Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts publicēts žurnāla Ievas Dārzs 2018. gada aprīļa numurā
Izvēlēties palīdz Oskars Balodis, SIA Garden Plast īpašnieks.
Cik ilgam laikam plēve vajadzīga?
Tas ir vissvarīgākais jautājums, kuru pirms plēves pirkšanas Oskars iesaka uzdot pašam sev. Šķiet, kas tur ko domāt, – jo ilgāku laiku tā kalpos, jo labāk! Taču gluži tā nav. Jo izturīgāka plēve, jo arī dārgāka. Būvējot jaunu siltumnīcu, protams, ir vērts pirkt dārgāko un izturīgāko. Tā ietaupīs laiku un darbu, kas jātērē, ik pēc dažiem gadiem atjaunojot segumu, un – atmaksāsies.
Taču, ja jāuzvelk jauna plēve koka karkasam, kas jau gadus piecus vai vairāk kalpojis, pirkt ilgspēlējošo nav vērts, jo plēve pārdzīvos karkasu. Savukārt jaunam karkasam tik un tā vajadzēs jaunu plēvi, un nauda būs velti iztērēta. Tad labāk nopirkt vienkāršāku un lētāku, kas kalpos 2–5 sezonas.
Vai biezāka plēve ir izturīgāka?
No padomju laikiem saglabājies stereotips – jo plēve biezāka, jo tā ir izturīgāka. Patiesībā mūsdienu plēves, kuru biezums ir 100, 120, 150 vai 200 mikronu jeb attiecīgi 0,1, 0,12, 0,15, 0,2 milimetri, uz tausti un pēc skata nemaz nav iespējams atšķirt, un to izturīgums ir atkarīgs nevis no biezuma, bet gan no sastāva.
Pašas modernākās, lai gan ir tikai 1–2 milimetra desmitdaļu biezumā, sastāv no vairākiem – pieciem un reizēm pat septiņiem – slāņiem, un katrs no tiem atbild par kādu plēves īpašību. Taču ne visas no tām 20 un pat ne 100 kvadrātmetru lielā ģimenes siltumnīcā iespējams izmantot, attiecīgi – par tām arī nav vērts maksāt.
Kas svarīgāks par biezumu?
- Gaismas caurlaidība. Ja nepietiks gaismas, augi neaugs. Lielākajai daļai mūsdienu siltumnīcu plēvju gaismas caurlaidība ir ap 95 procentiem. Citur pasaulē pat pieņemts nomainīt arī ilgspēlējošās plēves, kas fiziski vēl nav bojātas un varētu kalpot vairākus gadus, – tāpēc ka mazinājusies to gaismas caurlaidība. Gaismas caurlaidību daļēji var uzlabot, plēvi mazgājot. Taču tā var mazināt tikai aptumšinājumu, ko no ārpuses rada aļģes, putekļi, kaitēkļu izdalījumi un citi netīrumi, taču laika gaitā mainās arī pašas plēves iekšējās optiskās īpašības. Vislabākā gaismas caurlaidība ir bezkrāsainajām jeb baltajām plēvēm.
- UV (ultravioletā starojuma) stabilizācijas pakāpe. Piemēram, apzīmējums UV 10 uz plēves marķējuma liecina, ka saulē izturēs un nesāks sadalīties desmit sezonas, UV 5 – piecas sezonas.
Izturība pret ultravioleto starojumu ir pati svarīgākā īpašība, kuras dēļ nedrīkst siltumnīcai pirkt celtniecības vai iesaiņojuma plēvi, ko, iespējams, par ļoti pievilcīgu cenu var dabūt kādā tirgus būdiņā.
Vizuāli tās pat nav iespējams atšķirt, bet, piemēram, celtniecības plēve domāta ieklāšanai aiz sienas, un ar saules stariem tā nesaskarsies, tātad tai nav jābūt izturīgai pret UV starojumu. Tāpēc saulē tā, iespējams, sāks drupt un sadalīsies jau pirmās vasaras vidū. Turklāt speciālo siltumnīcas plēvi parasti ražo no pirmreizējās izejvielas polietilēna granulām, bet celtniecības plēvi – piejaucot arī otrreizējās, pārstrādātās izejvielas, un tas samazina arī gaismas caurlaidību. - EVA – šie trīs burti apliecina, ka polietilēna plēvei pievienota etilvinilacetāta piedeva, kas nodrošina mehānisko izturību, kā arī izturību salā – pat lielos mīnusos plēve saglabās elastīgumu, nelūzīs un netraumēsies. Plēves mehāniskā izturība dažreiz tai nāk par sliktu – ziemā plēve spēj noturēt tik lielu sniega svaru, ka zem tā salūst siltumnīcas karkass.
- AD – pretpilēšanas efekts (angļu valodā Anti-Drip). Nodrošina, ka kondensāts, kas veidojas siltumnīcas iekšpusē, nekrīt uz augiem, bet pilieni noripo pa plēvi līdz siltumnīcas sienām un tālāk līdz zemei. Diemžēl jārēķinās ar to, ka pāris gados šis efekts zūd. Lai gan pastāv ķīmija, ar ko šo efektu var atjaunot, diemžēl tā ir domāta lielām saimniecībām – ar litra pudeli pietiek tūkstoš kvadrātmetriem, un tā nav lēta.
Ņem vērā! Tā kā plēvei pret pilēšanu apstrādāta tikai viena puse – iekšpuse –, ir ļoti svarīgi zināt, kura tā ir, lai nejauši neuzklātu plēvi otrādi un viss labums nepaliktu ārpusē, kur no tā nav nekādas jēgas. Tamdēļ nevajag smieties par uzrakstu Iekšpuse uz plēves, bet ievērot to. Un, ja šāda uzraksta nav, bet AD solījums ir, jālūdz pārdevējam noskaidrot, kurā plēves pusē tas ir. - IR – plēve atstaro infrasarkano (Infrared) starojumu. Dienā augi un zeme siltumnīcas iekšpusē sasilst. Ja plēve atstaro siltuma starojumu, tas saglabājas siltumnīcas iekšpusē, un naktī tajā ir siltāks. Diemžēl arī šo efektu mazā siltumnīcā īsti nevar izjust – lai klimats siltumnīcā būtu stabilāks, tai jābūt pietiekami lielai.
Cik daudz plēves pirkt?
Būtu pareizi pirkt tādu plēvi, lai siltumnīcu (izņemot galus) varētu apsegt ar vienu plēves gabalu, bez griešanas un stiķēšanas. Katra šuve, katra savienojuma un salaiduma vieta ir vēl viens vājais punkts, kas samazina seguma mūžu. Ir nopērkama gan trīs un četrus, gan sešus, astoņus un pat divpadsmit metrus plata plēve. Izvēlies to, kuras platums atbilst siltumnīcas garumam – to būs visērtāk uzklāt.
Piemērs: vienkārša koka karkasa siltumnīca, 6 m gara, 3 m plata, augstums korē 2,5 m, sānos – 1,5 m. Ar auklu nomēra gala līniju no zemes caur kori līdz zemei – tas būs 6,5 m. Tam pierēķina arī pusmetra rezervi, lai katrā pusē plēves galu var apbērt ar zemi, tātad jāpērk 7 m plēves un jāpierēķina vēl viens gabals siltumnīcas augstumā (tātad 2,5 m) – ar to, pārgriežot uz pusēm, pietiks galiem un durvīm. Tātad jāpērk: 7 + 2,5 = 9,5 m
Jo mazāk caurumu – jo labāk
- Ja siltumnīcai ir apaļu metāla cauruļu karkass, var nopirkt speciālus klipšus plēves stiprināšanai uz caurules. Turklāt plēvi ar klipšiem pie karkasa stiprina tikai galos, nevis pie katras arkas. Savukārt lejasdaļā sānos nostiprina, uzberot zemi.
- Arī koka karkasam plēvi nevajag pienaglot pie katras spāres, bet tikai galos. Ja uzvelkot plēve ir nospriegota, tā turēsies stingri un vējā neplivināsies. Ja ilgspēlējošo plēvi karkasam pienaglo, izmantojot plānās koka līstītes, pēc dažiem gadiem tās sapūst un ir jāatjauno, bet plēvē paliek daudz naglu caurumu, kas to sabojā. Katrs caurums saīsina plēves seguma mūžu.
Spriegot ar auklām vai ne?
Plēves spriegošanu ar auklu parasti izmanto vieglas konstrukcijas tuneļiem, kuros audzē, piemēram, zemenes. Kad zemenes noražojušas, noņem gan auklas, gan plēvi. Vējš plēvi kustina, skaidrs, ka tā rīvējas gar auklu un dilst. Protams, ir speciālas, pret auklu radīto berzi izturīgākas plēves, taču ģimenes siltumnīcai nevajag ne vienu, ne otru – ne berzes izturīgo plēvi, ne spriegošanu ar auklām. Vajag normālu, pietiekami izturīgu plēvi, kas stingri uzvilkta karkasam.
Zilā, zaļā vai rozā tonī?
Augu veselīgumu un ražību ietekmē gaismas daudzums un spektrālais sastāvs. Ja gaismas par maz, augi izstīdzē un novājinās.
- Sarkanā plēve – gaismas visnecaurlaidīgākā. Bet jau pēc mēneša tā izbalo, un absorbcijas spektrs īpaši neatšķiras no gaiši zaļās un zilās.
- Zilā plēve – gaismu aiztur mazliet mazāk. Gurķiem, augot zem šādas, veidojas mazāk sievišķo ziedu nekā zem dzeltenās.
- Zaļā plēve – veicina augu izstīdzēšanu. Piemērota ļoti saulainām vasarām.
- Bezkrāsainā – visoptimālākā.
*No profesores Inas Alsiņas pētījuma.
Kur nopirkt tiešām labu plēvi?
- Agrimatco veikalos Rīgā, Tīraines ielā 5C un firmas veikalos Iecavā, Rīgas ielā 49, un Valmierā, Rīgas ielā 76A.
- Garden Plast (pleve.lv) Rīgā, Vienības gatvē 153.
- Siltumnīca Jaunikšķilē, Tīnūžu šosejā 21.
- Silja Mārupē, Jelgavas ceļā 16, un firmas veikalos Preiļu pagasta Silvā un Kuldīgā, Ventspils ielā 107.
- Veikalos visā Latvijā, kam plēvi piegādā vairumtirgotājs Eva Dārzam (saraksts eva.lv)
