Neļauj dārzā saaugt piepēm!

Piepes dārzā NAV skaisti. Un nav labi. Viss par piepju radītajiem bojājumiem, kā ar piepēm cīnīties un kā pasargāt savus kokus, lai piepes pie tiem neieaugtos. Skaidro Jūlija Vilcāne, mikrobioloģe un agronome, FieldScience īpašniece un augu patoloģe.
Sēnes
Jūlija Vilcāne
22. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Gan lielas un labi saskatāmas, gan mazas, tādas, kas rūpīgi jāpameklē koku vainagā, gan košas un krāsainas, gan bālas un neizskatīgas – visas piepes un piepītes ir sēnes. Proti, piepe jeb augļķermenis ir sēnes redzamā daļa, taču neredzamā ir ieslēpta koksnē un pārtiek no tās, izraisot trupi. Piepes apakšpusi klāj sīki stobriņi, kuros attīstās sporas, un tās ar vēju, lietu un kukaiņiem izplatās tālāk. Visbiežāk sēnes, kas veido piepes, ir tādas, kas noārda koksni. Ja piepes veidojas uz jau krituša koka vai celma, tad sēne tikai pabeidz dabisko ciklu – piedalās atkritumu sadalīšanās procesā.

Savukārt, ja piepes parādās uz augoša koka, vairumā gadījumu tās arī vainojamas koka nīkuļošanā vai pat bojāejā.

Sēnes ir visur, kur aug koki, – vai tas būtu dārzs, mežs vai parks. Mežā mēs varam priecāties par piepju neparasto krāsu vai formu, bet, pamanot ko tādu savā dārzā, prieka nav. Piepe dārzā ir rādītājs, ka kokam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Svarīgas sēnes ir arī Neonectria galligena, kas izraisa augļu koku vēzi, un Stereum purpureum, kas izraisa sudraboto lapu slimību plūmēm un citiem kauleņkokiem. Tās abas veido nevis pamanāmas piepes, bet nelielus augļķermeņus un ir bieži sastopamas augļu dārzos.

Kā koks inficējas?

Sēne koksnē iekļūst, piemēram, caur sala radītiem mizas bojājumi vai brūcēm, kas paliek pēc lapu un augļu nobiršanas, zaru izgriešanas. Nozīmīgi infekcijas vārti ir arī dažādas saites, stieples, ko izmanto koku piesiešanai, zaru atsaitēšanai un tamlīdzīgi.  Tāpat šaurās zaru žākles, kur ilgstoši krājas mitrums, un kaitēkļu bojājumi.

Ir sēnes, kurām nav nepieciešami vārti – tās spēj iekļūt augā caur dabiskajām atverēm. Ja visu gadu būtu pietiekami mitrs un silts, sēne ar sporām spētu inficēt jeb iekļūt augā teju nepārtraukti, tomēr Latvijā ir gan sals, gan sausuma periodi, kas būtiski bremzē sporu izplatīšanos.

 Koka stumbrā ieaugusi saite ir nozīmīgi infekcijas vārti trupes sēnēm.

Visvairāk infekcijām pakļauti koki, kas cieš no nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Piemēram, sausuma, sala bojājumiem vai saules apdegumiem, pārlieku liela mitruma, nabadzīgas augsnes, barības vielu trūkuma utt.

Biežāk piepes redzamas uz samērā lieliem kokiem vai augļu kokiem, kas ir jau desmit un vairāk gadu veci. Uz lieliem kokiem uzmetušās piepes diemžēl liecina par to drīzu galu. Ja uzmanīgi pavēro koku, iespējams, ka daži tā zari jau ir nokaltuši, iespējams, tikai vienā koka pusē.

Piemēram, kļavām raksturīga atsevišķu zaru kalšana, ja tās inficētas ar kādu no parazītiskajām sēnēm. Augļu kokiem šādi sēņu bojājumi jāizvērtē. Ja piepes redzamas uz stumbra, koks diemžēl jānozāģē, nebūtu labi to atstāt dārzā, jo piepes noņemšana no stumbra, tāpat citi ārstniecības pasākumi vairs nelīdzēs – bojātais koks ar laiku tik un tā aizies bojā.

 Piepes uz saldā ķirša. Koks būtu jānozāģē.

Ja sēnes bojāts tikai kāds zars, tas jāizgriež. Ja šķērsgriezumā redzamas trupes pazīmes – zaru griež līdz veselajai koksnei.

 Trupes bojāta koksne šķērsgriezumā. Šādu zaru jāturpina izgriezt tālāk, līdz redzama vesela koksne.

