Laiks apgriezt kalnu priedes

Dārza darbi
Anija Pelūde
Anija Pelūde
21. jūlijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Gvido Kajons
Lai kalnu priedes būtu kuplākas, pufīgākas un tik strauji neaugtu lielas, tās regulāri jāformē, saīsinot jaunos dzinumus. Kā un kad formēt priedes un kad to labāk nedarīt? Skaidro Andrejs Vītoliņš, stādaudzētavas Dimzas vadītājs.

Tieši kad formēt?

Pirms ķeries pie priedīšu apgriešanas, vispirms jāņem vērā, ka priedēm ir divi izteikti augšanas periodi – pirmais agri pavasarī un otrs sākas vasaras otrajā pusē, apmēram jūlijā.

To var redzēt pēc jaunajiem stāvajiem dzinumiem, kas atgādina sveces. Ja sveces vēl ir salīdzinoši mazas, tātad jaunie dzimumi ir augšanas fāzes pašā sākumā un notiek arī intensīvāka sulošanās. Līdz ar to vajag mazliet nogaidīt, lai jaunie dzinumi paaugas garāki, aptuveni līdz 15 centimetriem, un tad griezt.

Turklāt tas jāpaspēj izdarīt, līdz jaunās skujas nav sākušas atdalīties no mīkstā dzinuma. Otrkārt, tev jāatceras viens no universālajiem koku vainagu veidošanas pamatprincipiem: tad, kad kokiem notiek intensīva augšana, tos spēcīgi neapgriež. Apgriež tad, kad intensīvā augšana nobremzējas.

Tātad maijā un līdz jūnija vidum – tu drīksti kalnu priedes formēt.

Pēc tam tām sāksies otrs intensīvās augšanas periods un pēc tā priedes varēsi formēt otrreiz. Bet vēlu rudenī gan to nedari, jo pēc spēcīgākas apgriešanas koks var nepaspēt pietiekami atjaunoties un tad to ziemā vairāk apdraud sals.

Cik daudz no dzinuma nogriezt?

Jauno mīksto dzinumu īsināšanu var veikt ar mazajām dārznieku šķērēm, griežot katru atsevišķi. Ar lielajām dārznieku šķērēm, ja priedes stādītas lielā platībā. Vai arī – lauzt ar rokām, kas ir vēl labāk, jo netiek bojātas skujas, kas nemainās ik gadu.

Priedei parasti ir viens centrālais jaunais dzinums un 3–5 dzimumi, kas iet uz sāniem un vēlāk veido jauno zaru vainagu. Es tos saucu par stāviem, jo, ja jāpaskatās uz priedi no attāluma, var redzēt, ka tai ir izteikts centrālais stumbra un tad uz sāniem plešas 4–5 zari, tad atkal kādu posmu ir kails centrālais stumbrs un atkal 4–5 sānu zari. Šādā veidā priede aug uz augšu. Lūk, šie jaunie dzimumi, jaunās svecītes, faktiski ir pamats stāvu turpinājumam.

Ko ar griešanu var ietekmēt? Ir vairāki varianti.

  1. Saīsinot jauno dzinumu galus uz pusi, tu piebremzēsi koka augšanu un tajā vietā priede sāks žuburoties.
  2. Vari izkniebt centrālo pumpuru vai izlauzt centrālo dzimumu, līdz ar to attīstīsies pārējie 5–6 jaunie dzinumi, kas aug pa malām. Nākamajā gadā atkal izknieb centrālos pumpurus un tādā veidā iespējams vainagu padarīt kompaktāku.
  3. Ja gribi apturēt augšanu gan garumā, gan kuplumā: jānolauž gandrīz viss jaunais dzinums. Aptuveni 2/3 no jaunā pieauguma.
  4. Ja gribi palielināt priedes augumu, tad jaunos dzinumus, kas aug uz sāniem, aplauz vairāk, bet centrālo atstāj garāku.
Es parasti daru tā, ka izlaužu centrālo dzinumu un vēl 2–3 sānu dzinumus, bet 2–3 sānu dzinumus atstāju.

Galvenā doma: jauno dzinumu saīsināšana veicina snaudošo pumpuru mošanos, un priedīte augs daudz kuplāka. Līdz nākamajam intensīvās augšanas nomierināšanās posmam būs jau izauguši jaunie dzinumi un tos atkal vari uz pusi saīsināt. Ja formēšanu veic pakāpeniski un regulāri, tad izdodas iegūt skaistu kalnu priedes formu.

Vai jāapgriež obligāti?

Nē, nekas nav jādara obligāti! Paskaties dabā, tā mums visu pasaka priekšā. Klasiskās kalnu priedes (Pinus mugo) dabiskā forma ir 3–4 metri platums un 5 metri augstums. Kalnu priedi vispār negriežot, bet tikai iestādot īstajā vietā, piemēram, ja šo skujeni izmanto aizsargstādījumiem, viss būs kārtībā – tad 5 metru augstums varbūt ir tas, kas vajadzīgs.

Bet, ja tev vajag kaut ko mazāku, tad iespējams, rūpīgāk jāizvērtē variants iestādīt šķirnes kalnu priedes, kas jau dabiski aug stipri mazāka.

