Kā zināt vai kūtsmēsli ir tiešām labi un vērtīgi?

Dažādu lopiņu un putnu mēslu vērtību pieredzējušie dārzkopji zina pēc prakses. Bet ko darīt pārējiem entuziastiem? Tā teikt, sūdu kravai taču nav pielipināta etiķete kā veikala minerālmēsliem, kurā vari paskatīties devas un norādes, kādiem augiem tos drīkst lietot! Kā orientēties, skaidro un raksta Māris Narvils, agronoms, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā.
Mēslojums
Māris Narvils
7. janvāris

Saglabāt

Foto: pixabay

 

Kas nosaka kūtsmēslu patieso vērtību?

Lai gan jautājums pēc būtības ir komplicēts, mēģināšu to izskaidrot maksimāli vienkāršā veidā.

  • Apēstās lopbarības kvalitāte.

Izklausās dīvaini, bet – cik labā zālē lopiņš ganījies, kādu lopbarību saimnieks sagatavojis ziemas periodam, tik laba veidosies sākotnējā kūtsmēslu kvalitāte. Lopiņš nav brīnumdaris – no slikta siena labus kūtsmēslus saražot nespēj!

  • Kūtsmēslu savākšanas sistēma. 

Pircējiem tiks vienīgi tie kūtsmēsli, kurus iespējams savākt, – tātad runa ir par kūti. Jo siltāks laiks un jo ilgāk no lopiņu stāvvietām mēsli netiek vākti prom, jo vairāk slāpeklis amonjaka tvaiku veidā pazudīs debesīs uz neatgriešanos. Jo ilgāks ir mēslu ceļš līdz krātuvei un vairāk tie saskarsies ar gaisu, jo vairāk slāpekļa zudīs.

  • Saimniekošanas sistēma. 

Vai vienmēr bioloģiskā saimniecībā iegūtie kūtsmēsli būs vērtīgāki par konvencionālā saimniecībā iegūtajiem? Gan jā, gan nē. Ja bioloģiskajā saimniecībā prot izaudzēt labu zāles lopbarību un ir sakārtota mēslu krātuve, pilnīgi droši tie būs kvalitatīvāki. Taču, ja lopiņš ēd pāraugušu zāli un kūtsmēslu krātuvē stāv liela čupa, no kuras upītes virzienā tek vircas tērcīte, tādu kūtsmēslu kvalitāte būs ļoti apšaubāma. Der kādreiz paskatīties, kā tad saimnieks īsti saimnieko.

  • Pievienotie pakaiši.

Vislabākais un lētākais, protams, ir salmi, jo tie ļoti labi uzsūc mitrumu (220–240 procentus attiecībā pret savu masu) un saista amonjaku no kūtsmēsliem. Pievienoto salmu daudzums nosaka kūtsmēslu konsistenci. No dziļām kūtīm nāks ļoti salmaini un grūti izkliedējami kūtsmēsli. Ar smalcinātiem salmiem mēsli būs labāki, ja tie izmantoti optimālā daudzumā, jo vēl labāk spēj uzsūkt vircu. Kūtīs lopu pakaišiem mēdz izmantot arī koku lapas, skaidas, šķeldu, sliktas kvalitātes sienu.

  • Dzīvnieku tips.

Tas ir galvenais, kas ietekmēs kūtsmēslu pamata sastāvu. Vistām tas būs atšķirīgs, jo mēsli izdalās kopā ar urīnu. Kazu un aitu mēslos, vienmēr būs mazāk ūdens nekā liellopu mēslos.

  • Dzīvnieka produktivitāte.

Sakarība ir vienkārša: no produktīvas piena govs vienmēr būs vairāk ne tikai piena, bet arī kūtsmēslu, un tie būs vērtīgāki.

  • Kūtsmēslu krātuve.

Izbūvētā betonētā krātuvē būs labi kūtsmēsli – ar nosacījumu, ka virca un liekie ūdeņi tiek savākti. Ja ne, tie atkal ir zudumi. Ja kūtsmēslus vienkārši izved ārpus fermas uz nenosakāmas virsmas un virca netiek vākta, nekā laba nebūs.

  • Kaudzes kraušana.

Elementāra darbība ar dziļu jēgu. Jo regulārākā formā un ciešāk mēsli tiek nokrauti, jo mazāka to virsma, jo mazāki zudumi, un otrādi.

  • Biokompostētājs.

Meklē traku saimnieku, kas kūtsmēslus kompostē uzreiz, kad tos izvāc no kūts. Tas nozīmē, ka tie būs patiešām kvalitatīvi mēsli, jo nesmirdēs, būs labākas konsistences, vieglāk izkliedējami, iestrādājami augsnē. Protams, ka tajā brīdī, kad tev atved kūtsmēslu kravu, tu neko no manis iepriekš aprakstītā neredzēsi. Taču, ja zināsi piegādātāja saimniecību, tad jau var izdibināt, cik labs saimnieks viņš ir.

Liellopu mēsli

Izplatītākie, ko parasti piedāvā pirkšanai, visbiežāk ir ar salmiem. Atkarībā no govs produktivitātes un turēšanas kūtī iegūst no 15 līdz 19 tonnām kūtsmēslu gadā. Ganīšana samazina iegūto kūtsmēslu daudzumu. Vienā sezonā maksimālā iestrādājamā deva dārzā ir 3,1 kg/m2. Veikalos pieejami arī granulēti liellopu mēslu mēslojumi.

KĀ IZMANTOT?

  • Kompostēti liellopu mēsli der gan pamatmēslojumam, gan smagāku augšņu ielabošanai rudenī, bet smilts augsnēs pavasarī. Liellopu mēsli veicina mikrobioloģisko aktivitāti augsnē, un tam savukārt ir ļoti būtiska nozīme augsnes veselības nodrošināšanā.
  • Kā jau visus kūtsmēslus, arī šos neizmanto zaļumu un īsa veģetācijas perioda kultūrām. Toties lieliski var izmantot augļu kokiem, ogulājiem, dekoratīvām kultūrām.

Liellopu virca

Viens no efektīvākajiem papildmēslošanas līdzekļiem, jo barības vielas ļoti strauji pieejamas augiem. Pirms lietošanas noteikti jāatšķaida ar ūdeni attiecībā 1:3 vai 1:4, bet, ja gribi izsmidzināt uz lapām, tad attiecībā 1:10. Optimālais laiks, kad iestādāt augsnē, ir – mēreni silta, apmākusies diena, vēl labāk, ja smidzina neliels lietutiņš. Bet ne lietusgāzes!

KĀ IZMANTOT?

  • Noteikti nedrīkst izmantot īsa veģetācijas perioda dārzeņu kultūrām – salātiem, redīsiem, dillēm, garšaugiem. Galvenais iemesls ir iespējamā nitrātu uzkrāšanās.
  • Piemēroti ilga veģetācijas perioda kultūrām, bet arī tikai lapu intensīvas augšanas posmā, tātad līdz Jāņiem. 10 l vircas satur 40 g slāpekļa (N), 1 g fosfora (P2O5) un 70 g kālija (K2O). Virca pēc izlaistīšanas augsnē jāiestrādā – jāierok, jāierušina vai jāiear – 12 stundu laikā.

Zirgu mēsli

Tie ir ar augstu sausnes saturu. Viens zirgs gadā var saražot 10 tonnas mēslu. Īpaši vērtīgi, ja vēlies audzēt šampinjonus. Zirgu mēsli ir dabiskāki, jo zirgi uzturā pamatā izmanto tikai zāles lopbarību, tādēļ to smaka nav tik nepatīkama un asa kā, piemēram, govju kūtsmēsliem. Pēc barības elementu sastāva zirgu mēslos ir 1,5 reizes vairāk slāpekļa, par 75% vairāk fosfora, bet kālija pat 2,3 reizes vairāk nekā liellopu mēslos. Īsts mēslu koncentrāts! Jo zirgu mēsliem pakaišu vispār nav klāt vai arī to ir maz. Zirgu mēsliem ir bāziska vai sārmaina reakcija, tādēļ īpaši vēlami skābākās augsnēs.

KĀ IZMANTOT?

  • Svaigus – vislabāk kā biodegvielu vai siltuma avotu segtajās platībās, jo sadalīšanās laikā tie sakarst līdz pat 70–80 grādiem. Tas paātrina ražas ieguvi par vairākām nedēļām. Kā darīt? Izroc 1–2 lāpstu platuma tranšeju, tajā liec zirgu mēslus 20–30 cm biezā kārtā un pa virsu tikpat daudz augsnes. Pēc sezonas pilnībā sadalījušos zirgu mēslus, pārroc kopā ar pārējo augsnes vai substrāta slāni.
  • Zirgu mēslus vari lieliski izmantot arī augsto dobju veidošanai. Vispirms pamatā liec līdz 10 cm biezu veca, sausa siena slāni, tad 20 cm biezu zirgu mēslu kārtu un pa virsu vēl tikpat daudz augsnes. Bet augsni neber virsū uzreiz – pagaidi, kamēr no mēsliem sāk izdalīties siltums. Vislabāk šo paņēmienu izmantot smagās un kūdrainās augsnēs, kas pavasarī lēni iesilst. Pieredzējuši dārzkopji zirgu mēslus var lietot arī dēstu izaudzēšanā.
  • Segtās platībās kā mēslojums zirgu mēsli piemēroti siltumu mīlošām kultūrām – gurķiem, tomātiem, paprikām un baklažāniem.
  • Dārzeņu mēslošanā – kāpostiem, ķirbjaugiem, agrajiem kartupeļiem – zirgu mēslus augsnē iestrādā pēc priekšaugu novākšanas rudenī. Deva – ne vairāk par 3,5 kg/m2. Mazākās devās zirgu mēslus izmanto arī sīpolu audzēšanai no sīksīpoliņiem. Māla un pārmitrās augsnēs zirgu mēslus iestrādā 8–12 cm, bet iekoptās smilts augsnēs – 20–27 cm dziļi. Kompostētus mēslus augi izmantos ātrāk un labāk.
  • Papildmēslojumam izmanto tikai ilga veģetācijas perioda kultūrām, lapu un lapotnes augšanas periodā, bet ne vēlāk par jūnija beigām. Plastmasas traukā (ne metāla!) zirgu mēslus atšķaidi pusi uz pusi ar siltu ūdeni un atstāj uz 2–3 dienām, ik dienu vairākas reizes pārmaisot. Lietošanai koncentrātu atšķaidi ar ūdeni 1:10 un vakarā apsmidzini augu rindstarpas, kas iepriekš ir salaistītas, lai papildmēslojums varētu labāk iesūkties. Sagatavoto koncentrātu glabā noslēgtā traukā, lai nebūtu slāpekļa zudumu.

Ņem vērā!  Mazsadalījušies zirgu mēsli ir uzglabāti 2–2,5 mēnešus, un tie ir zaudējuši 10–15% no savas sākotnējās masas. Vidēji sadalījušies būs uzglabāti 4 mēnešus un zaudējuši 20–30% savas masas. Savukārt stipri sadalījušies zirgu mēsli būs kļuvuši tumši brūni līdz melni, tas notiek 6–8 mēnešu laikā, un tie būs zaudējuši 40–60% savas masas. Zirgu mēslu trūds būs tad, kad tie jau veidojušies 8–12 mēnešus un zaudējuši 65–75% savas masas. Tātad, ja nopirksi 100 kg zirgu mēslu, pēc gada iegūsi 25–35 kg zirgu mēslu trūda. Sadalīšanās laikā pieaug barības elementu koncentrācija, bet to absolūtā vērtība zudumu rezultātā sarūk.

Ar zirgu mēsliem izķer zemesvēžus!

  1. Septembrī vai oktobrī izroc 40–50 cm dziļas bedrītes un piepildi ar svaigiem zirgu mēsliem. Pa virsu uzber nedaudz augsnes. Vietas atzīmē.
  2. Sākoties salam, tās atroc un tur sapulcējušos zemesvēžus savāc un iznīcini.

Vispār jebkuri kūtsmēsli spēj piesaistīt jaunos zemesvēžus. Latvijā tie galvenokārt izplatīti piejūras rajonos un Zemgalē.

Kazu kūtsmēsli

Gadā, ja kaziņa neganās, tad kopā ar kazlēniem sarūpē līdz 2,4 tonnām mēslu. Svaigos drīkst izmantot tikai rudenī un tikai smago māla augšņu ielabošanai. Noteikti izmantojami kompostēti.

Kazu mēsli ir specifiski – visbagātākie ar kāliju, tādēļ izmantojami kālija prasīgajām kultūrām, tātad kāpostu, ķirbjaugu, mārrutku, seleriju, burkānu un puravu audzēšanai.

Maksimālā lietošanas deva 3,1 kg/m2. Kā jau visi kūtsmēsli, nav ieteicami zaļumiem un visām īsa veģetācijas perioda kultūrām.

Aitu kūtsmēsli

Aita ar jēriem gada laikā spēj saražot 2,4 tonnas mēslu. Tie ir gandrīz divas reizes bagātāki ar kāliju nekā liellopu mēsli. Turklāt atšķirībā no liellopu kūtsmēsliem drīkst izmantot uzreiz, svaigus, bet tad tikai rudenī iestrādājot augsnē. Tiem nav arī nepatīkamās smakas, ko rada sēra savienojumi. KĀ IZMANTOT?

  • Aitu mēsli kopā ar salmiem mēdz veidot tik sablīvētas kārtas, ka tās var pat izmantot kā mulču – bloķētāju nezālēm. Tikai neliec cieši klāt pie augiem!
  • Aitu mēsli strauji kompostējas, apmēram divu mēnešu laikā. Var izmantot gan ilggadīgajām kultūrām (piemēram, ierīkojot augļu dārzu), gan dārzeņiem. Sevišķi ieteicami kālija prasīgām kultūrām – kāpostiem, ķirbjaugiem, mārrutkiem, selerijās, burkāniem un puraviem.
  • Arī kompostēti aitu mēsli ir lieliska mulča, tikai atceries, ka vienā sezonā maksimālā iestrādes norma ir 3,1 kg/m2.
  • Var izmantot smago māla augšņu ielabošanai.
  • Labs bioloģiskais sildmateriāls lecektīs. Noroc 30–40 cm substrāta slāni, to piepildi ar aitu mēsliem. Vari piejaukt klāt nedaudz koku lapu. Minimālajam augsnes slānim pa virsu jābūt vismaz 15 cm biezam.

Trušu mēsli

Vieni no koncentrētākajiem, tādēļ augsnē drīkst iestrādāt 2,5–3 kg/m2. Turklāt svaigus mēslus – vienīgi rudenī un vienīgi smagākās augsnēs. Savukārt smilts augsnēs iestrādā sadalījušos vai kompostētus trušu mēslus. Atkarībā no trušu turēšanas veida tiem var būt klāt salmi, siens un citas barības atliekas. Kompostējot trušu mēslus, pēc 12 mēnešiem iegūsi labu kompostu (ja pievienosi biokompostētāju, process noritēs ātrāk). Kompostēti trušu mēsli izcili der dobēm, kur audzēsi gurķus un tomātus. Tāpat kā citi kūtsmēsli, tie nav vēlami zaļumu un īsā veģetācijas perioda kultūrām.

Vistu, arī broileru mēsli

Tie ir ar visaugstāko sausnes saturu un arī koncentrētākie no visiem kūtsmēsliem. Satur 4–5 reizes vairāk slāpekļa, 3–4 reizes vairāk fosfora un 2–3 reizes vairāk kālija nekā liellopu kūtsmēsli. Līdz ar to uzmanies no vistu mēslu pārforsēšanas, nepārsniedz devu 0,6–0,8 kg/m2. Dāsnākas devas apdraud pašus augus un piesārņo vidi.

KĀ IZMANTOT? 

  • Vistu mēsli ir vislabākais slāpekļa avots no visiem kūtsmēsliem, tādēļ plaši izmantojams visām slāpekļa prasīgām kultūrām – galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, brokoļiem, Briseles kāpostiem, Ķīnas kāpostiem, ķirbjiem, kabačiem, galviņsalātiem, mārrutkiem, selerijām, puraviem, sparģeļiem, bet – tikai aktīvās augšanas periodā līdz jūnija beigām. Litru mēslu sajauc ar 10 litriem ūdens un liec uz 3 dienām raudzēties. Iegūto koncentrātu atšķaidi ar ūdeni attiecībās 1:10 un aplaisti augus. Papildmēslošana ir labākais veids, kur izmantot svaigus vistu mēslus.
  • Kompostētus vistu mēslus izmanto pamatmēslojumā. Tos iespējams iegādāties arī granulētā veidā veikalā, tad lietošanas devas jāskata uz iepakojuma etiķetes.

Atveda svaigus kūtsmēslus. Ko ar tiem iesākt?

Vispareizāk būtu kompostēt, nevis uzreiz izmantot mēslošanai. Tātad līdzenā vietā – tā, lai netek klāt lietus ūdens, – sakrauj glītā kaudzē. Vēlams trapeces formā. Apakšā paliec kaut ko no brūnajām sastāvdaļām – salmus, sienu vai koku lapas. Katrai kārtai pievieno biokompostētāju. Visu kaudzi arī pēc tam noklāj ar to pašu, ko liki apakšā kaudzei. Pēc 4–6 mēnešiem tev būs kārtīgs kūtsmēslu komposts, kuru varēsi droši izmantot mēslošanā.

Ko lietderīgu parāda šī tabula?

Pirmkārt, to, ka nebūt ne visa kūtsmēslu deva kļūst pieejama augiem, turklāt tas notiek atšķirīgi dažādās augsnēs. Nu, nevaram mēs iztikt bez augsnes analīzēm, lai pieņemtu precīzus lēmumus! Pirmajā gadā kūdrainā augsnē augi izmanto tikai 10% slāpekļa no liellopu kūtsmēsliem – tāpēc, ka augstais organiskās vielas saturs slāpekli saista. Fosforu vislabāk – apmēram 25% jeb viena ceturtā daļa no iedotās devas – izmanto māla, smilšmāla un kūdras augsnēs, savukārt kāliju – 55% no visa daudzuma – māla un smilšmāla augsnēs. Putnu mēsli kopumā labi pieejami augiem visos augsnes tipos. Barības vielas no vircas augos tiek uzņemtas salīdzinoši labi, tikai kūdras augsnēs augstās organiskās vielas dēļ tās tiek vairāk saistītas.

Kūtsmēsli atstāj ietekmi arī uz pēcaugiem otrajā gadā. To sauc arī par pēcietekmi, un tā jāņem vērā, mēslojot nākamajā gadā.

Ja ar liellopu kūtsmēsliem mālsmilts un smilts augsnē ir iedoti 50 g/m2 slāpekļa, tad pirmajā gadā no tiem tiks izmantoti 20% jeb 10 g, bet otrajā gadā – 10% jeb 5 g slāpekļa.

PIEREDZE. Ar kūtsmēsliem vairs neielaižos!

Agnis Ābele, dāliju un frēziju audzētājs Jelgavā: Kolēģi man var nepiekrist, bet es nekādus kūtsmēslus nevienām puķēm vairs neizmantoju un neizmantošu. Kāpēc?

Pirmkārt, ar tiem dārzā tiek ievazātas nezāļu sēklas. Bet, otrkārt, mūsu ķimizētajā laikmetā nav zināms, ko tu kopā ar kūtsmēsliem uz savu dārzu atved.

Govju fermas tagad dezinficē ar ķīmiju, jaudīgus kopšanas līdzekļus uzmanto arī cauruļu un slaukšanas aprātu mazgāšanai, un tas viss bieži vien nonāk kūtsmēslos. Man pirms vairākiem gadiem pašam bija slikta pieredze ar liellopu kūtsmēsliem. Nopirku tos, iefrēzēju augsnē un iestādīju dāliju spraudenīšus. Spraudeņi nedēļu stāvēja uz vietas un neauga, nīkuļoja! Aizvedu uz Lauksaimniecības universitātes Augu patoloģijas katedru, lai paskatās, kas par vainu. Viņi spraudeņu paraugus ielika uz pāris dienām īpašās kamerās un secināja, ka augam nav nekādas vainas – problēma jāmeklē augsnē. Pēc tam nedēļu šo lauku dienu un nakti laistīju, lai ūdens no augsnes izskalo sliktumu ārā, un tikai tad dāliju spraudeņi sāka augt. Kopš tā laika es ar kūtsmēsliem vairs negribu ielaisties. Ja arī vēlreiz noriskētu iegādāties kūtsmēslus, tad katrā ziņā es aizbrauktu uz to saimniecību paskatīties, kāda tur saimniekošana un arī, starp citu, kā izskatās pati kūtsmēslu kaudze. Ir saimnieki, kas to nosedz, lai nezāles neaugtu. Bet, ja redzētu, ka mēslu kaudze pāris gadu nostāvējusi milzīgās nezālēs, tādus mēslus noteikti nepirktu. Iedomājies, cik tur nezāļu sēklu iekšā, toties praktiskā labuma gandrīz nekāda.

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs