Lepnā baltegle ar čiekuru svecēm

«Ak, balteglīt, ak, balteglīt...» Tieši tā būtu jāskan slavenajai Ziemsvētku dziesmai, ja to dziedātu pareizi. Jo egle, kuru rotā un par kuru dzied Vācijā: «O, Tannenbaum, o, Tannenbaum...» – ir baltegle (Abies). Turpretim par parasto egli (Picea abies), kas pie mums aug savvaļā un kuru mēs visbiežāk greznojam arī Ziemsvētkos, vāciski pienāktos dziedāt: «O, Fichtenbaum, o, Fichtenbaum...» – jo to sauc die Fichte. Pasaulē ir apmēram piecdesmit baltegļu sugu, tās visas aug ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu reģionā – Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā. Lai gan Eiropā savvaļā var sastapt septiņas baltegļu sugas, tām visām dzimtene ir uz dienvidiem no mums.

Latvijā savvaļā baltegles neaug! Pie mums tās vispirms stādītas muižu parkos, un tad jau pa kādam sējenim nokļuva arī zemnieku dārzos.

Kurzemes pusē, kur klimats siltāks un maigāks, lielākoties tās bija Eiropas baltegles (Abies alba) un Kaukāza baltegles (Abies nordmanniana), Latgalē, kur ziemas bargākas un noturīgākas, – Sibīrijas baltegles (Abies sibirica). Mūsdienās Latvijas stādaudzētavas piedāvā vairāk nekā 40 baltegļu dažādību – 14 sugas un gandrīz katrai no tām arī pa vairākām šķirnēm. Taču ne visas baltegles vienlīdz labi jūtas un var augt visā Latvijā.

Balteglēm raksturīgākais

• Parasti  – plakanas skujas ar gaišu apakšpusi. Baltegļu (Abies) skujas ir garākas, platākas un mīkstākas nekā parastajai eglei. Plakano skuju apakšpusi gaišāku padara baltās atvārsnīšu līnijas, kas augam vajadzīgas elpošanai un fotosintēzei. Citām eglēm tās ir zaļas un ar neapbruņotu aci nav redzamas, bet šīm – baltas un saskatāmas, un to dēļ baltegles arī sauc par balteglēm.
• Neparasti čiekuri. Baltegļu čiekuri zaros slejas taisni uz augšu kā sveces, turklāt tik ilgi, ka nobirst zvīņas un sēklas. Baltegļu sugām ir atšķirīgu krāsu čiekuri – zaļi, violeti, iesarkani –, un tikai tad, kad jau gatavojas izbirt sēklas, tie kļūst vairāk vai mazāk brūngani. Toties kailās čiekuru asis kā brūnas, koksnainas naglas gan mēdz palikt zaros gadiem. Lai tiktu pie sēklām, vācējam jākāpj augšā kokā, citādi sēklas aizlidos kur kurā. Sēklas ir gatavas, kad čiekuru zvīņas jau kļuvušas drusku vaļīgas un kustīgas. Sēklu ienākšanās laiks katrai sugai nedaudz atšķiras, bet lielākoties tās ienākas septembra beigās un oktobra sākumā.

Baltegļu sugām ir atšķirīgu krāsu čiekuri – zaļi, violeti, iesarkani –, un tikai tad, kad jau gatavojas izbirt sēklas, tie kļūst vairāk vai mazāk brūngani.

• Jauka un veselīga smarža. Viss augs – gan koksne, gan skujas, gan arī čiekuri – satur aromātiskas sveķvielas. Tiklīdz tiek ievainota baltegles miza vai pirkstos saberztas skujas, izdalās ļoti smaržīgi un lipīgi sveķi. To dēļ baltegļu zariņi ļoti labi der ne tikai adventes vainagiem, bet arī pirtsslotām. Katras baltegļu sugas sveķu aromāts nedaudz atšķiras. Dažām, piemēram, Kilikijas balteglei (Abies cilicica) un milzu balteglei (Abies grandis), tas pat nedaudz līdzinās citrusaugļu smaržai.

Pihta – tā pati baltegle

Nereti dzirdēts par īpaši veselīgo pihtas jeb dižegles eļļu un pat par pirts skrubīti ar dižegļu skujām, ko piegādā tieši no Sibīrijas. Jāteic, ka dižegle jeb pihta tā pati Sibīrijas baltegle (Abies sibirica) vien ir, tikai Sibīrijā tā aug mežā, bet pie mums – dārzā vai parkā. Ēterisko eļļu, ko izmanto medicīnā un skaistumkopšanā, iegūst arī no Eiropas baltegles (Abies alba) un balzama baltegles (Abies balsamea).

Citi lasa

Estere Jansone

Mode

Dubska un Ševeļovs pasaka, kas ir stilīgi, un kādu daudziem mīļu apģērbu būs jāizmet

Gita Vīksne

Slavenības

Ģirta Ķestera dēls Pauls: Tētis nostaigāja pa naža asmeni

Lauma Lapsa

Skandāls

Atklājas jaunas detaļas par Jelgavas novada mēra Lasmaņa ēverģēlībām darbā. Bijušās darbinieces stāsts

Kas balteglei patīk un kas netīk?