Kā laikapstākļi ietekmē trupes sēņu izplatību?

Bīstams ir brīdis, kad plaukst pumpuri, birst lapas un augļi, kā arī tad, kad koki tiek veidoti – izgriezti zari. Ja laiks turas mitrs, līst lietus un Toms Bricis ko tamlīdzīgu sola vēl vairākas dienas vai pat nedēļas, koka apgriešana būtu jāatliek. Arī augļu koku vēža attīstībai plus 5 grādi un mazliet vairāk ir ideāls laiks, jo mitrumā  brūces ilgstoši neapžūst, un tas var veicināt to inficēšanos. Labākais brūču dezinfekcijas līdzeklis ir saules stari. Sausā, saulainā laikā sēņu sporu dzīvotspēja ir ļoti īsa. Rudenī, kad pastiprināti izplatās augļu koku vēzi izraisošā sēne, tradicionāli lieto varu saturošus fungicīdus, ko izsmidzina lapu krišanas laikā vai īsi pēc tam. Ja ir bijis pat neliels sals, sēnes izplatība apstājas uz vairākām nedēļām.

Ko darīt profilaktiski?

  • Svarīga ir koku savlaicīga un regulāra veidošana. Tādā veidā izdodas izvairīties no lielām, plašām brūcēm, kas rodas, izgriežot vai izzāģējot ilgi neveidotu vainagu. Griezumam jābūt gludam, tāpēc jāizmanto kvalitatīvi, asi instrumenti.
  • Bojātie koki vai koku zari jāizgriež un jāizvāc no dārza pēc iespējas ātrāk.
  • Grauzēju ierobežošana – dažkārt tie bojā koku saknes. Tāpēc pirms ziemas jāpārbauda, vai zem mazākiem augļu kokiem kurmji nav sarakuši alas, kurās pa ziemu dzīvojas peles. Īpaši tām patīk, ja apdobēs (tātad virs kurmju rakumiem) salikta nopļautā zāle. Piesegumam labāk izvēlēties egļu zarus!
  • Pasargāšana no sala bojājumiem – koku stumbru un resno zaru balsināšana. Var izmantot arī papīra piesegumu un citus materiālus, bet – svarīgi, lai materiāls ir elpojošs.
  • Pavasarī, ja kļuvis skaidrs, ka koks inficējies, var mēģināt tam palīdzēt, veicinot strauju augšanu, izmantojot lielākas slāpekļa mēslojuma devas. Tā izdodas glābt jaunus vai vidēja vecuma augļu kokus, kam nav lieli stumbra bojājumi, un arī dekoratīvos augus.
  • Efektīvākais veids, kā dārzā ierobežot sēni, kas bojā koksni, ir varu saturošu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana. Piemēram, jaunākās paaudzes preparāts Čempions (Champion 50 WG), līdzīga iedarbība ir arī mēslošanas līdzeklim VaraVin 50. Varu saturošo preparātu galvenais uzdevums ir pasargāt brūces no infekcijas un ārstēt inficēšanās sākumā, tāpēc ir svarīgi pagatavot maisījumu smidzināšanai pietiekami lielā ūdens daudzumā, lai varētu vienmērīgi noklāt visu koka virsmu.

Kā apkopt brūces, lai tajās neiekļūtu sporas?

Mūsdienās vairs neiesaka lielas brūces pēc koku apzāģēšanas un veidošanas noklāt ar eļļas bāzes vai citām krāsām, jo krāsa noslēdz brūci un nevis apstādina trūdēšanas procesu, bet gan veicina to. Maziem kokiem, stādiem ir vērts brūces apstrādāt ar ziedēm, kuras satur fungicīdus. Piemēram, brūču ziede Lerāns, kuras darbīgā viela ir četrprocentīgs vara stearāts. Vai Fort–aerosols koku brūcēm pēc zaru apgriešanas, vai arī brūču ziede Eko-Derma.

Maziem kokiem brūces apstrādā ar ziedēm, kuras satur fungicīdus.

Ja trupes sēne koku pavisam sagrauzusi un tas ir nozāģējams, tad celmu vērts apstrādāt ar kādu mikrobioloģisko līdzekli. Skujkokiem parkos tas ir preparāts Rotstop, bet augļu koku celmus no augsnes labāk izfrēzēt, jo tie var būt infekcijas avots pat vairākus gadus. Izfrēzēšana jāveic sausā laikā vai arī tad, kad ir viegls sals.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs