Klāt vai neklāt dārza dobēs mulču?

Obligāti tas nav, tomēr saimniekošanu dārzā mulčēšana padara vienkāršāku, – piemēram, nav tik bieži jālaista un jāravē. Un kādēļ gan neizmantot iespēju ietaupīt savu laiku, darbu, spēkus un vēl bagātināt augsni! Konsultē Māris Gailis, SIA Labie koki dārzu nodaļas vadītājs.
Permakultūra
Ilze Klapere
13. janvāris

Saglabāt

Foto: Shutterstock

6 galvenie iemesli, kāpēc mulčēt

  1. Lai saglabātu augsnes mitrumu vai pasargātu augsni no izžūšanas. Smilšainās augsnēs mulčas kārta palīdz nodrošināt vienmērīgāku mitrumu, savukārt, ja augsne ir smaga un mālaina, ilgākos sausuma periodos neļauj iekalst augsnes virskārtai.
  2. Lai aizkavētu nezāļu augšanu.
  3. Lai veicinātu bioķīmiskos procesus.
  4. Mulča pasargā augsni no sablīvēšanās pēc kārtīgas laistīšanas vai lietusgāzēm.
  5. Organisko materiālu mulčai ir arī tāds pluss, ka, mulčai pamazām satrūdot, augsne tiek papildināta ar trūdvielām. Īpaši svarīgi tas varētu būt cilvēkiem, kuri dārzā rūpējas par iespējami dabiskāku ekosistēmu. Satrūdot mulča atkal atgriežas dabā, vienlaikus bagātinot augsni ar barības vielām.
  6. Mulčai dārzā ir dekoratīva nozīme.

Nedzīvā mulča

Mulčējamie materiāli mēdz būt gan organiski, gan neorganiski. Ja galvenais ir mulčas dekoratīvā nozīme, var izvēlēties gan vienu, gan otru veidu – tā ir vien gaumes lieta. Tikai jāņem vērā, ka neorganiskās izcelsmes mulča kalpos ilgāk, kamēr organisko  materiālu mulča jāatjauno katru gadu vai pat vairākas reizes gadā. Neorganiskie mulčēšanas materiāli ir, piemēram, dekoratīvi akmentiņi, oļi, grants, šķembas. Par neorganisko mulču uzskatāmas arī dažādas plēves, piemēram, melnā agroplēve no austa materiāla, kas ir ļoti efektīva pret nezālēm, taču vienlaikus laiž cauri gan mitrumu, gan gaisu.

Neorganiskos mulčējamos materiālus bieži izmanto profesionāļi. Piemēram, lielajos dārzos zemeņu un rožu dobes mēdz noklāt ar plēvi vai melno agrotīklu (polipropilēnu) – gan lai ierobežotu nezāles un pasargātu augsni no izžūšanas, gan lai nodrošinātu siltāku vidi augu saknēm. Tāpat atsevišķi neorganiskie materiāli lieti noder atklātās vietās, kur bieži pūš vēji, aiznesot pa gaisu kūdru vai mizu mulču. Izvēloties mulčas veidu, jāņem vērā arī reljefs – tie materiāli, kas der līdzenā dobē, ne vienmēr ir piemēroti arī vietās ar stāvāku reljefu.

Populārākās organiskās mulčas

Organiskie mulčējamie materiāli ir: priežu mizu mulča, šķelda, kūdra, nopļauta zāle, sausas lapas, čiekuri u. c. Materiāla izvēli pamatā nosaka tas, ko un kā gribam mulčēt. Vai mērķis ir tikai dekoratīvs efekts vai tīri praktisks. Kad kura veida mulča ir piemērotāka un ilgāk kalpo?

  • Mizu mulča. Populārākā ir priežu mizu mulča – tā ir dekoratīva un diezgan universāla, ar labu gaisa un ūdens caurlaidību, turklāt tai piemīt arī antibakteriāls efekts. Mizu mulču var iegādāties dažādās frakcijās – vidēji no 5 mm līdz 8 cm lielos gabaliņos. Jāņem vērā, ka smalkāka mulča būs jāatjauno biežāk, savukārt rupjas frakcijas mulča var kalpot dārzā pat vairākus gadus.
Mulču (biežāk mizu mulču un kūdru), kas jau daļēji sadalījusies, ik pa laikam ieteicams iestrādāt zemē, šādi uzlabojot augsnes struktūru, ja tā ir blīva.
  • Kūdra. Arī kūdru var izmantot mulčēšanai, tikai to vajadzēs bieži papildināt. Jāraugās arī, lai augiem atbilst izvēlētās kūdras skābuma pakāpe – skāba kūdra patiks skujeņiem, viršiem, rododendriem, bet vairumam ziemciešu un dekoratīvo krūmu piemērotāka būs neitralizēta kūdra.
  • Koksnes šķelda jeb sasmalcināta koksne. Vislabāk piemērota krūmu un koku mulčēšanai. Mazākiem augiem ieteicams izvēlēties smalkākas frakcijas, lielākiem – rupjākas frakcijas mulčējamo materiālu. Tomēr šo principu var arī neievērot, ja galvenais ir panākt vizuālu efektu. Tad gan rūpīgi jāraugās, vai nenodarām pāri augiem – piemēram, klājot rupjas frakcijas mulču puķu dobēs, jāuzmanās, lai augi netiktu mehāniski traumēti.
  • Zāģu skaidas. Par mulčēšanu ar skaidām nereti dzirdēts, ka tās mēdz pārlieku sablīvēties. Tomēr, ja vien skaidas neuzklāj pārāk biezā kārtā un mulču regulāri uzirdina, problēmām ar sablīvēšanos nevajadzētu rasties. Skaidu mulča nav piemērots mulčējamais materiāls augiem, kuriem nepatīk skāba vide, jo skaidas pašas ir skābas. Toties citiem augiem zāģu skaidas der lieliski – piemēram, avenāju mulčēšanai.
  • Lapu un zāles mulča. Gan sausas koku lapas, gan nopļautu zāli arī var izmantot kā mulču. Te gan jāpiebilst, ka lapas samērā ātri sadalās, tāpēc tām nebūs ilglaicīga efekta. Vēl ļoti svarīgi, lai mulčēšanai izmantotās lapas nebūtu slimību skartas. Arī nopļauto zāli var izmantot mulčēšanai, tikai nevajag likt pārlieku biezā slānī, lai nesāktos sablīvēšanās un pūšana.

Vai mulčēšanai der meldri?

Tie saimnieki, kuru dārzi atrodas ezeru, upju vai dīķu tuvumā, nereti kā mulču dārzā izmanto nolūzušos meldrus. Tomēr ar meldriem mulčēt nav ieteicams – tie ļoti slikti sadalās, izskatās nepievilcīgi, un, kā liecina pieredze, arī augi ne pārāk labi sadzīvo ar šo materiālu.

Slāpekļa patēriņš – mīts vai patiesība?

Pastāv uzskats, ka, organisko materiālu mulčai sadaloties, tā patērē daudz slāpekļa. Vai tas nozīmē, ka augi ar slāpekli jāmēslo papildus? Teorētiski patiešām ir tā, ka, organiskajiem materiāliem sadaloties, tiek patērēts slāpeklis, tomēr tā zudumi nebūs tik lieli, lai būtiski ietekmētu augu nodrošinājumu ar barības vielām. Ieguvumu noteikti būs vairāk, turklāt jāatceras, ka mulčēšana nenozīmē to, ka augi vairs vispār nebūtu jāmēslo. Ja augus mēslo ar ilglaicīgas iedarbības granulām, prātīgāk būs mulču vispirms noņemt, uzkaisīt mēslojumu un tad mulčas slāni atkal atjaunot. Bet, ja mulčētās platības ir palielas, ērtāk būs izmantot ūdenī izšķīdinātu mēslojumu.

Mulčētās dobes regulāri jākopj – šad un tad jāparušina, jāpapildina mulčējamais materiāls un, ja nepieciešams, jāizravē nezāles, jo mulča tikai aizkavē nezāļu augšanu, nevis iznīdē tās.

Kā pareizi uzklāt mulču?

  1. Pirms mulčēšanas dobes jāizravē, augi jāsamēslo un, ja nepieciešams, augsne arī jāizlīdzina. Ja īpaši jālīdzina nav, tik un tā nenāks par ļaunu, ja zemi ap augiem nedaudz uzrušināsi un pēc tam viegli izlīdzināsi ar grābekli.
  2. Mulču labāk klāt uz mitras zemes. Jāskatās, kādi ir laikapstākļi, – ja ilgstoši bijis sausuma periods, labāk augsni salaistīt, bet, ja lietus ir pietiekami bieži, var arī speciāli nelaistīt.
  3. Mulčas kārtu klāj gandrīz līdz augu stumbriem, bet tos apbērt nevajag. Tāpat jāuzmanās, lai neapbērtu ziemciešu lapainās daļas un cerus, jo tas var veicināt pūšanas procesus.
  4. Optimālais biezums mulčas slānim ir 5–8 cm (atkarībā no augu lieluma un mulčas veida) – pārspīlēt ar mulčas biezumu noteikti nevajag, jo papildu pozitīvu efektu tas neradīs, toties pieaugs gan izmaksas, gan ieguldītais darbs.
  5. Kad mulča uzklāta, to ar grābekli rūpīgi izlīdzina.

     

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs