Rīga +9°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
11
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
Sūna un augsnes skābums
Pretēji tautā populārajam uzskatam, sūna dārzā NAV skābas augsnes indikators. Vienlīdz spēcīgi sūna pārņem gan skābas, gan neitrālas un pat sārmainas augsnes.
Sūnas Latvijā bieži sastopamas pat uz dolomītiem! Pagājušā gadsimta 30. gados zinātnieks Andris Apinis veica apjomīgus pētījumus, pārbaudot ap 400 sūnu paraugu, ap 3000 sūnu substrāta (augšanas vietas) analīzes. Viņš visas sugas sadalīja 13 grupās, sākot no ļoti skābā vidē (pH 3–3,5) augošām sūnām līdz neitrālā (pH 6,1–7) vai sārmainā vidē (pH 7–8,5) augošām. Tālāk, apstrādājot sūnu substrāta paraugus ar sālsskābi un veicot vienkāršus matemātiskos aprēķinus, zinātnieks sūnu sugas pēc to iecietības pret kalcija daudzumu augsnē klasificēja piecās grupās.
- Tikai kaļķainā jeb sarmainā substrātā augošās sūnas.
- Labprāt kaļķainās augsnēs augošās sūnu sugas.
- Sūnas, kas vienlīdz labi aug gan skābās, gan sārmainās augsnēs.
- Sūnas, kas labprātāk aug skābākā augsnē.
- Tikai skābā augsnē augošās sūnu sugas.
Kopš tā laika parādījās uzskats, ka sūna zālienā liecina par skābu augsni. Un – ja augsne skāba, loģiski, ka tā jākaļķo! Jo vairums augu labi aug un ražo tad, kad augsnes pH ir neitrāls, tātad robežās no 6 līdz 7. Tomēr pieņemt lēmumu par augsnes kaļķošanu, balstoties tikai un vienīgi pēc tā, ka konkrētajā zemes pleķī aug sūna (vai arī – tīruma kosa, mazā skābene, vilku kūla), ir aplami. Jānosaka augsnes skābums!
Man pēdējo gadu laikā nācies secināt, ka īstenībā mazdārziņos augsne ļoti reti ir patiešām skāba – biežāk tā ir pat par daudz pārkaļķota. Jo cilvēki, saklausījušies, ka Latvijā lielākajai daļai augšņu esot skāba reakcija, un, gribot kā labāk, bez apdoma (un bez augsnes analīzēm) ber dārzā pelnus, dolomītmiltus, kaļķi…
Ja uz lauka vai dobēs visi šie augsnei par daudz sadotie labumi tomēr laika gaitā ar nokrišņiem izskalojas, tad siltumnīcā, kur ūdens nokļūst tikai ar laistīšanu, ne.
Un, ja augsne ir sārmaina – ja pH ir vairāk nekā 7 –, augi vairs nespēj uzņemt visus tiem nepieciešamos mikroelementus. Piemēram, avenēm un krūmcidonijām jaunās lapiņas kļūst dzeltenīgi bālas no dzelzs trūkuma, lai gan cilvēks domā – piemetusies kāda slimība… Vai arī bors – ja augam tas nav pieejams apputeksnēšanās laikā, veidojas kropli augļi, bet pārkaļķotā augsnē augušie boru no augsnes vispār nespēj uzņemt.
Kāpēc sūna patiešām aug vairāk?
Tieši pēdējos gados tā veidojas pastiprināti, jo ir īpaši labvēlīgi apstākļi.
- Mainās klimats. Ziemas kļūst siltākas. Latvijai tradicionālā ziemā zeme sasalst līdz pat 1,2 metriem, dažreiz dziļāk. Rezultātā sals izcilā augsni, un tā tiek bagātināta ar gaisu. Nu jau vairākus gadus zeme nesasalst vispār (ar atsevišķiem izņēmumiem), ziemās ir atkušņi ar nepastāvīgu sniega segu un nokrišņiem lietus veidā. Lietus izspiež no augsnes gaisu, un tieši šāda vide patīk sūnām.
- Arvien vairāk gar īpašuma robežām stādām blīvus dzīvžogus. Rezultātā ziemeļu puse dzīvžogam paliek ēnā. Un ēnainā vietā sūnu vienmēr būs daudz vairāk nekā saules pusē.
- Bieži un bagātīgi nokrišņi. Ļoti pārbagāti nokrišņi, kādi bija pagājušajā rudenī, arī būtiski veicina sūnas attīstību. Iedarbība tāda pati, kā nokrišņiem ziemā – izspiež no augsnes gaisu.
Kā atbrīvoties no sūnas?
Pēdējā laikā novērojams, ka sūnas negatīvā reputācija mainās. Arvien vairāk cilvēku samierinās ar sūnu zālienā, uzskatot to kā alternatīvu zālienam. Pirmajos gados tas pat izskatās dekoratīvi – zaļš paklājs. Taču ar laiku sūna ielien arvien dziļāk, un tajā brīdī, kad staigājot pa zālienu, sūnā sāk grimt kājas, pacietības mērs ir pilns…
Sūnu var ierobežot ar speciālajiem pretsūnu mēslojumiem. Tos izkaisa zālienā. Nokrišņu ietekmē mēslojums izkūst un iznīcina sūnu.
Iedarbīgāks ir dzelzs vitriols jeb dzelzs sulfāts, preparāts 200 g iepakojumā maksā aptuveni 2,10 eiro. Tātad 300 gramus šīs vielas izšķīdini 10 litros ūdens un no rīta, kamēr rasa, bagātīgi nosmidzina sūnu. Jāraugās, lai diena būtu silta un vējaina, tad jau pēc pāris stundām sūna kļūst tumša un pilnīgi sausa, birstoša, un to ar grābekli novāc. Augošajai zālītei apstrāde netraucē, tas darbojas kā sēra un dzelzs mēslojums. Ja sūna ļoti bieza, tad apstrādi var nākties atkārtot.
Vēl labāk, ja pēc sūnas nomiglošanas to no zālāja izķemmē ar vertikulatoru. Zālienu var arī aerēt, kas nozīmē – pievadīt saknēm gaisu. Tad jānomaina vertikulatoram speciālie naži pret adatiņām, bet var arī dēlīšos iedzīt naglas un ar tiem kā ar slēpēm nostaigā zālienu, sadurstot to. Diemžēl sūnas ierobežošanas pasākums nav vienreizējs. Pēc lietainām ziemām tā atkal mēģinās uzkundzēties tavam zālienam. Tāpēc pavasarī vai vasaras sākumā atkal būs jāapsmidzina ar dzelzs vitriolu jeb dzelzs sulfātu.
