Sargi istabas puķes no kaitēkļiem!

Telpaugi
Ingūna Gudrupa
15. novembris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: shutterstock
Īpaši svarīgi savas istabas puķes ir uzmanīt tieši ziemā, kad tās nav tik spēcīgas kā vasarā. Piecu populārāko kaitēkļu pazīmes un padomi, kā ar kaitēkļiem cīnīties. Konsultē Ingūna Gudrupa,  Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu eksperte.

No kurienes tāāādi uzrodas?!

Vispār kaitēkļi nešķiro – ziema vai vasara – un ir sastopami visos gadalaikos, tomēr ziema ir tiem īpaši izdevīgs laiks, kad uzbruktu istabas augiem, un ir daudzi apstākļi, kas to veicina… Telpās bieži vien nav augiem piemērotas temperatūras, nav pietiekama gaisa mitruma, trūkst gaismas, un tiem rodas diskomforts, aug vārgāki, nevis kā vasarā – drukni un veselīgi.

Tāpēc, pirms ķeries pie indēm, vispirms izvērtē, ko vari izdarīt, lai telpaugiem uz palodzes uzlabotu dzīvi. Piemēram, ziemas mēnešos ierīko papildapgaismojumu, gaisu telpās mitrini, regulē temperatūru. Tāpat ziemas mēnešos svarīgi augus regulāri apskatīt – īpaši lapu apakšpuses, kur parasti sākas kaitēkļu vairošanās.

Visbiežāk kaitēkļus mājās mēs atnesam no veikala. Tajā brīdī tās ir tikai ar aci nepamanāmas oliņas, bet, ja apstākļi kaitēkļiem ir labvēlīgi un augiem ne īpaši, mošķi sāk strauji šķilties un baroties ar augu sulu. Daļu kaitēkļu – piemēram, tripšus, baltblusiņas, arī tīklērces – var atnest mājās ar grieztajiem ziediem. Parasti griezto ziedu vitrīnās ir zema temperatūra, toties mājās ir silts, un ar to pietiek, lai kaitēkļi sāktu vairoties.

5 populārākie + risinājumi

Tīklērces (Tetranychus urticae) Tās mēdz uzmesties augiem telpās, kur gaiss ir silts un sauss. Parasti vislielākajā diskomfortā tad ir subtropu augi – piemēram, aspidistras, cimbīdijas, palmas, segliņi, kuriem ziemā vēlamas vēsas (8–12 grādu) vai mēreni siltas (16–18 grādu) telpas. Un arī mitro tropu augi, kam nepieciešams lielāks gaisa mitrums, piemēram, kordilīnes, kodijas, kalatejas, ktenantes, marantas. Tīklērces pašā sākumā ir grūti pamanīt, jo tās ir ļoti sīkas un rosās lapu apakšpusē. Tīklērce sūc augu lapu sulu, tāpēc bojātās lapas no virspuses izskatās blāvas.

Paskatoties lapu apakšpusē, var redzēt tīklojumu un sīkas, sarkanas ērcītes. Stipri bojātās lapas nodzeltē.

Tīklērces uzbrūk arī kaktusiem. Bojāts kaktusa stumbrs ir nespodri zaļš, vēlāk kļūst brūns. Cietušas vairs neatjaunojas, nekļūst zaļas. Bet, ja kaktusiņam jaunā galotnīte aug atkal zaļa, tad no tīklērces ir izdevies atbrīvoties.

 Te pastrādājušas tīklērces.

Ko darīt?

  • Nekaitīgs līdzeklis, ko var izmantot tīklērču iznīdēšanai, ir cukurūdens. To izmidzina uz augu lapām, īpaši lapu apakšpusēs, un ļauj apžūt. Žūstot sīrups salipina ērču kājiņas, mutes orgānus. Ērces un to kāpuri iet bojā, bet ērču olas paliek dzīvas. Tāpēc šī procedūra jāatkārto vismaz 2–3 reizes ik pēc 7–10 dienām, jo siltā telpā no oliņām atkal izšķilsies jaunas ērcītes.
  • Tā kā augiem lapās ir arī atvārsnītes, caur kurām notiek gāzu apmaiņa, un īpaši daudz to ir lapu apakšpusē, cukura masu no auga pēc dienas kārtīgi nomazgā.

Laputis  (Aphididae) Ziemas periodā, kad telpas ir ļoti siltas, augi turpina augt, bet, tā kā telpās nepietiek gaismas, jaunie dzinumi veidojas pastīdzējuši, lapiņas ir mīkstākas, vieglāk ievainojamas. Tieši šādus dzinumus iekārojušas laputis. Tā kā laputis pārsvarā ir zaļas, tās uzreiz grūti pamanīt.

Laputis parasti ievēro, kad kukainīši jau ir savairojušies lielā skaitā pa visu jauno dzinumu. Īpaši laputis iecienījušas singonijas, hibiskus un kallas.

 Laputis parasti ir lapas apakšpusē.

Ko darīt?

  • Nelielu laputu daudzumu uz jaunajiem dzinumiem var vienkārši nospiest ar pirkstiem un auga galotnītes noskalot ar ūdeni.
  • Ja laputu ir vairāk, jāņem talkā zaļās ziepes un augs ar tām jāapsmidzina. Zaļās ziepes nopērkamas dārzkopības preču veikalos, bet pirms lietošanas noteikti jāizlasa instrukcija. Dažām firmām ziepes ir jau gatavas lietošanai un iepildītas plastmasas pudelē ar smidzinātāju.

