Izveido jaunu dobi rudenī!

Iesaka Lauma Garkalne, ainavu arhitekte uzņēmumā Labie Koki projekti.

6 padomi, kas palīdzēs nekļūdīties

1. Sākumā novērtē savu dārzu. To, kas jau aug un kas ir izveidots, un ko gribas izmainīt vai izlabot, kur gribas redzēt jaunu dobi. Apskati nolūkoto vietu no visiem skatu punktiem – arī veroties pa dzīvojamās mājas logu un dzerot rīta kafiju uz terases. Tāpat padomā, kas būs redzams ciemiņiem vai tev, ienākot pa vārtiņiem.

   Nepārspīlē ar dobju skaitu – labāk veido vienu lielāku un krāšņāku nekā daudzas mazas!

   Būtiskais apgrūtinājums! Dobi ar ilggadīgajiem augiem neveido vietās: kur nākotnē plānots būvēt ēkas; virs apakšzemes komunikācijām.
2. Padomā par iespējamo augu salikumu.
   Tas jāizvēlas tā, lai augus dobē varētu izvietot pēc kāpinājuma principa. Priekšpusē vai no redzamā punkta stāda augumā mazākos, lai aiz tiem var redzēt nākamos, bet aiz tiem  – vēl dižākos, lai veidojas telpisks vizuālais efekts, nevis viena auguma džungļi, kad dobē kaut kas aug, bet to neredz.
   
   Augu stāvu salikums atkarīgs no plānotās dobes garuma, platuma un formas. Lai dobes izdotos skaistas un pārdomātas, ir vērts vispirms veidot skices uz papīra. Vislielākā kļūda dārza izveidē ir neapzināti pirkumi, kas notiek, pirms pati dobe vēl izveidota un izplānota.
3. Nākamais solis – atzīmē iedomātās dobes robežas.
   To dara, ar kantainu un asu lāpstu atdurot iedomātās dobes malas. Bet vispirms dobes kontūras atzīmē ar mietiņiem un auklu!
   
   Ja dobe plānota taisna, bez izliekumiem, tad mietiņus iedzen tās galos un piesien auklu taisnuma atzīmēšanai. Ja plānota izliekta dobe, vēlams to veidot ar lieliem izliekumiem, nevis maziem vilnīšiem – tas rada vizuāli telpiskāku un baudāmāku dārza ainu. Vai dobe būs taisna vai izliekta, atkarīgs no dobes novietojuma. Izliekta dobe labi iederas zālienā, kur to var aplūkot no dažādiem skatu punktiem.
   
   Taisna dobe biežāk ir gar sētas malu vai gar kādu norobežojumu. Dobes lielums var būt dažāds, tomēr – jo plašāks dārzs, jo lielāka dobe. Parasti 1,5 metri ir minimālais dobes platums, lai stādījums būtu efektīgs un labi pamanāms.
4. Kad dobes forma atzīmēta, noņem velēnas virskārtu.
   Ja zeme auglīga (smiltsmāls, mālsmilts u. tml.), to no saknēm nopurini  – augsne būs vajadzīga! Rokot un veidojot formu, vēl vēlams atkāpties un vēlreiz apskatīties, kā dobe izskatās no tālāka vai tuvāka, vai kāda cita punkta. Iespējams, ka iedomātā forma īsti labi vidē neiederas, tad tā jāpārveido, jāieleņko, kamēr patīk.
5. Ielabo augsni!
   Jā, jā, neatkarīgi no tā, vai iecerēts jauno dobi ar augiem aizpildīt jau šoruden vai nākamgad pavasarī. Ja dobe ir liela, telpiski dziļa, dobes ielabošanu vari veikt pa laukumiem atbilstoši augu prasībām. Piemēram, ja tālākajā vietā stādīsi skujkokus, to daļu ielabo ar skābāku augsni, kūdru. Ja ieplānots krāsaino lapukrūmu laukums, tad zemi ielabo atbilstoši to prasībām. 
   
   Lielākas augu grupas vienmēr izskatās labāk. Jāraugās, lai vizuālais efekts ir telpisks, pa krāsu un formu laukumiem sakārtots, lai nav pa vienam augam, sadrumstalots…
   
   Ja dobe tiek ierīkota smilšainā augsnē, smilts slānis jānoņem ne mazāk kā 1 metra dziļumā visas dobes platībā, un vēlams pamatu izklāt ar ģeotekstilu. Citādi barības vielas, ko augiem iedosi, ātri vien aizskalosies, aiztecēs smilšainajos slāņos, un augi tās nesaņems. Ja dobē plānots stādīt kokus, tad vari arī iepriekš sagatavot tieši stādāmbedri, tai jābūt par 30–40 cm lielākai nekā sakņu kamolam.
   
   Ja stādīsi krūmus, tad attiecīgi par 20–30 cm lielākai. Maz­auglīgās augsnēs bedri veido vēl lielāku. Gatavojot stādāmbedri, tās saturu liec divās kaudzēs: pirmajā auglīgo augsni, otrajā – neauglīgo, ko aizstāj ar trūdzemi. Pēc stādīšanas koku kārtīgi aplej un nostiprini ar diviem vai trim mietiem un lenti, lai tas stabili iesakņotos.

