Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
8
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Skaidro un raksta Jānis Folkmanis: praktizējošs mežkopis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mežu apsaimniekošanas speciālists, biedrības Meža īpašnieku apvienība Bārbele vadītājs.
No sākuma tiec skaidrībā!
Tātad – atkal ņem rokā savus meža inventarizācijas datus un lūko, vai tur kāds meža nogabals uzrādīts kā IZCIRTUMS.
- Ja šādu nogabalu nav, tas nozīmē, ka Valsts meža dienests visus izcirtumus jau ir atzinis par jaunaudzēm, un tev jāsper nākamais apsaimniekošanas solis – jāpēta, kuras jaunaudzes būs nepieciešams sākt kopt un retināt!
- Ja šāds nogabals ar norādi IZCIRTUMS ir, tad tev jārīkojas, lai izcirtums gan dabā, gan uz papīra pēc iespējas ātrāk pārtaptu par meža jaunaudzi! Tātad – pats pirmais uzdevums ir šo nogabalu vispirms apskatīt dabā, lai saprastu, kas šobrīd tajā darās.
Mēdz teikt, ka meža atjaunošana ir īpašnieka svēts pienākums pret saviem pēctečiem vai savu senču īpašumu. Taču šo pienākumu nosaka ne vien emocionāla vai praktiska rakstura apsvērumi, bet arī valstī pastāvošais Meža likums.
Atjauno – gan mākslīgi, gan dabiski
Daļā gadījumu mežu atjauno, kociņus stādot. To sauc par meža mākslīgo atjaunošanu. Taču mežu var un drīkst atjaunot arī dabiski, proti, ļaujot kokiem izcirtumā atjaunoties ar sēklām un atvasēm vai arī jau meža ciršanas laikā saglabājot jauno eglīšu vai priedīšu paaugu. Piemēram, silā, mētrājā un lānā, cērtot mežaudzi, uz vienu hektāru var saglabāt necirstas vismaz 20 izcilākās priedes – sēklas kokus, no kuru sēklām gaida iesējamies jauno priežu paaudzi, tādējādi ļaujot mežam atjaunoties dabiski. Pēc tam, kad jaunie kociņi būs saņēmušies, sēklas kokus novāc. Praksē gan tas ir daudz sarežģītāk īstenojams, nekā izklausās. Pirms ko tādu plāno, viss ļoti rūpīgi jāizvērtē, konsultējoties ar meža nozares speciālistiem.
koki nemaz nav sēklas koki, kā to mēdz uzskatīt, bet gan tā sauktie ekoloģiskie koki. Arī cirsmās atstāti krituši, nolauzti vai stāvoši sausi koki nenozīmē meža cirtēju vai īpašnieka nolaidību, bet gan dabas aizsardzības prasību ievērošanu." src="https://cdn.santa.lv/files/ievas-darzs/Me%C5%BEa_atjauno%C5%A1ana_ekokoki_2018_04.jpg">
Tāpat pieļaujama šo abu – dabiskās un mākslīgās – meža atjaunošanas metožu apvienošana. Piemēram, tu vari stādot papildināt dabiski ieaugušu mežaudzi, kurā ieaugušo kociņu skaits ir nepietiekams, lai šādu platību atzītu par atjaunojušos.
Mežs tiek uzskatīts par mākslīgi atjaunotu, ja stādīto kociņu ir vairāk par 50 procentiem no minimālā nepieciešamā ieaugušo koku skaita!
Tieši ko stādīt?
Mežs noteikti jāatjauno mākslīgi tajās platībās, kur pēc galvenās cirtes nav gaidāma dabiskā atjaunošanās ar meža augšanas tipam piemērotām koku sugām. Ar priedi obligāti jātop atjaunotam mežam silā (Sl), mētrājā (Mr), lānā (Ln), grīnī (Gs), slapjajā mētrājā (Mrs), viršu ārenī (Av), viršu kūdrenī (Kv), mētru ārenī (Am) un mētru kūdrenī (Km). Tas nozīmē, ka tajos meža nogabalos, kuriem atbilst minētie meža augšanas apstākļu tipi, jāveido priežu tīraudzes – vismaz 80 procentiem no koku skaita jābūt priedēm kā valdošai sugai. Visos pārējos mežu tipos, atjaunojot mežu, īpašnieks var brīvi pēc saviem ieskatiem izvēlēties valdošo koku sugu un veidot koku sugu sastāvu (mistraudzi). Mistraudze nozīmē mežaudzi, kurā sastopamas vismaz divas vai vairākas koku sugas. Mistraudzes veidošana sākas jau meža atjaunošanas laikā un turpinās arī vēlāk, kad jaunaudzē tiek veiktas pirmās kopšanas.
Mežkopībā pastāv pamatots uzskats, ka mistrota audze atšķirībā no tīraudzes ir ne tikai ainaviski pievilcīgāka, bet arī vērtīgāka no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, noturīgāka un ražīgāka.
Ja nolemsi veidot mistraudzi, jārēķinās, lai visām izvēlētajām koku sugām būtu piemēroti konkrētie augšanas apstākļi, lai būtu līdzīgi galvenās cirtes vecumi, kā arī lai būtu pārstāvētas gan saulmīļu, gan ēnciešu sugas. Jāsaka gan, ka Latvijā vienīgā īsteni ēncietīgā koku suga ir egle. Tāpēc visbiežāk sastopamie ir priedes-egles vai bērza-egles mistrojumi. Bezjēdzīgi ir veidot, piemēram, priedes mistrojumu ar bērzu, jo bērzs aug daudz straujāk par priedi, un priede kā izteikts saulmīlis ļauj bērzam uzkundzēties, bet pati aiziet pa skuju taku. Starp citu, meža sēšana privātajos mežos tikpat kā netiek piekopta. Šādā veidā ir vērts atjaunot tikai priedi silā, mētrājā vai lānā.
Ja mežam ļausi atjaunoties pašam
Kā jau noprati, jebkurš izcirtums agrāk vai vēlāk patstāvīgi aizzels. Daba nemīl tukšumu! Ja nogabals nocirsts pirms pāris gadiem, iespējams, tajā jau pilnā sparā notiek meža dabiskā atjaunošanās. Bieži vien, ieraugot šādu platību dabā, rodas iespaids, ka izcirtumā ir vieni vienīgi krūmi. Bet, ielūkojoties uzmanīgāk, parasti var izšķirt jaunos kociņus, turklāt diezgan lielā biezībā. Zīmīgi, ka izcirtumi parasti atjaunojas ar lapu kokiem. Ja nocirsta baltalkšņu vai apšu audze, tad gandrīz droši, ka dabiskā atjaunošanās tur notiks attiecīgi ar baltalksni vai apsi. Bērzu audze visbiežāk atjaunosies ar bērzu. Tāpat vietās, kur bijis mistrots skuju koku mežs ar bērzu sastāvā, visbiežāk dabiskā atjaunošanās notiks ar bērzu. Jautājums tikai – vai tas atbildīs īpašnieka vēlmēm, iecerēm, plāniem, interesēm? Vai viņam patiks audzēt bērzus, ja tajā pašā vietā un laikā iespējams izaudzēt egles un priedes?
Ne mazums ir tādu gadījumu, kad izcirtums raženi aizzeļ nevis ar kokiem, kā bija cerēts, bet gan ar dažādiem mazvērtīgiem krūmiem un lakstaugiem. Ja esi šādu izcirtumu iemantojis, tad būs vien jāatrota piedurknes un vispirms jānopļauj viss aizzēlums.
Pēc tam būs jāiestāda un jākopj iestādītie kociņi. Jebkurā gadījumā, tavs uzdevums un atbildība kā īpašniekam ir kļūt par jaunā meža krustvecāku – novērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par jaunā meža tālāko attīstību.
Kādi ir termiņi?
Pārsvarā gadījumu meža īpašniekam saskaņā ar Meža likumu, ir pienākums mežu atjaunot 5 gadu laikā pēc izcirtuma izveidošanas. Izņēmums ir purvājs (Pv), niedrājs (Nd), dumbrājs (Db) un liekņa (Lk) – tur jāatjauno ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc izcirtuma izveidošanas.
Meža īpašniekam mežu ir jāatjauno 5 gadu laikā, izņēmuma gadījumos –ne vēlāk kā 10 gadu laikā.
Meža nogabals uzskatāms par atjaunotu, ja:
- nogabalā aug nepieciešamais minimālais kociņu skaits;
- koku sugas atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem;
- ieaugušo koku izvietojums nogabalā ir vienmērīgs;
- ieaugušo vai stādīto kociņu augstums skuju kokiem ir vismaz 10 cm, lapu kokiem – vismaz 20 cm.
Būtībā tas nozīmē, ka tikko iestādītu jaunaudzi uz karstām pēdām vari jau nodot kā atjaunotu.
Ja mežs jau pāri galvai
Ja jaunaudze ir atjaunojusies dabiski un kociņu vidējais augstums nav lielāks par 2 metriem, tad šādu jaunaudzi vari nodot kā atjaunojušos – ja vien izpildīti minētie kritēriji par kociņu minimālo skaitu un, protams, augstumu. Toties, ja kociņi jaunaudzē jau garāki par 2 metriem, tātad pāri galvai, šādu jaunaudzi varēs atzīt par atjaunotu tikai pēc tam, kad tā būs pienācīgi izkopta (izretināta) un atbildīs koptas jaunaudzes kritērijiem.
Kāpēc svarīgi nodot kā atjaunojušos?
Atceries – kamēr jaunaudze nebūs nodota, t. i., kamēr mežniecībā nebūs iesniegts pārskats par atjaunoto mežaudzi, tikmēr papīros un valsts reģistros tā joprojām tev skaitīsies kā izcirtums! Tātad – ja izcirtumā iestādi jauno mežu vai arī konstatē, ka mežs izcirstajā platībā ir atjaunojies dabiski, nevilcinies par to ziņot mežniecībai, iesniedzot meža atjaunošanas pārskatu! Ņem vērā, ka mežaudzi atzīs par atjaunotu tikai pēc tam, kad mežzinis būs to pārbaudījis dabā un atzinis par labu esam.
Mākslīgo atjaunošanu plāno laikus!
Tradicionāli par meža stādīšanai piemērotāko laiku uzskata pavasari – parasti no aprīļa otrās puses līdz maija vidum; ja stāda ietvarstādus, tad arī jūniju. Taču ne mazums mežkopju dod priekšroku stādīšanai rudenī. Bet – jebkurā gadījumā meža mākslīgā atjaunošana ir jāplāno laikus, vēl pirms tiek cirsts konkrētais meža nogabals. PIRMKĀRT, apzini savu rocību un gatavību ieguldīt naudas līdzekļus! Ar kādām izmaksām rēķināties, lielā mērā noteiks tas, kādu koku sugu vēlēsies stādīt un kāda veida stādmateriālu izmantot, vai stādīsi pašu spēkiem vai pirksi stādīšanas pakalpojumus, vai stādīsi sagatavotā vai nesagatavotā augsnē.
Pieredze liecina, ka, atjaunojot mežu mākslīgi ar egli vai bērzu, uz vienu hektāru būs jāiegulda vismaz 500–600 eiro. Ja atjaunošanu paredz ar priedi – tad vēl vairāk.
Turklāt jau laikus jāparedz stādījumu agrotehniskā kopšana, bieži vien pat tajā pašā gadā, kad kociņi iestādīti. Tas nozīmē vēl papildus aptuveni 120 eiro par hektāru. OTRKĀRT, noskaidro, kurā kokaudzētavā varēsi iegādāties vajadzīgo stādmateriālu! Visvienkāršākais – ieguglē internetā vārdus kokaudzētavu saraksts, un – viens divi – atradīsi informāciju par meža stādu kokaudzētavām reģionos. Pirms ar tām sazinies, noskaidro, kāds stādu veids, koku sugas un aptuvenais daudzums tev būtu nepieciešams. Nebrīnies, ja aprīlī un maijā, piezvanot uz kokaudzētavu un izsakot vēlmi tūlīt un tagad iegādāties stādus, otrā galā dzirdēsi kādu gardi pasmejamies. Diemžēl jārēķinās, ka Latvijā ar katru gadu meža stādīšanas apjomi aug, un līdz ar to kokaudzētavas ne vienmēr spēj apmierināt pieprasījumu pēc stādiem. Tāpēc ir svarīgi par stādu pircēju pieteikties jau vismaz iepriekšējā gadā.
Zināšanai! CIK KOKIEM JĀAUG, lai izcirtums pārtaptu par atjaunotu meža jaunaudzi?
Minimālais skaits atkarībā no valdošās koku sugas…
- Priedei – 3000 koku uz hektāru.
- Ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim – 1500 koku uz hektāru.
- Pārējām koku sugām – 2000 koku uz hektāru. Ja melnalksnis atjaunojas ar celma atvasēm, pie viena celma uzskaita ne vairāk kā četras atvases
Atceries!
Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek jaunaudžu platības, ko Valsts meža dienests atzinis par atjaunotām un kurās valdošās koku sugas koku vecums nepārsniedz konkrētus ciparus: skuju kokiem un cietajiem lapu kokiem (ozolam, osim u. tml.) – 40 gadu, mīkstajiem lapu kokiem (bērzam, apsei) – 20 gadu, baltalksnim – 10 gadu. Lai saņemtu šo nodokļa atlaidi, mežam jābūt inventarizētam.