Bruņutis  (Coccoidea) Grūti iznīdējami kaitēkļi ir gan augu māju pūkainās bruņutis (Pseudococcus adonidum), kas izskatās kā baltas vates piciņas, gan augu māju bruņutis (Coccus hesperidum), kas uz auga atgādina brūnas, nekustīgas pumpiņas. Iekšpusē ir kukainis, kas sevi labi pasargā zem cietā, brūnā bruņu vairoga. Bruņutis īpaši iecienījušas falenopšus, laurus, kafijkokus, šeflēras, fikusus, dižmeldrus, eihāres, kalanhojes, sanpaulijas, streptokarpus u. c. Tās grūtāk pamanīt uz papardēm, jo bruņutis ļoti līdzinās to brūnajām sporu vācelītēm lapu apakšpusē.

Ja tu ievēro, ka palodze ap augu kļūst lipīga un arī lapas ir lipīgas, tad uzmanīgi jāaplūko lapu apakšpuse.

Bruņutis sākumā pulcējas pie lapas vidusdzīslas, vēlāk pārņem visu lapu, pat stumbru un ziedus. Daudz to ir arī uz jaunajām lapiņām augšanas centrā.

Ko darīt?

  • Bruņutis visērtāk un nekaitīgāk no auga var nomazgāt ar 40% spirta šķīdumu. Vieglāk tās notīrīt ar otu, kurai ir stingri sariņi.
  • Kaut arī pirmajā brīdī var šķist, ka augs ir tīrs no kaitēkļiem, tomēr pēc pāris nedēļām tie atkal ir uz auga. Parasti, iznīcinot pieaugušos kukaiņus un to kāpurus, nepamanītas paliek kaitēkļu oliņas, kuras ir ļoti sīkas un izturīgas. Tās var atrasties gan augu lapu žāklēs, gan uz augsnes. Tāpēc augu atkārtoti apstrādā pēc 7–10 dienām.

Tripši (Thysanoptera) Vieni no negantākajiem kaitniekiem! Telpaugus pārsvarā bojā melnais siltumnīcu tripsis  (Heliothrips haemorrhoidalis). Tas uzmetas, filodendriem, kordilīnēm, kalādijām, krizantēmām. Tripša posta darbus uzreiz nevar pamanīt, un arī pats kukainītis ir dikti sīks.

Vispirms ir redzamas sūkuma pazīmes uz jaunajām lapiņām un lielāki izsūkti, blāvi laukumi. Ja tripšu ir vairāk, jaunās lapiņas plaukst blāvas un kroplas.

Kukainis paslēpies jauno dzinumu galotnītēs un nemaz nav pamanāms. Lapu apakšpusi var papētīt ar lupu – tur tu ieraudzīsi tumšus, tievus, līdz 2 mm garus kukainīšus, to ekskrementus, kas izskatās kā tumši punktiņi, arī kūniņas un kāpurus. Ko darīt?

  • Ļoti bojātās un ar kaitēkļiem apsēstās lapas ieteicams nogriezt.
  • Tripši lido uz zilo krāsu, tāpēc pieaugušos īpatņus var izķert ar zilajiem līmes vairogiem, kas nopērkami dārzkopības preču veikalos.
  • Lapu apakšpuses vēlams regulāri nomazgāt, tā atbrīvojoties no kaitēkļiem.
  • Lai kaitnieki nevēlētos iemesties auga lapotnē, augus bieži rasina ar pulverizatoru.

Baltblusiņas (Trialeurodes vaporariorum) Biežāk apskādē telpaugus ar mīkstām lapām. Tās ir sīkas mušiņas ar baltiem spārniem. Vairāk uzturas lapu apakšpusē.

Parasti, paceļot auga lapu, apakšā var redzēt gan lidojošus kukaiņus, gan kāpuriņus, gan kūniņas.

Īpaši tās iecienījušas pelargonijas, fuksijas, hibiskus klerodendrus, abutilonus, sparmānijas. Ko darīt?

  • Ja baltblusiņu mākonis ir liels, tās var uzmanīgi sasūkt ar putekļsūcēju.
  • Baltblusiņas lido uz dzelteno krāsu, tāpēc tām izkar dzeltenos līmes vairodziņus, kas nopērkami dārzkopības veikalos.
  • Lapas, kurām visa apakšpuse ir no vienas vietas nosēta ar kūniņām, kāpuriņiem un oliņām, norauj.
  • Fuksijas un pelargonijas uz ziemu apgriez, atlapo un novieto vēsākā (10–12 grādu) telpā, kur to augšana ir bremzēta. Augus lej tikai tik, lai neiekalst sakņu kamols.

Vēl daži varianti

  • Telpaugu kaitēkļus ierobežo arī ar bioloģiskajiem līdzekļiem – plēsējērcēm, mīkstblaktīm, spožlapsenēm u. c. Šie kukainīši derēs lielākam ziemas dārzam.
  • Ja augi ir lielāki un iespējams tos izolēt no mājiniekiem, talkā var ņemt ķīmiju. No reģistrētajiem 3. klases augu aizsardzības līdzekļiem pret baltblusiņām, tīklērcēm un tripšiem derēs Nīmazals, kas darbojas kā insekticīds (pret kukaiņiem) un akaricīds (pret ērcēm).
  • Pret bruņutīm jālieto spēcīgākas indes, kas ietilpst 2. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu sarakstā. Tās drīkst lietot, ja ir izieta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pamatapmācība 2. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu lietošanai un iegūta apliecība.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs