Garšaugu mazdārziņš puķu kastē

Garšaugi
Gunta Šenberga
Gunta Šenberga
25. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ne jau visiem ir pieejams dārzs un dobes, kurās iesēt savu garšaugu dārziņu, taču arī visparastākā balkona puķu kaste šim nolūkam būs lieliska! Uzzini, kā tādu mazdārziņu iekopt un kādi garšaugi vislabāk sadzīvos. Konsultē dārzkopības agronome Ieva Žukauska.

Mobilitāte tiešām ir viena no labākajām šīs garšaugu kastes īpašībām. Liec, kur gribi: uz palodzes, terases vai lapenes malas, celmiem, klučiem vai akmeņiem. Paņem līdzi piknikā, lai kur tas notiktu: pašu dārzā pie ierīkotas ugunskura vietas vai kamīna, vai grila, pie ezera vai jūras – un svaigu garšaugu dārziņš vienmēr būs rokas stiepiena attālumā.

Kastē stāda jau palielus garšaugu – arī viengadīgo – stādus, lai nav ilgi jāgaida līdz ražai.

Iekārtojot garšaugu kasti, iespējami divi varianti. Katram no variantiem ir savas priekšrocības un trūkumi.

Ja augus stāda tieši kastē

Plusi:

  • Sakņu sistēma netiek ierobežota.
  • Augiem ir vairāk vietas.
  • Augi vienmērīgāk saņem mitrumu un barības vielas.

Mīnusi:

  • Stādīšanai kastē garšaugi jāizvēlas rūpīgāk, domājot par to saderību – auguma un sakņu sistēmas īpatnībām, augšanas intensitāti, mitruma un barības vielu vajadzību.

Ja kastē izvieto augus ar visiem podiņiem.

Plusi:

  • Kopā var likt augus, īpaši nedomājot par to saderību.
  • Augus netraumējot, tos ir iespējams pārvietot, kārtot atbilstoši augumam un izskatam.
  • Vairāk nekā kopā augošiem iespējams sagādāt katram piemērotākos apstākļus – kādu laistīt vairāk, citu mazāk u. tml.
  • Apēsto vietā var vienkārši ielikt citu podiņu ar tādu pašu vai citādu garšaugu. Šādi gan kastes izskatu, gan garšas iespējams mainīt vairākkārt vasarā.

Piparmētra ir ļoti uzmācīgs kaimiņš, kas novājina citus augus, tādēļ tā jāšķin bez žēlastības – tējai, mohito, desertam.

Garšaugu kastes 13 noslēpumi

  1. Garšaugu saknēm vajadzīgs pietiekami daudz gaisa, tādēļ kastē vispirms jāieber drenāžas kārta (rupja smilts, grants, šķembas, oļi, gliemežvāciņi), bet virs tās – irdens, trūdvielām bagāts substrāts.
  2. Kastē var stādīt jebkuru viengadīgo vai daudzgadīgo garšaugu.
  3. Vienā traukā labāk jūtas vairāki vienas sugas augi, nevis dažādu sugu. Savstarpēji pozitīvi iedarbojas un cits citu stiprina, piemēram, vairāki bazilika stādi vienā kastē. Kaste, kurā apvienots baziliks ar daudzgadīgajiem garšaugiem, var sagādāt vilšanos, jo baziliks tos pāraugs. Lai to novērstu, baziliks ir dūšīgi jāēd.

