Vai nezāļu inde raundaps ir bīstama arī cilvēkiem?

Raundaps
Zane Timpare
8. jūlijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Raundapu – ķīmisku augu aizsardzības līdzekli, kas efektīvi iznīdē nezāles –, Latvijā lieto arvien vairāk. Savukārt Nīderlandē, kur iepriekš raundapu smidzināja ļoti daudz, pašlaik notiek asas diskusijas par tā ierobežošanu, īpaši mazdārziņos. Iemesls – raundapa atliekvielas atrastas gruntsūdeņos, un tas liecina par ļoti bīstamu piesārņojumu un nopietniem draudiem veselībai un videi. Konsultē INĀRA TURKA, LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātnes institūta profesore.

Grūtnieces un bērni – pa gabalu!

Jautājums par lauksaimniecības ķimikālijas raundapa kaitīgumu aktualizējies, jo neatkarīgi Francijas un ASV zinātnieki atklājuši jaunus, satraucošus faktus par tā ietekmi uz veselību. Šos pētījumus gan apšaubot un cenšoties noniecināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu industrijas pārstāvji. Raundaps jeb, precīzāk sakot, glifosātu preparāts (raundaps satur aktīvo vielu glifosātu) spējot negatīvi ietekmēt aknu šūnas, embrija un placentas šūnas, tāpēc grūtniecēm tie var būt īpaši bīstami, turklāt pat nelielās devās.

Grūtniecēm no vietām, kur smidzina raundapu, jāturas pa gabalu, tāpat rūpīgi jāizvēlas svaigi dārzeņi, zaļumi, ko lietot uzturā. Raundapa preparāti spējot bojāt arī šūnu membrānas, hormonālo sistēmu.

LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātnes institūta profesore Ināra Turka stāsta, ka, piemēram, Dienvidamerikā, kur raundapu lieto ļoti daudz un bieži to izsmidzina ar aviāciju, ārkārtīgi palielinājies spontāno abortu skaits. To saista ar faktu, ka pesticīdi gluži vienkārši nemanot uzkrīt uz galvas. Glifosātu savienojumus min arī kā vienu no iemesliem, kas var izraisīt neizskaidrojamas sāpes ķermenī (par tādām sūdzas arvien vairāk pacientu, un ārsti bieži nespēj atrast tām cēloni).

Gan šo jaunāko pētījumu iespaidā, gan tāpēc, ka dziļi pazemes ūdeņos (60 metru dziļumā) tika atrastas glifosātu atliekas, Nīderlande pašlaik lemj par raundapa lietošanas ierobežošanu, aicinot pievienoties arī citas Eiropas valstis. Pesticīdi gruntsūdeņos – tas ir ļoti satraucošs signāls visai ekosistēmai!

Aizmirstais kaplis

Profesore Ināra Turka bilst, ka Latvijā iesākumam vajadzētu nošķirt divas lietas. Pirmā – kad glifosātus lieto lielsaimniecībās, kur to dara speciāli apmācīti cilvēki, īstajā brīdī un laikā, īstajā koncentrācijā, stingri ievērojot piesardzības pasākumus un lietošanas instrukciju. 

Ar raundapu rudeņos apstrādā papuves vai iznīcina nezāles to augšanas sākumstadijā, un līdz ražas novākšanai raundapa atliekvielas paspēj sadalīties. Šādiem nolūkiem tā lietošana būtu pieļaujama.

Taču ir divas citas situācijas, par kurām zinātnieku un arī praktisko agronomu vidū valda satraukums. Tās ir: raundapa lietošana mazdārziņos, piemājas zālienos un labības lauku apsmidzināšana īsu brīdi pirms ražas novākšanas. Diemžēl abas šīs ir izplatītas prakses Latvijā! Un abas būtu JĀAIZLIEDZ ar likumu!

Protams, abos gadījumos sagaidāma liela pretestība no augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un lauksaimnieku puses. Jau tagad arvien skaļāk dzirdams viedoklis, ka bez glifosātiem zemnieki nevar iztikt, ka to aizliegšana radīs zaudējumus lauksaimniekiem. Savukārt neatkarīgi agronomi uzskata: lietojot raundapu, nereti tiek aizvietots nepadarīts darbs. Kā tad iztika agrāk, īpaši mazdārziņos, kad raundaps nebija pieejams? Atbilde īsa – vairāk strādāja ar kapli!

Nosmidzina un uzreiz kuļ. Bet mēs ēdam!

Zemnieki raundapu īsi pirms kviešu kulšanas smidzinot tāpēc, ka tā iespējams iegūt cietākus graudus un ietaupīt uz kaltes izmaksu rēķina, kā arī palielināt lipekļa saturu graudos. Tomēr pieredzējuši praktizējošie agronomi šo pamatojumu apstrīd: šāda smidzināšana lipekļa saturu graudos būtiski nepalielina, turklāt šāds grauds ir nevis izžāvēts, bet sakaltēts.

Arī Valsts augu aizsardzības dienests savos informatīvajos materiālos uzsver: «Maldīga ir doma, ka glifosāta lietošana paātrina graudu nobriešanu. Tieši otrādi, apsmidzināšana pārtrauc graudu briešanu, graudi sažūst, tādējādi samazinās raža.»

Bažas rada arī pieredzējušu agronomu novērojumi, ka, ievedot noliktavās nesen apstrādātus graudus, iet bojā peles un noliktavā iekļuvušie putni. Bet kalšu strādnieki nereti sūdzoties par alerģijām, neizskaidrojamu ādas niezi.

Vēl viens iemesls, kāpēc notiek smidzināšana, – laukus ir grūti nokult, jo tie ir aizauguši ar nezālēm. Rapsi apstrādā arī tāpēc, lai tas vienmērīgāk nožūtu, jo, augam ienākoties, raksturīgas gan mitras, gan sausas pākstis.

Pašreizējie likumi šādu rīcību neaizliedz. Graudaugu tīrumus ar glifosātiem drīkst smidzināt ne ātrāk kā septiņas dienas pirms ražas novākšanas, savukārt rapša laukus – ne vēlāk kā 14 dienas pirms. Šāds nosacījums kviešiem un citiem graudaugiem ir spēkā, jo tad vārpa jau esot gatava un vairs nenotiekot barības vielu pārvietošanās no lapām uz graudiem – tādējādi glifosāti nosēžoties tikai uz grauda virsmas, bet nenonākot pašā graudā.

Ražotāji un pārbaudes institūcijas arī bilst: šāda rīcība graudu kvalitāti neietekmē, jo veiktajās analīzēs pesticīdu atliekvielas atļauto līmeni nepārsniedz. Zinātnieki to dēvē par aizbildināšanos un uzskata, ka šāda rīcība var būt bīstama un daļa no glifosātiem tomēr var pāriet graudos.

Ar glifosātiem visvairāk apstrādā kviešus un rapsi, vismazāk – rudzus, arī griķus un auzas.

Jautājums vairāk esot par to, cik pamatīgas ir veiktās analīzes. Par to vēl vairāk aizdomāties liek Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta vadošās pētnieces agronomes Sanitas Zutes stāstītais: nesen kāda zemnieku saimniecība gribējusi pārdot graudus starptautiskai kompānijai, kas ražo bērnu pārtiku un veic padziļinātas analīzes graudiem. Pēc graudu analīzes zemniekiem esot uzdots jautājums: vai jūs sējumiem esat lietojuši retardantus (vielas, kas kavē auga augšanu garumā un novērš sakrišanu veldrē)? Izrādījās, ka viņi šo ķīmisko augu aizsardzības līdzekli bija izmantojuši, taču – PIRMS VAIRĀKIEM GADIEM!

«Tas pierāda, ka par raundapa atliekvielu esamību vai neesamību tik droši apgalvot nevar. Tas, ka analīzēs neko satraucošu neatrod un viss atbilst normām, var izrādīties vājš mierinājums, bet patiesība – daudz skaudrāka. Ja veic nopietnas un dziļas analīzes, daudz ko var atrast,» uzskata Sanita Zute.

Vējš aiznes uz blakus dobēm

Ināra Turka iestājas arī pret raundapa preparātu pārdošanu ikvienā dārzkopības veikalā. «Pie mums jebkurš var nopirkt šo indi un lietot, kā ienāk prātā, īsti nezinot, ko dara. Turklāt lietošanas instrukcijās nav norādīta visa informācija par riskiem – izlasot instrukciju, nerodas iespaids, ka šis preparāts ir potenciāli bīstams.»

Glifosātu lietošana mazdārziņos veselībai var radīt pat būtiskāku kaitējumu, nekā apstrādājot lielus tīrumus.

«Šiem preparātiem horizontālā nobīde ir vismaz četri metri. Jo stiprāks vējš, jo tālāk raundapu aizpūš. Tāpēc, ja kāds aizbildinās, ka apsmidzina tikai ceļmalu, grāvmalu, bet turpat netālu aug burkāni vai salāti, naivi iedomāties, ka raundaps nenosēdīsies arī tur. Latvija nav bezvēja zeme!» saka Ināra Turka. Turklāt raundapu vispār var lietot tikai tad, ja vēja ātrums nav lielāks par četriem metriem sekundē. Zinot Latvijas nepastāvīgos laika apstākļos, viss ir nosacīti – te četri metri, te brāzmā jau astoņi un vairāk.

Daudzi mazdārziņu īpašnieki neievēro arī pašaizsardzības pasākumus – nelieto respiratorus, zābakus, cimdus, tādējādi raundapa šķīdums nonāk uz ādas, tiek ieelpots.

