Augu ēdienkartē – vermikomposts

Vermikompostu jeb slieku kompostu, ko mūsdienās iegūst no kūtsmēsliem, varētu saukt par melno zeltu ar augstāku provi. Kas īsti ir vermikomposts? Tās ir barības vielas, kas izgājušas caur slieku gremošanas traktu. Šī komposta pamatā ir tas, ko sliekas ēdušas.

«Es sliekām dodu kūtsmēslus, ko iepērku no zaļi domājošiem zemniekiem, kuri nodarbojas ar lopkopību. Ziemā kūtsmēsliem pievienoju lapas, bet vasarā zāli, lai būtu arī svaigas barības vielas,» stāsta Valents Balodis. Savukārt Irēna Auziņa un Valts Žagars uzskata, ka pilnīgi pietiek ar kūtsmēsliem, – pārstrādājot tos, sliekas kūtsmēsliem pievieno sava gremošanas trakta fermentus un labās baktērijas, kompostēšanas procesā kūtsmēsli iegūst citu struktūru un papildu vērtību.

Ar ko pārāks par kūtsmēsliem?

5 plusi par labu vermikompostam

Citi lasa

Evija Kalnbērza

Slavenības

Ilze Auzere iziet sabiedrībā ar sportisku masieri. Kopā gan uz izrādi, gan mežu

Marta Kalniņa

Slavenības

Agatai Muceniecei Krievijā parādījies jauns kavalieris. Kas viņš ir?

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

1. Tīrus kūtsmēslus augi nevar uzņemt, tiem vispirms ir jāsatrūd, tāpēc rudenī tie ir jāiestrādā augsnē visā dārza platībā. Vermikompostu augi var uzņemt uzreiz, tāpēc to var lietot augu barošanai jebkurā brīdi – sākot no sējas līdz pat ražas novākšanai.
2. Slieku komposts ir dzīvs mēslojums, kas satur pilnu spektru visu augam nepieciešamo mikroelementu. Ap augu tas rada augšanai labvēlīgu mikroklimatu – barības vielas atrodas ap sakņu sistēmu un izšķīst pakāpeniski, tām labāk piekļūst skābeklis.
3. Izejot cauri slieku gremošanas traktam, kūtsmēsli iegūst citu struktūru – tie ir līdzīgi augsnei: smalki, sausi un irdeni. Vermikomposts ne tikai pabaro augus, bet arī ielabo un atjauno augsni – uzlabo augsnes gaisa caurlaidību un labi aiztur mitrumu.
4. Atšķirībā no kūtsmēsliem slieku kompostā nav nezāļu sēklu, tātad tās netiek ienestas ne siltumnīcā, ne dārza dobēs.
5. Kūtsmēslu savlaicīga iestrādāšana dārzā ar lāpstu prasa laiku un fizisku spēku, bet slieku kompostu ar pirkstiem var iekaisīt tieši vagās un dobēs pirms augu stādīšanas. Rokas, darbojoties ar slieku kompostu, ir tīras un degunā nesitas specifiskais kūtsmēslu aromāts.

Cik daudz un kā lietot

Nepieciešamās vemrikomposta devas dažādos dārzos atšķirsies, jo augsnes ir dažādas. Barības vielām nabadzīgā augsnē to vajadzēs vairāk, bet labi koptā – mazāk. Vidēji augsnē optimālā proporcija varētu būt 1:3 vai 1:5, tas ir, 1 daļu vermikomposta sajauc ar 3 vai 5 daļām augsnes. Šajā substrātā sēj sēklas un pēc tam piķē dēstus.

Kad tos stāda dārzā, tad vermikompostu iekaisa vadziņā vai dobē un viegli samaisa ar augsni. Stādot ogu krūmus un augļu kokus, tiem izraktajā bedrē ieber tik daudz vermikomposta, cik saiet konteinerā, no kura izņemts stāds. Sajauc ar augsni, tad liek stādu. Pēc iestādīšanas kārtīgi aplej. Augu barošanai veģetācijas perioda laikā ērtāk ir lietot vermikomposta šķīdumu ūdenī. Augus ar to ieteicams laistīt agrās rīta stundās vai pievakarē, lai pasargātu lapas no apdegšanas.

Valents Balodis par savu pieredzi stāsta: «Mūsu dārzs ir Gaujas krastā, kur augsne ir diezgan nabadzīga.

Piecu gadu laikā, kopš gatavojam slieku kompostu, to izmantojam gan sakņu dārzā, gan puķu dobēs, un tagad mums viss aug ne sliktāk kā Zemgales auglīgajā zemē.

Slieku kompostu liekam proporcijā 1:5, bet siltumnīca, kur ir ļoti iekopta augsne, to var likt proporcijā 1:10. Stādot kartupeļus, vermikompostu ar sauju iekaisām vagā, viegli sajaucam ar augsni un tad liekam bumbuļus. Slieku komposta iestrādāšana augsnē palīdz labi iesakņoties jauno zemeņu stādiņiem, jo satur labvēlīgās baktērijas, kas iznīcina patogēnās, kuru dēļ daļa jauno stādiņu iznīkst.»

Irēna Auziņa piebilst: «Slieku kompostu izmantoju visam, ko sēju un stādu. To beru pēc izjūtas, mazām sēkliņām iekaisu vadziņā pavisam nedaudz, dēstiem lieku vairāk. Katram gurķu un tomātu stādam ieberu bedrītē sauju vermikomposta un sajaucu ar augsni. Augu barošanai gatavoju slieku komposta šķīdumu ūdenī. Uz spaini (10 litriem ūdens) lieku 1 litru komposta. Maisot izšķīdinu un atstāju, lai diennakti nostāvas. Laiku pa laikam apmaisu, lai labajām baktērijām, kas ir šķīdumā, varētu piekļūt skābeklis. Nākamajā dienā ar šo šķīdumu laistu visu, kas dārzā laistāms, arī ogu krūmus un augļu kokus.»

Vermikomposta labumi

Irēna Auziņa:

• Augi vairs neslimo, tie kļuvuši izturīgi pret dažādām puvēm un kaitēkļiem.
• Gurķi un tomāti ir aromātiskāki, garšīgāki, nobriest nedēļu vai pusotras ātrāk.
• Zemenes ienāk agrāk, turklāt tās nogatavojas no pirmā ziediņa līdz pēdējām, dūrējs zemenes vairs neposta, ogas nepūst.
• Avenēs nav tārpu.
• Burkānus vairs neapdraud mušiņa, un pie to saknēm nenāk kāpuri.
• Zem viena kartupeļa ir vairāk bumbuļu – 15–20 bumbuļi, visi vienādi, gludi, veselīgi, bez neviena kraupīša. No citiem esmu dzirdējusi, ka kartupeļu lakstu miglošana ar slieku komposta šķīdumu atvaira no tiem Kolorādo vaboles.
• Mums dārzā ir veca ābele ‘Safrāna pepiņš’. Tā ražoja tikai katru otro gadu, āboli bija mazi, kraupaini, negaršīgi. Veco koku sāku regulāri un bagātīgi liet ar slieku komposta šķīdumu, ap tā saknēm apliku nosēdumus, kas palika pēc šķīduma gatavošanas. Tagad ābele ražo katru gadu, āboli ir lieli, skaisti bez kāpuriem, bez kraupja.»

Valts Žagars:

• Pateicoties slieku kompostam, tomāti mūsu siltumnīcā turpina augt un ražot pilnā sparā līdz pat vēlam rudenim.
• Dekoratīvie koki un krūmi ap māju aug ātrāk.
• Zinu cilvēkus, kuri gadiem nevarēja ieaudzēt zālienu, bet, kad sāka lietot slieku kompostu, tas izdevās.

Valents Balodis:

• Gan dārzeņi, gan puķes un koki – visi augi ir veselīgi, raža ir garšīga.
• Augsnē ir atjaunojies līdzsvars, tajā atgriežas visas dzīvības formas – gan mikroorganismi, ko ar acīm neredzam, gan mazie zirneklīši un citi sīkie kukainīši, kas ir augu kaitēkļu dabiskie ienaidnieki un pasargā dārzu no tiem tik labi kā nekas cits.