    Tā kā baziliks ir ļoti iecienīts garšaugs, var veidot atsevišķu bazilika kasti, kurā aug daudzas bazilika šķirnes ar dažādiem aromātiem, krāsām, augumiem. Taču jāņem vērā, ka kaimiņos nevajadzētu stādīt sīklapaino lodes formas baziliku ar kādu liela auguma spēcīgi augošu šķirni.
  4. Jāizvēlas trauka tilpumam atbilstošs augu skaits. Katra stāda saknēm traukā vajag vismaz litru vietas un augsnes.
  5. Jāņem vērā, ka pirmajā gadā viengadīgie garšaugi aug straujāk, bet daudzgadīgie – daudz lēnāk. Tāpēc nevajadzētu stādīt viengadīgos garšaugus kopā ar pirmā gada daudzgadīgajiem, jo viengadīgie tos pāraugs un nomāks. Jāizvēlas lielāki – otrā gada – daudzgadīgo garšaugu stādi.
  6. Lielāka auguma augus stāda kastes vidū, mazos un nokarenos – gar malām.
  7. Galvenā problēma audzēšanai kastē ir nevis specifiskās katras sugas augšanas prasības, bet tas, lai augi cits citu nenoēnotu un nenomāktu ar savu augumu. Tādēļ kastes augi ir jāveido, t. i., jāapgriež, lai kāds nekļūtu pārāk uzbāzīgs.
  8. Katram augam vajag savu dzīves telpu. Taču, lai kaste izskatītos bagātīga, nereti gadās augus tajā salikt par biezu. Kad augi tajā jau pārlieku sāk spiesties cits citam virsū, daļu dzinumu labāk nogriezt un izlietot tūdaļ vai sakaltēt, lai atlikušie nedzeltē, bet atkal var augt un kuplot.
  9. Augsnes virsmu var noklāt ar sūnām, kapātu vai gabaliņos sagrieztu žagariņu mulču, olīšiem, sīkiem gliemežvākiem – gan glītāk izskatīsies, gan laistot pasargās garšaugu lapas no smiltīm.
  10. Regulāri jālaista – lai augsne vienmēr būtu mitra, taču ne pārlieku slapja.
  11. Tā kā stādot izmantots bagātīgs substrāts un augi domāti galvenokārt ātrai apēšanai, papildmēslojumu parasti nevajag. Ja nu tomēr audziņi kļūst acīmredzami bāli un nekuplo, tos var pabarot ar kādu vājas koncentrācijas augu barību, piemēram, Vito. Labāk mēslot par maz, nevis par daudz – pieticīgākos apstākļos augušiem garšaugiem ir mazāka zaļā masa, toties spēcīgāks aromāts un garša.
  12. Daudzgadīgos augus – tādus kā timiāns, salvija, izops, lavanda, citronmētra un citas mētras – augustā no kastes var pārstādīt dārzā vai lecektī un nākamajā gadā audzēt tur vai arī stādīt citā, jau lielākā traukā. Vēlāk rudenī gan pārstādīt nevajadzētu, jo tad garšaugi nepaspēs iesakņoties un, visticamāk, nepārziemos. Rozmarīns pie mums nepārziemo, tādēļ rudenī tas jānes pārziemināt gaišās, ieteicams, vēsās telpās – tādās kā veranda.
  13. Garšaugu kasti rudenī var nest iekšā un audzēt kā telpaugus. Atkarībā no katra garšaugu veida, tie turpinās dzīvot kādu laiku, bet tādi kā timiāns, lavanda, izops, salvija pat var sagaidīt pavasari.

 

Saderīgi kaimiņi

  • Lavanda + timiāns
  • Izops + mārsils
  • Salvija + citrontimiāns
  • Rozmarīns + timiāns + salvija
  • Citronmētra + lapu pētersīļi + maurlociņi + sarkanlapu baziliks
  • Timiāns + salvija + lavanda + raudene + majorāns
  • Baziliks + lapu kārvele + lapu pētersīlis + gurķu mētra+ estragons (audzē kā viengadīgus, arī estragonu)
  • Timiāns + raudene + krūzmētra + majorāns
  • Baziliks + salvija + estragons + maurlociņi + koriandrs (kinza jeb Ķīnas pētersīlis, tikai neļauj augt ziedkātam, tas jāizlauž)
  • Kreses (ēdamie ziedi) + baziliks + lapu pētersīlis + krūzmētra

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+