Piemēram, Dubrava, kas aug līdz 2–2,5 metriem un arī platums būs mazāks. Ja vajag vēl mazāku un negribas cirpt, tad jāizvēlas, piemēram, šķirne Mops, kas izaug 1,5–2 metru augsta un platumā arī ir 1,5–2 metri. Ja gribi vēl mazāku, tad jāizvēlas šķirne Mini Mops, kas izaug līdz 0,6 metriem augsta un platumā sasniedz 0,8 metrus. Var atrast arī ekskluzīvākas šķirnes, kuras ir ar dzelteniem dzinumiem, piemēram Golden Glow, izaug 1,5 metrus augsta, vai Gold Star, kas sasniedz 1–1,2 metru augstumu. Vēl mazāka ar dzeltenām skujām ir Winter Gold, augums 0,8 metri, bet platums 1,2 metri.

Protams, kalnu priedi var apgriezt arī ļoti intensīvi un tādā veidā noturēt to mazu.  Bet – ir jāsaprot mērķis. Jo arī kalnu priežu griešana var radīt problēmas. Proti, ja nedaudz apgriežot dzinumu mēs padarām vainagu kompaktāku, tad pie intensīvas griešanas tas var kļūt pat pārāk sabiezināts un vainaga viducī nobirs skujas.

Jo skujas kokam vajadzīgas fotosintēzei, bet ļoti blīva vainaga iekšienē gaisma neiespīd un skujas kļūs izteikti brūnas.

Otra lieta, kas draud, ja kalnu priedes apgriež ļoti intensīvi… Iedomājies, ka saimnieks vasarā uz mēnesi dodas atvaļinājumā, pēc tam viņam nav laika darboties dārzā un kalnu priedes paliek neapgrieztas. Drīz vien jaunie dzinumi būs pārkoksnējušies un rezultāts, – neglīts vainags. Skaista priedīte ar nesakarīgiem jaunajiem dzinumiem.

Tāpēc, ja tu vēlies mazāk darba, kas šobrīd skaitās moderni – jo cilvēki vienkārši kļuvuši saprātīgāki un vairāk domā par to, ka grib dārzā atpūsties nevis visu dienu pavadīt kopā ar lāpstu, kapli un šķērēm, es vienmēr sludinu vienu un to pašu – stādi īsto augu īstajā vietā, un tev nebūs rūpju, tad tu atpūtīsieties dārzā! Tad šī apgriešana varētu kalpot tikai dekoratīviem mērķiem, lai augu padarītu elegantāku, kompaktāku, mazliet feināku izskatā, bet – neaizraujies!

Vai apgriež arī parastās priedes?

Parasto priedi nav grūti veidot, taču tas jāsāk agri. Vismazāk tu kļūdīsies, ja šo priedi sāksi veidot jau no mazotnes, kad koks izaudzis krūšu augstumā, un regulāri. Katru gadu palauz vai apgriez jaunos dzinumus, atstājot 10 centimetrus, lai priede varētu normāli atjaunoties. Ļaujot augt savā vaļā un laikus tās neveidojot, priedes pēc tam diemžēl ir ļoti grūti atjaunot.

Daudzi izdara kļūdu, kad viņu īpašumā nonācis zemes gabals, kurā augušas palielākas priedes, un nu viņi izdomā nogriezt galotnes un veidot nez kādas formas.

Šādā gadījumā rezultāts var būt ļoti slikts. Jo ne velti priedes, kas konkrētajā vietā augušas, stiepjas uz augšu – saule un gaisma tām ir vajadzīga, bet, ja mākslīgi samazina galotni, tad pieaug risks, ka apgrieztajām priedēm vairāk metīsies kaitēkļi un slimības, jo koks ir novājināts un pretestība pret ārējiem apstākļiem tam samazinās.

Reizēm šādas priedes, kas principā ir izturīgs augs, ziemā pat apsalst. Cilvēks brīnās – kā tas iespējams?! Bet apsalt var, jo mēs paši esam tam radījuši atbilstošus apstākļus. Augam skujas un lapas vajadzīgas fotosintēzei. Fotosintēze ir nepieciešama vielmaiņai, un vielmaiņas rezultātā augs uzņem barības vielas un ūdeni. Nogriežot augam lielu daļu nost, mēs strauji samazinām nepieciešamo barības vielu un ūdens uzņemšanu. Tāpēc nav ko brīnīties par rezultātu – priede cieš.

Un vēl – nekad priedei nesaīsini daudzgadīgu zaru ar domu, ka tad tā tāpat  kā bumbiere dos jaunus zarus un sakuplos.

Nē, priedēm snaudošie pumpuri uz daudzgadīgās koksnes atmostas grūti – priedēm dzīvelīgie snaudošie pumpuri atrodas uz viengadīgajiem dzinumiem. Regulāri apgriežot parasto priedi (Pinus sylvestris), var izveidot glītu formu. Bet – uzmanīgi, jo priedi viegli izdodas arī neatgriezeniski sabojāt. Proti, priedēm snaudošie pumpuri plaukst tikai uz viengadīgajiem dzinumiem. Nogriežot priedēm divgadīgu dzinumu, tas vairs neatjaunojas.

Vai jāapstrādā brūces?

Skuju kokiem tas nav vajadzīgs, jo sveķi poras aizķepina. Ja nu patiešām vajag veikt lielu griezumu, tad var nedaudz aizsmērēt ar potvasku.

Pēdējā laika pētījumi liecina, ka brūces dzīst labāk neapstrādātas. Bet – tad pastāv inficēšanās risks.

Tāpēc, ja kalnu priežu stādījuma tuvumā aug slimi koki (un to var diezgan viegli novērtēt – ja redzamas apgrauztas galotnes vai parādījušies dīvaini skuju brūnumi), es ieteiktu tajā brīdī ar griešanu uzmanīties.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+