   

6. Nu jau vari konkrēti plānot iekārotos augus.
   Bet pirms tam būtu labi ar tiem iepazīties klātienē, lai rastos aptuvens priekšstats un sajustu, kāda ir auga faktūra un cik vietas tas pieaugot aizņems.
   
   Pārdomāta augu izvēle svarīga arī no dārza ekoloģijas viedokļa. Vienkopus jāstāda saderīgi augi, augšanas prasību ziņā līdzīgi. Tātad – noskaidro, kāds augsnes sastāvs un skābums tiem vajadzīgs, mitruma daudzums (sausumizturīgie, mitrummīlošie), apgaismojums (saulmīļi, ēncieši, ēnmīļi), lai augi normāli attīstītos. Piemēram, ja plānots dobē stādīt rozes, tad jāņem vērā: rozēm patīk, ka tās ziedēšanas sezonā vairākkārt mēslo. Ja blakus būs augi, kam tas nav nepieciešams, tie var īsti labi dobē neiedzīvoties.

Dobei jābūt arī praktiskai, viegli kopjamai, lai tu nekļūtu par dārza vergu.

Tāpēc, plānojot dobi, augus apvieno lielākās vai mazākās grupās.

Citi lasa

Santa.lv

Slavenības

Bijušais dzīvesbiedrs Magonei pasniedz ļoti nepieklājīgu dāvanu

Zane Piļka- Karaļeviča

Piemiņa

Viņš nomira manu acu priekšā: Dzīvesbiedre pastāsta, kādas bija aktiera Lūša pēdējās stundas

Ziņu aģentūra LETA

In memoriam

Mūžībā aizgājis Igors Šuvajevs – filozofs un komponista Imanta Kalniņa znots

• Ja dobē jau šoruden tiks iestādīti lapu koki un krūmi, tad starp tiem vari iedēstīt pavasara sīpolpuķes, kas neprasa sevišķu kopšanu un ko var atstāt dobē neizrokot, lai zied arī turpmākajos gados. Tādas ir sniegpulkstenītes, sniedzītes, zilssniedzes, muskares. Sīpolpuķes, kuras nepieciešams periodiski pārstādīt: krokusi (ik pēc 2–4 gadiem, stāda augustā un septembrī), hiacintes (stāda katru gadu septembra beigās, oktobra sakumā), tulpes (ik pēc 2–3 gadiem, stāda septembra beigās, oktobrī). Pavasara sīpolaugus vēlams izvēlēties pēc ziedēšanas perioda.  Agrās sīpolpuķes pavasara saulē sāks ziedēt, kamēr kokaugiem vēl nebūs izplaukušas lapas, bet, kad tās zaļos, pavasara puķītes jau būs beigušas ziedēt. Vēlāk ziedošās sīpolpuķes var uzziedēt reizē ar lapu plaukšanu.
• Augu salikumu vēlams plānot tā, lai dobē visu laiku kāds krāšņs un krāsains efekts nomainītos ar citu. Lielā dobē vēlams stādīt gan kokaugus, kas ir dobes pamats jeb mugurkauls un dod vizuālo baudījumu arī ziemas sezonā, gan ziemcietes, kas katra uzzied savā laikā. Tāpat dobi labi papildināt ar puķēm, kas rada dobē košumu peridos, kad viena ziemciešu grupa nomaina citu. Vai – ar dabiska stila  graudzāļu un ziemciešu kombinācijām, kas mīkstinās striktās formas.

Ņem vērā! Ja dārzs neatrodas labā vietā, radikāli izmainīt ekoloģiskos apstākļus būs dārgi, darbietilpīgi vai arī izmaiņas nebūs mūžīgas. Auglīgais slānis ar laiku ieskalosies vieglajā gruntī, un zemei atkal trūks barības vielu. Izvēlies atbilstošus augus, mazprasīgus!

Ar ko uzlabot augsni dobē?

• Komposts – veicina labo mikroorganismu rosību augsnē, uzlabo tās kvalitāti.
• Kompostēti kūtsmēsli  – satur daudz slāpekļa; uzlabo augsnes caurlaidīgumu, notur mitrumu augsnē.
• Lapu komposts – augsts slāpekļa un kālija saturs; padara augsni irdenu un auglīgu.
• Smiltis – uzlabo caurlaidīgumu un irdina mālainas un glūdainas augsnes.
• Māls – ideāls smilšainām augsnēm; uzlabo ūdens saturēšanas kapacitāti, rosina augsnes mikroorganismu vairošanos.
• Kūdra – irdina smagas augsnes, uzlabo ūdens uzsūkšanas spēju arī vieglās augsnēs; var paskābināt augsni.

KAD stādīt kokaugus?

• Konteinerstādus – no aprīļa, kad temperatūra naktīs vairs nenoslīd zem mīnus 5 grādiem) līdz oktobra beigām.
• Kailsakņu skuju kokaugus – no augusta vidus līdz septembra vidum.
• Kailsakņu lapu kokaugus – no oktobra sākuma līdz vidum.