Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
6
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Ja egles iegādātas kokaudzētavā un nesen, tās apgriezt nav vajadzīgs. Vienīgi tad, ja ir kādi atmiruši vai bojāti zari. Jo parastai eglei (Picea abies) Ohlendorffi, kas izaug līdz 4 metriem, jau pašai dabiski ir koniski noapaļota vainaga forma, un, apgriežot zarus, mēdz gadīties, ka tā izmainās. Varētu griezt ļoti zemos zarus no apakšas, ja tie traucē turpmākai apkopšanai.
Melnajai eglei (Picea mariana) Aurea, kurai pavasarī skujas ir dzeltenas, bet pakāpeniski kļūst zaļas, parasti veidojas blīvs, piramidāls vainags. Bet ar tās apgriešanu ļoti jāuzmanās, jo pēc apgriešanas sveķu smarža pievilina tieši melnajai eglei bīstamo kaitēkli lielo lūksngrauzi. Es ieteiktu melno egli labāk neaiztikt, ja tai nav atmirušo zaru.
Par parastajām eglītēm (Picea abies), kas nestas no meža… Ja gribas, lai izaug dižegle, tad jāstāda kā soliters un vajadzīga lielāka vieta. Ja stāda grupā, tad var piegriezt atkarībā no nākotnes plāniem. Lai parastām eglēm piešķirtu noteiktu formu, ierobežotu to augšanu un veicinātu zarošanos, tās jāapgriež jau kopš mazotnes un regulāri.
Labākais egļu veidošanas laiks ir miera periods, kad kļūst vēss. Tātad no novembra līdz februārim, martam.
Parasti eglēm īsina uz sāniem augošos zarus, atstājot aptuveni 1–1,5 centimetrus garu gabalu virs zaru posma vai pumpura. Jaunajām eglītēm, kuru augšējie zari tiecas veidot vairākas galotnes, atstāj tikai vienu centrālo. Galveno galotni parasti neīsina. Izņēmums varētu būt tad, ja vēlas eglei piešķirt ieapaļu formu.