• Patīk augt plašumā un svaigā gaisā, tāpēc tā slikti pacieš pilsētas apstākļus.
• Vajadzīgi labāki augšanas apstākļi nekā parastajai eglei – vidēji auglīga un pietiekami mitra, viegli skāba – pH 5–6,5 – augsne. Mitrums ir ļoti svarīgs, jo balteglei ir sekla sakņu sistēma. Sausā vasarā sakņu zonā var uzbērt mulču, piemēram, skaidas no gatera, lai labāk saglabātu mitrumu.
• No slimībām un kaitēkļiem baltegles cieš galvenokārt tad, ja ir iestādītas nepiemērotā vietā – pārāk sausā vai nabadzīgā augsnē. Tādā ļoti sausā vasarā balteglēm var uzmesties baltegļu hermess jeb utis – sīki kukainīši, kas skujas ietin tādās kā vates pūciņās. Kaitēkļi izsūc no skujām sulu, skujas kļūst raibas, it kā tām būtu piemetušās masalas, un vainags uz ilgāku laiku ir sabojāts.
• Jaunus stādījumus mazāk auglīgā augsnē var mēslot no pavasara līdz Jāņiem ar speciālo, skujkokiem domāto mēslojumu. Ļoti labi ir amerikāņu Schultz, vācu Viva šķīstošais mēslojums skujkokiem Tannenduenger un mūsu pašu Vito 4 augu barība skujkokiem. Jūlijā gan mēslošanu pārtrauc, lai dzinumi paspētu līdz rudenim nobriest un neapsaltu.
• Baltegles skujas ir jutīgas, tāpēc ilgstošs spuldzīšu rotājums laukā pie mājas augošai balteglei īsti nepatiks, skujas sāks brūnēt un kalst. Šai izpriecai labāk izvēlēties kādu vidēja auguma parasto egli.
• Izvēloties, kuru stādīt, īpaša uzmanība jāpievērš ziemcietībai. Visizturīgākās un visā Latvijā audzējamas ir garzvīņu baltegles, Veiča baltegles un vienkrāsas baltegles.

Katram savu baltegli!

Vērtē Aija Kaškure, dendroloģe un dārzniece.

• Vienkrāsas baltegle (Abies concolor)

Tās dzimtene ir Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekraste, un šā reģiona koki itin labi jūtas arī pie mums. Audzējama visā Latvijā. Salīdzinot ar citām balteglēm, ātraudzīga, izaug liels, pat 25 m augsts koks. Skujas 30–60 mm garas, liektas uz augšu, pelēkzaļas līdz sudrabainas, jo atvārsnītes atrodas izklaidus abās pusēs. Pumpuri dzeltenzaļi, sveķoti. Čiekuri tumši pelēki, 8–15 cm gari. Izaug lieli, skaisti koki ar zilganpelēku skuju. Pirtnieki apgalvo, ka šīs pirtsslotām ir visvislabākās no visām balteglēm. Soliteriem – kokiem, ko iestāda atsevišķi, – aug zari līdz zemei, jo tie saņem gaismu no visām pusēm. Taču, ja virsū līdīs, piemēram, pārāk tuvu iestādīts kadiķis, zemākie zari nokaltīs. Pie pirts, kur lielam kokam nav vietas, var iestādīt kādu no maza auguma formām. Piemēram, Compacta – izaug līdz 1 m augsta, vainags konisks, kompakts, skujas zilas, aug ļoti lēni. Wintergold izaug 2–3 m augsta, kā jau nosaukums saka: ziemas zelts – ziemā tai ir dzeltenas skujas.

• Subalpīnā baltegle (Abies lasiocarpa)

Cēlusies Ziemeļamerikas rietumu daļas kalnos, un, kā jau daudz kas, kas nācis no šī reģiona, der arī mums – rietumu, vidus un austrumu zonā. Lēnaudzīga, sasniegs 15 m augstumu. Tās īpašais jaukums ir pelēkās vai sudrabaini zilganās, 15–35 mm garās skujas. Pumpuri pelēki, ļoti sveķoti, čiekuri brūni, 6–10 cm gari. Šķirne Compacta būs ļoti noderīga vietās, kur dārza kompozīcija prasa perfektu, kompaktu formu. Tā izaugs 2 m augsta, ar šauru konusveida vainagu, kas nepārsniegs 0,7–1 m platumā un skaistu formu saglabās arī bez griešanas. Sudrabaini zilās skujas skaisti izskatīsies līdzās mājai ar modernās arhitektūras piesitienu – lieliem stikla logiem, metāla konstrukcijām. Tomēr arī šai no apakšas var uzmanīgi nogriezt kādu zariņu pirtsslotai. Arizonas baltegle (Abies lasiocarpa var. arizonica) atšķiras ar zemāku augumu (10 m), sudrabainākām skujām un korķainu mizu. Savvaļā aug Ziemeļamerikas klinšu kalnos.

• Veiča baltegle (Abies veitchii) 

Cēlusies no Japānas, Honsju salas kalniem un der arī mums, jo augstāk kalnos klimats ir tuvāks mūsējam nekā tajos pašos platuma grādos līdzenumā. Audzējama visā Latvijā, visizturīgākā no balteglēm. Līdzīgi kā vienkrāsas baltegle, ātraudzīga, tomēr nav pārāk liela, sasniedz ap 15 m augstumu. Skujas īsākas nekā vienkrāsas balteglei, 12–25 mm, liektas un mīkstas, tumši zaļas ar ļoti baltu apakšpusi. Pumpuri sarkanīgi un ļoti sveķoti. Čiekuri zilganvioleti, 6–7 cm gari. Stingri zari, ko var izmantot ļoti labam pamatam, darinot bēru pušķus, tā sauktos štrausus. Ļoti labs aromāts, der arī pirtsslotām. Mazāks augums ir šķirnei Pendula ar nokarenu vainagu. Augstums, protams, atkarīgs no potējuma vietas. Parasti 2–3 m augsta, bet, ja potēta zemu, tad viss pendulīgums klāj zemi un čiekuri būs maza bērna acu augstumā.

• Nordmaņa jeb Kaukāza  baltegle (Abies nordmanniana)

Šī Kaukāza un Turcijas izcelsmes baltegle būs piemērota tiem, kas Latvijas rietumu daļā grib konkurēt ar Dānijas Ziemassvētku eglīšu audzētājiem. Aug ātri un var sasniegt pat 25 m augstumu. Skujas 15–40 mm garas, ķemmveida, vienrindu, pumpuri brūnsarkani, čiekuri brūni, 12–20 cm gari. Ieteicams audzēt no sēklām, jo tad tā mūsu apstākļos būs izturīgāka.

• Garzvīņu baltegle (Abies x phanerolepis)

Derīga plašai ainavai visā Latvijā. Liels koks, izaug līdz pat 15 m. Skujas paīsas, pelēcīgi zaļas. Ļoti aromātiska, der pirtsslotām. Garzvīņu baltegle ir vispopulārākais potcelms, uz kura potē gan subalpīno, gan Korejas un citas baltegles. Dabiski vainags veidojas paskrajš – lai tas izaugtu blīvs, kā īstai Ziemassvētku eglītei pienākas, jāpiegriež.

• Korejas baltegle (Abies koreana)

Cēlusies Korejas pussalas kalnos. Latvijā ienākusi nesen, pirms gadiem divdesmit – kokaugiem tas ir nesen. Latvijas rietumu un vidusdaļā var stādīt brīvi, austrumu daļā – aizsargātā vietā. Tā izaugs 6–8 m augsta un jau cilvēka acu augstumā rādīs zili violetus, 5–7 cm garus čiekurus. Diemžēl šis ir koks, kas ātri noveco, tāpēc vērts padomāt, vai tas dārzā vispār vajadzīgs. Silberlocke Toties izcili jauka ir Korejas baltegles šķirne Silberlocke, kam skujas mazliet liecas uz augšu, rādot sudrabaini balto apakšpusi. Dārzā aug lēni, izaug vismaz līdz 3 m augstumam. Var apgriezt un audzēt arī zemāku. Potējums uz balzama baltegles.

• Eiropas baltegle (Abies alba)

Savvaļā aug Centrāleiropā un Dienvideiropā, Karpatos, var audzēt Latvijas rietumu daļā, tur tā sasniegs pat 30 m augstumu. Ja iestādīta nepiemērotā vietā – pārāk sausā vai nabadzīgā –, cieš no slimībām un baltegļu utīm.

• Balzama baltegle (Abies balsamea)

Nāk no Ziemeļamerikas, savulaik indiāņi uz zariem kā uz mīkstām cisām gulējuši un skujas ēduši pret cingu, bet arī šo egli nepiemērotā vietā ļoti bojā slimības un kaitēkļi.

• Sibīrijas baltegle (Abies sibirica)  redzama vecos parkos Latvijas austrumu daļā, kur var sasniegt pat 30 m augstumu. Mīkstas, zaļas skujas. Cieš no pavasara salnām, jo, tā kā cēlusies no Sibīrijas kontinentālā klimata zonas, kas nepazīst garos un mainīgos pavasarus, ātri plaukst. Kad jaunie dzinumi apsalst, gali sāk čumuroties, neglīti izskatās.

Kur nopirkt?

• Visplašāk – 27 Latvijas stādaudzētavās – nopērkamas Korejas baltegles (Abies koreana), 22 – garzvīņu baltegles (Abies x phanerolepis) un Korejas baltegle Silberlocke (Abies koreana), 18 – balzama baltegle (Abies balsamea) Nana un subalpīnā baltegle (Abies lasiocarpa) Compacta.
• Informācija – latvijasstadi.lv.
• Visplašākā izvēle – VAS Latvijas valsts meži kokaudzētavās un stādu laukumos visā Latvijā.
• Cenas – no 5–7 eiro par mazu stādiņu līdz vairākiem desmitiem eiro par lielu retākas šķirnes stādu.