Ko darīt, ja kaimiņš smidzina?

Lielsaimniekiem aktīvi uzpērkot vai nomājot zemes, Latvijas laukos arvien biežāk sastopama aina, ka zemnieka labības lauki sākas pāris metru no kaimiņmājas loga. Un tad ļaudis sūdzas: «Tik brauc un miglo, un smird – gandrīz vai no mājas jābēg laukā!» Kādas tad ir šo iedzīvotāju tiesības?

  • Skumjā ziņa ir tā, ka likumiski lielsaimnieki neko nepārkāpj – nav noteikumu, cik tuvu mājām drīkst izmantot raundapu un citus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Taču labu kaimiņu attiecību vārdā Valsts augu aizsardzības dienests iesaka lielsaimniekiem informēt tuvējo māju iedzīvotājus, kad viņi gatavojas lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.
  • Valsts augu aizsardzības dienests arī aicina zemniekus apzināt jutīgos apkārtnes iedzīvotājus (bērnus, vecāka gada gājuma iedzīvotājus) un tuvumā vietām, kur viņi dzīvo, augu aizsardzības līdzekļus lietot īpaši piesardzīgi.
  • Tāpat var lūgt zemniekam nebraukt pārāk tuvu kaimiņu mājām – gar pašu lauka malu –, bet atstāt drošības joslu.
  • Nevajag kautrēties aizrādīt kaimiņam, ja viņš smidzina vējainā laikā – to drīkst darīt tikai tad, ja vēja ātrums nepārsniedz 4 m/s.
  • Pēc smaržas, izskata noteikt, vai gaisā izplatās raundaps vai kāds cits augu aizsardzības līdzeklis, nav iespējams, jo daudziem no tiem pievieno atbaidošu aromātu, lai zustu vēlme tuvoties šai vietai. Tas nepieciešams, arī rūpējoties par meža zvēriem. Visnelāgāk gan ož insekticīdi – pesticīdi, kas paredzēti kukaiņu iznīcināšanai, glifosātiem tik specifiska aromāta nav.
  • Ja kaimiņš smidzina savus laukus, visvairāk jāuzmana dārzeņi, kuriem ēdamā daļa ir lapas: salāti, lociņi, garšaugi, spināti un citi, jo tos raundapa daļiņas skar visupirms. Šīs dobes pat iesaka apklāt ar plēvi. Tāpēc, domājot par pesticīdu atliekvielām, vissvarīgāk ir zināt izcelsmi tieši svaigi ēdamajiem augļiem un dārzeņiem, jo, cepot un vārot produktus, pesticīdu atliekvielas sadalās un vairs neesot tik bīstamas.

Ja tomēr rodas domstarpības ar kaimiņu par lauku smidzināšanu vai ir aizdomas, ka kaut kas notiek nelikumīgi, var zvanīt un ierunāt ziņu Valsts augu aizsardzības dienesta uzticības tālrunī: 67550944. Tas darbojas visu diennakti.

Pazīsti raundapu!

Raundaps ir ierastākais un pazīstamākais nezāļu indes apzīmējums. Tas ir vispārējas iedarbības herbicīds jeb, kā tautā pierasts teikt, pesticīds. Vārds pesti latīņu valodā nozīmē inde. Raundapa aktīvā viela ir glifosāts, un pie mums nopērkami vairāk nekā 30 dažādi preparāti (ar dažādiem nosaukumiem!), kura aktīvā viela ir glifosāts. Tāpēc pareizāk būtu runāt nevis par raundapa, bet par glifosātu kaitīgumu. Lūk, augu aizsardzības līdzekļi, kas pieder glifosātu grupai:

  • Amega
  • Barbarian 360
  • Barbarian Biograde 360
  • Barbarian Hi-Aktiv
  • Dalgis
  • Dominators
  • Glifogans 360
  • Glifomaks
  • Glifomaks Plus
  • Glifoss
  • Glifoss Suprīm
  • Glyphomax
  • Kernels 480
  • Kliniks 360
  • Kyleo
  • MAC glifosāts 360
  • Jablo
  • Raundaps Eko
  • Raundaps FL 360
  • Raundaps Gold ST
  • Raundaps Klasiks
  • Raundaps Maks
  • Reindžers
  • Rodeo
  • Rosate 36
  • Roundup ACE
  • Roundup FL 540
  • Roundup Garden
  • Roundup Quick
  • Symbol
  • Taifūns B
  • Uragāns Sistem 4

VIEDOKĻI

  • SANITA ZUTE, agronome, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta vadošā pētniece:

«Kopumā mūsu tehnoloģiju laikmetā bez ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem iztikt ir grūti. Notiek saimniecību specializēšanās, un – jo lielākās platībās audzē vienu kultūru, jo vairāk savairojas un izturīgākas kļūst arī tai raksturīgās nezāles. Taču ļoti svarīgs ir cilvēciskais faktors: vai zemnieks pats saprot, ko dara? Vai stingri ievēro instrukcijas vai arī eksperimentē uz savu galvu? Cik atbildīgs viņš jūtas pret līdzcilvēkiem? Jo ir viena daļa zemnieku, kas graudus pirms novākšanas apsmidzina, bet ir otra daļa, kas asi tam iebilst, sakot: «Kāpēc tu tā dari? Pašiem taču vien būs jāēd!»

Ja saprātīgi rīkojas, arī rezultāts ir saprātīgs. Tomēr īsti jau vēl nezinām, cik ļoti šādu ķīmisku preparātu lietošana ietekmē mūsu veselību.

Redzam tikai, ka palielinās alerģiju, autoimūno slimību skaits, un neviens īsti nezina iemeslu. Neviens arī neņemas apgalvot, ka simtprocentīgi vainīga vide, pārtika, ūdens. Šādā ziņā mūsu gadsimts ir viltīgs, jo otrā rītā pēc saskarsmes jau neviens nesaslimst.

Lauksaimniekiem jāsaprot, ka nekas nekur nepazūd un ka mūs ietekmē ikviens solis. Nevar koncentrēties tikai uz lēti un daudz, jādomā arī par sekām un nākotni. Nevar arī aizbildināties: «Es jau tos graudus eksportēju.» Tāpat ir skumji, ja sarunas laikā zemniekam vaicā, kādi preparāti tiek lietoti, bet viņš atbild: «Nezinu, jāpiezvana konsultantam.» Zemniekam pašam ir jābūt pietiekami izglītotam un apzinīgam, tad ar viņu neviens nevarēs manipulēt, un iegūtā raža patērētājiem būs droša.»

  • ANDIS ZAZĪTIS,z/s Brīvzemnieki īpašnieks Talsu novadā, agrāk saimniekojis konvencionāli (lietojis ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus), tagad jau vairākus gadus ir bioloģiskais zemnieks:

«Mana attieksme pret raundapa lietošanu ir neitrāla. Taču noteikti neatbalstu tā smidzināšanu pirms ražas novākšanas. It kā jau zinātnieki ir izpētījuši, ka šādi drīkst rīkoties, tomēr – vai kāds to ir pētījis divdesmit gadu periodā? Kas notiek ar organismu, ja divdesmit gadus ēd no šādiem kviešiem ražotu pārtiku?

Kopš neizmantoju raundapu, ar nezālēm cīnos citādi: laukus aru nevis rudenī, bet īsu brīdi pirms sēšanas pavasarī – tad nezāles nepaspēj saaugt.

Pa vidu graudiem sēju āboliņu – arī tas nomāc nezāles, tāpat biezāk sēju pašus graudus. Taču gadās, ka labības lauks tomēr jāaizlaiž papuvē, jo nezāles izrādījušās spēcīgākas un pilnībā to pārņēmušas.

Par laimi, mūsu pusē arī konvencionālie zemnieki ar raundapu neaizraujas – tas tomēr maksā naudu, pat nezinu nevienu tādu, kurš smidzinātu pirms kulšanas.»

  • LAILA MEIJA, medicīnas doktore, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes Dietoloģijas dienesta vadītāja:

«Ir pietiekami daudz pētījumu un zinātnisku publikāciju, kas norāda uz pesticīdu un tieši glifosātu radītajiem riskiem veselībai. Ir daudz pētījumu ar dzīvniekiem, kas atklāj tiešām ārkārtīgi negatīvu ainu. Datus par ietekmi uz cilvēku veselību apkopot, protams, ir sarežģītāk.

Visvairāk glifosāti iedarbojas uz endokrīno sistēmu, izjauc tās normālu regulāciju, tāpēc ir sekas – izmainīta dzimumnobriešana, neauglība, hormonāli atkarīgi audzēji, piemēram, krūts vēzis. Kancerogēnā iedarbība veicinot arī citu ļaundabīgu audzēju, tostarp asins vēža, veidošanos. Ir pētīts arī iespaids uz sirdsdarbību, novēroti tās ritma traucējumi un bronhiālās astmas provocēšana.

Man būtu ļoti nopietns aicinājums visiem lauksaimniekiem: padomāt ne tikai par pašreizējo brīdi, bet arī tālāk – par bērnu un mazbērnu veselību, jo sekas jau nebūs tūlītējas.

Piemēram, sieviete gaida bērniņu, un tad, iespējams, tieši šim bērniņam vēlāk būs grūti izskaidrojamas veselības problēmas. Ir daudzi faktori, ko nevaram mainīt, bet šis – raundapa un citu pesticīdu pārmērīgā lietošana – ir maināms.»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs