tālr. 29506611.
  • Stādaudzētavā Baižas Krimuldas pagastā, tālr. 26545879.
  • Stādaudzētavā Ozoli Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, tālr. 26120553. Te ir dzeltenās arizēmas (Arisaema flavum) stādi podiņos, cena – 4 eiro. Pieticīga suga, 40 cm augsta, ziedkopa neliela, vālīti skaujošā seglapa koši dzeltena. Labi aug daļēji noēnotā vietā. Pati brīnišķīgi izsējas. Savvaļā izplatīta Austrumāzijā, Ziemeļāfrikā.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs