Ja tev ir dārzs, krāj pelnus!

Permakultūra
Māris Narvils
20. janvāris

Drukāt

Saglabāt

Foto: shutterstock
Pelni ir liela vērtība dārzkopībā. Un kad vēl labāk iekrāt pelnus ja ne apkures sezonas laikā, kad tiek kurinātas krāsnis, plītis, kamīni. Kādus elementus pelni satur un kam pelnus izmantot. Iesaka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā agronoms Māris Narvils, kurš savā zemes īpašumā Gramzdā pārbauda zaļās dārzniecības metodes.

Pelnu ievākšana un uzkrāšana

Pelnus iegūst ne tikai no malkas, bet arī šķeldas un granulām – visur, kur tiek kurinātas plītis, krāsnis, kamīnkrāsnis, kamīni un ugunskuri. Vienīgais obligātais noteikums, lai pelnus pēc tam izmantotu dārzkopībā, – kopā ar malku vai citu koksnes produktu nedrīkst dedzināt plēves, gumijas, folijplēves un dažādu polimēru materiālus. Šādiem pelniem klāt būs daudz kaitīgu savienojumu, un tos NEDRĪKST kaisīt dārzā. No drošības viedokļa raugoties, izvāc tikai pilnībā atdzisušus pelnus. Ja tas nav iespējams, tad pelni jāgrābj metāla traukā, jānovieto uz nedegošas virsmas un pāris metru attālumā no degošiem priekšmetiem. Telpā nedrīkst būt spēcīgas gaisa plūsmas, kas var uzpūst ogles. Zinu gadījumus, ka šo noteikumu neievērošana gandrīz noveda pie ugunsgrēka. Aukstus pelnus līdz pavasarim uzglabā dažādu materiālu maisos. Vislabākie būs neaustā polipropilēna maisi ar polietilēna maisu iekšpusē. Tāds maiss pasargās no pelnu putēšanas. Pelniem nedrīkst piekļūt mitrums.

Lapu koku vai skuju koku?

Ja runājam par to izmantošanu augiem, tad viennozīmīgi labāki ir lapu koku pelni, jo skuju koku pelni saturēs sveķvielas, kuras nezūd pat pēc ilgas uzglabāšanas. Sveķvielas kavē augu augšanu un attīstību, tiesa, vienlaikus kavē arī slimību izplatīšanos. Šī iemesla dēļ jauktas koksnes pelnus vari izmantot droši.

Skuju koku pelni saturēs sveķvielas, kas kavē augu augšanu un attīstību, bet vienlaikus kavē arī slimību izplatīšanos.

Ja malka ir pelējusi, tādi pelni gan būs krietni mazvērtīgāki, jo sēnītes koksni ir jau daļēji pārstrādājušas.

Kas vērtīgs pelnos?

Tie satur makroelementus un mikroelementus. Pelni ir īpaši vērtīgs kālija avots, jo tas ir augiem viegli uzņemamā formā – kālija karbonāta veidā. Fosfors no pelniem izmantojas lēni, bet labi. Bērza malkas pelni satur 3%, priežu – 6,86%, bet egļu – tikai 1% fosfora. Pelni ir vērtīgs kalcija avots, it sevišķi no lapu kokiem. Bērza malkas pelni vidēji satur 26,4%, priežu pelni – 22,2%, savukārt egļu pelni – tikai 17,7% kalcija.

Pelni satur arī visus galvenos augiem nepieciešamos mikroelementus – molibdēnu (Mo), mangānu (Mn), cinku (Zn), magniju (Mg), dzelzi (Fe) un boru (B).

Pelnus var izmantot visur, tajā skaitā pret hlora klātbūtni jutīgo kultūru mēslošanā. Izkaisot un iestrādājot kvadrātmetru lielā platībā 70 g pelnu, smilts, podzolētās un kūdrainās augsnēs var pilnībā nodrošināt augu vajadzību pēc bora.

Kur izmantot?

Ņem vērā! Pelnus nedrīkst izkliedēt un iestrādāt augsnē kopā ar ķīmiski sintezētajiem minerālmēsliem.
  • Sēklu apstrādē.  Dārzeņu sēklas 12–24 stundas pirms izsējas iemērc pelnu šķīdumā (2 ēdamkarotes pelnu uz 2 litriem ūdens). Sevišķi labvēlīgi tas ietekmēs gara veģetācijas perioda dārzeņus – tātad paprikas, baklažānus, tomātus, gurķus.
  • Pirms dēstu izstādīšanas. Tā kā pelni ir labs minerālvielu avots, tos izkaisa zem organiskā mēslojuma (komposta, kompostētiem kūtsmēsliem). Rindas vai dobes joslā iestrādā, rēķinot 8–10 g pelnu uz vienu dēstu.
  • Pamatmēslojumā.  Audzējot visu veidu kāpostaugus, sīpolus, sarkanās bietes, burkānus, arī zemenes, avenes, upenes, jāņogas un kauleņaugus – ķiršus, plūmes, persikus, aprikozes –, uz vienu apdobes kvadrātmetru iestrādā 100–150 g pelnu.
  • Kartupeļiem.  Pamatmēslojumā stādīšanas laikā 3 saujas pelnu uz vienu vagas metru. Pirmo reizi rušinot – 3–6 ēdamkarotes uz vagas metru. Bet pirms pumpuru plaukšanas uz katru ceru iestrādā pa pusglāzei pelnu.
  • Ražas periodā. Tādām mēslojumu prasīgām kultūrām kā gurķi, sākot no ziedēšanas, bet paprikām, čili, kad tās sāk briedināt augļus, ik pēc 10 dienām uz kvadrātmetru izkaisa glāzi pelnu. Pupiņas, zirņi, redīsi, ir mazprasīgas kultūras – izkaisa tikai 6–9 g pelnu uz kvadrātmetru. Sarkanajām bietēm, rāceņiem, rutkiem – atkarībā no augsnes skābuma. Jo skābāka, jo vairāk, bet parastā pelnu deva ir 100–200 g uz kvadrātmetru.
  • Papildmēslojumā.  Ja tu vēlies, lai augi pēc iespējas ātrāk uzņemtu pelnos esošās barības vielas, tad pelnus šķīdini ūdenī. Mazāk prasīgām dārza kultūrām glāzi pelnu uz 10 litriem ūdens, bet prasīgākām – divas glāzes.
  • Repelents pret  kaitēkļiem.  Pret sīpolu, burkānu, kāpostu mušu. Augus apkaisa profilaktiski, ja uz izliktajiem dzeltenajiem vairogiem parādās mušas vai par to ziņo atbildīgie dienesti. Pēc katra lietus apputināšana ar pelniem ir jāatkārto. Zemenes apputina pret zemeņu smecernieku. Pelnus pakaisot zem ogulāju krūmiem, bet neierušinot augsnē, tie kalpos kā laputu atbaidītājs.
  • Slimību ierobežošanai. Pret Amerikas miltrasu katru ērkšķogu un upeņu krūmu apkaisa ar 10–15 g pelnu. Pret īsto miltrasu palīdzēs pelnu novilkums. Uz litru karsta ūdens ņem 300 g pelnu, izšķīdina un ļauj ievilkties 48 stundas. Nokāš, atšķaida ar 10 l ūdens un apsmidzina augus ik pēc 15 dienām.

Kā aprēķināt pelnu devas?

  • Tējkarotē – 2 g pelnu.
  • Ēdamkarotē – 6 g pelnu.
  • 200 ml glāzē – 100 g pelnu.
  • 0,5 l burkā – 250 g pelnu.

Pelnu iestrādes laiki

Smagās un mālainās augsnēs pelnus drīkst iestrādāt jau rudenī, bet smilts un kūdrainās augsnēs to dara tikai pavasarī. Ja grib izmantot arī organisko mēslojumu, tad veģetācijas perioda laikā tos lieto pamīšus: vienā reizē pelnus, otrā – organisko mēslojumu. Pelnu lietošanas pēcietekme izpaudīsies vēl 2–3 gadus pēc to lietošanas. Nevajadzētu praktizēt pelnu kaisīšanu uz sniega – tas kūstot visu labumu aizskalos prom. Labāk pelnus uzkrāt un izkaisīt pavasarī.

Vai pelnus pievienot kompostam?

Ar to gan nevajadzētu aizrauties, jo lielas devas, kā dažkārt tiek ieteikts, var radīt mikroorganismu darbības apsīkumu kompostā. Tādēļ uz katru komposta veidojamo kārtu vajadzētu pakaisīt ne vairāk kā sauju pelnu.

Novērtē rakstu

Lasi citur

3 komentāri

Arilds Bethers
Brīnos par tik bezatbildīgiem cilvēkiem! Vai autors pats izlasīja, ko uzrakstīja? Kā var apkopotajā tabulā par pelnu sastāvu uzrakstīt vienu, bet pēc tam tekstā kaut ko pavisam citu? Kā pēc tā var ticēt visam pārējam? Kāda jēga tad vispār no tādas rakstīšanas? Pilnīgi būtu pieticis ar vienu teikumu - pelni ir labi, un viss. Kāpēc Santa sevi diskreditē ar šādām diletantiskām haltūrām? Gaidu atbildi!
Arilds Bethers
Laikam jau man ar redzi kaut kas nav kārtībā, jo es to izņemto tabulu redzu vēl arvien. Savukārt, kas attiecas uz fosfora daudzumu priežu pelnos, tad tas jau nu ir kaut kas - ņem jebkurus priežu pelnus un vari būt pārliecināts, ka katrā kilogramā būs precīzi 68,6 grami fosfora. Ar precizitāti līdz grama desmitdaļai. Diezgan smieklīgi. Nu nav jums paveicies ar autoru... Kur var dabūt pelnus, kuru puslitrs sver 250 gr?

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs